Final Fantasy VII: Spārnoto Rēgi, [PZP] Final Fantasy VII Opcijas

[Elony]

Pirms gada

(IMG:http://i205.photobucket.com/albums/bb239/elsarels/Winged%20Spirits/default.jpg)

Tumšā pazemes alā zem Midgaras drupām gulēja kāds līdz viduklim kails vīrietis, bezsamaņā vai miris. Viņš gulēja uz klints, kuru ieskāva ūdens un kuru apmirdzēja mēnesgaisma no cauruma alas griestos. Kādā brīdī vīrieša ķermenis izstraoja elektrisku lādiņu, kas iegāja zemē visapkārt. Pēc tam atmirdzēja gaisma no enerģētiskas sfēras, kas arī atradās tajā pašā alā. Cits vīrs, tērpies tumši sarkanā mētelī, atbrīvojās no enerģētiskas sfēras, kuras iekšienē atradās. Viņš piecēlās un piegāja pie zemē guļošā..
Paņēmis nekustīgo rokās, vīrietis uzlūkoja mēnesi, kas spīdēja no augšas.
"Vēl ir par agru doties gulēt." Viņš ierunājās. Pēc tam novērsās no mēness un pasmaidīja.

"Mums joprojām ir daudz darāmā... brāli."

Vīrietim aiz muguras parādījās viens tumšs milzu spārns. Viņš to savicināja, pacēlās gaisā un pameta alu ar guļošo uz savām rokām.


Tagad.

Pēdējo gadu laikā Junona nebija pieredzējusi lielas arhitektūras pārmaiņas. Galvenā pilsētas daļa joprojām bija izvietota terašu veidā, no pilsētas uz dienvidiem joprojām atradās lielā gaisa transporta pacelšanās platforma, zem kuras savukārt atradās vecpilsēta. Protams, jau 4 gadus pilsētā nebija lielais superlielgabals Sister Ray par ko varēja tikai priecāties.

Bija jaukas pavasara dienas vidus un visās pilsētas ielās varēja labi dzirdēt jūras viļņu šļakstu. Toties ShinRa kompānijas ēkai, kas pacēlās kā tornis virs pilsētas no augšējām terasēm, bija laba skaņas izolācija. Tās iekšienē jūras skaņas nebija dzirdamas.

Šo ēku savām vajadzībām bija pārņēmusi Pasaules Atjaunošanas Orgānizācija un veco ShinRa simboliku nomainīja P.A.O. akronīms.

Kareivjus, kas bija izraudzīti veidot speciālo vienību sagaidīja pie šīs ēkas ieiejas. Sagaidītāji bija PAO administratīvie darbinieki, kas parādīja, kur atnākušie varēja atstāt savu transportu, ja tāds bija. Pēc tam viņus pavadīja uz liftiem un nogādāja vienā no augšējiem stāviem, līdz ieveda plašā apspriežu telpā. Šeit bija ovāls galds, kura vidū atradās puslodes formas objekts - hologrammu projektors. Ja neskaita vēl mīkstus ādas krēslus un divus logus, kas pavēra skatienu uz pilsētu lejā un tālāk uz jūru - telpā nekā vairāk nebija.
Likās, ka priekšniecība taisās ierasties tikai tad, kad visi būs sapulcējušies.

[Roviela]

- Es arī nē, - puisis palika bēdīgāks.
- Bet vajadzēja zināt! Nesaprotu, kāpēc mans skolotājs man itin neko nav stāstījis. Būs viņam jāpavaicā, kad tiksimies. Šitais varēja slikti beigties un tikai tāpēc, ka es neko nezinu.

[Sindra]

Nu nez.. Tas ir dīvaini.
Iespējams, ka tavi radi vēlējās, lai Tu sāc savu dzīvi pavisam no jauna un kaut kur prom no Vutai.
Bet tad diez vai viņiem vajadzēja Tev stāstīt, ka esi no Vutai.
Nu... Kīra noteica vecāki mēdz būt visai neizprotami radījumi.

