Final Fantasy VII: Spārnoto Rēgi, [PZP] Final Fantasy VII Opcijas

[Elony]

Pirms gada

(IMG:http://i205.photobucket.com/albums/bb239/elsarels/Winged%20Spirits/default.jpg)

Tumšā pazemes alā zem Midgaras drupām gulēja kāds līdz viduklim kails vīrietis, bezsamaņā vai miris. Viņš gulēja uz klints, kuru ieskāva ūdens un kuru apmirdzēja mēnesgaisma no cauruma alas griestos. Kādā brīdī vīrieša ķermenis izstraoja elektrisku lādiņu, kas iegāja zemē visapkārt. Pēc tam atmirdzēja gaisma no enerģētiskas sfēras, kas arī atradās tajā pašā alā. Cits vīrs, tērpies tumši sarkanā mētelī, atbrīvojās no enerģētiskas sfēras, kuras iekšienē atradās. Viņš piecēlās un piegāja pie zemē guļošā..
Paņēmis nekustīgo rokās, vīrietis uzlūkoja mēnesi, kas spīdēja no augšas.
"Vēl ir par agru doties gulēt." Viņš ierunājās. Pēc tam novērsās no mēness un pasmaidīja.

"Mums joprojām ir daudz darāmā... brāli."

Vīrietim aiz muguras parādījās viens tumšs milzu spārns. Viņš to savicināja, pacēlās gaisā un pameta alu ar guļošo uz savām rokām.


Tagad.

Pēdējo gadu laikā Junona nebija pieredzējusi lielas arhitektūras pārmaiņas. Galvenā pilsētas daļa joprojām bija izvietota terašu veidā, no pilsētas uz dienvidiem joprojām atradās lielā gaisa transporta pacelšanās platforma, zem kuras savukārt atradās vecpilsēta. Protams, jau 4 gadus pilsētā nebija lielais superlielgabals Sister Ray par ko varēja tikai priecāties.

Bija jaukas pavasara dienas vidus un visās pilsētas ielās varēja labi dzirdēt jūras viļņu šļakstu. Toties ShinRa kompānijas ēkai, kas pacēlās kā tornis virs pilsētas no augšējām terasēm, bija laba skaņas izolācija. Tās iekšienē jūras skaņas nebija dzirdamas.

Šo ēku savām vajadzībām bija pārņēmusi Pasaules Atjaunošanas Orgānizācija un veco ShinRa simboliku nomainīja P.A.O. akronīms.

Kareivjus, kas bija izraudzīti veidot speciālo vienību sagaidīja pie šīs ēkas ieiejas. Sagaidītāji bija PAO administratīvie darbinieki, kas parādīja, kur atnākušie varēja atstāt savu transportu, ja tāds bija. Pēc tam viņus pavadīja uz liftiem un nogādāja vienā no augšējiem stāviem, līdz ieveda plašā apspriežu telpā. Šeit bija ovāls galds, kura vidū atradās puslodes formas objekts - hologrammu projektors. Ja neskaita vēl mīkstus ādas krēslus un divus logus, kas pavēra skatienu uz pilsētu lejā un tālāk uz jūru - telpā nekā vairāk nebija.
Likās, ka priekšniecība taisās ierasties tikai tad, kad visi būs sapulcējušies.

[Sindra]

Kīra paskatījās uz Jufi.
Ai, nu es neteicu, ka te visi ir kaut kādi labie. Mēs arī neesam nekādi labie. Vismaz es jau nu noteikti nē, varbūt jūs esat enģeļi. Nezinu. Un arī Rīvs nav nekāds svētulis. Viņš tāpati ShinRa vien ir. Un tad vienkārši ir jāizvēlas no visiem ļaunumiem mazākais. viņa paraustīja plecus. Genesis vismaz mīl šo planētu un negrasās to iznīcināt, ko nevarētu teikt par Sephirotu.

