Lūks no laukiem, ~ Lomu spēle 2008 ~ [GM][PZP] Parodija par scifi sāgām Opcijas

[Mitrene]

Pamostoties tu paveries ārā pa logu un ieraugi klasisku savas planētas ainu. Sev blakus spektrofonā tu ieraugi ka ir pienākusi jauna ziņa. Kad vakar gāji gulēt tās vēl tur nebija. Tu piespied pogu un aparāts sāk skaļi balsī atskaņot šādu ziņu: " Sveiks. Tu varbūt jau esi aizmirsis, taču tu atstāji savas koordinātes mūsu KMID Kosmisko Mūllāpu Izskaušanas Dienesta automātiskajā robotbildētājā. Bet tā kā KMID ir ļoti slepena iestāde mēs diemžēl lielāko daļu tavu datu iznīcinājām... ...Ir pienācis laiks izpildīt savu pienākumu un stāties pretī Ļaunumam. Dodies uz starpplanētu kosmiskā aeroporta platformu 9 un 0.0034 sagaidi reisu 42. kas tevi aizvedīs taisnā ceļā uz Dandarīnu. Uz Dandarīnas tev jāatrod Lūks no laukiem, kas vedīs tevi tālākajā cīņā. pēc šī paziņojuma noklausīšanās lai saglabātu pilnīgu slepenību paņem šo spektrofonu iebāz blenderī uzgāz virsū labi daudz biezpiena un nospied iedarbināšanas pogu. Ziņojuma beigas"



Tik tikko noklausījies ziņojumu tu attopies ka tik tiešām biji pieteicies KMID. Tu paņem spektrofonu un iebāz blenderī. Nu ko laiks pastrādāt, tu iedomājies. saliec koferī mantas (noteikti uzrakstat ko jūs ņemat līdzi, čemodāns nav bezizmēra līdzi var ņemt līdz 10 lietām, un līdzi nepaņemtas lietas nedrīkstēs izmantot. (būtu smieklīgi taču pēkšņi spēles beigās atklāt ka tu visu laiku vadāji apkārt kamieli (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) ) tā kā izvēlies prātīgi ko ņemsi līdz, jo noderēt var visneiedojamākās lietas)Un tagad laiks doties ceļā, tu iesēdies savā personiskajā mazlitrāžas kosmosmobīlī un dodies uz starpplanētu kosmisko aeroportu. nu ko laiks atrast platformu 9 un 0.0034. diez kur tā varētu būt...

Šo rakstu rediģēja Mitrene: 01.11.2008 15:39

[Vilks]

Sajūta bija neparasta. Mežonīgi sāpēja galva. Tas bija tik savādi, jo uz dzimtās planētas Lupei nekad nebija galva sāpējusi. Viņa kādu brīdi apcerēja neparasto pieredzi. Un tad saprata, ka tā īstenībā ir baisi riebīga.

Mēģinājums atvērt acis neizdevās, visu laiku acu priekšā bija tā pati baltā gaisma...bet tad meitene saprata, ka acis jau ir vaļā. Un ka acu priekšā īstenībā ir griesti. Tomēr galva, kakls vai jebkura cita ķermeņa daļa neklausīja, tāpēc Lupe turpināja vērot griestus.

[Moriartijs]

Atslēdzies baltajā gaismā, Džerijs viegli smaidīja. Pangalaktiskais ir tā vērts.


Pēc 6 mēnešiem. - Ak, mana galva! - ar tādu kliedzienu Džerijs pamodās. - Jē! - viņš atkal atkrita gultā. Cenšoties pārmākt galvas sāpes, apskatīja telpu. Tā bija pārāk balta. No papildus skaņas viņš secināja, ka kāds izkrita no gultas. Pamēģinājis iesmieties, Džerijs secināja sekojošo, - Man vajag iedzert. -

[Miervaldis Gotiņ...]

