Final Fantasy VII: Spārnoto Rēgi, [PZP] Final Fantasy VII Opcijas

[Elony]

Pirms gada

(IMG:http://i205.photobucket.com/albums/bb239/elsarels/Winged%20Spirits/default.jpg)

Tumšā pazemes alā zem Midgaras drupām gulēja kāds līdz viduklim kails vīrietis, bezsamaņā vai miris. Viņš gulēja uz klints, kuru ieskāva ūdens un kuru apmirdzēja mēnesgaisma no cauruma alas griestos. Kādā brīdī vīrieša ķermenis izstraoja elektrisku lādiņu, kas iegāja zemē visapkārt. Pēc tam atmirdzēja gaisma no enerģētiskas sfēras, kas arī atradās tajā pašā alā. Cits vīrs, tērpies tumši sarkanā mētelī, atbrīvojās no enerģētiskas sfēras, kuras iekšienē atradās. Viņš piecēlās un piegāja pie zemē guļošā..
Paņēmis nekustīgo rokās, vīrietis uzlūkoja mēnesi, kas spīdēja no augšas.
"Vēl ir par agru doties gulēt." Viņš ierunājās. Pēc tam novērsās no mēness un pasmaidīja.

"Mums joprojām ir daudz darāmā... brāli."

Vīrietim aiz muguras parādījās viens tumšs milzu spārns. Viņš to savicināja, pacēlās gaisā un pameta alu ar guļošo uz savām rokām.


Tagad.

Pēdējo gadu laikā Junona nebija pieredzējusi lielas arhitektūras pārmaiņas. Galvenā pilsētas daļa joprojām bija izvietota terašu veidā, no pilsētas uz dienvidiem joprojām atradās lielā gaisa transporta pacelšanās platforma, zem kuras savukārt atradās vecpilsēta. Protams, jau 4 gadus pilsētā nebija lielais superlielgabals Sister Ray par ko varēja tikai priecāties.

Bija jaukas pavasara dienas vidus un visās pilsētas ielās varēja labi dzirdēt jūras viļņu šļakstu. Toties ShinRa kompānijas ēkai, kas pacēlās kā tornis virs pilsētas no augšējām terasēm, bija laba skaņas izolācija. Tās iekšienē jūras skaņas nebija dzirdamas.

Šo ēku savām vajadzībām bija pārņēmusi Pasaules Atjaunošanas Orgānizācija un veco ShinRa simboliku nomainīja P.A.O. akronīms.

Kareivjus, kas bija izraudzīti veidot speciālo vienību sagaidīja pie šīs ēkas ieiejas. Sagaidītāji bija PAO administratīvie darbinieki, kas parādīja, kur atnākušie varēja atstāt savu transportu, ja tāds bija. Pēc tam viņus pavadīja uz liftiem un nogādāja vienā no augšējiem stāviem, līdz ieveda plašā apspriežu telpā. Šeit bija ovāls galds, kura vidū atradās puslodes formas objekts - hologrammu projektors. Ja neskaita vēl mīkstus ādas krēslus un divus logus, kas pavēra skatienu uz pilsētu lejā un tālāk uz jūru - telpā nekā vairāk nebija.
Likās, ka priekšniecība taisās ierasties tikai tad, kad visi būs sapulcējušies.

[Roviela]

(OOC - nu, tad nebūs paveicies. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Ko darīsi? Viņš taču neapsola atrast. Apsola atdot, ja atradīs.)

Tīdus nopētīja bedri. Tad paskatījās uz griestiem. Iekrist bedrē viņam negribējās, jo kurš zina, vai no tās varēs tikt atkal laukā? Tāpat negribējās postīt ūdenskritumiņus.
- Varbūt nelienam šajā bedrē, bet ejam izpētīt to, apakšējo eju virs straumes? - puisis ierosināja.

[Mattiass]

Sairuss pagāja garām Veisam un devās tālāk, atskatīdamies, lai redzēt, vai Kaits seko un ko dara Veiss.

Šo rakstu rediģēja Mattiass: 27.04.2009 17:21

[Elony]

Vaiss pagriezās un devās prom.
Kaits gāja ar Sairusu, bet viņiem vairs neizdevās atrast apdzīvotas telpas. Bez tām, kuras jau viņi bija apskatījuši, bija tikai daži apgaismoti gaiteņi un viss.

[Džea]

Nedomāju, ja to kāds te būtu izsaucis, tad šeit diezin vai neatrastos matērija un nebūtu ligzda.
Keila papurināja galvu un arī nopētīja bedri. Nebūtu prātīgi tur iekrist.
Jā, domāju ka tā būs drošāk. Vismaz es ceru

[Roviela]

- Labi, tad rāpjamies atpakaļ, - Tīdus piekrita un devās uz spraugu, pa kuru viņi te bija tikuši.

[Elony]

Viņi pēc laiciņa tika laukā no šaurās ejas un varēja doties pa otru eju lejup, tā bija lielāka, platāka, bet tumšāka. Sienas nespīdēja, tāpēc bija jādomā par gaismas avotu pašiem. Toties priekšā varēja dzirdēt ūdens šļakstus.

