Final Fantasy VII: Spārnoto Rēgi, [PZP] Final Fantasy VII Opcijas

[Elony]

Pirms gada

(IMG:http://i205.photobucket.com/albums/bb239/elsarels/Winged%20Spirits/default.jpg)

Tumšā pazemes alā zem Midgaras drupām gulēja kāds līdz viduklim kails vīrietis, bezsamaņā vai miris. Viņš gulēja uz klints, kuru ieskāva ūdens un kuru apmirdzēja mēnesgaisma no cauruma alas griestos. Kādā brīdī vīrieša ķermenis izstraoja elektrisku lādiņu, kas iegāja zemē visapkārt. Pēc tam atmirdzēja gaisma no enerģētiskas sfēras, kas arī atradās tajā pašā alā. Cits vīrs, tērpies tumši sarkanā mētelī, atbrīvojās no enerģētiskas sfēras, kuras iekšienē atradās. Viņš piecēlās un piegāja pie zemē guļošā..
Paņēmis nekustīgo rokās, vīrietis uzlūkoja mēnesi, kas spīdēja no augšas.
"Vēl ir par agru doties gulēt." Viņš ierunājās. Pēc tam novērsās no mēness un pasmaidīja.

"Mums joprojām ir daudz darāmā... brāli."

Vīrietim aiz muguras parādījās viens tumšs milzu spārns. Viņš to savicināja, pacēlās gaisā un pameta alu ar guļošo uz savām rokām.


Tagad.

Pēdējo gadu laikā Junona nebija pieredzējusi lielas arhitektūras pārmaiņas. Galvenā pilsētas daļa joprojām bija izvietota terašu veidā, no pilsētas uz dienvidiem joprojām atradās lielā gaisa transporta pacelšanās platforma, zem kuras savukārt atradās vecpilsēta. Protams, jau 4 gadus pilsētā nebija lielais superlielgabals Sister Ray par ko varēja tikai priecāties.

Bija jaukas pavasara dienas vidus un visās pilsētas ielās varēja labi dzirdēt jūras viļņu šļakstu. Toties ShinRa kompānijas ēkai, kas pacēlās kā tornis virs pilsētas no augšējām terasēm, bija laba skaņas izolācija. Tās iekšienē jūras skaņas nebija dzirdamas.

Šo ēku savām vajadzībām bija pārņēmusi Pasaules Atjaunošanas Orgānizācija un veco ShinRa simboliku nomainīja P.A.O. akronīms.

Kareivjus, kas bija izraudzīti veidot speciālo vienību sagaidīja pie šīs ēkas ieiejas. Sagaidītāji bija PAO administratīvie darbinieki, kas parādīja, kur atnākušie varēja atstāt savu transportu, ja tāds bija. Pēc tam viņus pavadīja uz liftiem un nogādāja vienā no augšējiem stāviem, līdz ieveda plašā apspriežu telpā. Šeit bija ovāls galds, kura vidū atradās puslodes formas objekts - hologrammu projektors. Ja neskaita vēl mīkstus ādas krēslus un divus logus, kas pavēra skatienu uz pilsētu lejā un tālāk uz jūru - telpā nekā vairāk nebija.
Likās, ka priekšniecība taisās ierasties tikai tad, kad visi būs sapulcējušies.

[Mattiass]

Lukturi Sairuss atstāja pie sevis, bet, redzēdams, ka Kaits paliek alā, nolēma viens pats alās nebāzties, un tā vietā aizgāja pabrīnīties par lidmašīnas vadības paneli.

[Roviela]

- Elektrizēts? - puisis ieinteresējās.
- Savādi... - viņš uzmanīgi pielika roku ūdenim. Ja pārāk nesita pa nagiem, tad pasmēla mazliet un pagaršoja.
- No kurienes ūdenī tiek elektrība?
Te bija jāpapēta, un Tīdus, skatoties, kas un kā apgāja apkārt dīķītim. Kur ir strāvas avots?

[Džea]

Jā, ūdens bija ledus auksts un sita elektrību.
Keila sacīja.
Ei uzmanīgāk, tev nešķiet, ka strāva var būt arī stiprāka.
Aitvainojiet, bet dzert ūdeni no elektrizēta avota patiešām nebija prāta darbs.

[Elony]

Strāva nebija pārāk stipra, kā elektriskajam ganam. Jūtama, bet ne neciešama.
Kad Tīdus padzērās, nekā neparasta nemanīja. Auksts un tīrs avota ūdens, tas arī viss. Bet apiet apkārt dīķim, lai tiktu otrā pusē, tā kā nesanāca. Jo alas sānos sienas tomēr bija pārāk stāvas un ūdens stiepās līdz tām. Vienīgi varēja brist vai peldēt cauri.

