Trauslā Vēsture, [C][GM][PZP] Opcijas

[Moriartijs]

(IMG:http://i248.photobucket.com/albums/gg197/korkijwolfijs/6pointz/louvre.jpg)

Trauslā Vēsture

Šī gada 3. marts. Agra pavasara diena. Gaisa temperatūra Parīzē ap 11 grādiem pēc Celsija. Skaidras debesis, bez mākoņiem. Mērens vējš.

Pēc jauki pavadītas dienas Luvrā un Parīzē, pēc anketas aizpildīšanas Jūs saņemat paziņojumu, ka Jūs kopā ar 12 citiem laimīgajiem iegūstat iespēju apmeklēt Luvru pēc slēgšanas laika. Tā ir lieliska un vienreizēja iespēja apskatīt mākslas darbus bez steigas un citu cilvēku netraucēti. Viss ko no Jums lūdz apmaiņā pret šo iespēju ir uzrakstīt recenziju, ko publicēs Luvras oficiālajā mājas lapā. Piekrītot šim nosacījumam, Jums tiek lūgts ierasties 7 vakarā pie Luvras ieejas – pie stikla piramīdas.

Ierodoties Jūs tiekat ielaisti Luvras telpās un nonākat grandiozajā uzgaidāmajā telpā

Nonākot lejā pa kāpnēm Jums paziņo, ka ekskursija sāksies tiklīdz kā visi būs ieradušies. Telpas izkārtojums. Līdz tam laikam ir iespēja baudīt uzkodas, iepazīties un sarunāties savā starpā. Līdz ar jums telpā ir vairāki apsargi, viens kas Jūs ielaida Luvrā, pārēji pie ejām tālāk Luvras teritorijā, un Jūsu sagaidītājs, Luvras kurators - ap trīsdesmi, stalts, ģerbies vienkārši un neuzkrītoši. Ar gudru skatienu, taču reizē viņš likās noguris - galu galā strādāt Luvrā nav joka lieta. Viņam pie žaketes ir piesprausta zīmīte kura vēsta ka viņa vārds ir Džeroms Ridlijs.

OOC: Daži spēlētāji pievienosies nedaudz vēlāk, tādēļ neaizraujaties ar spamošanu. Notikumi dosies uz priekšu, kad visi būs klāt. Tādēļ Jums ir iespēja sarunāties un iepazīties savā starpā. Lai veicas!

[Beppo]

Loreta pārsteigumā pat apstājās un platām acīm raudzījās pārējos. Viņiem dzīvē ir radusies tāda izdevība un pirmais, par ko šie domā, ir tikt atpakaļ?
— Nu labi, neatklāsim Austrāliju, bet vismaz Grejas otro likumu gan! Vai arī mēs varam iekļūt vēsturē kā slaveni pareģi, — meitene nervozi palūkojās apkārt it kā meklēdama to trako veču, kas bija pareģojusi vinās nāvi, — un vispār, kā jūs domājat, kur ir pārējie, nu tie, kas arī bija kopā ar mum ekskursijā pa Luvru? Kādēļ tikai mēs?

[Džea]

Turklāt šajā laikā runāja, ka sievietes uz kuģa nes nelaimi.
Lēna noteica piebilstot Samantai. Meitene ļoti cerēja, ka franču valoda būs tāda pati kā mūsdienās. Tas ir nākotnē.
Tātad, atliek doties uz Saules dārzu. Kurš Luijs tagad īsti ir pie varas?
Lēna jautāja Džeromam.
Ja negribi kļūt par ceptu grauzdiņu, tad neiesaku plātīties par nākotni.
Meitene sacīja pagrozot galvu. Raganas šajā laikā dedzināja, ja vien viņa pareizi atcerējās.

Šo rakstu rediģēja Džea: 01.04.2009 12:54

[echo3]

Luijs XIV, saukts "Karalis-Saule". Ļoti absolūts valdnieks. - Samanta paskaidroja. - Neko daudz vairāk nezinu, tikai to, ka atbalstīja mākslu un karoja ar protestantiem.