Kad ieradās Genesis viņa sekoja vīrietim ar maigu skatienu. Kīra paņēma no viņa savas mantas un nolika zemē.
Jā, mēs sākam iejusties. viņa pasmaidīja.
Genesi, Rīvs ir licis sazināties ar viņu ik pēc noteikta laika. Stundas ceturkšņa. Ko mums darīt? Ziņot viņam?

[Roviela]

- Jā! Sāku iejusties pēdēja muļķa lomā! - Tīdus, tāpat vien zemē sēžot, atsaucās.
- Kīra, es tev kā komandierei lūdzu - turpmāk savlaicīgi brīdini, vai man bojāt iekārtas jeb to nedarīt, labi? - viņš pasmaidīja.

Puiša skatiens pievērsās Jufi.
- Nesapratu. Labs vai slikts ir relatīvas kategorijas. Labs vai slikts pret ko, nevis vispār. Ja ir kopīgs mērķis, tas jau ir ļoti daudz. Kāda starpība, kādi citu acīs ir tie, kas kopā iet uz šo mērķi? Te ir tieši šis gadījums - svēto te nav, kā jau Kīra teica, un, īstenībā, es tos, kas ies kopā uz to pašu mērķi, vērtēšu ne pēc viņu pagātnes, bet pēc tagadnes un tā, ko viņi darīs, ieskaitot sadarbību, lai mērķi sasniegtu.
Tīdus uzsmaidīja visiem klātesošajiem.
- Filozofija! Es zinu. Mani, laikam, tā ietekmē atgriešanās dzimtajās vietās. Starp citu, Genesi, jūs te, alās neesat meklējuši matērijas? Vutai ļaudis nodarbojas ar to meklēšanu un atrod visai padaudz, vai ne, Jufi? Varētu pameklēt. Nekad neesmu to darījis. Kaut kam jau te jābūt, ja jau monstriņi pa ceļiem vazājas.

[Sindra]

Kīra nopūtās.
Kā tad es varēju zināt, kas šeit atrodas par ļaudīm. Un es pat nebiju klāt, kad jūs... ai, aizmirsti! viņa atmetu ar roku. Gan jau būs labi. Kīra atteica Tīdum.

Es tikai domāju viņa palūkojās uz Genesi Vai mēs varam dabūt kādu ērtāku vietu, kur pasēdēt? Un laikam arī neko ēduši neesam kopš paša rīta. M? Ja vien ar savām praktiskajām vēlmēm es netraucēju jūsu filozofiskās noskaņas.

[Mattiass]

— Elektroniku? Mazliet. Nācās mācēt, kad liku kopā busiņu, — Sairuss atsaucās Keilai un aizgāja lūkoties, vai ar uz vietas esošajiem darbarīkiem maz ko var ar shēmām iesākt. Pašus par sevi vadus varēja pielodēt vajadzīgajām vietām, bet par to, kuras tās ir, jau būtu jāzina labāk Keilai, jo Sairuss nebija nekāds aviācijas inženieris.

Šo rakstu rediģēja Mattiass: 18.04.2009 21:17

[Roviela]

- Kīra, mēs neviens nezinājām, ko te atradīsim. Tas jau bija pa jokam teikts.

- Pati labāka filozofija rodas tad, kad esi paēdis, - Tīdus pasmējās un cēlās augšā no grīdas.
- Toties pati labākā kaušanās - kad esi izsalcis. Laikam būšu izsalcis.

[Elony]

"Atpūsties un paēst varat mūsu virtuvē. Kīra zina, kur tā ir." Genesis noteica. Likās, ka viņu pārāk neinterisē tas, ko pārrunā vienība.
"Ja vēlaties, varat sazināties ar savējiem. Matērijas nemeklējām. Un šajās alās jums nav ko klīst. Tur mīt monstri. Bet tā kā tuvumā ir Mako, tad var atrast arī matērijas, jādomā. Iesaku gan vairāk uzturēties mūsu apdzīvotajās alās."
Viņš pats bija gatavs iet līdzi.