Sairusam daudz par vadības paneli brīnīties nebija kopa. Salauztās lielās daļas bija saliktas atpakaļ vietās, atlika tikai salodēt vadus un dažas shēmas, lai darbotos visi mēraparāti un slēdži.

[Roviela]

(OOC - viņš jau nelok ar mēli pa taisno no avota. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Pasmēla un tad dzēra. Tas, pasmeltais ūdens jau vairs nav elektrisks.)

- Ei! - Tīdus pasmējās.
- Nav tik traki! Un ūdens ir garšīgs, tiešām. Salds. Nekāda milzu strāva tik saldam ūdenim nesanāks.
Viņš mēģināja saskatīt, kas ir otrā pusē, bet tas neizdevās.
- Man gribas redzēt, kas ir tur, otrā pusē, - puisis atzinās. - Nez, te ir dziļš? Pašā vidu ir dziļš, to es redzēju, bet pie sienām?

Tīdus brīdi apdomāja, kā tikt pāri un netapt nosistam ar strāvu ja nu kas.
Un izdomāja. Kājas pašas par sevi nav sevišķi jūtīgas. Tas būtu viens. Sliktums būs tad, ja strāva plūdīs pa vienu kāju augšā, pa otru lejā caur ķermeni. Tas būtu divi. Viņš noņēma savu zobenu, kura metālam būs jākalpo par vadītāju. Kreisās rokas cimds bija izolējošs, tātad, tajā būs jātur zobens. Pielicis zobenu sev pie kājām tā, lai tas savienotu abas kājas, Tīdus uzmanīgi iebrida ūdenī, gatavs izlekt no tā ar rāvienu, ja sajūtas būs pārāk neciešamas. Ja ūdens ir pārlieku dziļš un pārbrist nevar, puisis atsakās no nodoma un brien atpakaļ.

[Džea]

Es nezinu par dziļumu, taču ūdens ir auksts gan un uz peldēšanos man nevelk.
Keila novilka.
Varbūt izmēģinam avotu sasaldēt un tikt pari pa ledu?

Šo rakstu rediģēja Džea: 30.04.2009 19:47

[Elony]

Tuvu sienai nebija tik dziļš lai nevarētu pārbrist, un zobens mazināja strāvas efektu, Ūdens tikai bija ledusauksts un lika parādīties uz ķermeņa zosādai. Tomēr kad viņš tika apmēram līdz pusei, paslīdēja un iegāzās iekšā ūdenā ar visu ķermeni.
Labums no tā bija tāds, ka dīķīša vidū, dibenā pamanīja kaut kādu kristālu kopu, kas tik tikko manāmi mirdzēja. Tikai tas bija apmēram 3 metru dziļumā no ūdens virsmas.

[Roviela]

- Pfu! - Tīdus izkarpijās no ūdens pilošs, klabošiem zobiem un sašutis par kritienu.
- Brr, `````... Atvaino... Paklau! Tur, dziļumā, pašā vidū, ir kaudzīte kristālu. Es jau esmu slapjš, slapjāk vairs nevar, zini, es mēģināšu ienirt un tos savākt, ja izdosies.

Puisis nolika zobenu, novilka tos apģērba gabalus, kas varētu traucēt, vai kurus varētu nejauši pazaudēt, un, iebridis līdz dziļumam, vairākas reizes dziļi ieelpoja, aizturēja elpu un ienira. Nez, izdosies aizsniegt? Ūdens ir mānīgs, it īpaši, ja tas ir dzidrs.

[Elony]

Tīdus varēja ienirt līdz kristāliem un tiem pieskarties, bet te bija divas nelaimes - pirmā - no tiem nāca strāva un tā sita stiprāk kā ūdens. Otrā - kristāli bija "ieauguši" klintī, tāpēc tos tā nevarēja vienkārši paņemt rokā un izdabūt laukā.

[Džea]

Tiklīdz Tidus ievēlās ūdenī, Keila apslāpēja kliedzienu.
Tev viss kārt...?
Teikums netika pabeigts, jo Tidus jau atal iegrima. Muļķis. Kādēļ jāriskē ar dzīvību, dumju kristālu dēļ?

