Final Fantasy VII: Spārnoto Rēgi, [PZP] Final Fantasy VII Opcijas

[Elony]

Pirms gada

(IMG:http://i205.photobucket.com/albums/bb239/elsarels/Winged%20Spirits/default.jpg)

Tumšā pazemes alā zem Midgaras drupām gulēja kāds līdz viduklim kails vīrietis, bezsamaņā vai miris. Viņš gulēja uz klints, kuru ieskāva ūdens un kuru apmirdzēja mēnesgaisma no cauruma alas griestos. Kādā brīdī vīrieša ķermenis izstraoja elektrisku lādiņu, kas iegāja zemē visapkārt. Pēc tam atmirdzēja gaisma no enerģētiskas sfēras, kas arī atradās tajā pašā alā. Cits vīrs, tērpies tumši sarkanā mētelī, atbrīvojās no enerģētiskas sfēras, kuras iekšienē atradās. Viņš piecēlās un piegāja pie zemē guļošā..
Paņēmis nekustīgo rokās, vīrietis uzlūkoja mēnesi, kas spīdēja no augšas.
"Vēl ir par agru doties gulēt." Viņš ierunājās. Pēc tam novērsās no mēness un pasmaidīja.

"Mums joprojām ir daudz darāmā... brāli."

Vīrietim aiz muguras parādījās viens tumšs milzu spārns. Viņš to savicināja, pacēlās gaisā un pameta alu ar guļošo uz savām rokām.


Tagad.

Pēdējo gadu laikā Junona nebija pieredzējusi lielas arhitektūras pārmaiņas. Galvenā pilsētas daļa joprojām bija izvietota terašu veidā, no pilsētas uz dienvidiem joprojām atradās lielā gaisa transporta pacelšanās platforma, zem kuras savukārt atradās vecpilsēta. Protams, jau 4 gadus pilsētā nebija lielais superlielgabals Sister Ray par ko varēja tikai priecāties.

Bija jaukas pavasara dienas vidus un visās pilsētas ielās varēja labi dzirdēt jūras viļņu šļakstu. Toties ShinRa kompānijas ēkai, kas pacēlās kā tornis virs pilsētas no augšējām terasēm, bija laba skaņas izolācija. Tās iekšienē jūras skaņas nebija dzirdamas.

Šo ēku savām vajadzībām bija pārņēmusi Pasaules Atjaunošanas Orgānizācija un veco ShinRa simboliku nomainīja P.A.O. akronīms.

Kareivjus, kas bija izraudzīti veidot speciālo vienību sagaidīja pie šīs ēkas ieiejas. Sagaidītāji bija PAO administratīvie darbinieki, kas parādīja, kur atnākušie varēja atstāt savu transportu, ja tāds bija. Pēc tam viņus pavadīja uz liftiem un nogādāja vienā no augšējiem stāviem, līdz ieveda plašā apspriežu telpā. Šeit bija ovāls galds, kura vidū atradās puslodes formas objekts - hologrammu projektors. Ja neskaita vēl mīkstus ādas krēslus un divus logus, kas pavēra skatienu uz pilsētu lejā un tālāk uz jūru - telpā nekā vairāk nebija.
Likās, ka priekšniecība taisās ierasties tikai tad, kad visi būs sapulcējušies.

[Sindra]

Traukus? Kīra apmulsa un paskatījās uz Genesi. Lai Vaiss nomazgā. viņa smaidot ierosināja, tad palūkojās uz Tīdu.
A kas Keilai? Viņa vēlējās paelpot svaigu gaisu. Vai tad tas ir kas īpašs? Man arī dažkārt negribas ēst. viņa paraustīja plecus.

[Roviela]

- Hmmm... - Tīdus nepārliecināti novilka.
- Un tikai ēstgribas neesamība? Diez, aiz kā? Nu, kā saki.
Viņš joprojām auklēja kaķi. Tikai zupu bija nomainījuši kompota augļi ar putukrējumu.

[Elony]

"Ir viegli runāt, ja tev nekād nav bijis jāšaubās par to, kas esi." Genesis tikai noteica. "Es tikai saku, ka šādas pārdomas parasti noved pie tā, ka sāc sevi uzskatīt par izdzimumu un monstru. Kas tāds noteikti tagad moka arī Klaudu. Tas ir dabīgi. Bet kas būs tālāk, tas atkarīgs no katra paša."

