Final Fantasy VII: Spārnoto Rēgi, [PZP] Final Fantasy VII Opcijas

[Elony]

Pirms gada

(IMG:http://i205.photobucket.com/albums/bb239/elsarels/Winged%20Spirits/default.jpg)

Tumšā pazemes alā zem Midgaras drupām gulēja kāds līdz viduklim kails vīrietis, bezsamaņā vai miris. Viņš gulēja uz klints, kuru ieskāva ūdens un kuru apmirdzēja mēnesgaisma no cauruma alas griestos. Kādā brīdī vīrieša ķermenis izstraoja elektrisku lādiņu, kas iegāja zemē visapkārt. Pēc tam atmirdzēja gaisma no enerģētiskas sfēras, kas arī atradās tajā pašā alā. Cits vīrs, tērpies tumši sarkanā mētelī, atbrīvojās no enerģētiskas sfēras, kuras iekšienē atradās. Viņš piecēlās un piegāja pie zemē guļošā..
Paņēmis nekustīgo rokās, vīrietis uzlūkoja mēnesi, kas spīdēja no augšas.
"Vēl ir par agru doties gulēt." Viņš ierunājās. Pēc tam novērsās no mēness un pasmaidīja.

"Mums joprojām ir daudz darāmā... brāli."

Vīrietim aiz muguras parādījās viens tumšs milzu spārns. Viņš to savicināja, pacēlās gaisā un pameta alu ar guļošo uz savām rokām.


Tagad.

Pēdējo gadu laikā Junona nebija pieredzējusi lielas arhitektūras pārmaiņas. Galvenā pilsētas daļa joprojām bija izvietota terašu veidā, no pilsētas uz dienvidiem joprojām atradās lielā gaisa transporta pacelšanās platforma, zem kuras savukārt atradās vecpilsēta. Protams, jau 4 gadus pilsētā nebija lielais superlielgabals Sister Ray par ko varēja tikai priecāties.

Bija jaukas pavasara dienas vidus un visās pilsētas ielās varēja labi dzirdēt jūras viļņu šļakstu. Toties ShinRa kompānijas ēkai, kas pacēlās kā tornis virs pilsētas no augšējām terasēm, bija laba skaņas izolācija. Tās iekšienē jūras skaņas nebija dzirdamas.

Šo ēku savām vajadzībām bija pārņēmusi Pasaules Atjaunošanas Orgānizācija un veco ShinRa simboliku nomainīja P.A.O. akronīms.

Kareivjus, kas bija izraudzīti veidot speciālo vienību sagaidīja pie šīs ēkas ieiejas. Sagaidītāji bija PAO administratīvie darbinieki, kas parādīja, kur atnākušie varēja atstāt savu transportu, ja tāds bija. Pēc tam viņus pavadīja uz liftiem un nogādāja vienā no augšējiem stāviem, līdz ieveda plašā apspriežu telpā. Šeit bija ovāls galds, kura vidū atradās puslodes formas objekts - hologrammu projektors. Ja neskaita vēl mīkstus ādas krēslus un divus logus, kas pavēra skatienu uz pilsētu lejā un tālāk uz jūru - telpā nekā vairāk nebija.
Likās, ka priekšniecība taisās ierasties tikai tad, kad visi būs sapulcējušies.

[washulis]

Kīras garais stāst par mīlu pret Genesi, Seo pārsteidza. Nu jau gan. Liekas, ka kārtīgi neiepazīstot biedrus, ne tas vien izlēks ārā par viņiem. Te katram ir savi personiskie mērķi.

Kad tika pieminētas Zemes Dzīles, Seo saspicēja ausis. Jā. To laika periodu viņa atcerējās ļoti labi. Tas laiks bija nogurdinošs.

Cik Seo dzirdēja citātus no Geneša iemīļotās poēmas, Seo noomāja, ka tā viņam iz nedaudz iskalojusi smadzenes, bet nebūt neiedrošinājās teikt kaut ko skaļo. avādāk Kīra uzreiz viņu noskalpētu. Lai gan te katram ir savi mērķi, par ko cīnīties. Citi vēlas pārspēt Sephirotu, citi iztīrīt pasauli no "pabirām", citi vēl sazin ko.

Šī vēlos būt varonis priekš Seo bija sveša lieta. Paldies dievam viņai nekad nebija nācies nokļūt tādā situācijā, kad nostāties pret draugu. Viņa cerēja, ka šāda reize nekad nepienāk. Viņa nez vai spētu izvēlēties.

Viņa visu laiku klusēja, jo bija grūti saprast, kas ir kas. Viņa apdomāja visu teikto, kā arī: Nu kāpēc tās Zemes zīles nevar beidzot tikt sakautas? Tajā ziņā mans darbs laikam tomēr nav beidzies. Kā arī: SOLDIERA būt ir grūti. Viņa nez vai no tā gūtu baudu.