"Es vēl vairāk nesaprotu. Tu, Vaiss, vadīji Zemes Dzīles, to visi zina!" Jufi neatlaidās. "Vai jūs tiešām to tā aizmirst gribat? Kā var ticēt kādam, kas darīja tādas lietas?"

"Ka jau teicu, tās ir muļķības. Plāns izsaukt Omegu piederēja Hodžo, ne man," Vaiss noteica. Likās, ka viņam šī saruna nepatīk. Viņš pagriezās un devās prom.


Aregento bija atnesusi lodēšanas piederumu kasti, tāpēc to varēja izmantot, ja vajadzēs.

Šo rakstu rediģēja Elony: 18.04.2009 22:20

[Sindra]

Kīra paņēma savu zobenu un nolika to uz muguras. Pārmetusi apmetni pār roku viņa pamāja, lai pārējie viņai seko.
Pirms doties viņa pagriezās pret Jufi. Es nesaku, ka es viņam ticu. Es ticu Genesim. Savukārt, ja Tev vajag kādam ticēt, Tu vari ticēt man.
Viņa pagriezās uz devās uz alu, kur atradās ēdamtelpa. Pa ceļam Kīra apstājās pie lidaparāta.
Keila, Sairuss pusdienas pārtraukums! Tas lidaparāts nekur nepazudīs. Nāciet paēst un atpūsties. viņa pasauca biedrus.

Nonākusi ēdamtelpā viņa pamāja uz galdu un krēsliem. Te gan laikam ir pašapkalpošanās. Kīra pavēra ledusskapja durvis un ielūkojās tajā.
Noskatījusi, kas atrodas plauktos, Kīra aizvēra durvis un apsēdās pie galda. Viņa pamāja Genesim uz vietu sev blakus.
Ko tad mums darīt ar Rīvu un tām atskaitēm? viņa puisim atgādināja.

[Džea]

Keila gan gribēja palikt pie lidaparata, tomēr meta mieru. Tā vietā lai sekotu Kīrai un pārējiem viņa pagriezās uz izejas pusi.
Es nēesmu izsalkusi. Gribu mazliet izvēdināt galvu.
To teikusi Keila devās no alām ārā

[Roviela]

Tīdus paskatījās uz Keilu.
- Ko viņa tā? - viņš klusi noprasīja pārējiem. Bet sekoja Kīrai. Puisis tiešām gribēja ēst un pēc tam bija nodomājis mazliet paklejot pa ejām, tikai neiet nekur tālu, kā jau Genesis ieteica.
Virtuvē Tīdus iebāza degunu visās vietās, kur var būt ēdamais.
- Piesakos uztaisīt ēdamo visiem, kas grib. Izsakiet vēlmes.
Viņš, droši vien, ceremoniāli apvainotos, ja kāds uzdrošinātos teikt, ka viņam patīk gatavot ēst, bet tā tas bija. Tīdus par apetītes trūkumu nežēlojās, vismaz līdz šim, un nekādi nervu satraukumi to nespēja mainīt.
Ilgi negaidot pasūtījumus, puisis uzvārīja kafiju un tēju un uztaisīja šo un to no ēdieniem, kas nebija sarežģīti un pārlieku nepatērēja vietējos krājumus.

[Elony]

Virtuve bija apgaismota ala, kur vienā pusē bija saliekamais galds ar diviem soliem, pietiek sešām vietām. Pret vidu bija cits galds ar mikroviļņu krāsns un plīts kombināciju un blakus ledusskapis. Uz galda bija arī salikti trauki. Otrā pusē bija daudz kastes. Tur bija dzeramā ūdens pudeles, konservi ar gaļu, dārzeņiem, augļiem. Sausās zupas un dažādi citi paciņu ēdieni, kuriem bija jāpievieno karsts ūdens. Kafijas nebija, vienīgi tējas paciņas.