[Miervaldis Gotiņ...]

Par nākotni plātīties nesanāks, - Rendels iebilda, - pirmkārt jau tāpēc, ka, kā jūs te pareizi sakāt, var nonākt uz sārta. Otrkārt, lai to darītu, it ļoti labi jāpārzin vēsture hronoloģiskos sīkumos ļoti īsā laika posmā. Tagad ir 1661. gads, un mums palīdzēs tas, ka mēs sāksim pareģot notikumus 1685. vai 1700. gadā... Mums tie sīkumi būtu jāzin jau par 1661. gadu, un ar precizitāti līdz dienai. Baidos, ka tik sīki neviens no mums vēsturi nezin. Tad jau drīzāk jāprasa, vai kāds nepārzin pietiekoši smalki karaļa pils plānu un kārtību, kādā tajā uzturas cilvēki...

[Beppo]

Ai, cik tas viss bija sarežģīti. Loreta manāmi sadrūma. Bet nu labi, vismaz Grejas otro likumu viņa taču varēja izgudrot? Kāds tas vispār bija? masa ir spēks reiz paātrinājums? Un varbūt spēku mērīs Grejos nevis Ņūtonos!

— Nu labi. Bet mēs vienalga esam gudrāki par septiņpadsmitā gadsmita cilvēkiem, un noteikti varam atrast veidu, kā kļūt stāvus bagāti. Tikai sievietēm vienām nekas nesanāks. Rendel, tu būsi mans tēvocis labi?
Līdz ar siem vārdiem Loreta pieķērās vienīgajam vīrietim bariņā pie rokas.
— Tikai neizprecini mani kādam idiotam, norunāts? — meitene vēl šķelmīgi piebilda.

[Miervaldis Gotiņ...]

Es būšu štruntīgs tēvocis. Es nerunāju vietējā mēlē. - Rendelam perspektīva šajos apstākļos iegūt audžukrustmeitu diez ko negāja pie sirds, - Un nē, mēs kopā ņemot, neesam gudrāki par 17. gadsimta cilvēkiem. Jo mēs atrodamies viņu vidē, kas mums ir sveša.

[Beppo]

— Protams, ka mēs esam gudrāki par viņiem, — Loreta pārliecināti noteica, — padomā pats, es skolā mācījos to, kas vēl nav atklāts vai ir zināms tikai dažiem dažiem cilvēkiem pasaulē.

No sava "tēvoča" rokas meitene vaļā nelaidās.

— Un tu vari būt mans mēmais tēvocis. Vai jukušais tēvocis. Vai arī mēs varam braukt uz Angliju.

OOC: Eu, GM, mēs vēl līdz tam traktierim neesam tikuši?

[Džea]

Es tikai ceru, ka dvīņi šajā laikā nebūs reta parādība.
Lēna klusi nomurmināja sekojot masai. Ja viņa kļīūdās, tad abām būs vairāk nepatikšanas nekā pārējiem.

[washulis]

Ak tad Luijs 14. Tad jau tagad ir baigā uzdzīvošana no karaļu un augstmaņui puses. Visi iedzīvotāji sadalīti trijās kārtās: Karaļa galms, grāfi un pārējie. Mēs laikam piederam tiem trešajiem.

Tātad droši vien apkārt valda ne tā lielā bagātība. Un jā. Jau no sākta gala angļi ar frančiem nesatika. Viņa skaļi secināja. Ak, jel. Būtu es zinājusi, ka dzīvē vajadzēs tik daudz vēstures faktu, būtu mācījusies to cītīgāk.

Katrs noliedza Loretas idejas. Presijai brīdi palika viņas žēl, bet varēs patiesi žēltot tad, kad būs nokļuvuši atpakaļ pareizajā gadsimtā. Tas ir, divdesmit pirmajā.

Persija sekoja gidam, turoties blakām māsai. Viņa tagad bija viņas vienīgais balsts. It kā jau nevajadzētu būt retiem. Vienkārši nav bijuši datēti. Ak kungs, tas gan izklausījās muļķīgi. Viņa novīpsnāja, secinot, ka datēti nez vai bija labākā frāze, ko lietot.

