Final Fantasy VII: Spārnoto Rēgi, [PZP] Final Fantasy VII Opcijas

[Elony]

Pirms gada

(IMG:http://i205.photobucket.com/albums/bb239/elsarels/Winged%20Spirits/default.jpg)

Tumšā pazemes alā zem Midgaras drupām gulēja kāds līdz viduklim kails vīrietis, bezsamaņā vai miris. Viņš gulēja uz klints, kuru ieskāva ūdens un kuru apmirdzēja mēnesgaisma no cauruma alas griestos. Kādā brīdī vīrieša ķermenis izstraoja elektrisku lādiņu, kas iegāja zemē visapkārt. Pēc tam atmirdzēja gaisma no enerģētiskas sfēras, kas arī atradās tajā pašā alā. Cits vīrs, tērpies tumši sarkanā mētelī, atbrīvojās no enerģētiskas sfēras, kuras iekšienē atradās. Viņš piecēlās un piegāja pie zemē guļošā..
Paņēmis nekustīgo rokās, vīrietis uzlūkoja mēnesi, kas spīdēja no augšas.
"Vēl ir par agru doties gulēt." Viņš ierunājās. Pēc tam novērsās no mēness un pasmaidīja.

"Mums joprojām ir daudz darāmā... brāli."

Vīrietim aiz muguras parādījās viens tumšs milzu spārns. Viņš to savicināja, pacēlās gaisā un pameta alu ar guļošo uz savām rokām.


Tagad.

Pēdējo gadu laikā Junona nebija pieredzējusi lielas arhitektūras pārmaiņas. Galvenā pilsētas daļa joprojām bija izvietota terašu veidā, no pilsētas uz dienvidiem joprojām atradās lielā gaisa transporta pacelšanās platforma, zem kuras savukārt atradās vecpilsēta. Protams, jau 4 gadus pilsētā nebija lielais superlielgabals Sister Ray par ko varēja tikai priecāties.

Bija jaukas pavasara dienas vidus un visās pilsētas ielās varēja labi dzirdēt jūras viļņu šļakstu. Toties ShinRa kompānijas ēkai, kas pacēlās kā tornis virs pilsētas no augšējām terasēm, bija laba skaņas izolācija. Tās iekšienē jūras skaņas nebija dzirdamas.

Šo ēku savām vajadzībām bija pārņēmusi Pasaules Atjaunošanas Orgānizācija un veco ShinRa simboliku nomainīja P.A.O. akronīms.

Kareivjus, kas bija izraudzīti veidot speciālo vienību sagaidīja pie šīs ēkas ieiejas. Sagaidītāji bija PAO administratīvie darbinieki, kas parādīja, kur atnākušie varēja atstāt savu transportu, ja tāds bija. Pēc tam viņus pavadīja uz liftiem un nogādāja vienā no augšējiem stāviem, līdz ieveda plašā apspriežu telpā. Šeit bija ovāls galds, kura vidū atradās puslodes formas objekts - hologrammu projektors. Ja neskaita vēl mīkstus ādas krēslus un divus logus, kas pavēra skatienu uz pilsētu lejā un tālāk uz jūru - telpā nekā vairāk nebija.
Likās, ka priekšniecība taisās ierasties tikai tad, kad visi būs sapulcējušies.

[Roviela]

- Jā, gan, esmu no Vutai! - Tīdus apstiprinoši pamāja, šoreiz iesmejoties par Jufi tālāk teikto.
- Busiņā? Atradīsies. Visgrūtāk būs ielocīt tavu ieroci, bet gan tiksim galā.

[Džea]

Neapšaubu, ka tu savu ieroci uzskati par labāko. Taču dunči mani līdz šim nav pievīluši.
Keila noteica.
Nu lūk. Tidus minēja vel vienu mīnusu tavam ierocim. Bet jā, domājams vieta atradīsies, tagad kad viena vieta ir atbrīvojusies.

[Mattiass]

— Vieta būs, — Sairuss apstiprināja.

