S.T.A.L.K.E.R., [PZP] Pēc S.T.A.L.K.E.R. motīviem Opcijas

[Miervaldis Gotiņ...]

Tātad, ir silta, bet ne pārlieku saulaina 2015. gada jūnija diena. Sekojot iepriekš saņemtajām instrukcijām, topošais stalkers ir nonācis Marijampolē, kur viņam jāsameklē cilvēks, kas cauri armijas kordonam ievedīs avantūristu aizliegtajā teritorijā - Zonā.

Marijampolē ir iespējams nonākt, atbraucot gan ar autobusu, gan ar vilcienu, gan ar personīgo automašīnu. Pēdējā gan būs šeit jāpamet un jāaizmirst, jo konkrētais pavadonis ir solījis topošos stalkerus ievest Zonā tikai ar tādu inventāru, ko viņi var panest.

Marijampolē ir jāierodas civilā paskatā - tā tomēr ir parastā Ukraina, kur pastāv tradicionālā valsts vara un pārlieku aizdomīgi ceļotāji viegli var nonākt milicijas redzes lokā. Nonākot pašā ciematiņā, acīm paveras apmēram šāda aina:

(IMG:http://i056.radikal.ru/0903/e6/91077b943701.jpg)

Atliek tikai sameklēt māju Nr. 4 un sasaukt saimnieku, piesakoties kā atvaļinājumā atbraukušam vasarniekam.

[echo3]

Izrādās, mums te pret rītu sardzes neesot bijis. - Igors atbildēja Artūram. - Citādi nekas nav noticis. Labi, es eju kaut ko iekost.

Ko viņš arī dara, ja Jenots vai Artūrs vairāk nevēlas neko teikt.

[Miervaldis Gotiņ...]

Aleksandrs, Olga
Galda dauzīšana panāca savu - krākšana mitējās un jau pēc acumirkļa skatam parādījās kā no miskastes izvilkts Sidorovičs.

Ko vajag? - piespiedis roku pie sāpošās galvas, tirgotājs piemeimuroja pie sava galda un iesēdās savā darba vietā. Izracis no pagaldes enerģētisko dzērienu `Non Stop`, viņš to atkorķēja un ielēja mutē pamatīgu devu indīgā šķidruma.


Artūrs
Laikam gan, ka tas pats Jenots, - uzrunātais pasmaidīja un nometa neizsmēķēto cigareti. - Nu, viskautkur izstaigāju. Nebūs, nebūs 40km. Nu, ņemot vērā līkumus un šķēršļu apiešanas, varbūt arī sanāks. Zonā jau nekur nevar tikt pa taisno, un viss ir tālāk, nekā izskatās. - Jenots tomēr izvairījās no tiešas atbildes.

[Elony]

"Labs rīts. Viņai vajag stalkera sākuma komplektu, labas kvalitātes. Man pašam jāzin, vai šite var atbloķēt šo te." viņš uz galda nolika mirušā PDA. "Un vai var pateikt, kam ir šitais. " Aleksandrs parādīja savādo detektoru, bet uz letes to nenolika.

[Semijs]

-Tad jau vien tāds gājiens bijis.. skatos, ka diezgan daudz esi pieredzējis zonā.. Vakardien tik piekāpām. Iepazinos ar jūsu saukto manekenu.. nekad neticēju, ka tādi eksistētu.-
Artūrs noteica, ievilkdams dūmu.

[Sindra]

Olga stāvēja Aleksandram aiz muguras un pētīja dīvaino pagrabu, kur bija nonākusi.
Smārds no pārdevēja nedaudz lika viņas smalkajam degunam saraukties, bet sieviete spēja visai ātri sevi savākt un lūkojās, ko Sidorovičs viņiem piedāvās.

[Miervaldis Gotiņ...]

Artūrs
Nu, manekens vēl nav tas trakākais, - Jenots pavīpsnāja, - gluži otrādi, viens viņš parasti ir visnekaitīgākais. Galvenais - centies nepievērst viņa uzmanību, tad viņš tevi var pat neievērot. Bet ja viņi ir daudzi un nāk virsū, tad labāk bēdz... nošaut viņus ir neiespējami.