Šo rakstu rediģēja washulis: 01.04.2009 21:49

[Miervaldis Gotiņ...]

Tad labāk jukušais tēvocis, tas būs ticamāk. Mēmais vismaz saprastu, ko viņam saka, un atbildētu kaut vai ar galvas mājienu. Es diemžēl nevaru pat to. - Rendels iesmējās, - Bet nekas. Pēc pāris dienām es noaugšu ar bārdu, apbružāšos un izskatīšos jau pietiekoši nožēlojami priekš jukušā.

[Moriartijs]

aptuveni 7 vakarā

Sešiem laika ceļiniekiem runājot, viņi bija nonākušie pie traktiera. Džeroms atviegloti uzelpoja - tomēr te bija traktieris. Viesnīcas izkārtne laikam tomēr nemelo.

Traktieris atrodas divu ielu krustpunktā ar nedaudz plašāku laukumiņu vidū. Rajons nav no nolaistākajiem, taču bagātnieki te arī nedzīvo. Netālu no kroga durvīm viens guļ renstelē, trīs nedaudz tālāk iedzēruši smej. Kādā brīdī no traktiera iznāk vēl divi cilvēki. Aiziet prom pa ielu.
Pirmajā stāvā krogs un trepes uz otro un trešo stāvu (kreisajā pusē no durvīm). Krogā aptuveni 20 cilvēku. puse no tiem pie bāra letes. Otra puse pie nelieliem galdiņiem. Siena ar četriem logiem ar skatu uz ielu pa kuru ceļinieki tikko atnāca. Pretējā siena - bārs. Līdz augšai piekrauts ar pilnām un tukšām pudelēm. No bāra tālākā gala visu laiku skan greiza dziedāšana.

Pie kāpnēm lejā neliels galdiņš, skaidrs ka istabu izīrēšana. Pie galdiņa sēž tantiņa, aptuveni 60 gadus veca. Pieejot un prasot pēc istabas nāk atbilde, - Ir divs brīvas istabs, daliet, kā gribiet. Mēbeles nelauzt! Uzvesties kārtīg'! - nopētījusi ceļieniekus piebilst, - Cen' 35 frank' par istabu. Ja negrib maksāt, tad tiš! - tantiņa negrasījās kaulēties. Ceļotāji izskatījās pietiekami turīgi, lai samaksātu. Tantiņas franču valoda bija saprotama. Bija jūtams ka tā nav tā pati franču valoda - izruna, fonētika, vārdu krājums atšķīrās, taču komunicēt bija iespējams.

Ja samakstā, tad tiek iedotas atslēgas numur 7 un 9. - Trēšais stāvs, mīlīš' -

Otrais un trešais stāvs pēc uzbūves identiski. Uzkāpjot pa kāpnēm redzams gaitenis, kuram vienā pusē durvis uz istabām. Gaiteņa galā abos stāvos ateja - primitīva, taču mēslus aiztransportē uz leju. Smird ne pārāk.

Istabām iekārtojums arī identisks. Pretī durvīm logs (visai liels). Kreisajā pusē gulta, divguļamā. Otrā pusē skapis. Tur segas un dziļāk ietūcīts rezerves matracis.

Ceļotājiem ir vakars un nakts, ko pavadīt iedzerot lejās bārā, snaduļojot, veidojot plānu, kā tikt pie Luija XIV, utt...

[echo3]

Kurlmēms. - Samanta ieteica. - Pareizāk sakot, kurls, jo mēmums ir tikai sekas no nedzirdēšanas. Jukušu labāk nevajag, tādus centās likt nespējnieku namos. Ieslēdza, lai netraucē citiem dzīvot. Toties kurlmēmiem ir priekšrocība - tos uzskatīja par uzticamiem. Redz, saimnieka noslēpumus citiem nevar pastāstīt.