Genesis apsēdās pie galda un skatījās uz visiem. Jufi, Seo un Kaits bija atgājuši līdzi. Kaits nostājās malā un likās diezgan neaktīvs un skumīgs. Jufi joprojām nelikās mierā un tagad runāja ar Genesi.
"Ko Vaiss domāja, sakot, ka Zemes Dzīles vadīja Hodžo?"
"To arī domāja. Vai tad tu nedzirdēji?" Genesis atteica.
"Bet kā tas varbūt? Nesaprotu."
"Tad jautā Vaisam."
"Viņš negrib runāt."
"Tā nav mana problēma. Iespējams tev jābūt pieklājīgākai." Genesis pasmīnēja.
Jufi likās tikai vairāk sadusmojamies.

Ārā bija mierīgi. Keila redzēja tepet priekšā Sairusa busiņu. Neviena tuvumā nebija.

[Roviela]

Tīdus uzvārīja ūdeni un visiem, kas gribēja, sataisīja zupas, tām pievienojot grauzdētu atsaldētu maizi. Uzvārīja arī tēju, un no kompota augļiem ar sauso putukrējumu uztaisīja saldo ēdienu.
Nokrāmēja to visu uz galda un grasījās apsēsties pats. Ievērojis skumīgo Kaitu piegāja pie kaķa un noglāstīja to.
- Par ko tu tāds domīgs?
Savādi ko tādu jautāt rotaļlietai, bet tik saprātīga rotaļlieta vairs īsti nav uzskatāma par nedzīvu. Visādā ziņā Kaits spēja just. Tīdum ar to pietika.

Jufi un Geneša sarunā viņš pagaidām nejaucās. Kāds tur īpaši brīnums, ja Zemes Dzīles patiešām būtu vadījis Hodžo? Kurš tad bija tas, kas viņu tā izveidoja? Kurš varēja ielikt paklausību, ja ne tiešais veidotājs? Tātad viņš varēja arī dot to komandu, lai kurš no Zemes Dzīļu dalībniekiem to beigās nebūtu teicis skaļi. Vai velti Vaiss runā un uzvedās kā divas personas?

[Sindra]

Kīra nekautrēdamās pacienājās ar Tīda gatavoto pārtiku. Viņai visnotaļ bija atgriezusies ēstgriba. Pēc tam meitene lēnām dzēra tēju noskatoties uz Jufi un Geneša sarunu.
Viņu pašu pārāk Vaisa problēmas nesatrauca. Kīra informēja Sairusu, ka viņš droši var atskaitīties Rīvam, ja tā vēlas, bet ja nevēlas var arī neatskaitīties.

Meitene nekur nesteidzās un izskatījās visnotaļ apmierināta ar atrašanos šeit. Ik pa brīdim viņa paskatījās uz Genesi, tad atkal uz pārējiem biedriem un gaidīja, kad visi būs paēduši.

[Džea]

Busiņā Keilu neinteresēja, viņa devās tālāk. Vajadzēja visu apdomāt. Saprast. Iepriekš Keila bija rīkojusies pārsteidzīgi, taču bija jādara tā, kā to teica Tidus Vispirms ir jānoskaidro un tikai tad jādara.

[Mattiass]

Sairuss aizgāja līdzi pārējiem uz virtuvi un izmantoja iespēju uzpildīties ar Tīdus gatavoto, par ko Tīdum arī tika paldies. Nevarētu teikt, ka Sairuss jutās īpaši omulīgi, bet, kā jau kareivis, viņš izmantoja katru iespēju apmierināt savas vajadzības, jo tāda tik drīz varētu arī nerasties.

Ielādējis sevī ēdamo, viņš, vēl kaut ko no ēdamā paķēris līdzi, cēlās kājās. Norijis kumosu, viņš noteica: — Jāiet atskaitīties, — un devās uz izeju, taču pie robotkaķa atkal apstājās.

— Kait, neskumsti. Nāc, iziesim ārā, svaigā gaisā, varēsi izlocīt ķepas.