— Ja tev jārāda ceļš, tad vari arī apsēsties blakus Kīrai, vadītāja blakussēdēja sēdeklis ir gana plats diviem, bet ieroci gan nāksies novietot aizmugurē, pie motocikla. Labā ziņa ir tā, ka, ja Kīra sēdēs pie durvīm, tu varēsi pa iekšpusi pie tā nonākt bez problēmām.

Šo rakstu rediģēja Mattiass: 13.04.2009 21:18

[Sindra]

Nē, nē, paldies! Kīrā piecēlās un aizgāja uz mašīnas aizmuguri.
Es varu pasēdēt arī šeit. viņa apsēdās brīvā vietā. Tikai kustēsimies labi?

[Elony]

"Ieroci varu kaut vai rokā turēt, nav probēlmu." Jufi atteica. Savu milzu šurikenu viņa nolika aizmugurē pie motocikla un apsēdās priekšā, blakus Sairusam.
"Vienkārši jābrauc pa ceļu. Kur būs jābrauc malā, pateikšu. Tur jābrauc pret kalnu, bet gan jau šis vāģis tiks galā. Ja nē, varam iet kājām."
Kaits apsēdās aizmugurē līdzās Kīrai.

"Nu? Tad ko tādu esat piedzīvojuši? Rīvs man neko īsti nepaskaidroja, kaut arī es tagad arī skaitos PAO dienestā. Tikai, ka meklējat sliktos, kas posta reaktorus."
"Nu, tur ir viss kaut kā vairāk." pirmais ieteicās Kaits. "Satikām Klaudu, liekas, ka Sephirots ir atdzimis, bet par to nejautā neko! Pašiem nav nekas skaidrs?"
Jufi pagriezās uz aizmuguri, notupusies uz krēsla ar ceļiem un skatījās uz Kaitu. "Klaudu? Sephirots???!!! Un man nekā neteica? Kas tas ir?"
Kaits likās sanervozējas.
"Ehh! Nevienam nesaka. Viss ir slepeni un neskaidri. Kad būs skaidrība, tad arī runās." viņš iesaucās, vicinādams rokas.
"Kāda skaidrība? Nekad nekas nav skaidrs, kad pēkšņi visi sāk kauties, meteori krīt un kas tik vēl ne..." Jufi likās visai nepamierināta. Viņa joprojām skatījās pāri sēdeklim uz aizmugurē sēdošajiem.

[Roviela]

- Klauds ir ticis pie balta spārna un pats brīžiem nesaprot, kas viņam uzbrūk un ar ko viņš kaujas, - Tīdus piebilda Kaitam.
- Viņam visur rēgojas Sephirots, un viņš nezina arī, kas viņu pamudina darīt to vai ko citu. Bet atmiņu nav pazaudējis. Mani atcerējās, bet nobijās, jo bija pārliecināts, ka es esmu beigts. Var teikt, ka es par viņu arī visu laiku domāju tieši tāpat.
- Un atkal ir sākušās šūnu medības, reaktoru postīšana, laboratorijas iekārtu zagšana. Nez, vispār kāda šūna pasaulē vēl ir atlikusi? Rīvs saka, ka nav. Laboratorijas iekārtas vajadzēja tiem, pie kuriem mēs braucam ciemos. Pats neko smalkāk nezinu.

[Sindra]

Nu un? Kīra kādu laiku bija klusējusi, taču tagad ierunājās. Tad mēs tagad vienkārši braucam uz alu pie kuras manīja lidaparātu un ejam iekšā? Tāds ir plāns?