[Roviela]

Zem ūdens lamāties nevarēja un brēkt tāpat ne, tāpēc puisis to atlika, līdz atkal iznira, un tad jau tas bija piemirsies.
- Keila, tie ir tie kristāli, kas rada strāvu, un tie ir ieauguši klintī, nevarēju paņemt.
Viņš, nosalis zils, apsēdās krastā un klabošiem zobiem sāka prātot, kā tos kristālus tomēr dabūt.
- Ar zobenu tos varētu atlauzt, vai ne? Tikai sit ar elektrību gan diezgan pamatīgi... Zini, es pamēģināšu.
Tā kā viņam neradās labākas idejas, tad viņš tieši tā arī darīja, riskēdams dabūt stipri nepatīkamāku strāvas triecienu, tas ir, tādu pat, kā tikko bija dabūjis, kristāliem pieskaroties vienkārši ar roku.

[Elony]

Tīdus varēja tikt atkal līdz kristāliem un iešķelt tajos ar zobenu. TIkai rezultāts bija tāds kā sprādziens - enerģijas izvirdums - Tīdusu ķēra elektriskās izlādes zibeņi un viņš zaudēja samaņu un pazaudēja zobenu.
Keila no krasta redzēja, kā zem ūdens kaut kas spēcīgi nozibeņo, tā ka akls varēja palikt un tad līdz ūdens virsai uzpeldēja pamiris Tīdus ķermenis. Gaismas avots - Tīdus zobens palika ūdenī un tur apdzisa.

[Džea]

Tiklīdz sāka zibeņot Keila apmulsusi blenza ūdeni. Viņai bija pilnīgi skaidrs, kurš pie tā bija vainīgs. Kā rādās kristāliem šāda apiešanās nebija pieņemama. Tiklīdz Tidus iznira bez samaņas, Keila nekrita panikā, bet klusi nolamājās par puiša neapdomību. Vispirms Keila pieskrēja pie ūdens un pārbaudīja, vai tas nesit pārāk stipri. Ja nesit, tad sakodusi zobus metās ledainajā ūdenī pēc Tidusa.

[Elony]

Likās, ka ūdenī strāva uz brīdi stiprāka bija, bet izturēt varēja. Ūdens pat likās drusku siltāks, bet tik un tā auksts. Keila varēja tik līdz Tīdusam, tikai viņš joprojām bija bez samaņas.

[Džea]

Tikusi līdz Tidusam, Keila viņu saķēra un vilka uz krasta pusi. Ja tas izdodas, tad izvelk viņu ārā un aktivizē atjaunināšanas matēriju, ja tas nelīdz, tad vienīgais kas atliek, ir mākslīgā elpināšana.

[Elony]

Dziedināšanas matērija palīdz pret apdegumiem, bet ne nākšanai pie samaņas, tāpēc Keilai nākas veikt mākslīgo elpināšanu, kas palīdz, Tīduss, izklepo ūdeni, ko sarijās un pamostas. Viņam sāp ķermenis, viņš jūtas dezorientēts, ir tumšs un ir auksti.

[Roviela]

- Taaaks... - puisis aizmakušā balsī novelk, tad vēlreiz pamatīgi izklepojas.
- Kas te ir? Keila? Kāpēc tik tumšs?
Viņš sāka taustīties sev apkārt, sataustot blakus tupošo sievieti, akmeņus, slapjumu kaut kādu, bet ne miņas no ieročiem.
- Kur ir mans zobens?
Tīdus mēģināja strauji uztriekties sēdus, un tas beidzās ar vēl vienu pamatīgu klepus lēkmi. Viņš bija spiests pats sev pāris reizes uzsist pa krūtīm, lai lēkme mitētos.

[Džea]

Idiots.
Keila jau atkal nolamājās lūkodamās kā Tidus atjēdzas.
Tu tikko gandrīz vai noslīki un vel uztraucies par kaut kādu zobenu. Zobens pagaidīs, tu gribi teikt, ka šāds atkal metīsies ūdenī?

[Roviela]

- Absolūti! - Tīdus ļoti labprāt piekrita šādam vērtējumam.
- Bet es daudz dotu, ja beigu beigās būtu sapratis, ko tie kristāli nozīmē. Nesapratu, tāpēc tavs vērtējums ir pilnīgi adekvāts iznākumam.
Viņš vēlreiz sāka klepot. - Brr... - nodebinājās un turpināja.
- Paldies, ka izvilki! Tik un tā man vajadzēs zobenu. Bez tā es no šejienes nekustēšu.

[Džea]

Tu cerēji ka kristāli ir vel viena matērija?
Keila jautāja Tidusam. Galu galā zem ūdens bija viņš.
Tu varēsi pats tikt līdz zobenam?