[Roviela]

- Tas gan var būt, - Tīdus piekrita.
- To vairs nekādi neuzzināt, jādzīvo kā ir. Satikšu viņu, aprunāšos, tad redzēs. Jo audzināšana gan man ir kā Vutai karotājam, to mani radi ir gribējuši.

[Sindra]

Nu ja. Gan jau viss būs labi.
Un gan jau Keilai atmiņa arī atgriezīsies. Kaut kā neticās, ka viņa ir kaut kas mākslīgi radīts.
Kīra noteica.

[Roviela]

- Viņa arī sevi nez kāpēc uzskata par kaut ko līdzīgu robotam, bet viņa taču, lai, iespējams, mākslīgi uzaudzēta, nemaz nav mehānisks radījums. Nu, bet kāda starpība, vai esi uzaudzis dabīgā ceļā vai mēģenē, vai kā viņus audzē? Tikai tas, ka vecākus nezini un nav bērnības atmiņu, bet tā taču var atgadīties arī tāpat.
- Jā, cerams, ka ar Keilu viss būs kārtībā. Ja viņa nebūtu tik nerunīga, iespējams, mēs viņai varētu kaut kā palīdzēt. Tagad nesanāk. Atliek vienīgi izlikties, ka neko nepamani.

[Sindra]

Nu manuprāt ir gan starpība. Kīra noteica.
Es katrā ziņā nepriecātos, ja izrādītos, ka neesmu īsta un radusies kā normālam cilvēkam pieklājas rasties.

[Roviela]

- Varu piekrist, bet par to nekādi nevajag sērot un pārdzīvot mūžīgi, - Tīdus aizrādīja.
- Īstenībā, ko tas maina, ja pēkšņi to uzzini? Itin neko. Viss, kāds līdz šim bijis, tāds pats arī paliek. Otrreiz pārdzimt tāpat nevar, kāds esi, tāds esi.

[Sindra]

Kategoriski atsakos iesaistīties šajā diskusijā. Kīra noteica.
Savulaik jau esmu par šo visu norunājusies un pārrunājusies līdz nelabumam.
Viņa noraidoši pakratīja galvu. Nē, nē nudien nav vērts..

[Roviela]

- Kas nav vērts? - puisis nesaprata.
- Runāt riņķī un apkārt? Vispār nav gan vērts... labāk padomāsim, kā šajā tuksnesī atrast meklējamos.
Viņš atsāka skatīties pa iluminatoru.

[Sindra]

Jā, nav vērts par to runāt, jo kamēr pats neesi saskāries ar minēto problēmu, tikmēr nespēj izprast kādus pārdzīvojumus tā sagādā kādam, kurš to pēkšņi ir atklājis. Viss vēsais prāts un skatījums uz lietām izzūd.
Tā, ka... labāk darīsim lietu. Meitene pasmaidīja.

[Roviela]

- Pēkšņi atklāt, ka esi izraidītais, ir tieši tik pat patīkami, kā noskaidrot, ka esi spitālīgais vai mošķis, kuru katram kārtīgam cilvēkam ir pienākums nosist uz vietas, - Tīdus aizrādīja un pasmaidīja.
- Tik un tā ar to ir jātiek galā. Vai jānomirst. Man labāk patīk dzīvot. Iespējams, es sacerēšu kādu dzejoli par to. Tā, vispār, ir liela priekšrocība - būt dzejniekam. Var izlikt savu sāpi vārdos un aizmest vējā, un dzīvot tālāk. Varbūt, paredzot, ka tā var atgadīties, man mācīja poēziju?
- Kur ir pārējie?
Viņš paskatījās apkārt.
- Mēs taču uz šī kuģa neuzkāpām divi vien?

[Džea]

Nakti Keila pavadīja visai mierīgi un atklāti sakot sieviete neatcerējās, kad īsti bija tik labi izgulējusies. Piecēlusies un sataisījusies Keila devās uzzināt kur var tikt pie brokastīm.

