Final Fantasy VII: Spārnoto Rēgi, [PZP] Final Fantasy VII Opcijas

[Elony]

Pirms gada

(IMG:http://i205.photobucket.com/albums/bb239/elsarels/Winged%20Spirits/default.jpg)

Tumšā pazemes alā zem Midgaras drupām gulēja kāds līdz viduklim kails vīrietis, bezsamaņā vai miris. Viņš gulēja uz klints, kuru ieskāva ūdens un kuru apmirdzēja mēnesgaisma no cauruma alas griestos. Kādā brīdī vīrieša ķermenis izstraoja elektrisku lādiņu, kas iegāja zemē visapkārt. Pēc tam atmirdzēja gaisma no enerģētiskas sfēras, kas arī atradās tajā pašā alā. Cits vīrs, tērpies tumši sarkanā mētelī, atbrīvojās no enerģētiskas sfēras, kuras iekšienē atradās. Viņš piecēlās un piegāja pie zemē guļošā..
Paņēmis nekustīgo rokās, vīrietis uzlūkoja mēnesi, kas spīdēja no augšas.
"Vēl ir par agru doties gulēt." Viņš ierunājās. Pēc tam novērsās no mēness un pasmaidīja.

"Mums joprojām ir daudz darāmā... brāli."

Vīrietim aiz muguras parādījās viens tumšs milzu spārns. Viņš to savicināja, pacēlās gaisā un pameta alu ar guļošo uz savām rokām.


Tagad.

Pēdējo gadu laikā Junona nebija pieredzējusi lielas arhitektūras pārmaiņas. Galvenā pilsētas daļa joprojām bija izvietota terašu veidā, no pilsētas uz dienvidiem joprojām atradās lielā gaisa transporta pacelšanās platforma, zem kuras savukārt atradās vecpilsēta. Protams, jau 4 gadus pilsētā nebija lielais superlielgabals Sister Ray par ko varēja tikai priecāties.

Bija jaukas pavasara dienas vidus un visās pilsētas ielās varēja labi dzirdēt jūras viļņu šļakstu. Toties ShinRa kompānijas ēkai, kas pacēlās kā tornis virs pilsētas no augšējām terasēm, bija laba skaņas izolācija. Tās iekšienē jūras skaņas nebija dzirdamas.

Šo ēku savām vajadzībām bija pārņēmusi Pasaules Atjaunošanas Orgānizācija un veco ShinRa simboliku nomainīja P.A.O. akronīms.

Kareivjus, kas bija izraudzīti veidot speciālo vienību sagaidīja pie šīs ēkas ieiejas. Sagaidītāji bija PAO administratīvie darbinieki, kas parādīja, kur atnākušie varēja atstāt savu transportu, ja tāds bija. Pēc tam viņus pavadīja uz liftiem un nogādāja vienā no augšējiem stāviem, līdz ieveda plašā apspriežu telpā. Šeit bija ovāls galds, kura vidū atradās puslodes formas objekts - hologrammu projektors. Ja neskaita vēl mīkstus ādas krēslus un divus logus, kas pavēra skatienu uz pilsētu lejā un tālāk uz jūru - telpā nekā vairāk nebija.
Likās, ka priekšniecība taisās ierasties tikai tad, kad visi būs sapulcējušies.

[Mattiass]

Tieši kā reiz grasījies pielietot otru raķeti, Sairuss pakļāvās Kīras pavēlei atlikt un tā vietā ķērās pie mzākā ložmetēja vadības, lai sašaut radījumu, kur nu ceļā neatradās abi tuvcīņnieki. Pirmā doma bija sašaut galvu — un parasti vārīgākās vietas ir acis. Ja neviens nestāv ceļā, Sairuss šauj.

[Elony]

Ar monstru tuvcīņā nebija viegli, ievainots un kā likās, arī pusakls, tas aktīvi mētāja galvu, centās kādu saķert ar ķepu vai iekost. Centās arī trāpīt ar savu dzelkšņoto asti. Tīdusa zobena cirtieni radīja vairākas aizsalstošas brūces, Kīras cirtieni - vienkārši asiņainas brūces. Bija skaidri manāms, ka izturība ir viena no radības stiprākajām pusēm. Sairusa ložmetēja lodes trāpīja gan galva, gan skaistā, gan sānos, radot jaunas asiņainas brūces. Tiesa šaut nepārtraukti nevarēja, jo biedri pastāvīgi pārvietojās, izvairoties no monstra. Un radība ilgi arī necieta, ka pa viņu šauj. No monstra ādas iznira zaļgana dūmaka, kas līdzinājās liesmām, likās, ka radības enerģija pieaug. Zvērs metās tieši uz priekšu, virsū busiņam, neskatoties uz asiņainajām brūcēm un lodēm.

