S.T.A.L.K.E.R., [PZP] Pēc S.T.A.L.K.E.R. motīviem Opcijas

[Miervaldis Gotiņ...]

Tātad, ir silta, bet ne pārlieku saulaina 2015. gada jūnija diena. Sekojot iepriekš saņemtajām instrukcijām, topošais stalkers ir nonācis Marijampolē, kur viņam jāsameklē cilvēks, kas cauri armijas kordonam ievedīs avantūristu aizliegtajā teritorijā - Zonā.

Marijampolē ir iespējams nonākt, atbraucot gan ar autobusu, gan ar vilcienu, gan ar personīgo automašīnu. Pēdējā gan būs šeit jāpamet un jāaizmirst, jo konkrētais pavadonis ir solījis topošos stalkerus ievest Zonā tikai ar tādu inventāru, ko viņi var panest.

Marijampolē ir jāierodas civilā paskatā - tā tomēr ir parastā Ukraina, kur pastāv tradicionālā valsts vara un pārlieku aizdomīgi ceļotāji viegli var nonākt milicijas redzes lokā. Nonākot pašā ciematiņā, acīm paveras apmēram šāda aina:

(IMG:http://i056.radikal.ru/0903/e6/91077b943701.jpg)

Atliek tikai sameklēt māju Nr. 4 un sasaukt saimnieku, piesakoties kā atvaļinājumā atbraukušam vasarniekam.

[Miervaldis Gotiņ...]

Artūrs, Jussi
Paņēmis no Artūra somam paredzēto PDA, Sidorovičs to pavirši apskatīja un padeva tālāk jau pašam īpašniekam: Pasaki, lai lieto vesels.

Piecēlies no sava krēsla, tirgonis piegāja pie plauktiem, kur glabājās dažnedažādi, no `letes` neredzami priekšmeti. Izvilcis no turienes krietni apbružātu AKM automātu, viņš paskatījās uz Artūru: Tad tu šito vienkārši pēc vai tomēr taisam barteru ar piemaksu?

[Semijs]

-Sidorovič tev nodod sveicienus, lai tu lieto PDA veselu.-
Artūrs pateica Jussi un tad atkal pievērsās Sidorovičam.

-Mēs taisam barteru ar piemaksu, gan jau atradīšu ko labu ceļojuma gaitās.-
To pateicis, puisis nolika savu AK-4 ar visām aptverēm uz galda. Paskatījies uz savu optisko tēmekli, Artūrs pavaicājās.
-Šitā optika derēs kalašam? Ā, starpcitu, Jums ir ieroča tīrīšanas komplekts?-

Šo rakstu rediģēja Semijs: 14.05.2009 12:31

[Miervaldis Gotiņ...]

Artūrs, Jussi
Skaidra lieta! - Sidorovičs nolika AKM uz galda un, parakājies skapī, izvilka arī 3 tērauda magazīnas. - Tātad, par tavu gehu es tev dodu, kā runājām, 550... nē, lai iet 600$, iekļaujot optiku. Tu no manis savukārt ņem kalašu par 800$, tātad starpība sanāk 200$. Un nē, optika neies virsū, pirmkārt, šim kalašam nav bezdelīgastes plankas, da i manis nav vajadzīgo kronšteinu. Gan jau ka Bārā gan viskaut ko varēs dabūt, kaut gan domāju, ka līdz Bāram tu vēl paspēsi iedzīvoties trofejās, - tirgonis draudzīgi pasmaidīja, - Tīrīšanas komplekts ir gan, - viņš atkal parakājās skapī, izvilkdams kaut kādu tīstokli. Nolicis tīstokli uz galda, Sidorovičs atgriezās pie skapja un izvilka no tā kartona kārbiņu ar 7,62x39mm patronām. Tās pēc skaita bija ~200. Arī to viņš nolika uz galda un savāca Artūra AK-4: Tas tā, lai ir ar ko no kalaša izšaut.