[Džea]

Nu man liekās, ka mums ir jānoskaidro cik kopā viņi pavisam ir un tad domāt par plānu. Turklāt mēs nevaram tā vienkārši šauties iekšā alā nezinot aptuvenās ejas.
Keila noteica iekārtojoties savā iepriekšējā vietā

[Elony]

"Vov! Lēnāk, lēnāk!" Jufi iesaucās. "Klaudam ir... spārns? Un ko tas nozīmē? Un tu pazīsti Klaudu? Un kas vēl par šūnām? Es nesaprotu, man neviens neko nav stāstījis!" Viņa likās apjukusi. "Par plānu nezinu. Vispirms jāskatās, vai šie jau mūs nav pamanījuši. Labāk paskaidrojiet, kas šeit notiek!"

[Roviela]

Tīdus iesmējās.
- Nu redzi! Mēs arī neko daudz vairāk nezinām par to, ko tas viss nozīmē. Fakti ir viens, bet ko tas nozīmē? Klaudu es pazīstu ne vairāk kā jebkurš nelielas pilsētiņas bērns pazīst citu bērnu, kas ir četrus gadus vecāks. Šūnas ir Jenova šūnas. Tās pašas, kas tika izmantotas eksperimentos, un cik noprotu, bet nezinu! arī tagad tās vajag eksperimentiem. Sephirotam vajagot. Vajag, un viss, un ir bariņš, kas centīgi pūlas piepildīt šo viņa vēlmi. Ja viņi to darītu ar mierīgām metodēm, es šaubos, vai to pat pamanītu, bet viņi iet pāri kaudzēm līķu, un to nekādi nevar nepamanīt.

[Sindra]

Cerams, ka būs pamanījuši. Kīra īgni noteica.
Kaut kā pārlieku lielā vutajiešu koncentrācija tuvākajā apkārtnē viņu nomāca.

[Elony]

"Sephirots... uzveicām vienreiz, uzveiksim atkal! Lai ko šis sadomājis..." Jufi noteica. Pēc tam pakratīja pirkstu pret Kaitu: "Bet Rīvs tik un tā par šo dabūs, skaidrs?"
"Atkal par daudz enerģijas, princese!"
Jufe tikai uzmeta lūpu un pēc tam apsēdās krēslā normāli.
Kaits izskatijās atvieglots, ka viņu liek mierā.


Pēc laika Jufi norādīja, kur jāgriežas malā. Bija jābrauc pret kalnu, ko varēja, jo zemi klāja pārsvarā sīki akmeņi. Viegli nebija, bet motors tomēr bija pietiekami jaudīgs, lai viņi tiktu uz kalnu pārejas.

Skatam pavērās plašs jūras līcis, bet pludmales nebija, krastu veidoja stāva klinšainas kraujas. Starp jūru un kalniem bija līdzena zeme, pārsvarā likās zaļa pļava, kur tikai vietām auga koki, pārsvarā kalnu nogāzēs. Dienvidos, jeb līča kreisajā pusē varēaj redzēt, ka kalnos ir daudzas alas, lielas un mazas. Likās, ka daudzas apdzīvo putni.

Lai tiktu līdz līdzenajai zemei no kalnu pārejas, braukt pa taisno ar busiņu teorētiski varēja, jo kalns samērā līdzeni pārgāja līdzenumā, tomēr tik un tā pastāvēja iespēja palēkties gaisā, uzskriet uz kāda akmeņa vai vēl sazin kas. Drošāk būtu braukt lēnām, zigzagiem vai iet kājām.

[Sindra]

Varam tālāk iet arī kājām. Kīra noteica paskatījusies uz ceļu, pa kuru vajadzētu braukt tālāk.
Bet droši vien Sairusam jau labāk zināmas viņa mašīnas iespējas. Man vienalga vai iet vai braukt.

[Mattiass]

Sairuss vadīja tā, kā bija vēlēts.

Brīdī, kad viņi nonāca pie iespējas braukt lejā, viņš vispirms prātā aprēķināja, vai pēcāk mašīna tiks arī atpakaļ augšā, un, ja likās, ka tiks, tad samazināja ātrumu un sāka braukt lejā, izvēloties līdzenāku trajektoriju. Roku viņš turēja pie levitācijas dzinēja pogas, ja ar riteņiem neies lāgā, varēs izmēģināt to, tiesa, ne ilgi, jo bruņumašīna bija smaga.