Aleksandrs, Olga
Sākuma komplektu? - Sidorovičs iepleta acis, - Ko tu ar to īsti domā? Re, automāts jau dāmai ir tīri tā neko, vairums jauniņo sāk ar sūdīgu pistoli. Stalkera kombinezonu vienīgi, nu un detektorus. Tas būs 5000, 5000 un 50. 10 050 $ kopā.

Tas ir telepātijas detektors, - viņš pamāja uz dīvaino priekšmetu Aleksandram rokā, - brīdina par suņu, kontrolieru, poltergeistu un visādu tamlīdzīgu mošķu tuvumu. Tiesa, ne vienmēr, kontrolieris, piemēram, spēj noslēpt savu starojumu. - Sidorovičs uzmeta aci PDA, kas gulēja uz galda, - Bet kas attiecas uz šo... atbloķēt noteikti to var. Pilnīgi noteikti ka var, un Jenots to pat māk. Bet pastāsti labāk, dēliņ, kur tu šiten to PDA dabūji?

[Elony]

Aleksandrs paskatījās uz Olgu, sak, vai viņa piekrīt maksāt par Sidoroviča nosaukto cenu, tad atkal pievērsās pārdevējam. "Es šo PDA dabūju no kāda stalkera, kas bija ieslēdzies kravas mašīnā, apmēram pusceļā no šejienes uz izeju no Zonas. Šim uzbruka bandīti, mēs šos atšāvām, bet pats arī bija gar zemi. Viņš vispār likās pārbijies. Vai nu nervi uzdeva, vai arī kāds šim prātā ielīda un sačakarēja. Vispār - laikam pēdējas variants, jo stalkeris ar tādām, mantām jau nav nekāds iesācējs."

[Sindra]

Kamēr Aleksandrs runājās ar pārdevēju, Olga noņēma mugursomu un sāka tajā rakāties meklējot naudu.
Viņa vilka ārā banknotes un skaitīja prasīto summu.

[Semijs]

-Da ladna... Tā radiācija gan spēj sačakarēt visu, ko vien var. Bet ko viņi īsti dara? Kož? Skrāpē? Visu to zombiju stereotipu?-
Artūrs sāka kļūt ziņkārīgs par Zonas iemītniekiem.
-Un tie suņi... tādu daudz ir?-

[Miervaldis Gotiņ...]

Artūrs
Radiācija? - Jenots iesmējās, - Ha, muļķības tev būs sastāstījuši. Radiācija tās klasiskajā izpratnē šeit nebūt nav tā pati briesmīgā lieta. Nelien vietās, kur dozimetrs brēc kā traks, un bez īpašas vajadzības negrozies gar metāla priekšmetiem, kas te stāvējuši ilgi, un viss būs kārtībā. Zonas anomālijas - sauksim viņas tā - nebūt nenāk no tā, ko fizikā saprot ar radiāciju. Gudri cilvēki runā, ka Zonas anomāliju cēlonis nebūt nav kodolenerģētikas ierīču avārija, bet pavisam cits, neganti slepens cēlonis. Tu par Smadzeņu Izdedzinātāju esi dzirdējis? Ai, bet tu jau par manekeniem jautāji... nu - viņu bīstamība ir tajā, ka viņu ir daudz, un viņus nemaz tik viegli nevar neitralizēt. Kost nekož, skrāpēt neskrāpē... parasti jau viņi dara, ko kontrolieris liek - esmu redzējis, kā manekenu bars uzklūp stalkerim, nogāž šo zemē un tur. Un tad atnāk kontrolieris, paņem no stalkera mantības, ko vēlas, un tad atstāj viņu saviem pavadošajiem plēsīgajiem mutantiem... manekeni viņu turpina turēt, kamēr plēsīgi mutanti barojas. Un jā, suņu arī ir daudz. Visur.