[Semijs]

-Sarunāts.-
Artūrs teica Sidorovičam un nolika viņam 805$ uz galda. 5$ par tīrīšanas komplektu, negribējās jau ņemt par brīvu. Ielicis aptveri kalašā un sakārtojies pārējās aptveres uzkabē, puisis vēlreiz pārliecinājies par savu inventāru, paskatījās uz Jussi un angliski teica.
-Ja tev mani vajag, tad es būšu ārā.-
To pateicis, puisis pievērsies Sidorovičam, teica.
-Paldies par precēm.. Starpcitu, nekāda darbiņa nav?-

[Miervaldis Gotiņ...]

Artūrs, Jussi
Sidorovičs klusēdams paņēma un noskaitīja no Artūra uz galda noliktās naudas kaudzītes 205$ un pārējo pastūma atpakaļ: Tas par tavu gehu. Par darbiņu padomāšu, ja kaut kas būs, tad likšu Patogeničam tevi sameklēt. Diez vai tu nakts melnumā steigsies lauzties iekšā Zonā, he he.

[Semijs]

Paņēmis naudu atpakaļ, Artūrs pamājis ar galvu, teica.
-Nekas, ar laiku pie tumsas acis pierod, lai vai kā, gaidīšu ziņu.-
To pateicis puisis devās augšā, kur iekārtojās kādā vietā, kur bija pietiekami spoža gaisma un ar cigareti zobos sāka tīrīt savu kalašu.

[Miervaldis Gotiņ...]

Artūrs
Spoža gaisma bija pie ugunskura. Tur jau sēdēja vairāki stalkeri, kas papildus ugunskuram sildījās arī ar pudeli šnabja `Kazaki`.

Reiz bandīti noķēra stalkeri, - stāstīja viens no sēdētājiem, paņēmis krietnu malku šņabja, - nu, iemērc šamējo ar galvu grāvī un prasa: `Artefakti, nauda ir?` - `Nav!` - stalkers atbild, kad šo izvelk ārā. Bandīti viņu mērc atkal: `Artefakti, nauda ir?` - `Nav!`. Un tā kādas piecas reizes pēc kārtas. Beidzot stalkers neiztur un saka: `Veči, jūs vai nu gremdējiet mani dziļāk, vai arī turiet zem ūdens ilgāk. Dibens duļķains, ne vella neredz.`

Tas viss ir tīrie nieki, - atsaucās otrs, - Reiz `Pienākuma` bāzē esot izkarināts sludeklis: `Plānojas reids Zonā, lai vāktu (artefaktus) un medītu (mutantus). Visus šīs lietas cienītājus pulcēties pulksten deviņos pie ziemeļu vārtiem. Šo lietu ņemt sev līdzi pa diviem litriem.

Stalkers, kas sēdēja vistuvāk Artūram, pasniedza šnabja pudeli viņam: Jauniņais, ja? Tik tikko no perimetra? Nu, kāda ir sajūta, pirmo reizi iekāpjot Zonā?

[Semijs]

Paņēmis šņabi un ierāvis kārtīgu malku, Artūrs nedaudz noraustījies un mazliet paklepojis, atdeva šņabi stalkeram.
-Ehh, paldies, pēc šodienas šņabis ir tieši laikā... Mans pirmais iespaids.. Bandītiem patīk atstāt pus-sprāgušus cilvēkus fūrēs, lai pievilātu jauniņos. Aklie suņi nav diži patīkami, bet nu, ja zin kā tikt ar suni galā, tad nav tik traki.. Man arī vienmēr ir licies, ka zombiji ir tīrākā fantastika, bet nu izrādās, ka nav.... Bet sajūta kopsummā ir tīri laba. Tu jau ilgi esi šeit zonā?-

[Miervaldis Gotiņ...]