Kur es esmu? Kas es esmu? - Tarkans nostenējās, pavadot ar šo skaņu acu atvēršanos. Šausmīgi sāpēja galva - acīmredzot, vakar bija par daudz iedzerts. Viņš sāka prātot, kas gan vakar bija par baļļuku, taču vienīgais, ko viņš varēja atcerēties, bija cilvēks uzvalkā un saulesbrillēm. `Elronds Smits` - to Tarkans bija izlasījis uz šiltītes pie vīra uzvalka. Neko citu viņš neatcerējās, un šis fakts Tarkanu biedēja vairāk nekā šausmīgas galvassāpes.

[B.A.L.O.D.I.S]

Kirils pamodās blakus Gvenai. Ja viņa neizskatītos tik labsirdīga, tad Kirils būtu kliedzies no šausmām.
Visā ķermenī bija jūtams nepatīkams stīvums, nejauka spiedīga sajūta un smadzenes jūtami pulsēja.
Kirils vārtījās pa gultu tiekdams Gharrr aaarkgh

[Kāds]

Kāds sajuta nepatīkamas galvassāpes, kad mēģināja kaut ko atcerēties, tādēļ viņš atmeta cerības uz to un pievērsās apkārtnes izzināšanai: "Kas šī ir par vietu? Vai te ir mani draugi, kolēģi, kāds?" Pēc brītiņa izdzirdējis citu balsis un vaidus viņš patīkami pasmaidīja, cik vien galvassāpes ļāva, un paripoja zem gultas, jo tur šķita tumšāks, kā arī gaisma nebija tik uzmācīga.

[Moriartijs]

Nomanījis Kāda kustību, Džerijs nolēma viņam sekot. Paķēris līdzi segu pārripoja pār gultas malu un arī atradās uz grīdas.

- Man liekas, ka šī ir tā slavenā rehabilitācjia. Pagaidām nejūtos kā vajadzētu. Tev galva arī vēlas aiziet atā atā? -

[Kāds]

"Jā, neko nespēju atcerēties, starp citu... tu zini kā mēs te nokļuvām, un cik ilgs laiks ir pagājis? Nez cik ilgi vēl tā rehabilitācija būs..." Teica Kāds papūšot malā zem gultas atrastu putekļu kamolu.

[Moriartijs]

- Nezinu precīzi, taču mans iekšējais pulkstenis saka ka seši mēneši. - Džeroms atbildēja Kāadam un apsedzās ar segu zem gultas. Ārā rēgojās tikai galva. Tā mazāk gaismas un līdz ar to trokšņu tika viņam klāt un galva mazāk sāpēja. - Laikam mēs te sēdēsim līdz galva vairs nesāpēs. Es vismaz ceru, ka tas rehabilitācijas kurss pārāk neievilksies. Ak. Man vajag iedzert. Ja varētu dabūt nedaudz mokas ar pienu. Ņamm. -

[Miervaldis Gotiņ...]

Tarkans aplūkoja apkārtni, un viņa skatiens apstājās pie pudelītes ar uzrakstu `Crappy Fruit`, kurā atradās dīvains oranžs šķidrums. Tarkans pastiepa roku, paņēma pudelīti, atskrūvēja to vaļā un padzērās. Šķidrums viņa mutē atstāja dīvainu salkanu garšu, taču attiecībā uz galvu palika mazliet labāk.

[Vilks]

Dzirdēdama citu vaidus, sarunas un citus izdotos trokšņus, arī Lupe mēģināja izdot kādu skaņu. Sākotnēji tās bija dažas neartikulētas skaņas, bet tad viņa juta, ka balss darbosies, un uzdrošinājās runāt. Hei. Ja jau pagājuši seši mēneši, tad jau rehabilitācijai būtu jābūt pabeigtai. Vai arī?

Uzmanīgi pagriezusi galvu, viņa pamanīja, ka Kāds un Džerijs palīduši zem gultas un ievēlējās darīt to pašu. Vienīgais, ka rokas un kājas atteicās klausīt. Vai jūs kāds varētu lūdzu paskatīties, vai man vēl arvien ir rokas un kājas? Es redzēju briesmīgu sapni par nocirstām rokām un tagad nespēju savas pakustināt.