[Mattiass]

Sairuss pabrauca atpakaļ cik nu varēja, lai iegūtu maksimāli lielu attālumu starp busiņu, radījumu, un biedriem, un palaida otru raķeti, lai tā ietriektos radījumā tieši tad, kad tas atradīsies pusceļā. Trakus suņus vajadzēja nošaut, līdzīgi arī šeit.

[Elony]

Raķeta ietriecās radības purnā un uzsprāga, atkal radot dūmus un putekļus. Bet busiņam virsū lldoja zaļganas gaismas vilnis, kas it kā veidoja šķēpa rotējošu uzgali. Likās, ka šis gaismas vilnis iznira no radības. Tomēr tas nesasniedza busiņu. No sāniem, kalna puses lidoja kāds ātrs priekšmets. nesot sev līdzi baltas gaismas vilni. Šis priekšmets nobloķēja zaļgano gaismas šķēpu, liekot tam izzust, atsitās pret zemi un ar loku lidoja atpakaļ uz kalna pusi, kur to satvēra kāds maskā tērpies stāvs, apmēram 40 metrus augstāk, stāvot uz liela akmeņa. Mestais priekšmets bija milzīgs šurikens.

Monstrs gulēja uz sāniem zemē, tā galvaskauss bija deformēts un asiņoja. Radība dobji rēca un ar ķepām kārpīja zemi.

[Roviela]

Tīdus lēca monstram virsū no aizmugures un dūra ar zobenu galvaskausā, cenšoties trāpīt smadzeņu apakšējā daļā, kur sākas kakls. Ja nebūs beigts, tad vismaz būs pilnīgi paralizēts. Tā puisis domāja.
Lielā šurikena īpašnieks varēja būt vienīgi nindzja. Būtu interesanti ar to aprunāties, bet pašlaik svarīgākais - izmantot to atelpu, ko deva izcilais metiens.

[Sindra]

Pēc sprādzieniem un šurikeniem Kīra piegāja pie radības un no visa spēka pamatīgi atvēzējusies cirta tai nost galvu.

[Elony]

Tīdus un Kīra par abiem piebeidza monstru un tas bija beigts.

Tikmēr maskotais nindzja veikli lēkdams no akmeņa uz akmeni, nolēca zemē līdz pat kalnu ceļam, kur stāvēja biedri.
"Tā, es jums krietni palīdzēju, vai ne?" svešinieks ieteicās, novicinājis savu ieroci. Pēc balss un tuvumā labāk apskatot svešinieka augumu, varēja saprast, kā tā ir jauna meitene.

[Sindra]

Nu ja Tev tā labpatīkas domāt. Kīra attrauca.
Viņa nopurināja no zobena asins atliekas un nolika to uz muguras.

Laikam vajadzēs aizvākt no ceļa, citādāk mēs necik tālu netiksim. Kīra nopūtās un mēģināja monstra līķi aizvilkt prom no ceļa, lai būtu iespējams tam tikt garām ar mašīnu.

[Roviela]

- Metiens bija izcils, paldies! - Tīdus noteica nopētīdams svešinieci, bet neko īpaši jau tādā apģērbā redzēt nevarēja.
- Vai tādi zvēruļi te bieži sastopami? - viņš ievaicājās, iedams palīgā Kīrai novākt monstru no ceļa, lai mašīna varētu pabraukt garām.
- Ripinam viņu lejā, kur nogāze, - puisis ierosināja.

[Džea]

Tiklīdz monstrs bija novākts Keila pievāca savu dunci un notīrījusi to atkal paslēpa paslēpa. Tiklīdz tas bija izdarīts Keila paskatījās uz maskā tērpto stāvu. uzreiz varēja saprast, no kurienes šis cilvēks nāk. Nez vai pēc maskas noņemšanas būs iespēja viņu atpazīt

[Mattiass]

Sairuss piebrauca tuvāk un uz brīdi paliecās ārā pa sāna logu.
— Beigts?

Apstiprinošas atbildes gadījumā deaktivizē raķešiekārtu, bet paliek mašīnā ar roku uz ložmetēja vadības. Nindza acīmredzami bija spējīga labi kauties un krietni palīdzēja, bet nekad neko nevar zināt. Savas aizdomas gan mehāniķis paturēja pie sevis. Tāpat kā izbrīnu par to, kā vispār bija iespējams ar šādu masku kauties.

Šo rakstu rediģēja Mattiass: 13.04.2009 00:22

[Elony]

Tīdusam un Kīrai par abiem izdevās radību noripināt nost pa nogāzi un tas vairs neaizsedza ceļu.
"Šādi te ir maz. Lielākoties gadās mazāk bīstami un vieglāk uzveicami."
Kaits Sits, tāpat kā Seo līdz šim bija sēdējis busiņā un grozījās ap ložmetēja iekārtu, bet tagad izlēca laukā.
"Es pazīstu šo ieroci." Kaits teica skatoties uz maskēto. "Tu tā esi!"
"Tieši tā, Kait, tā esmu es!" svešiniece norāva gaišo paltraku, atklājot, ka viņa ir jauna meitene, diezgan īsiem matiem un ģērbusies ērtās drānās. "Jufi Kisaragi! Vuta čempione un labākā palīdzība, kādu vien jūs varējāt saņemt!"

