Final Fantasy VII: Spārnoto Rēgi, [PZP] Final Fantasy VII Opcijas

[Elony]

Pirms gada

(IMG:http://i205.photobucket.com/albums/bb239/elsarels/Winged%20Spirits/default.jpg)

Tumšā pazemes alā zem Midgaras drupām gulēja kāds līdz viduklim kails vīrietis, bezsamaņā vai miris. Viņš gulēja uz klints, kuru ieskāva ūdens un kuru apmirdzēja mēnesgaisma no cauruma alas griestos. Kādā brīdī vīrieša ķermenis izstraoja elektrisku lādiņu, kas iegāja zemē visapkārt. Pēc tam atmirdzēja gaisma no enerģētiskas sfēras, kas arī atradās tajā pašā alā. Cits vīrs, tērpies tumši sarkanā mētelī, atbrīvojās no enerģētiskas sfēras, kuras iekšienē atradās. Viņš piecēlās un piegāja pie zemē guļošā..
Paņēmis nekustīgo rokās, vīrietis uzlūkoja mēnesi, kas spīdēja no augšas.
"Vēl ir par agru doties gulēt." Viņš ierunājās. Pēc tam novērsās no mēness un pasmaidīja.

"Mums joprojām ir daudz darāmā... brāli."

Vīrietim aiz muguras parādījās viens tumšs milzu spārns. Viņš to savicināja, pacēlās gaisā un pameta alu ar guļošo uz savām rokām.


Tagad.

Pēdējo gadu laikā Junona nebija pieredzējusi lielas arhitektūras pārmaiņas. Galvenā pilsētas daļa joprojām bija izvietota terašu veidā, no pilsētas uz dienvidiem joprojām atradās lielā gaisa transporta pacelšanās platforma, zem kuras savukārt atradās vecpilsēta. Protams, jau 4 gadus pilsētā nebija lielais superlielgabals Sister Ray par ko varēja tikai priecāties.

Bija jaukas pavasara dienas vidus un visās pilsētas ielās varēja labi dzirdēt jūras viļņu šļakstu. Toties ShinRa kompānijas ēkai, kas pacēlās kā tornis virs pilsētas no augšējām terasēm, bija laba skaņas izolācija. Tās iekšienē jūras skaņas nebija dzirdamas.

Šo ēku savām vajadzībām bija pārņēmusi Pasaules Atjaunošanas Orgānizācija un veco ShinRa simboliku nomainīja P.A.O. akronīms.

Kareivjus, kas bija izraudzīti veidot speciālo vienību sagaidīja pie šīs ēkas ieiejas. Sagaidītāji bija PAO administratīvie darbinieki, kas parādīja, kur atnākušie varēja atstāt savu transportu, ja tāds bija. Pēc tam viņus pavadīja uz liftiem un nogādāja vienā no augšējiem stāviem, līdz ieveda plašā apspriežu telpā. Šeit bija ovāls galds, kura vidū atradās puslodes formas objekts - hologrammu projektors. Ja neskaita vēl mīkstus ādas krēslus un divus logus, kas pavēra skatienu uz pilsētu lejā un tālāk uz jūru - telpā nekā vairāk nebija.
Likās, ka priekšniecība taisās ierasties tikai tad, kad visi būs sapulcējušies.

[Roviela]

Tīdus bija bezgala pārsteigts.
- Jocīga palikusi! - viņš atsaucās, mierīgi velkot jaku atpakaļ. Tad pašķielēja uz Jufi, bet darbojās mierīgi tālāk.
- Nu, ko nemet? es nesargāšos.

(OOC - viņš nevar paskriet uz priekšu, jo sēž zemē. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) )

[Džea]

Ja jau tu nedomāji, tad kadēļ tā teici?
Keila jautāja Jufi.
Paklau mierīgāk. Tie pāris uzaksti vel nenozīmē, ka pats Tidus tāds ir.
Keila sacīja pieceļotes kājās.

[Elony]

(OOC: tad iespēra pa muguru tā, ka sasvērās uz priekšu)

Jufi vilcinājās mest ieroci. Bet turēja to rokā un sekoja katrai Tīdusa kustībai.
"Tu esi ienaidnieks un tev nav vietas Vutai." viņa nikni teica. "Es zinu, kas ir tavi vecāki! Viņi nogalināja manu māti, bet tētis par viņu atriebās! Tavai dzimtai bija jābūt izmirušai!"

[Mattiass]

— Atļaušos pajautāt vēl vienu lietu. Viens jūsējais, šķiet, viņu sauc Veiss, apgalvoja, ka Zemes Dzīļu projektu bīdīja Hodžo. Ap to laiku Hodžo bija miris. Kā tas iespējams, ja vien Veiss saka patiesību?

[Džea]

Paklau Jufi, noliec lūdzu ieroci.
Keila sacīja piejot pie meitenes un uzliekot roku uz Jufi pleca.
Tidus taču nzināja. Viņš nav vainīgs pie tā, ko izdarīja viņa dzimta.