Aleksandrs, Olga
Sidorovičs brīdi vēroja uz galda guļošo PDA, tad pēkšņi pastiepa roku un savāca šo priekšmetu.

Zini ko, dēliņ, - viņš pasmaidīja, - es atļaušos savākt šo priekšmetu, jo man tas ir ļoti vajadzīgs. Tu tāpat viņu izmantot pilnvērtīgi nevarētu, un ļoti iespējams, ka Jenots tev viņu atņemtu vienkārši tāpat, un tev jau tāpat paliek Ložņas geha. Tomēr, tā kā tu viņu man nogādāji un labprātīgi atdevi - vai ne? - tad es tev parādā palikt netaisos. Došu tev jaunu PDA un sakonfigurēšu to bez maksas, un vēl - sazināšos ar `pienākumniekiem`, kas sargā pieeju Bāram, un sarunāšu, lai tevi bez lieka tirgus tur ielaistu. Ja protams, tu tik tālu tiksi, he he.


Igors
Igoram ēdot, viņam pienāca kāds no ex.ciematu apdzīvojušajiem stalkeriem un ierunājās:

Eu, vecīt, uzcienā lūdzu, man pēdējā gājienā nepaveicās, nācās tā laisties no mutantiem, ka pazaudēju man aizdoto šaujamo, un tagad esmu parādnieks, kam jāatstrādā parāds, un mana dzīve nav diez ko spoža. Nu, esi tak cilvēks...

[Elony]

Aleksandrs samiedza acis, bet neiebilda. "Vispār piekrist apmaiņai varētu. Tik man baigi interesē, kas ar šo Ložņu noticis. Redz, bandīti nebija viss. Uz ceļa biezā slānī bija anomālijas, sastapām nekaunīgu suņu baru un vēl manekens pastaigājās. Manekeni vispār reti kad ārpus Tumšās ielejas parādās. Vārdu sakot gribētos zināt, kas šeit pierobežā notiek, pirms lienam dziļāk. Ja vajag, varam arī kādu uzdevumu izpildīt, tā teikt, lai iesildītos."

[echo3]

Igors izvilka no mugursomas vienu konservu kārbu. - Sēdies, izsūdzi bēdas, puis. Ticama informācija man un labas brokastis tev. Tā būs labi? Man interesē viss par ceļu līdz Bāram. Sidorovičs tā aizdomīgi uzjautrināts likās, kad to vakar pieminēja.

[Sindra]

Olga noskatījās kā pārdevējs savāc PDA, bet ja Aleksandram tas likās normāli, tad viņa neko neteica.
Noskaitījusi Sidoroviča prasīto summu, Olga to nolika uz galda un savāca mantas, kas tagad pienācās viņai.
Ja jau vajag visādus tādus krāmus, tad vajag. Ko viņa zin. Labāk klausīt gudrākos un pieredzējušākos.

[Semijs]

-Tātad.. neļaut manekeniem tevi sagrābt.. anomālijas apiet ar apli, neaiztikt to ko nevajag.. skatos, ka manas iespējas izdzīvot zonā ir nedaudz augstākas tagad(viegli nosmīn). Par to smadzeņu dedzinātāju laikam nav jēgas jautāt, ne? Nosaukoms droši vien izsaka visu.-
Artūrs beigas mazliet novilka un turpināja.
-Tātad par dabas brīnumiem viss mazāk vai vairāk skaidrs.. Saki lūdzu, te daudz huligānu ar stobriem vazājās?-

[Miervaldis Gotiņ...]

Artūrs
Kā kurā vietā. - Jenots palika nopietnāks. - Nu, piemēram, Bārā viņu nav principā, tur `Pienākums` uztur kārtību. Toties Tumšajā Ielejā - čum un mudž, Izgāztuvē aiz Rossohas - tā ir tāda radioaktīvo metāllūžņu kapsēta - arī. Tumšajā Ielejā faktiski šamie bāzējas, tur ir tāda daudzdzīvokļu māja, kuru avārija tā arī neatļāva pabeigt un viņa palika nedabūvēta... nu lūk, tur dzīvo pats galvenais viņu pahans, Safiks vārdā. No Tatarstānas esot nācis, tāpēc tāds dīvains vārds.