Artūrs
Satiki zombiju jau pirmajā dienā? - stalkers bija patiesi izbrīnīts, - kurā vietā? Es te pa Zonu dzīvojos jau 2 nedēļas, bet zombiju pat pa gabalu redzējis neesmu... Līdz Kordonam viņi parasti neatnākot.

[Semijs]

-Būtībā tieši, kad ieiet zonā, kur armija vaktē visu. Kādus pārsimts metrus iekšā zonā. Viņš it kā nelikās draudīgs, bet nu drošības labad ielaidu lodi pierē, bet šis vēl dzīvs ieleca grāvi un uzgāja gaisā no atstātās mīnas.-
Artūrs paskaidroja stalkeram.

[Miervaldis Gotiņ...]

Artūrs
Da nu, ko tu stāsti, - sarunā iesaistījās otrs stalkers, skeptiski nogrozīdams galvu, - zombijs pie mīnu lauka? Tas nevar būt. Vai tik tu tagad necenties lepoties ar izdomātiem piedzīvojumiem? Laikam pietiks tomēr tev šņabka šovakar.

Trešais tikmēr bija izvilcis no kabatas PDA un mierīgi pārskatīja ziņojumus kopējā čata kanālā.
Liecies mierā, Griška, - viņš apsauca iepriekšējo, - Rekur Ložņa arī ir reportējis par manekenu apmēram turpat. Puisis nemelo. Kaut gan jāpiekrīt, manekens pie mīnu lauka ir dīvaini. Starp citu, nākot šurp, jūs gadījumā nesatikāt Ložņu?

[Semijs]

-Ložņu? Kaut kā neatminos, tik jācer, ka Ložņa nebija tas, kas mirstošs gulēja vrakā, lai pievilinātu garāmgājējus, ja bija, tad bija...-
Artūrs beigas mazliet novilka un aizpīpējis kārtējo cigareti, teica.
-Zombijs, jeb Manekens bija diezgan interesants, likās, ka vēlējās uzturēt kontaktu.-

[Miervaldis Gotiņ...]

Artūrs
- Ložņa? Gulēt vrakā lai pievilinātu garāmgājējus? - PDA čekojušais stalkers nogrozīja galvu, - nu nepavisam neizskatās pēc Ložņas.
- Varbūt vajadzētu pateikt Patogeničam, ka Ložņa, iespējams, noliecies pie mīnu lauka? - Griška ieminējās.
- Labi, es aiziešu, - PDA īpašnieks pamāja ar galvu, - kaut gan ātrāk par rīt rītu diez vai tāpat organizēs grupu. - piecēlies kājās, viņš aizgāja un nozuda kādā no mājām, kur, acīmredzot, uzturējās Patogeničs.
- Par kontaktos stājošamies manekeniem nezinu, - Griška pievērsās Artūram, - pašam nav gadījies tādus pat pa gabalu redzēt... bet par Mirušo pilsētu stāsta visādas dīvanais lietas, tipa tur šamējie manekeni dzīvo it kā normālu pilsētas cilvēku dzīvi... nu, vai vismaz izliekas, ka dzīvo. Nu, tur sēž parkā uz soliņiem, rakņājas sarūsējušu mašīnu motoros, it kā gribētu tos sataisīt. Diezgan baismīgi, es nemaz nezinu, via gribētu iet to skatīties.

[Deonalds Bils]

Jussis paņēmis savu PDA viegli pamāja ar galvu un vēl pāris minūtes kaut ko knibinājās ar preci. Beidzot nolēmis doties prom viņš pacēla galvu un sakopojis savas krievu valodas zināšanas izstomija.
Paldies, par prece...
Kaut kas tur negāja riktīgi tapēc viņš ielicis PDA kabatā devās uz to pusi uz kuru bija devies Artūrs. Sev neizprotmē veidā viņš tomēr bija ticis līdz vietai kur sēdēja vairāki cilvēki un jau iepazītais Artūrs. Nosēdies kādā vietā kur varēja ērti iekārtoties viņš no maksts paņema ieroci. Izņēmis atveri sāka to piepildīt ar patronām. Jo vairāk viņš klausijās runātājos, jo mazāk saprata no to teiktā.