[Roviela]

Tīdus strauji pieleca kājās un saķēra Jufi aiz rokas.
- Stāsti! - viņš klusu un ļoti mierīgi palūdza, gandrīz pavēlēja, ar savām lielajām, tumši zilajām acīm skatoties uz princesi.
- Stāsti, lūdzu, visu pēc kārtas. Es neko nezinu. Man negribas nomirt, pat neuzzinot savu vārdu.
- Un man, tātad, vairs nav neviena tuvinieka.
Puiša acis bija kļuvušas vēl lielākas un mazliet spožākas, bet balss tāpat skanēja klusu un mierīgi. Viņš palaida vaļā Jufi roku un vienkārši stāvēja un gaidīja, ko viņa atbildēs nemaz nemanot, kā pār vaigiem viena pēc otras norit divas asaras.

[Elony]

Argento likās zaudējam pacietību. "Man ir jāstrādā. Ja gribat par to noskaidrot, jautājiet Veisam. Viņš visticamāk pieskata jūsu biedrus. Es zinu, ka tā ir gan taisnība. Tagad ejiet prom!" viņa asi teica Sairusam. Kaits sarāvās.

Kad Tīdus gribēja Jufi pieskarties, viņa atlēca malā un atvēzējās ar ieroci, bet Tīdum neuzbruka.
"Tur rakstīts - Otsu. Tā ir Ksarag ienaidnieku dzimta. Visu laiku cīnijās par troni... jau no seniem laikiem, bet Otsu sāka atbalstīt Shinra kompāniju tās centienus jau vairāk kā pirms 30 gadiem. Mana dzimta bija pretī, cīņas un intrigas nerimās nekad... visu laiku kāds mira, arī mana māte... bet tēvs iznīcināja sānsenci un pakļāva palikušos Otsu, bet tie viņi nodeva un panāca, ka Shinra sāk karu. Tēvs parūpējās, lai visi Otsu iznīkst un senā cīņa beidzas un tagad viens Otsu ir šeit manā priekšā!" Jufi runāja skaļi, ar niknām emocijām balsī, bet bija piesardzīga, gatava likt lietā šurikenu.

[Roviela]

Tīdus atmeta atpakaļ galvu un paskatījās uz debesīm. Tad paskatījās un kalniem un uz jūru.
- Tev ir iespēja pilnībā pabeigt šo mūžseno karu, princese, - viņš klusi un mierīgi atteica pārlieku emocionālajai Jufi.
- Es nejūtos vainīgs par to, kas noticis un nenīstu nevienu. Skolotājs Takumi man nemācīja naidu pret Kisaragi.

Mans draugs, liktenis ir nežēlīgs
Vairs nav ne sapņu, ne goda
Bulta ir pametusi dievietes loku

Manu dvēseli sakropļoja atriebība
Naids deva spēku paciest mokas, lai atrastu ceļojuma beigas
Manis paša pestīšanai
Un tavai mūžīgai atpūtai

Viņš pēkšņi noskaitīja.
- Tas ir IV cēliens no "Nemīlamā". Atceries to, kad atcerēsies mani. Tev ir iespēja pabeigt, princese! Es tev to dodu.

Tīdus stāvēja un gaidīja Jufi metienu.

[Džea]

Nē. Neviens nevienu nenogalinās.
Keila iesaucās. Pilnīgs vājprāts. Šo karu starp dzimtām šķiet, Keila nekad nesapratīs. Viņa aktivizēja ledus matēriju, ja nu kas un velreiz palūkojās uz Jufi.
Paklausies, vai tiešām tu nensaproti būtību? Nav svarīgi tagad kurš kuru nogalināja. Tikpat labi viņš varēja tevi vainot tajā, ka tavējie nogalināja visu viņa dzitu, bet viņš to nedara.
Keila sacīja. Pašlaik viņa atradās starp abiem karotājiem,

[Mattiass]

Tas jau bija gaidāms.
— Protams… Mēs jau tā esam uzdrīkstējušies tev atņemt pārāk daudz vērtīgā laika, — Sairuss juta, ka spēlējas ar uguni, taču nekādi nespēja nomākt ironisko pieskaņu savā balsī, — Daudz par daudz tādām blusiņām. Kait, nāc, netraucēsim viņas gaišībai strādāt.

Viņš atkāpās atpakaļ ejā.

[Elony]

Jufi pameta skatu uz Keilu un atkal skatījās uz Tīdusu. Meitenes seja saspringa. Likās, ka viņa nezina ko darīt vai nedarīt, uz ko dusmoties un vai vispār dusmoties. Viņa soli atkāpās, tad vēl vienu soli.
"Man vienalga, es iešu prom." Jufi noteica un pagriezās, lai skrietu projām, bet tad atskanēja šāviens un viņas tuvumā pret zemi atsitās lode. No alu puses šurp ar varenu lēcienu tuvojās Vaiss, kurš piezemējās gabaliņu iepakaļ un tuvojās Keilai, Tīdum un Jufi, pacēlis savu ieroci un tēmējot pret Jufi.
"Ja jūs kautos, mēs varētu tikai skatīties, bet ja tu domā iet prom, mums ir jālūdz tevi uzkavēties." viņš ar smīnu teica.
"Nolādēts, liec mani mierā!" Jufi iesaucās, atvēzējusies ar savu ieroci un meta pret Vaisu. Viņš milzīgo šurikenu atsita sānis un tas atgriezās Jufi rokā.
"Tu tiesām domā mani izaicināt?" Vaiss smīnēja. Viņš gāja tuvāk klāt. Jufi likās samulsusi un domāja ko darīt?