[washulis]

Gvena, kas līdz šim bija nekustīgi gulējusi kā enģelītis, sadzirdēja attālās balsis, kas nu ietriecās galvā kā lielgabala lode. Man sāp... Es zaudēju!

Viņa ar smagu galvu centās izkāpt no gultas. Pa pusei tas arī izdevās, bet viņa zaudēja līdzsvaru un nogāzās uz citas gultas, kur kāds jau gulēja. Pirmīt no turienes bija nākušas jocīgas skaņas. Vai, piedod, Kiril. Gvena nevainīgi teica, vēl jo projām uzgāzusies viņa.

[Miervaldis Gotiņ...]

Tarkans palūkojās apkārt un konstatēja, ka likteņbiedri nezkāpēc masveidā atstāj gultas un pārvietojas zem tām. Viņam šī ideja nelikās gana laba - pirmkārt, gultā bija gana ērti, otrkārt, viņam bija bail sasisties, krītot ārā un gultas, un treškārt, viņam likās, ka viņš ir PĀRĀK civilizēts, lai gulētu uz grīdas kā tāds mežonis. Viegli saviebies, Tarkans gandrīz vai sajutās kā starp mežoņiem nonācis, kā rezultātā viņš attīstīja secinājumu, ka acīmredzot pieder pie kādas aristokrātu dzimtas. Šis secinājums viņu samērā priecēja, taču diemžēl viņš nevarēja atcerēties ne savu, ne savas aristokrātu dzimtas nosaukumu.

[Mitrene]

Satīna atkal pamodās un izstaipījās. galva vairs tik traki nesāpēja. bet tikai tādēļ ka viņa jau bija deviņreiz dzērusi pangalaktisko. tiem kas dzēra pirmoreiz galva parasti sāpēja ilgi jo ilgi.

Satīna nosēdās istabas vidū un devās astrālā, noskaidrot kas šo mēnešu laikā jauns bija noticies. tādos brīžos viņa priecājās par savām spējām. pat avīzes nevajadzēja pirkt.

izrādās Lūcijs bija saticis savu tēvu. un viņi kopā bija izlēmuši rīkot vispasaules Lūkaiņu salidojumu. Izrādās arī Lūka bija uzaicināta. Lūka krāca savā gultā.

Satīna iesaucās EU aģenti, nekas nepalīdz pret galvassāpēm no pangalaktiskā labāk kā dzertiņš. dodamies uz Dandarīnu? Lūks uzsauc tusiņu. tikai mums jāpārkristās lai mūsu vārdos būtu "Lūks". to varēs izdarīt Birokrātijas planētā. satīna piecelās izvilka no skapja ikdienas drēbes un pārģērbās turpat visu acu priekšā, uzvilkusi sarkana satīna kleitu viņa piekārtoja savus matus. un bija gatava doties. EU neslinkojam. štrunts par galvassāpēm, tās nepāries ātrāk ja muļķosieties. jūs taču esat KMID! un Kosmiskie Mūllāpi šo mēnešu laikā vēl nav pazuduši.

[washulis]

Dzerstiņš?! Gvena jūsmotie iesaucās un pārāk daudz salēcās, ka noslīdēja no Kirila nost un nokrita uz grīdas. Auč. Viņa klusi novaidēja.

Bet uz Dandarīnas bija netīrs un neiespējams pārvietoties. Man jau bez augstpapēdenēm nekā nav. Eh... pudele ir tā vērta.

Gvena centās atkal pieslieties kājās. Pag, ko tu teici? Mēnešu? Vai tad rekalibitācija jau beigusies?

[Moriartijs]

Izdzirdējis vārdu dzerstiņš, - Ak, kā gribas iedzert. - Džeroms visai ātri izrausās no gultapakšas un apskatījies apkārt, vaicāja,

- Kur mūsu mantas un kur ir pundurvūkijs Lūciņš? -

[washulis]

Galva vēl nedaudz sāpēja, bet Gvendolina palūkojās apkārt, cerot ieraudzīt savu čicavu. Viņa nekur nebija. Mans mīlulītis? Nav te? Viņa lūkojās apkārt pa telpu. Bet kas tad viņu apčubinās?