"Vai var būt dzīvs, ja tev nav dvēseles?" Kaits nomurmināja. "Tieši pirmais Kaits, kad devās ceļojumā ar Klaudu un pārējiem kļuva par ko vairāk kā rotaļlietu. Viņš uperēja sevi, lai palīdzētu biedriem, aizsargātu Planētu... Man žēl, ka man nav viņa tiešo atmiņu, varbūt tad es zinātu labāk... bet es par to padomāšu." viņš noteica un tā arī palika sēžam. Tad paslēja galvu. "Keila izgāja ārā, jo dzirdēja kaut ko nejauku no Argento. Es nezinu, ko tieši."

Jufi nopūtās. "Visiem ir kaut kādas problēmas."

Genesis pamāja ar galvu, kad Kīra ierosināja trenēties. "Atpakaļ augšā uz klints." viņš noteica un devās laikā no telpas. "Jūs pārējie - uzvedietes prātīgi. Argento un Vaiss ir tuvumā."

[Roviela]

- Tam varu piekrist! - Tīdus palocīja galvu.
- Jau tādu brīdi jūtos kā izņēmums. Pārlieku normali.

- Ejiet vien! - puisis noteica pakaļ Genesim un Kīrai. - Es, ja nu mazliet paklejošu apkārt pa alām, bet tālu nē. Nodarboties ar postīšanu negrasos.

- Jufi, tev arī ir kādas problēmas? - viņš ieinteresēti paskatījās uz princesi.

- Kait, par dvēseles esamību vai neesamību vēl zinātnieki strīdās. Lai tevi tas nesatrauc! Gauži daudzi cilvēki mierīgi piedzimst un nomirst visu mūžu uzskatot, ka viņiem ir dvēsele, un tikpat daudz domā, ka tādas nemaz nav, ka visu nosaka ķīmija smadzenēs, un tik un tā dzīvo gluži labi. Tev tur īsti nav ķīmija, vairāk elektronika, bet kāda īpašā starpība? Apziņa tev ir? Ir. Saprāts ir? Ir. Domāt vari? Pavisam noteikti. Būtu vēl labāk, ja tev būtu atdevuši visas Kaitu atmiņas, tās, galu galā, ir tavējās. Tad tu justos veselāk un labāk, vienotāk ar sevi, lai kas arī tajās atmiņās nebūtu. Ja sanāks, parunāšu ar Rīvu, vai to nevar izdarīt. Var taču būt, ka tās atmiņas ir gājušas bojā patiešām, tad to nevarēs izlabot. Nekas, ar cilvēkiem arī tā gadās, ka pazaudē atmiņu. Ar to nākas samierināties. Un kurš var pateikt, vai tas, ko sauc par dvēseli, īstenībā nav tavs saprāts, tavs es, tas, kā tu apzinies sevi? Un vienotājs ar Dzīvības Straumi ir ne dvēsele, bet gan bioloģiskā uzbūve, dzīvās šūnas, no kurām kā ķieģelīšiem būvēta dzīvība?
- Labs ēdiens tiešām velk uz filozofiju, - Tīdus beigās pasmējās.

[Sindra]

Uz klints? Kīra pārsteigta paskatījās uz aizejošo Genesi. Viņš laikam grib, lai es nositos. viņa klusi nopūtās.

Pirms doties ārā, viņa paskatījās uz Tīdu. Klau, tās alas ir baigie labirinti. Tur var apmaldīties, esi uzmanīgs, ja dodies klīst. Pat labāk būtu, ja tu ņemtu kādu līdzi.
Un ja sanāk paskaties, kas tur Keilai par vainu. Un nevajag lieki strīdēties ar Vaisu un Argento. Kīra pasmaidīja un devās meklēt, kur aizgāja Genesis.

[Roviela]

- Labi! - Tīdus atsaucās.
- Jūs tur uzvedaties prātīgi! Arī tāpēc, lai Sairuss nenodomā, ka esat sākuši kauties. Viņš ir ārā kaut kur.

[Mattiass]

Sairuss bija uzkavējies tieši tik, lai noklausīties Kaita problēmu, un tad devās ārā, uz mašīnu. Izdarījis, kas darāms, un ieelpojis svaigu gaisu, viņš atgriezās atpakaļ un devās pa taisno pie Kaita (nevis lidmašīnas, kura var pagaidīt). Kopš viņš zināja, ka Kaits ir radīts mākslīgi, viņu šis kaķis fascinēja tāpat kā jebkura cita iekārta.