[Roviela]

Tīdus aizleca Jufi priekšā nostājoties starp viņu un Vaisu.
- Nē, mēs negrasamies kauties, un viņa negrasās iet projām, vismaz ne tādā nozīmē, kā Tu nodomāji. Kur ir problēma?

Zobena viņam rokā nebija, matērijas palika neiedzīvinātas.
- Jufi uz tevi izlika dusmas, kas bija domātas man. Atvainojos!

[Elony]

"Mums ir vienalga, kas jūsu starpā, bet Genesis nevienam neļāva iet prom." Vaiss tikai noteica un skatījās uz Jufi. Viņš brīdi stāvēja, tad nolaida ieroci un skrēja atpakaļ uz alas pusi.

[Roviela]

Tīdus pagriezās pret Jufi un Keilu un paraustīja plecus.
- Taisnība! Neļāva. Iesim meklēt matērijas?

[Džea]

Pff. Genesis neļāva doties prom. Itkā mēs būtu Geneša pakļautībā.
Keila noteica nolūkodamās kā Vaiss aiziet prom.
Tā, es ceru ka mēs visi esam tikuši skaidrībā un neviens nedomā kauties.
Keila palūkojās uz Jufi un Tidusu.

[Roviela]

- Kīra arī neļāva, - Tīdus papildināja.
- Un vēl pieteica nestrīdēties ar Vaisu un Argento.
- Tad ejam? Vismaz kaut kas prātīgāks par strīdēšanos.

[Elony]

Argento Sairusam neatbildēja, izlikās, ka viņu nedzird. Kaits pagriezās un gāja kopā ar Sairusu.
"Nepietiek jau ar Vaisu un Argento... un Rosso, būs vēl Tsviets. Bail iedomāties." Kaits noteica jau ejā. Viņi atrada eju turpat blakus, kas veda uz citu alas kambari, tikai iekšā tur netika. Ieejas priekšā bija gaiši sarakans gaismas enerģijas lauks. Kaut kas klusi zumēja. Un likās, ka bāzt roku enerģijas laukā nebūs labi. Bet ieskatoties iekšā caur šo enerģijas lauku, varēja redzēt, ka šeit ir neliels mako sūknis un iekārta, kas mako pārstrādā elektroenerģijā. Daļa mako aizplūda pa caurulēm uz to pusi, kur bija Argento un kapsula.
"Šitais laikam ir tas, ko dēvē par ģeneratoru telpu." Kaits noteica.
Interesanti, ka uz sienas blakus ieejai nebija nekāda slēdža, vai paneļa, kas ļautu atslēgt lauku.


Vaiss palēcās gaisā un uzlēca uz klints virs lielās alas, jo tur augstāk bija kāda mazāka ala. Viņš tur nostājās pie sienas un skatījās uz grupiņu laukumā. Jufi paskatījās uz Tīdusu.
"Tu laikam vari to tā mierīgi ignorēt, ja? Es gan nē. Ejiet, ja gribat pēc matērijām." viņa ar līkumu apgāja abiem apkārt un devās uz alām.

[Džea]

Keila nolūkojās uz Jufi un nopūtās, Diemžēl viņa saprata kā Jufi jūtas. Keila pati tikai tagad centās apslāpēt tās drūmās domas, kas spaucās uz āru un nebija viegli ignorēt to, ko uzzināja un to, kas patiesībā bija.
Es nezinu, man laikam būs jāatgriežās pie lidmašīnas labošanas.
Keila sacīja deaktivizējot matēriju. Interesanti vai Sairuss būs turpat.

[Roviela]

- Jā, varu, - Tīdus mierīgi pamāja.
- Ja nav asinīs ieaudzināts naids un aizspriedumi, tad vērtē pēc tā, ko redzi uz vietas. Man žēl, ka tu tam nevari tikt pāri.
- Keila, iesim? Tu labosi lidmašīnu, ja? Es paklejošu pa alām.
Galu galā, bija jāapdomājas.

Šo rakstu rediģēja Roviela: 23.04.2009 15:28

[Džea]

Viss ir atkarīgs no tā, kā cilvēks ir audzināts. Žēl ka Jufi tik ātri aizskrēja. Gribēju viņai šo to pajautāt.
Keila drūmi sacīja, tomēr to laikam var izdarīt vēlāk.
Ai labi, lidmašīna var pagaidīt. Turklāt ja Argento vēlas, tad lai pati labo.