Bija viens labs veids, kā novērst domas no tā. Viņa arī nolēma pārģērbties. Palīdusi zem Kirila gultas, sameklēja savu somu un uzvilka šādu kleitiņu. (IMG:http://images.smarter.com/blogs/Black%20Halo%20Strapless%20Mini%20Dress.jpg) Tam klāt arī pieskaņotas kurpes un aksesuāri. Tā pat jauna smaržu deva. Ideāli!

[B.A.L.O.D.I.S]

Tiklīdz Gvena nokāpa nost no Kirila, viņš nevarīgi iekliedzās
Dopodiepietg mapanh bepelapasipir! Āpārtripiiihz!
Kirils pielēca kājās viss nolīgojās, grīda ar paātrinājumu 10 m/s^2 kļuva par sienu un sadauzītu galvu. Kirils vēl domāja vai trieciens pa galvu mazināja paģiras.
Ja neviens neko nedarīs, mani nāksies nest.

Šo rakstu rediģēja B.A.L.O.D.I.S: 16.04.2009 14:53

[Vilks]

Sākoties lielākai rosībai, Lupe beidzot izdomāja, kā piecelties sēdus. Ilgi viņai neizdevās sēdus noturēties, toties viņa konstatēja, ka teorētiski rokas un kājas viņai ir savā vietā. Ja es pareizi atceros, kur tām bija jābūt.

Ar trešo mēģinājumu ceļoties sēdus viņai izdevās šādā pozīcijā arī palikt. Bija īstais laiks paraudzīties apkārt.

Vai, Tarkan, kāda tev glīta zaļa.. nē, zila kleita. ai nē, Džerij.. ak, pareizi, Gvena. Jā, Gvena, Tev ir ļoti glīta za.. zila kleita. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Lupe laimīgi pasmaidīja, ka izdevies pareizi verbalizēt redzēto.
Interesanti, kur ir manas drēbes?

Drēbes izrādījās blakus gultai. Lēnām, apcerot jautājumu par to, kurš drēbes gabals kurai ķermeņa daļai labāk atbildīs, meitene sāka ģērbties.

[Moriartijs]

Nobēdājies ka Lūciņš ir pazudis un domādams, kā inkorporēt Lūku savā vārdā, Džerijs ar segu uz galvas aizslāja līdz savām mantām un segu nometis uz gultas, parakājies pa somu, izbēra visu tajā esošo uz gultas, lai pārbaudītu kas vēl ir palicis:

dvielis, uzgriežņatslēga, Biezpiena Grāmata, skrūvgriezis, fāzer-lāzers, ūdens-siltum necaurlaidīgā jaka, gumijas zābaki, pudele, rijamais slepenajai misijai un nedaudz sēņu, kā arī trauki paēšanai.

Secinājis, ka rehabilitācijas laikā viņa drēbes ir iztīrītas, nopriecājās un uzvilka silto jaku. Galu galā viņam sala. Tas bija dīvaini, jo pirms 3 minūtēm viņam bija ļoti karsti. Pat nemēģinājis saķemmēt matus - viņam taču pat ķemmes nebija... Džerjis pakasīja galvas virsu un piemērsās savām mantām.

Visu izņemot pārtiku salika atpakaļ somā. Tad sameklējis kaut ko pieliekamu pie sēnēm, uzveidoja brokastis. Sanāca sautējums. Ņamm.

- Vēl kādam brokastis? -

[B.A.L.O.D.I.S]

Kirils joprojām vārtījās pa zemi neizpratnē kāpēc viņu nav neviens īpaši sapratis. Ar pēdējiem spēkiem agonizējot viņš mēģināja teikt:
Mapanz vapajapagz apapēpēztr bepelapasip...