[Elony]

"Eh..." Rīvs nopūtās.
"Poēmu acīmredzot sacerēja Senie. Kādā valodā, nav zināms. Poēma pastāvēja vienmēr, vēl pirms sāka iepiest grāmatas, mūsu valodā. Viss, kas zināms, ka tā ir Seno poēma, ka nekas izmainīts nav un tai nav beigu." Rīva tonis vēstīja, ka ir svarīgākas lietas, kā uztraukties par grāmatu.

"Ja Genesis mainījās vienreiz, viņš var mainīties arī otreiz, Kīra. Bet labi, neviena tieša pierādījuma man pret viņu nav. Tāpēc tiklīdz mani ļaudis būs šeit visu apskatījuši, es viņus atsaukšu un ļaušu tev runāt ar Genesi. Ja viņš ieradīsies, tev būs viņam jāsaka, ka es arī vēlos ar viņu runāt, dzirdēt, lai viņš paskaidro savu rīcību un kur bijis visus šos gadus. Jo ja viņš ir bijis ar Zemes Dzīlēm... tas visu sarežģīs.
Protams, varbūt viņš, tāpat kā Sephirots ir spējīgs atdzimt no nāves, es nezinu. Es tagad ļoti baidos par Klaudu. Patiesībā es nesaprotu... vai Sephirots kaut kā iemācījās ietekmēt SOLDIER kareivjus, viņus pakļaut, tāpat kā Hodžo eksperimentu upurus? Es tam negribu ticēt, jo tad tas notiktu ar visiem bijušajiem SOLDIER, bet tādu pazīmju nav. Daudzi joprojām dzīvo mierīgu dzīvi. Klaudam parādās spārns, tas nepavisam nav labi. Viņš arī izvairās no palīdzības... es baidos, ka viņš var nonākt zem Sephirota kontroles. Klauds nav SOLDIER, tāpēc jau agrāk Sephirots varēja viņu kontrolēt. Tāpēc tagad..."
Rīvs saminstījās.
"Bet pagaidām neko darīt nevar. Galvenais joprojām ir acīmredzamais - mums ir zināms, ka ir vismaz trīs bīstami pretinieki, iespējams četri, ja atbrīvotais atgriezīsies pie viņiem. Viens no viņu mērķiem ir iekārtas no reaktoriem, vēl arī Jenovas šūnas. Viņi centās aktivizēt reaktoru Kondora kalnā, to gan nesaprotu.
Tomēr tik un tā ir jāatrod viņu atrašanās vieta. Kad tas būs darīts, es sūtīšu PAO armiju. Lai cik vareni viņi būtu, pārspēka priekšā nenoturēsies. Arī Sephirots, ja ir dzīvs un ar viņiem - viņš ir veselas armijas vērts, bet ne neuzvarams."

[Roviela]

- Bet vai jūs zināt, ko nozīmē vārds "Cetra"? - Tīdus uz brīdi atrāva skatienu no grāmatas. Poēma nebija gara, viņš to jau bija izlasījis, bet tagad pārlasīja vēlreiz.
- Tas ir mūzikas instruments. Kitāra. Ļoti piestāvoši poēmām, ko skandēt tās pavadībā, vai ne? Tiesa, šis vairāk atgādina pareģojumu.
- Tai nav beigu, - viņš konstatēja. - Bet, domāju, Genesis tās jau būs atradis.

Puisis atdeva grāmatiņu Kīrai.
- Paldies!
- Starp citu, vai es drīkstēšu vai nedrīkstēšu te palikt ar tevi kopā? Laikam jau labāk netraucēt?

- Klauds. Ar viņu ir sarežģīti, es piekrītu, - Tīdus prātoja. - Viņam kaut kas nav kārtībā ar liekajām šūnām. Viņš saka, ka tagad visu atceroties, neesot tā, kā bijis toreiz, bet reizēm nesaprotot, vai apkārt notiekošais ir īstenība vai nē. Viņš ir kāvies ar kādu, bet pats nezina, ar ko. Es ļoti gribētu dzirdēt viņa versiju par šo dienu, tikai kur lai viņu tagad sadabū?
Puisis paskatījās uz Rīvu.
- Iedarbināt reaktoru? Viņiem vajag enerģiju, droši vien, tāpēc. Darbināt tās iekārtas, kuras viņi paņem. Vai ir pilns saraksts, kas ir tas, ko viņi ir paņēmuši, un kādiem eksperimentiem to izmantoja?

[Sindra]

Kīra paņēma atpakaļ grāmatu un ielikusi atpakaļ spalvu un bildīti, iebāza to somiņā.
Man likās, ka es viņu iepazinu laikā, kuru pavadījām kopā. Bet lai tā būtu. Es nestrīdēšos un neapgalvošu neko.