Džeromam izdevās atrast traktieri. Īpaši jauks gan tas neizskatījās - ne tikai augstdzimušie, bet arī pilsētas vidusslānis tādā iekšā neietu. Samanta pieķērās Rendelam pie otras rokas. - Oh, tēvoc, mēs par Jums labi rūpēsimies. - Un uzmundrinoši uzsmaidīja un iedrošinošā tonī klusi teica bijušajam gidam. - Džerom, darījumus kārtojiet Jūs. Šajā gadsimtā tas ir tikai vīriešu pienākums.

Kas vecā sieviete iedeva atslēgas, Samanta tomēr nenoturējās, viņu neuzrunājusi. - Saimniec, cienītā, vai vakariņas šeit varam sarunāt? Augšā istabās, kā pieklājas.

[Miervaldis Gotiņ...]

Labi, būšu kurlmēms, - Rendels pasmaidīja. Un, lai iejustos lomā, viņš tālāk sekoja grupai klusēdams. Kad grupa nonāca traktierī un sāka pārrunas par mitināšanos, Rendels tās pilnībā ignorēja un tikmēr aplūkoja traktiera interjeru un cilvēkus tajā.

[washulis]

Persija arī drošības pēc pieķērās pie māsas rokas, lai tā nekur nenoklīst. Vai precīzāk, lai viņa pati nekur nenoklīst, jo brīdi uzjundīja tāda vēlme aizmesties pie letes un pasūtīt kārtīgu septiņpadsmitā gadsimta alu. Gan jau paspēšu vēl... Bet vai maz vajag?

Sametamies visi naudu, lai samaksātu par tām istabiņām. Persefone ieteica visiem, saprotot, ka vekseļu jau nu netrūkst, be ar tādiem šeit, jau laikam daudz rādīties nevajag, jo visiem jau patīk skaidra nauda.

Viņa paņēma dažas banknotes (neņemot visu naudu ārā, savādāk kāds ieraugot, nolems vēl aptīrīt) un nolika tās vecajai tantiņai, gaidot, kad to izdarīs arī pārējie. Lai ir godīgi, jo gulēsim tak visi. Kaut kā jau saspiedīsimies tajās divās istabiņās.

[Miervaldis Gotiņ...]

Rendels gan dzirdēja Persefonas piezīmi, bet nereaģēja uz to (OOC: cita starpā es defaultā pat pieņemu, ka visas sarunas svešu ļaužu klātbūtnē notiek franču valodā). Pēc brīža, lai neliktos aizdomīgi, viņš pagriezās pret večiņu un naudas skaitāmo galdu un, ieraudzījis, ka ļauži meklē naudu, piebakstīja tuvāk stāvošajam 21. gadsimta cilvēkam un ar zīmēm centās parādīt jautājumu Cik?

Šo rakstu rediģēja Miervaldis Gotiņš: 02.04.2009 23:26

[echo3]

Samanta nepārprotami tēloja labi. Viņa ar rūpju pilnu skatienu pagriezās pret "tēvoci" un, pacēlusi Rendela plaukstu, uz tās ar pirkstu uzvilka "35", reizē ar lūpām bez skaņas izveidodama teikumu "35 par istabu" angļu valodā. To, ka tiek dotas divas atslēgas, Rendels pats var redzēt.

Meitene netaisījās šobrīd nekādu naudu vilkt ārā, kā to izdarīja Persefone. Lai samaksā kāds no vīriešiem. Istabā, kad neviens neredzēs, varēs atdot.

[Miervaldis Gotiņ...]

Atcerējies Samantas vārdus par to, ka darījumu kārtošana ir vīriešu pienākums, Rendels, savilcis bargu sejas izteiksmi, savāca Persefones izlikto naudu un, piedraudējis meitenei ar rādītājpirksta pavicināšanu, ielika to tukšā kabatā. Tad sazvejoja kabatā savu naudu un, noskaitījis večiņai 70 frankus, savāca abas atslēgas. Ticis ar to visu galā, viņš jautājoši paskatījās uz Samantu, izteiksmīgi parādīdams uz trepēm, cerībā ka tas izskatās kā jautājums Kur tālāk? Tur?