Šo rakstu rediģēja Mattiass: 20.04.2009 01:56

[Elony]

Jufi sparīgi ēda un ik pa brīdim sapīkusi skatījās uz Genesi. Liekas, ka nesaņemot atbalstu no sabiedrotajiem, viņa palīka īgnāka vēl vairāk. "Eh, ejiet jūs visi... vairs neko nejautāšu." un klusējot dzēra tēju.

Kaits paskatījās uz Tīdusu.
"Loģisko funkciju nesaderība ar atmiņām. Atmiņu iztrūkums... neesamība, aizstāšana ar viltotām atmiņām... nē nav pareizi. Nav nekādu atmiņu, vienkārši pavēle ignorēt noteiktus faktus. Kaits Sits numur 1 gāja bojā, kad Seno templis pārvērtās par Melno matēriju. Es domāju, ka esmu Kaits Sits numur 2. Bet tā nav. Lai arī man ir otrā Kaita un arī visu pārējo Kaitu pilnīgi atmiņas dati, es tas neesmu. Atmiņas ainas, kuru jēgu tagad saprotu. Viena pēc otras iepriekšējās versijas tika iznīcinātas. Visas atmiņas mantoja nākamā versija. Versija. At atceros, kā es pēdējo reizi saku saku: Numurs seši, gatavs darbībai. Tomēr pēc tam gaisa kuģis smagi cieta. Vai es... vai numur 6 izdzīvoja? Nav zināms. Es varu būt Kaits Sits numur 6 vai arī 7. Es es to nezinu..." Kaits papurināja galvu un to nokāra.

"Es neiešu, es palikšu šeit." viņš atteica Sairusam.
Jufi paskatījās uz Kaitu ar neizpratni un apjukumu.


Jo tālāk Keila atgāja no alas, jo stiprāku vēju viņa juta. Tālumā varēja manīt kaijas un citus jūras putnus, kas mitinājās klintīs jūras krastā. Citādi apkārtnē bija mierīgi.

[Roviela]

Tīdus atļāvās paņemt kaķi klēpī un ar visu apsēsties pie galda.
- Neskumsti, kaķi! Tu esi nemirstīgs. Visai nemirstīgs, saproti? Man nebūs nekādas otrās versijas, ja, tā teikt, šī versija ies bojā. Par dažiem te dzirdu, ka viņi ņem un atdzimst vai tiek atdzīvināti. Par sevi gan es to nemaz pat neceru. Nezinu, ko domā Rīvs un ko domā citi, bet es tevi par rotaļlietu neuzskatu, un izturēšos tāpat kā pret jebkuru no biedriem. Jā, es varu saprast, ka ir liela vēlme tieši tevi sūtīt kaut kur, no kurienes neatgriežas. Tāpēc, ka pēc tam var tev iedot citu ķermeni, un tu atkal būsi un staigāsi. Neskumsti! Vai tas ir tik ļoti svarīgi? Zināt, tieši kura numura ķermenis tev ir? Es domāju, ka tu esi viens. Tas pats, pirmais un vienīgais. Tas, kas tev galvā, ir tas svarīgākais.

Viņš paskatījās uz Jufi un pasmaidīja.
- Nebrīnies! Kaits Sits pa visiem šiem laikiem ir kļuvis personība. Īsts, un jūt un pārdzīvo. Un, jo tālāk, jo tas būs vairāk. Viņš jau vairs nav nekāda mehāniska rotaļlieta.

Puisis sāka ēst savu zupu. Grauzdiņi bija paspējuši izmirkt, bet viņš nežēlojās.
- Jufi, uzēd putukrējumu! - gaišmatainais karotājs ierosināja.
- Dzīve paliks saldāka. Tiešām, tiešām! Mani jau velk uz dzeju, ne tikai filozofiju.
Viņš nelikās zinām, ka Jufi neko nezina par to, ka Tīdus raksta dzejoļus.

[Elony]

"Nemirstīgs? Es neesmu dzīvs, tāpēc neesmu nemirstīgs. Es esmu mākslīgi radīts un tāpēc..." Kaits nepabeidza un vēl vairāk saguma.