Aleksandrs, Olga
Pasakiet, uz kādiem vārdiem sakonfigurēt jums PDA, - Sidorovičs iestarpināja, un tad turpināja: Ak tad par Ložņas gaitām interesējies? He he, tu esi viens ziņkārīgs frukts. Tā jau nu es tev visu stāstīšu... bet nu labi, šo to jau neslēpšu. Principā Ložņa manā uzdevumā bija devies pārbaudīt šādas tādas baumas. Kā viņam bija veicies - atbilde uz to droši vien ir viņa PDA, bet acīmredzot viss bija beidzies sliktāk, nekā paredzēts, ja jau Ložņas vairs nav starp mums. - Sidorovičs apklusa, un pēc brīža turpināja. - šīs lietas sakarā es jums tomēr uzdevumu nedošu, neesat gana uzticami. Jūs tač tikko no Perimetra viņas puses! Bet nu kaut ko jau abpusēji izdevīgu jūs varētu izdarīt gan, kā redzu, neesat nekādi niekkalbji. Labi. Īsāk sakot. Klīst baumas, ka Tumšajā Ielejā, tai fermā, kur mitinās Izraidītie, viens čalis tirgo Gausa šauteni. Prasītos to pārbaudīt, čali novākt (viņš ir Izraidītais un jums par to nekas nebūs), un šauteni, ja tāda tur patiešām ir, nogādāt man. Es dikti gribu viņu apskatīt... nu jā, droši varat ņemt līdzi palīgus, jo Izraidītie tur var būt diezgan daudz un vientuļos vai klanu biedrus viņi nemīl. Nu, ko teiksiet? - viņš paliecās uz priekšu un savāca Olgas noskaitītās banknotes.

Igors
Tas ir vienkārši, - nelaimīgais stalkers nopriecājās, - uz Bāru var tikt, ejot taisni pa šo pašu ceļu, pa kuru atnācāt no Perimetra. Ja iesiet tagad tālāk uz ziemeļiem, nonāksiet līdz nelielam strautam, ka iztek cem ceļa pa caurteku. Tad būs ceļš pa labi, kurš gar ATP (padomju laikos te bija kāda kolhoza auto-traktoru parks) ved uz Tumšo Ieleju un Mirušo Pilsētu. Tālāk pa ceļu, kreisajā pusē, ir ne ta bijušais elevators, ne ta dzirnavas. Tur parasti ir pilns ar visādām anomālijām, bet baumo, ka stalkeri tur mēdz slēpt savu mantību. No elevatora torņa varot itin labi saskatīt dzelzceļa tiltu, kur bieži armijnieki ierīko blokpostu. Vispār viņi mēdz laist cauri vientuļus stalkerus, ņemot no viņiem kukuļus. Par apmēriem gan neko nepateikšu... bet klausies tālāk, gar dzelzceļu tur iet vecā kordona robeža. Tas nozīmē - dzeloņstieples un mīnas. Mīnas, protams, uz ziemeļiem no žoga. Mīnas gan mutanti esot visnotaļ paspridzinājuši, da i žogos vietām izplēsuši caurumus, tā ka principā jau to ar zināmu risku to armijnieku blokpostu var apiet. Tālāk es īsti nezinu, neesmu vēl īsti bijis, es savā bēdā tepat, šaipus dzelzceļam ieķēpājos...

[Elony]

Aleksandrs brīdi klusēja.
"Ir vērts padomāt." Aleksandrs atteica. "Es domāju darīt tā, vispirms vēl parunāt drusku ar vietējiem, pajautāt, kam vēl būtu interese aizstaigāt uz Tumšo ieleju. Tu tikmēr izpētītu to PDA un ja mums būtu kas jāzina, piemēram, vai nedraud kādas papildus briesmas, pateiksi. Un vēl gribētu zināt, cik par šo uzdevumu tu maksāsi.
Tā, liec man PDA uz vārda Knights."