Iegājis telpā, viņš piesēdās tuvāk.
— Joprojām esi sašļucis? Paklau, pareizi Tīdus saka — tu neesi vienkārši iekārta, tu esi būtne. Tev ir savas domas, viedoklis, jūtas. Kāda starpība, no kā tu esi veidots? Iespējams, kaut kur pastāv citas dzīvības formas, un tās var arī nebūt veidotas kā mēs. Tev, galu galā, ir daudz priekšrocību, salīdzinot, piemēram, ar mani. Neskumsti, tu esi labs biedrs.

[Roviela]

Tīdus uzmundrinoši piebikstīja Kaitam.
- Dzirdi? Arī Sairuss saka to pašu.
Puisis paskatījās uz Sairusu.
- Klau, tur, ārā Keilu nemanīji? Viņai esot sarunājuši kaut ko nepatīkamu, un viņa vēl te nav parādījusies. Būtu tā kā jāpaskatās, kas viņai atgadījies tāds, ka pat apetīte pazudusi, kamēr neesam vēl gluži visu apēduši. Iziesim, pameklēsim?

Tīdus piecēlās, kaķi saudzīgi nosēdinot vienu pašu blakus Sairusam.

- Iešu, pameklēšu Keilu. Jūs nāksiet kāds?

[Elony]

"Labi, es neskumšu." Kaits teica un nostājās uz savām kājām. "Lai arī es esmu radīts tā, lai būtu jautrs, man patīk tādam būt pašam." viņš apliecināja un palēcās. Pēc tam nopūtās. "Bet man tik un tā vajag laika padomāt par šo visu. Daudz vajag domāt."

"Jā... " Jufi nomurmināja skatoties uz Kaitu. "Manuprāt par to vispār nevajag domāt. Tu dzīvo un miers un nav ko domāt."

"Tā ir tava metode, princese. Reizēm tev arī nenāktu par ļaunu padomāt." Kaits viņai atteica.

"Ei, es domāju! Bet nevis par tādām prāta pārrunāšanām, bet praktiskām, reālām lietām." Jufi apliecināja.

"Ja? Kā toreiz, kad nozagi visas mūsu matērijas?" Kaits apvaicājās, iespiedis rokas sānos.

"Ei, ei, nesāksim tagad par to runāt, labi? Patiesībā tas nepavisam nebija tā..." Jufi samulsusi taisnojās. Tad steidzās pie Tīdusa un aiz rokas vilka viņu prom.
"Es ar tevi iešu meklēt jūsu draudzeni, atā."

[Roviela]

Tīdus kārtīgi nepaspēja palaist vaļā kaķi, kad Jufi jau bija viņu pagrābusi aiz rokas un vilka prom.
- Atā! - puisis vēl pa jokam paraustot plecus pamāja palicējiem.

- Šķiet, Tev ir dažas nepatikamas tēmas? - viņš "nejauši" pa ceļam uz izeju konstatēja.
- Starp citu, tev kāda dzeltenā iegaumējošā nav? Sephirota atbalstītājiem gauži nepatika sikspārņa spiedziens.

[Mattiass]

Sairuss palika skatīdamies tam duetam nopakaļ, censdamies neizskatīties pārāk izbrīnīts. Pēc tam lēnām un piesardzīgi noglāstīja Kaita muguru.
— Ēē… Klau, ja tev kādreiz ko vajag, vari vērsties pie manis, — viņš draudzīgi piedāvāja.

[Elony]

Kaits paskatījās uz Sairusu. "Es iespējams tevi turēšu pie vārda, jo tu šo to sajēdz ne tehnikas. Tikai man vēl jāizdomā līdz galam." Kaits nolēca no sola. "Derētu papētīt šo vietu, vai ne?"

"Aizmirsti." Jufi tikai atsaucās Tīdusam. Kad viņi bija lielajā alā, viņa palaida vaļā puiša roku. "Tas nav nekas svarīgs un varu derēt, ka tev arī ir šos tas, ko tu citiem nerunā. Piemēram, tas, ka tu labāk dzīvo kur citur kā Vutai." Viņa nopūtās.
"Eh nu labi, lai paliek. Man ir Ienaidnieka prasmju matērija. Esmu savākusi kādas desmit dažādas prasmes, tikai tās lielākoties ir līdzīgas parastajām elementu matērijām. Liekas, ka labākais ir metra maģija... nav nekā tik savāda, kas sauktos sikspārņa kliedziens."

[Mattiass]

— Piekrītu, — Sairuss atsaucās, — Gribi to darīt vienatnē, vai arī man nākt tev līdzi?
Viņš pārāk nesteidzās ķerties pie lidmašīnas labošanas. Lai pastāv, būs vairāk laika apskatīties, kas te notiek.