[Elony]

Nu, pirmais apkalpes loceklis, kuru Keila satika, pateica, ka nekādas brokastis nav paredzētas, kuģis tūlīt nolaidīsies un pasažierus, respektīvi Keilu un viņas draugus, izlaidīs laukā. Un ka pārējie laikam gaida uz komandtiltiņa.

Uz komandtiltiņa kapteiņa vietā bija cits apkalpes loceklis, patiesībā, tas pats tipiņš, kurš vakar spēlēja pie ekrāna spēlīti. Vēl pie pultīm sēdēja divi citi, kuri paklusi sazinājās, lai noteiktu pareizo augstumu un vai virsma ir pietiekami līdzena.

Kuģis pagriezās sānis, atklājot kalnu, kuru iepriekš nevarēja redzēt. Uz tā bija uzslietas mājas, un kalna galā bija observatorija. Šī vieta bija samērā mierīga un neliela, un uz turieni no kalna pakājes veda tikai viens kāpņu ceļš. Pie ieejas bija vārti, kurus apsargāja, bet kalna pakājē bija vēl mājiņas, tikai savādākas, tās likās jaunākas, modernākas un lielākā skaitā. Tur varēja manīt arī vairāk cilvēku, suvenīru un ēdienu tirgotavas. Būtībā likās, ka Cosmo kanjons ir pilsēta ar divām daļām, uz kalna ir vecā, mierīgā pilsēta ar observatoriju. Un jaunā, tūristiem domātā kalna pakājē.

Gaisa kuģis grasījās piezemēties klajumā nostāk no šīs vietas.

Šo rakstu rediģēja Elony: 10.06.2009 17:01

[Džea]

Sapratusi, ka brokastis būs vēlāk jāsagādā pašiem Keila pievienojās Tidusam un Kīrai uz komandtiltiņa gaidīt nosēšanos

[Sindra]

Labrīt! Kīra pasveicināja Keilu, kad meitene parādījās.
Mēs tūlīņ nolaidīsimies un dosimies... kaut kur... viņa mulsi pasmaidīja.

Droši vien varam doties jau uz kravas nodaļas pusi un pagaidīt tur. viņa ierosināja un devās prom no komandtiltiņa.
Kīra cerēja, ka Sairuss jau būs pie mašīnas. Iespējams, ka viņš pat būs gulējis savā mašīnā nevis kajītēs.

[Elony]

Kravas nodalījumā ceļiniekus gaidīja arī Sids.
Kad tur ieradās vienība viņš pamāja ar roku. "Nu tad beidzot augšā? Jūsu pietura klāt un priecājieties, ka ceļojums bija bez maskas." kuģim piezemējoties, viņš nospieda sviru, kas lika atvērties kravas telpas lūkai, lai pa to varētu nobraukt lejā.
"Pasveiciniet Sarkano 13."

[Roviela]

- Labrīt! - Tīdus sveicināja Sidu.
- Un kas tas būtu, kas mums jāpasveicina? - viņš ziņkārīgi noprasīja, grasoties kāpt iekšā busiņā, lai brauktu ārā.

[Elony]

"Liels, sarkanīgs, sunim līdzīgs radījums, kurš māk runāt. Viņu saucot kaut kā Nanaki vai vēlns viņu zina, kā tur, bet mēs šo saucam par Sarkano 13 un viņš neapvainojas.
Sarkanais 13 šite dzīvo un arī bija pirmajā bariņā, kas kāvās ar Klaudu pret Sephirotu. Liekas, ka jums ar šamējo derētu parunāt."

[Roviela]

- Oho! - puisis gandrīz iesvilpās.
- Jā, es nezinu, ko teiks Kīra, bet man šķiet, ar Sarkano 13 derētu aprunāties. Noteikti nodošu tavus sveicienus, ja viņu satiksim. Kurā pilsētas daļā viņš mitinās, gadījumā nezini?

[Elony]

"Augšējā, protams. Viņš tak ir vietējais, nevis tūrists, kurš alkst aplūkot Planētas Dzīvības studiju vietu," Sids pateica.