[echo3]

Nākamo aizdoto šaujamo piesien aukliņā. - Igors zobgalīgi, bet labsirdīgi ieteica un pastiepa uz stalkera pusi konservu kārbu, kam pievienoja pāris cigaretes. - Ņem, ieturies. Man, liekas, būs vēlreiz pie Sidoroviča jāaizstaigā. Mīnas gar vecā kordona malu vēl esot, saki. - Viņš ķērās atkal pats pie savām brokastīm, draudzīgi pamājis, lai jauniegūtais paziņa sēžas blakus. - Pastāsti, kādi te vispār pēdējie jaunumi. Ko meklē, ko jau ir atraduši, no kā baidās, kas nupat cenā cēlies.

[Sindra]

Manējo var konfigurēt uz vārda Harpija. Olga atteica īpaši nejaukdamās Aleksandra un Sidoroviča sarunā.
Viņa savāca tikko nopirktās lietas un gaidīja, kad biedrs beigs sarunu, lai noskaidrotu, kas ar tām mantām jādara.

[Miervaldis Gotiņ...]

Aleksandrs, Olga
Knights? Šķiet, ka esmu šo vārdu jau dzirdējis. Ne pirmo reizi Zonā, he, he? - Sidorovičs iesmējās, ņemdamies ap PDA. - Tad jau droši vien arī Tumšo Ieleju mazliet pazīsi? Nu, par papildus briesmām man te puiši ir stāstījuši, ka tur esot sasodīti viltīgs asinssūcējs uzradies, Tumšās Ielejas rajonā. Tu jau zini, ka šie parasti neganti elso un sēc, pat tad, kad ieslēguši `neredzamību`? Tad lūk, šis esot iemācījies elpot klusāk. Nu un protams, ka tur čum un mudž bandīti, kuri ar Izraidītajiem tīri labi saprotas... Tā, gatavs būs! - Sidorovičs pastūma uz abu klientu pusi sakonfigurētos PDA. - Par samaksu... nu, pa 10 štukām katram. Jums katram.


Igors
Stalkers kāri paņēma konservu bundžu un cigaretes. Pēdējās viņš sabāza kabatās, bet pie bundžas uzreiz ķērās klāt.

Jaunumi? - viņš ierunājās pilnu muti. Bažīgi paskatījies apkārt, viņš paklusām turpināja. - Klīst baumas, ka tur aiz Mirušo Pilsētas, drusku tālāk par `Tīro Debešu` bāzi vecajās fermās esot atrasta Velna Ola... un Sidorovičs esot sūtījis Ložņu ar viņa jauniņajiem tai pakaļ. Ā, nu un to jaunumu, ka Smadzeņu Izdedzinātājs nav anomālija, bet gan cilvēku roku darbs, tak arī būsi dzirdējis? Un kopš Lielā Klusuma tas vairs nestrādā visu laiku, bet ar pārtraukumiem? Un tad vēl, Saharovs tomēr esot uztaisījis ekranējošo ķiveri, kas pasargā no šī starojuma. Jenots teica, ka Saharovs tagad regulāri lieloties ar to, ka tieši ar viņa ķiveri galvā Iezīmētais aizlauzās līdz Smadzeņu Izdedzinātāja vadības centram... un `Brīvībieši` savukārt izlielījušies, ka pie viņiem ne tik sen kā paviesojušies ārzemju viesi, ne ta angļi, ne ta amerikāņi. Kādi padsmit cilvēki bijuši, bet neviens nezin, ko gribējuši. Atveduši veco labo zāli, `Brīvībieši` varen nopriecājušies, jo Zonas sēnes tomēr baigi sitot uz aknām...

[Elony]

"Jā, ne pirmo reizi šeit." Aleksandrs/Knights apstiprināja. Viņš no somas izvilka trīs makarova pistoles, divas rezerves aptveres un kārbu ar patronām. "Pārdodu." viņš vienkārši teica.