[Semijs]

-Pilsēta ar tiem manekeniem? Nu gan.. Ņemšu vien vērā tavu padomu un labāk netuvošos tai vietai.-
Artūrs teica izpīpēdams cigareti. Nožāvājies, puisis nopūties teica.
-Labi, došos vien uz naktsmieru. Tad jau visticamāk, ka līdz rītdienai.-
Draudzīgi uzsitis ar plaukstu Griškam pa plecu, puisis piecēlās un devās sameklēt kādu vietu, kur pārlaist nakti.

[Miervaldis Gotiņ...]

Neatkarīgi no tā, cik ciešā vai neciešā miegā vai snaudā gulēja ex. ciematā ieradušies, no rīta viņus pamodināja kņada pagalmā. Tur kāds lamājās un, spriežot pēc skaņām, kādu sita.

[Elony]

Kad Aleksandrs no rīta pamodās, viņš gribēja vispirms paēst, paņemties ar PDA, bet vajadzēja vismaz paskatīties, kas notiek pagalmā, tāpēc piecēlies kājās, viņš izgāja laukā no mājas, protams, ar automātu.

[echo3]

Igors nakti bija pavadījis gluži mierīgi. Daudz gulējis viņš nebija, bet ne jau uztraukuma pēc - vīrietis centās ieiet "vilka" miega ritmā. Uzreiz to nevar, diennaktis trīs paies, līdz ieregulēsies. Šo "miega vingrinājumu" dēļ Igors bija nomodā, kad pagalmā sākās skaļa kņada.

Igors piecēlās un izgāja ārā noskaidrot, kas notiek. Viss ekipējums viņam bija līdzi.

[Sindra]

Pamanīdama, ka citi biedri mostās un iet skatīties kņadu pagalmā, Olga beidza "mēģināt" gulēt un piecēlusies izstaipījās. Sieviete novaidējās. No neērtās gulēšanas sāpēja visas maliņas. Samērā īgna viņa paraudzījās apkārt. Apsēdusies, Olga sameklēja somā maizi un sāka to grauzt. Ārpusē notiekošais viņu īsti neinteresēja. Galu galā gan jau vīrieši pastāstīs, kas tur notika.

[Miervaldis Gotiņ...]

Aleksandrs, Igors
Pagalmā bija vērojama sekojoša aina.

Stalkeri, kas vakarnakt bija sagaidījuši ieradušos, stāvēja puslokā un vēroja, ka nez no kurienes uzradies stalkers acīmredzami modernākā stalkera ekipējumā, bet bez uzkabes vestes sit (nupat jau spārdīja kājām) vienu no ex.ciemata `iemītniekiem`. Uzreiz varēja redzēt, ka sitējs ir veterāns, un ne pirmo mēnesi Zonā. Patogeničs un Sidorovičs gan vēl nebija parādījušies, un `ciematnieki` eksekūciju vēroja klusēdami un neiejaukdamies. Drusku tālāk stāvēja 2 vakar neredzēti, bet arī paplukuši stalkeri un tieši tāpat novēroja notiekošo. Viens no viņiem turēja rokās AKS-74 automātu ar opitsko tēmekli un zemstobra granātmetēju, otrs - acīmredzami ne savu uzkabes vesti.

Viņam pagulēt sagribējies, - šķendējās eksekutors, veltīdams upurim kārtējo spērienu, - Idiots tāds! Un ja nu manā vietā būtu nācis kāds bandīts vai algotnis? - Tad viņš pamācoši pievērsās publikai: Tā būs ar katru, kas aizmigs sardzē!

Visbeidzot, pamanījis vēl 2 agrāk neredzētos skatītājus, t.i. Aleksandru un Igoru, autoritāte atplauka platā smaidā: O, svaiga gaļa! Labrīt, organismi!