[Roviela]

- Piemēram, tas, ka es dzīvoju citur, galīgi nebija mana izvēle, - Tīdus mazliet aizvainoti noteica.
- Teicu jau, ka mani, kad biju maziņš, domājams, pēc manu vecāku pavēles, aizveda no šejienes. Drīzāk es ilgi neesmu nevienam stāstījis, ka paliku dzīvs, kad Sephirots sajuka prātā un iznīcināja Nibelheimu. Un ka mani pēc tam Hodžo savos nagos nedabūja. Lūk, to es ilgi neesmu stāstījis, bet tagad tam nav nekādas nozīmes.

- Ō! padalīsimies? - puisis bija ieinteresēts. - Man gan ir tikai viena, jo nekādās kaujās ar visādām matērijām neesmu piedalījies, un nekādas īpašās prasmes nav savākušās.
- Zini, kas ir sikspārņa kliedziens? Tie nav īsti sikspārņi, protams. Tie bija monstri-asinssūcēji, kas aizsargājās ar spiedzienu, kas nojauc uzbrucējam koordināciju un līdzsvaru. Visai veiksmīgi, es teikšu! Mēs ar Kīru toreiz bezmaz nokapājām viens otram galvu. Bet kas ir metra maģija?

[Elony]

"Nu bet tu zināji, ka esi no Vutai un esi jau liels. Tomēr neatgriezies tur, nestādījies priekšā valdniekam." Jufi tikai noteica paraustīdama plecus.

"Padalīties? He hē... jaunu prasmi dabū, ja tā tiek izmantota pret tevi. Nav jau vienmēr jāsaņem trieciens, bet tā nu tas ir. Nezinu kāpēc tā, matērija vienkārši tā strādā. Tātad, man vajag nopietni tev uzbrukt, lai tu dabūtu manas matērijas prasmes. Nu, matra maģija ir tāda prasme... bija kaut kāds Shinra robots, kurš šāva raķetes. Matērija nokopēja šo spēju un izmet tādas kā enerģijas lodes, kas traucas uz mērķi kā raķetes." Jufi pastāstīja.
Pa šo laiku viņi tika līdz izejai no alas. Laukā bija redzams Sairusa busiņš, bet Keila krietni tālāk aizgājusi prom no alas.


"Vari nākt ar mani." Kaits tikai noteica.
Kaits devās izlūkot citas alas, kas bija apgaismota. Un drīz vien atrada citu palielu alu, kur bija vairākas stikla kapsulas. Divas bija tādas pašas kā Nibelheimas laboratorijā, pareizāk būs vien tās pašas. Šeit bija vēl citas kapsulas kopskaitā četras, pamatā tās vertikāli metāla cilindri ar nelieliem lodziņiem. Visas kapsulas bija savienotas ar caurulēm. pa kurām plūda mako enerģija.
Caurspīdīgajās stikla kapsulā iekšā bija redzami divi pamiruši ķermeņi. Jauna sieviete bez vienas rokas un liela auguma vīrietis, vairāk kā 2 m garš un ļoti spēcīgs, kura ausis bija ar spiciem galiem.
Vēl šeit bija tāda kā vadības pults un datora apvienojums. Pie tā stāvēja Argento. Viņa pagriezās pret ienācējiem un tos nelaipni uzlūkoja.

[Roviela]

- Tas viss ir mana skolotāja ziņā, - Tīdus atbildēja.
- Man pašam nemaz nebija atļauts doties uz šejieni. Tikai tagad, darba vajadzībām tā sanācis. Un kā lai stādos priekšā, ja nezinu savas dzimtas vārdu? To arī man nesaka. Tik vien zinu, ka man ir kaut kas rakstīts uz muguras, bet kas, to es izlasīt gan neprotu... iespējams, kaut kādi veiksmes vārdi-amulets domāts, vai tamlīdzīgi. Klau, ja tu proti seno rakstu un tev kā princesei to tā kā vajadzētu prast, varbūt tu man vari pateikt, kas tur rakstīts?
Viņš cerīgi paskatījās uz Jufi.