Ja, pat lietojot vinču, iespējas tikt augšā nav, tad aptur mašīnu.

[Roviela]

Tīdus izvēli, braukt lejā vai nebraukt, atstāja Sairusa ziņā. Kurš gan to zinātu labāk par vadītāju?
Puisis pats tikmēr, cik vien var ārā saredzēt, skatījās ārā - ko tur redz?
Jufi pāri plūstošajai enerģijai viņš īpaši uzmanību nepievērsa. Galvenais jau tas, lai tā enerģija pareizā brīdī vērstos pret pareizajiem ienaidniekiem, un Tīdum izskatījās, ka tā arī ir.

[Elony]

Atpakaļ tikt bija iespējams, jau minētajā zig - zag veidā. Gluži tāpat kā tika pārejas augstākajā punktā no otras puses.

Kamēr viņi lēnām un uzmanīgi brauca lejā, nekas nenotika. Jufi arī klusēja un skatījās uz alu pusi. Tagad tās varēja labāk redzēt. Likās, ka pāris kalni ielejas dienvidos ir tādi kā nedaudz poraini, vai tārpu izgrauzti. Alas bija gan lielas, gan mazas, no attāluma tik tikko saskatāmas. Dažas izgāja iz stāvu klinti, citas līdz ar līdzeno zemi. Viena no tām likās pietiekami liela, lai tajā varētu iebraukt autobuss, helikopters, vai maza lidmašīna. Tiesa, nevienā alā neredzēja nekādu transportu, vismaz no šejienes.

Busiņš nobrauca no kalna lejā, tika uz zaļas zālītes un neviens nebija traucējis. Ja viņi varēja redzēt alas, pastāvēja iespēja, ka var redzēt busiņu, bet neko pagaidām nemanīja. Bija iespēja braukt arī tuvāk, tikai tad gan, ja kāds slēpjas alās, pamanītu uz galvošanu.

[Sindra]

Laikam vajadzēs doties uz to lielāko alu. Kīra pamāja.
Liekas, ka tuvāk nebrauksim, jo tad mūs noteikti pamanīs, ja nav jau pamanījuši.

Es teiksim varētu doties turp un paziņot, ka Sephirots mani piespieda kalpot viņam un apskatīties, kas tur notiek.
Nu viņiem pēc idejas mani nevajadzētu aiztikt.

Ir vēl kādas idejas? Es nezinu vai ir vērts te tā vienkārši sēdēt un vērot iekšā un ārā nācējus.
Ja viņi lido arā ar helikopteri vai gaisa kuģi, tad mēs tāpat viņus neizsekosim.

[Džea]

Domā viņi tevi uzņems tā ar atplestām rokām?
Keila domīgi jautāja Kīrai.
Es saku ka mums vajadzētu pārmeklēt citas alas arī.šajā varbūt glabājas tikai transports un viņi iespējams ir pavisam citā alā

Šo rakstu rediģēja Džea: 14.04.2009 07:30

[Roviela]

- Jā, Tu jau tā vari teikt! - Tīdus ieteicās.
- Bet es? Un pārējie, kam nav papildspēju? Tu taču dzirdēji, ka mūs nosauca vienkārši par insektiem, un es nešaubos, ka mušupletnes jau būs sagatavojuši. Vārdu sakot - kā mums, pārējiem tikt tur pēc iespējas tuvu klāt, pirms izceļas lielais tracis?
- Alu ir daudz, sāksim ar lielāko, kurā visvieglāk noslēpt transportu, - šai ziņā viņš piekrita Kīrai.

[Sindra]

Viņus vada Sephirots. Diez vai viņiem ir kāda teikšana, kuru uzņemt un kuru nē. Kīra noteica raugoties uz alām.
Nu es domāju, ka es varētu ieiet paskatīties, kas tur ir un tad iznākt ārā pie jums.
Domā nesanāks?