[Moriartijs]

Francūziete nosmaidījusi, ka bruņinieki, kaut arī nerunājoši, nav zaudējuši savas pareizās iezīmes, atdeva atslēgas un smaidot pievērsās meitenei, kas jautāja par vakariņām,

- Protama lieta, protama. - viņa pamāja. - Man jau likās, kā jūsieši ēst prasīsiet. Vakariņas cenā. Brokasti, to gan piemaksāt. - pagriezusi galvu uz nelielām durtiņām pretī ieejas durvīm un blakus bāra letei, - Anrī! Sešas vakariņas! Un neslinkot. - bija redzams, ka francūziete ir visai augstā lomā šajā iestādījumā.

Džeroms paskatījes uz bāru, tad grupu, tad francūzieti, teica, - Ejiet jau augšā, sadaliet guļvietas, es samaksāšu par brokastīm. - un parādīja ar pirkstu uz augšu.



Pēc minūtēm 20, Anrī - puisis ap divdesmit gadiem, tumši blondi mati, plats smaids un taisna mugura, avīze kabatā - uzkāpj augšā un klauvē pie 7. un 9. numura durvīm atnesdams vakariņas: dārzeņu sautējums lielā bļodā, franču baltmaize, viena pudele sarkanā vīna uz visiem. Anrī izsniedz arī ēšanas piederumus, māla bļodiņas un glāzes. Tad atkorķēja vīnu. - Tos lūdzu nonest uz virtuvi pēc paēšanas. - viņš palūdza ceļiniekiem pirms devās atpakaļ lejā.






Ja kāds nāk lejā tuvākās pusstundas līdz stundas laikā uz bāru, Džeroms atrodams uz soliņa pie paša bāra ar pustukšu džina glāzi, un sarunā ar blakussēdētāju.

Šo rakstu rediģēja Moriartijs: 04.04.2009 00:40

[washulis]

Persija tikai nošķobīja ģīmi un aizgāja uz trešo stāvu. Kā mēs gulēsim? Pa trim un trim, vai vīrieši un sievietes atsevišķi? Tas ir divi un četri. Man labāk patīk pirmais variants. Viņa nosmīkņāja, palūkojoties iekšā vienā no istabiņām. Viena divguļamā un papildus matracis. Jā, tad laikam pa trim.

Kad tika pieminētas pusdienas, Persija manāmi sarosījās. Kā nekā kāds laiks jau bija pagājis, kopš pēdējās ēšanas reizes. Plus vēl stress.

Viņa paņēma šķīvi un ielika sev nedaudz sautējuma un nosēdās uz divguļamās gultas (istabiņā nr.7). Nedaudz nogaršojusi, teica: Garšo līdzīgi tam ratatouille. Bet visai labs. Un pat vīnu atstiepa

Es varētu tos traukus aiznest. Viņa pieteicās. Galvenokārt, lai papētītu tuvāk bāra leti. Un to, kas alus kausos.

Šo rakstu rediģēja washulis: 04.04.2009 00:44

[Miervaldis Gotiņ...]

Drīzāk jau pa trim, - Rendels klusi atbildēja, kad viņi nonākuši istabiņā un aizvēruši durvis, - Kaut gan sadalīšanās šādos apstākļos principā nav laba ideja, bet te nekas cits nesanāk.

Kad atnesa ēdienu, Rendels iekrāva sev pamatīgu porciju sautējuma. Ja operācijas laikā ir iespēja paēst vai atpūsties, izmanto to. Nekad nevar zināt, kad būs nākošā iespēja.

Es domāju, ka tu vari aiznest traukus, - viņš teica Persefonei, kad viņa izteica šādu piedāvājumu, - cik saprotu, tas neizlec ārpus vietējo paražu un tradīciju kopas. - Rendels tomēr jautājoši paskatījās uz Samantu, kura, spriežot pēc visa, visnotaļ labi orientējās vēsturē.