[Sindra]

Jā, jā.. Kīra nomurmināja. Un vēl saka, ka SOLDIER esot iedomīgi.
Viņa palūkojās uz Kaitu un Vutai meiteni.
Tas ir Tavs draugs, kuru mums vajadzēja atrast? Varbūt, ja esam beiguši pašslavēties, tad varam doties tālāk?
Meitene devās uz busiņu un apsēdās atpakaļ priekšā blakus Sairusam.

[Džea]

Jufi?
Keila no sākuma tā īsti nespēja saprast taču tad sievietes sejā iezagās smaids.
Kur tas laiks, kad pēdējo reizi redzējāmies.

[Roviela]

- Jufi? Jufi Kisaragi? Man ir liels gods jūs sastapt, jūsu augstība! - Tīdus, neizrādot pat smaida ēnu par meitenes izdarībām, lai gan iekšķīgi viņš smējās, sveicienam pamāja ar izspūrušo galvu.
- Kāpēc tu sauc sevi par čempioni, kāpēc ne par aizstāvi? Dižāk izklausās? - viņš pakacināja meiteni. Jo kurš gan nezin, ka čempions ir ne tikai uzvarētājs, bet arī pirmšķirīga manta un aizstāvis?
- Mani sauc Tīdus.

[Elony]

"Viss ko es teicu ir tīra patiesība!" Jufi atsaucās Kīrai.
Kaits pamāja ar galvu. "Jā, Jufi bija kopā ar Klaudu un pārējiem iepriekšējās lietās. "
"Āh... kas šai iekodis?" Jufe noskatījās pakaļ Kīrai, tad pievērsās Keilai.
"Sveiki, lidotāja. Skatos, ka joprojām mētā nažus, es no sirds iesaku pāriet uz ko pamatīgāku.." viņa novicināja savu ieroci un uzsmaidīja Keilai, kura bija par Jufi vecāka.
Tīdusa sveiciens Jufi tā kā samulsināja.
"Hei, nu nevajag jau šitā... " viņa atgaiņājās ar roku. "Sauc mani par Jufi un viss.
Un kā jau teicu, viss ir taisnība, es esmu Vutai Piecu Stāstu Pagodas čempione, uzveicu visus piecus varenos karotājus! Tāpēc Vutai čempione. Nevis tāpēc ka labāk izklausās." meitene lepni pastāstīja. Pēc tam viņa brīdi padomāja.
"Tu tā kā zināji kas esmu, bet es tevi neatceros redzējis Vutai. No kurienes tu esi?"

[Roviela]

- Ā! Tad tāpēc, skaidrs! Tad uzvarētāja, patiešām, - puisis piekrita.
Viņš noskatīja Jufi un pūlējās iztēloties, kā viņa būtu varējusi izskatīties tad, kad pats vēl bija te, bet nesanāca.
- Es arī neatceros, bet vai daudz var atcerēties, ja pašu kā kādu saini aizsūta projām? Ar mani tā izdarīja kara sākumā, - Tīdus paskaidroja.
- Es esmu dzimis te, bet pat manu uzvārdu mans skolotājs man nekad nav teicis. Droši vien mani vecāki viņam tā pavēlējuši. Visu laiku pavadīju mācoties un trenējoties. Vienīgais, ko atceros, ir tas, kur atradās mūsu māja, un tas ir viss.

[Džea]

Ar tādiem kā tavējais ir pārāk liela noņemšanās. Labāk ko mazāku un vienkāršāku.
Keila klusi iesmējās. Šīs meitenes klātbūtnē nebija iespējams nesmieties. Kad Keila pirmo reizi ieradās Jufi bija vel pavisam maza, taču krietni paaugusies, kad Keila devās prom.

[Mattiass]

Skaidrs. Vietējā slavenība. Sairuss atslēdza ložmetēju un izkāpa no mašīnas, izmantodams iespēju neuzkrītoši nopētīt sastapto meiteni.

[Elony]

"Tad tu arī no Vutai?" Jufi smaidīja. "Lieliski! Mēs visi parādīsim savu spēku! Un Keila, nav labāka ieroča par manējo!" Pēc tam viņa palika nopietnāka. "Ceļš tālāk ved tuvāk rietumu krastam. Tur ir piekraste, kurai var piekļūt tikai pa kalnu ceļiem. Tur ir līdzena zeme, bet tur neviens nedzīvo, bet tur ir alas. Tur jābūt lidmašīnai, ko meklējat. Jācer, ka šie nedzirdēja sprādzienus, citādi zinās, ka nākam." Jufe paskatījās uz busiņu. "Tur ir vieta?"

Šo rakstu rediģēja Elony: 13.04.2009 17:19