- Tā raķetes sanāk vadāmas, vai? - puisis īsti nesaprata. - Tas ir, kā tās atšķiras no mestām enerģijas lodītēm? No sikspārņa spiedziena īpašs ļaunums ceļas tikai tad, ja tam, kam uzbrūk, ļoti vajadzīga kustību koordinācija. Pretiniekam cīņā parasti tāda ir vajadzīga. Ja kāds sēž mierīgi, tad viņš, visticamāk, tiks cauri ar kādu laiciņu džinkstošu un sāpošu galvu bez citām sliktām sekām. Ja gribi, to varam kaut kad noorganizēt.

[Elony]

"Uzraksts uz muguras? Tetovējums?" Jufi pārjautāja. Viņa pamāja ar galvu. "Labi, es izlasīšu. Tikai nesolu, ka sapratīšu, es ne visai par tādām lietām interesējos... varbūt mans tēvs varēs. Un ja tev nevar iet uz pilsētu, lai gan nesaprotu kāpēc, es varu.Varēšu aiziet un pajautāt."
Kad Tīdus jautāja par matēriju viņa paberzēja galvu.
"Nē... nu, maģijas trieciens ir pa to vietu, kur atrodas mērķis. Ja mērķis aizbēg, tad maģija trāpa tikai tajā vietā. Bet tas ir tā, kad izšauj nelielu raķeti ir sprādziens, kad izšauj vairākas raķetes, sprādziens ir lielāks, spēcīgāks. Tā arī šī maģija darbojas. Vairākas enerģijas lodes, lielāks spēks. Es varētu parādīt... bet labāk nē, savādāk domās, ka kāds kaujas.
Lai nu kā, nevar nodot prasmi treniņu cīņā, tur vajag kauties pa īstam, bet tu taču nevēlies pa īstam kauties ar tādu cīņas meistari kā es, vai ne? "

[Mattiass]

Sairuss, kurš gāja nopakaļ Kaitam, bija visai pārsteigts. Tātad šie zaga laboratorijas iekārtas. Nez, viņiem tās vajadzēja, lai atjaunot savējos, vai?

— Sveiki, — viņš miermīlīgi pasveicināja, — Nevēlējāmies traucēt.

Viņš palūkojās uz Kaitu, nez, ko šis darīs.

[Roviela]

- Nē, es varu iet uz pilsētu, - Tīdus papurināja galvu.
- Man skolotājs līdz šim tāpat vien neļāva ceļot uz šejieni. Tagad ir darbs, un tā ir cita lieta un, galu galā, es vairs neesmu bērns. Un es tomēr gribu zināt, kas noticis ar maniem vecākiem un kāpēc manam skolotājam ir doti tādi norādījumi. Visādi citādi viņš ir lielisks skolotājs, bet dažos jautājumos - kā klints. Neizkustināms.

- Tikai pa īstam kad kaujas? - puisis sarauca uzacis.
- Tas nederēs. Es nevienam no jums nevēlos uzbrukt pa īstam. Tāpat tas sanāks neīsti pat, ja mēģināšu. Treniņš vien būs.
Puisis ieslīpi pašķielēja uz princesi.
- Kur nu vēl tādai cīņas meistarei kā tev!

Viņš palūrēja ārā no alas, meklējot Keilu.
- Man šķiet, mēs esam novērsušies no mērķa. Rekur viņa ir! Ejam.

Tīdus gāja pie Keilas.

[Elony]

Argenot pavīpsnāja: "Par vēlu."

Kaits piegāja tuvāk abām caurspīdīgajām kapsulām. "Šalua Rui, Šelkas māsa." viņš teica, skatoties uz sievieti kapsulā. Viņa atradās šķidrumā, cauru kuru nepārtraukti gāja burbuļi. Tomēr tas nebija tīrs mako, jo tā nemirdzēja, bija tikai zaļgans.
Tad paskatījās uz milzeni otrā kapsulā, kur šim daudz vietas nebija. Viņa drēbēm bija zilganās svītras, kādas raksturīgas Zemes Dzīles. Viņam krekliņš krūtīs bija sabojāts, tur bija liela, nesadzijusi rēta. "Azuls Zeruleans, Tsviets biedrs. "
"Jūs gribat, lai viņi ir dzīvi?" Kaits jautāja sievietei.
"Vai tad to nevar saprast?" Argento atteica.
"Azuls ir jūsu biedrs, bet Šalue ir PAO zinātniece, kāpēc jums vajag viņu?"
"Tāpēc, ka viņa ir zinātniece." Aregento nepagriezusies teica. Kaits tikai paberzēja pieri.

"Nu labi, ja es nevarēšu izlasīt iesim kopā." Jufi noteica. Kad Tīdus aizsteidzās pie Keilas, Jufi skrēja viņai pakaļ.