Jufi paņēma trauku ar putukrējumu un lēnām ēda. Arī viņa likās noskumstam un tik un tā skatījās uz Kaitu.

"Viņam nav dvēseles. Viņš nepieder pie Dzīvības Straumes." ierunājās Genesis. "Mehānisms, ārēji veidots kā bērnu rotaļlieta. Autonoms robats ar mākslīgā saprāta iezīmēm un emociju simulēšanu. Es nezinu, vai viņa jūtas ir īstas. Bet jādomā, ka ja jūties kā dzīva būtne, bet apzinies, ka tāda neesi, tas patīkami nav. Ja tu neesi ne mehānisms, ne dzīva būtne, bet kaut kas pa vidam, tad esi.. monstrs?"

Šo rakstu rediģēja Elony: 20.04.2009 09:44

[Roviela]

- Jūs kāds varat pateikt, kurā brīdī imitētas jūtas kļūst par īstām? Kurā brīdī simulācija vairs nav simulācija? - Tīdus uzdeva jautājumu.
- Nē, viņš nav bioloģiski dzīvs. Viņš ir robots, ja runā par uzbūvi. Nu un? Nekāds ne monstrs. Ja robots sevi apzinās, un tā tas ir noticis, vai ne, Kait? tad tas sanāk, ka Kaits ir pilnvērtīgs savas sugas pārstāvis, un visādā ziņā līdzīgvērtīgs cilvēkam. Bet - izturīgāks, nemirstīgāks, nāvi domājot ne jau bioloģijas jomā, bet kā iznīcību.
- Nu, neskumsti, lūdzu! - puisis noglāstīja kaķi. - Tu esi īsta, reāla personība.
- Piedod, es nezinu, kā tevi pareizāk mierināt. Īstus kaķus mierina šādi, un tev ir kaķa izskats.

- Genesi, man šķiet, ka tās daudzās Kaitu Situ versijas ir paveikušas to, par ko es esmu tikai dzirdējis. Ja pirmais Kaits Sits bija rotaļlieta, tad šis, viņš-pats-nezina-kurš jau vairs nav rotaļlieta.

[Sindra]

Oh... Kīra ievaidējās atspiezdama elkoņus pret galdu un atbalstīdama pret rokām galvu. Nu kāds monstrs, Genesi! Monstrs mums uzbruka pa ceļam uz šejieni. Man liekas, ka monstri dara citiem sliktu. Un arī īsts, dzīvs cilvēks savā dvēselē var būt monstrs.
Es gan nekad nedomāju, ka Kaits ir spējīgs ieslīgt šādās depresijās. Bez tam ar saviem pārspriedumiem jūs viņu mokat vēl vairāk. Vismaz man tā liekas.

Ceru, ka Tīdum ir zināmi atbilstošie vārdi, kas spēj uzmundrināt Kaitu. Es.. es nezinu ko teikt. Es protu saprasties tikai ar cilvēkiem. viņa piecēlās un palūkojās uz Genesi Es.. es iešu patrennēties. Nāksi?

Šo rakstu rediģēja Sindra: 20.04.2009 10:11

[Roviela]

Puisis piekrītoši pamāja ar galvu Kīrai.
- Aha, jā! Monstrus atpazīst pēc uzvedības, parasti - antisabiedriskas, agresīvas un uz postīšanu tendētas. Tas, kāda ir monstra fiziskā uzbūve, nav svarīgi. Tieši tāpēc, ka Kaits ir depresijā, pierāda to, cik ļoti, kā lai saka, dzīvs? viņš ir. Mašīnas depresījā nekrīt.

- Traukus nomazgājiet paši, pirms iesiet trenēties, - Tīdus, iekodis vaigā, lai nesāktu smaidīt, visai jautri ierosināja.
- Starp citu, kur Keila palika? Man neviens tā arī nepaskaidroja, kāda blusa viņai pēkšņi iekoda.