[Roviela]

- Un kā te lai ko saskata? - Tīdus aizdomīgi noprasīja.
- Tev nav kāds lukturītis, vai kā?
Viņš cerīgi paskatījās uz Keilu. Ja nav nekā, tad būs jāspīdina matērijas, bet tas ir spēka izšķērdīgi.

[Džea]

Diemžēl nav.
Keila drūmi sacīja. Tā vien rādās, ka nāksies tādu iegādāties. Taču ūdens priekšā nebija īpaši iepriecinošs. Vai tas nozīmē, ka tu arī būs strupceļš.

[Roviela]

- Un laba redze tumsā? - puisis tincināja tālāk.
- Man nav. Būs jāiztiek ar zobenu.
Viņš iegaismoja zobenu zilajā ledus krāsā. Lai ne daudz, tomēr kāda gaisma.
Tīdus devās tālāk. Šoreiz lēnāk un uzmanīgāk, jo maz varēja saredzēt.

[Elony]

Apakšējā ala likās krietni lielāka. Tur bija pazemes ezeriņš vai dīķītis, vārdu sakot, ūdens tilpne, kas stiepās no sienas līdz sienai, Tidusa un Keilas priekšā. Likās, ka tālāk aiz ūdens tilpnes ir atkal sausa zeme, bet nevarēja saprast, cik šīs dīķītis ir dziļš. Apmēram pret vidu tam, no cauruma griestos gāzās ūdens straume, tas acīmredzot bija tas pats strauts. Ala pēc formas likās tāda kā ovāla, kur vidū, plašākajā un dziļākajā vietā bija šis ezeriņš. Bet ala nelīdzena, netrūka akmens lāsteku un kolonnu kā iepriekš.

[Roviela]

Tīdus ar interesi sāka apstaigāt alu, ielūkojoties spraugās un ūdenī.
Šī ala arī bija skaista.
Interesanti, no kurienes tas ūdens vispār tek? Kā tas tiek kalna galā, lai tecētu te, lejā? Tiesa, te drīzāk varēja mēģināt izpētīt, kur ūdens paliek un tas, visticamāk, bija jūrā.

[Mattiass]

Sairuss devās tālāk pa apgaismotajiem gaiteņiem, no tiem kā pirmo izvēlēdamies to, kur svaigāks gaiss. Viņš bija nolēmis izpētīt visu pieejamo (apgaismoto) alu daļu.

[Elony]

Alā nemanīja nekā cita interesanta, izņemot dīķīti. Cik nu varēja spriest, ielūkojoties ūdenī, dīķītis bija dziļš. Lai kur arī ūdens pazustu, notece laikam atradās zem ūdens līmeņa.


Nekā daudz vairāk ko izpētīt nebija, viss ko Sairuss un Kaits vēl atrada bija tāda kā izeja uz jūras krastu. Tā bija tāda kā terase, balkons. Zem viņiem krietni zemāk bija klintis un akmeņi un pret klints sienu sitās jūras viļņi, pūta stiprs vējš. Bet šeit blakus, cieši piestiprināts klintij bija tāds kā satalītantenas šķīvis, no kura veda vads atpakaļ iekšā alas uz apdzīvoto alu pusi.

[Mattiass]

— Tā neko, sakarus sev nodrošinājuši, — Sairuss norūca un papētīja tuvāk to šķīvi, neskardamies klāt. Pēc tam, ja vairs nekā interesanta neatrod, dodas atpakaļ, nolēmis tomēr paķert lukturi.

[Roviela]

Tīdus peldēties negrasījās, tāpēc viņš brīdi vēl pablenza dīķī un tad ierosināja iet papētīt vēl kādu citu vietu, ja kas interesants iekritīs acīs.

[Džea]

Kā rādās, nekur tālāk netiksim.
Keila noteica aplūkojot alu. Piegājusi pie ūdens viņa nolēma iemērkt tajā plaukstu, pārbaudot kāds ir ūdens

[Elony]

Ūdens bija ledusauksts, kad Keila iemērca tajā plaukstu. Taču kad viņa iemērca roku, radās sajūta, it kā sistu vāja elektrība.

[Mattiass]

Aizgājis līdz mašīnai, Sairuss tajā iekāpa, ieslidināja lukturi jakas lielajā kabatā, un griezās atpakaļ, protams, ja vien Kaitu interesē doties uz alām.

[Elony]

Kaitam nebija intereses doties klīst pa alām. Kaķis uzskatīja, ka ir izpētījis visu, kas pētīšanas vērts un palika lielajā alā, kur bija lidmašīna, kopār ar Jufi un Seo.

[Džea]

Tiklīdz Keila sajuta elektrības sitienu, roka uzreiz tik izrauta no ūdens. Viņa bija dzirdējusi, ka eletrība un ūdens ir bīstama kombinācija dzīvībai. Un šis neizklausās labi.
Peldēties nesanāks, ūdens ir elektrizēts.
Keila noteica pievienojoties Tidusam. Neizskatījās, ka viņi tiks kaut kur tālāk.