Pēc tā ko es zinu un pēc Kaita stāstītā, problēmas ar Klaudu izvērsās tādēļ, ka Hodžo saindēja Klauda organismu ar Jenovas šūnām.
Un tā kā viņš nebija mako apstrādāts, kā Zaks, piemēram, viņa organismam ar šo svešķermeni bija lielas problēmas, jo šūnas neuzsūcās kā citiem SOLDIER.

Es nezinu vai citi SOLDIER to zin, man Genesis pastāstīja. SOLDIER spēks pamatā nāk no Jenovas šūnām. Spārni nāk no Jenovas šūnām. Iespējams, ka Hodžo Klaudā sabāza tik daudz šo šūnu, ka ir radījis vēl vienu līdzīgu jau esošajiem spārnaiņiem. Šūnas iespējams tikai tagad ir kārtīgi uzsūkušās, tādēļ Klaudam parādās jaunas spējas.

Viņa palūkojās uz Tīdu.
Es nemaz nezinu vai viņš atnāks. Bet es labāk viena.

[washulis]

Seo apdomāja. Ko gan viņi grib Kondoru kalnā? Viņa to nezināja, tā pat citi, lai arī izteica minējumus.

Vai ir zināms, vai viņi tajā vēl atgriezīsies? Kondoru kalnā? Viņa ieminējās, ko viņi paspēja tajā sadarīt? Un, vai ir zināms, kas varētu būt nākošie mērķi, jo kur atrodas reaktori, mums ir zināms, bet kur mūsu pretniekie un Jenovas šūnas, gan nē.

Kas sākās saruna par Klaudu, Seo neko neteica. Viņa Klaudu ir satikusi tikai vienreiz un paŗējais ir no nostāstiem. Līdzīgi ir ar Genesi. Klauds ir daudz ko pārcietis, bet viņa vientuļnieka raksturs noteikti nepalīdz. Viņa pie sevis secināja.

Šo rakstu rediģēja washulis: 03.04.2009 17:24

[Elony]

"Cetra - tā Senie sauca sevi. Un man šķiet, ka viņu valodā tas nozīmēja ko citu." Rīvs tikai pateica.
"No laboratorijas Vaiss paņēma iekārtas, kas nepieciešamas, lai varētu darboties kapsulas. Proti, kapsulās tika turēti eksperimentu upuri. Rādās, ka viņi tajās grib kādu ievietot un apstarot ar mako. Tas nozīmē, ka viņiem vajadzēs mako enerģiju.
Es nezinu, vai viņi centīsies uzbrukt vēl kādam reaktoram. Visi ir apsargāti un viņiem neizdodas pie kāda palikt pietiekami ilgi.
Labi, es likšu gaisa kuģim nolaisties un atstāt Kīru pie reaktora. Pārējie var atgriezties Nibelheimā un atpūsties. Es ceru, ka no rīta būs vairāk informācijas, lai atrastu noziedznieku pēdas."
Rīvs nopūtās.
"Vai arī Klauda pēdas. Ja viņš atradīsies, laikam lūgšu jūs doties viņu satikt."

Ja nevienam vairāk jautājumu nebija, Rīvs lika gaisa kuģim atgriezties un nolaisties reaktora tuvumā, kur Kīra varēja palikt, kamēr gaisa kuģī sakāpa kareivji.
Pēc tam gaisa kuģis lidoja uz pilsētu, kur visus, kuri vēlējās, izlaida Nibelheimas tuvumā ārā.

[Sindra]

Kīra pateicās Rīvam un izkāpa no gaisa kuģa.
Viņa palīdzēja kareivjiem ievietot gaisa kuģī ievainotos un mirušos.
Kad apkārt viss pieklusa, meitene apsēdās uz akmens reaktora priekšā un gaidīja.

Meitene jutās ļoti nomācoši un viss tas, ko viņai centās iestāstīt.
Viņa juta kā acīs sariesās asaras. Tagad, kad apkārt neviena nebija varēja ļaut tām vaļu.
Viņa bija jau pietiekami ilgi cietusies.



Šo rakstu rediģēja Sindra: 03.04.2009 20:09

[Roviela]

- Droši vien, ka kaut ko citu, es nestrīdos, - Tīdus piekrita, - Bet, atzīstiet, tas ir ļoti piemērots nosaukums tiem, kas spēj sacerēt tādas poēmas.
- Labi, ja Klauds uzradīsies, es iešu ar viņu runāt. Viņš mani atceras, to mēs jau noskaidrojām. Tas var neko nelīdzēt, bet var arī līdzēt.
- Kīra, mēs būsim manā dzīvoklī, ja kas. Labi?
Viņš izkāpa Nibelheimā kopā ar tiem, kas vēlas palikt pie viņa, un dodas uz savu dzīvokli.

[Džea]

Keila īsti neiesaistījās sarunā. Vienīgi likās nepareizi, ka Kīra paliek viena. Galu galā tie kareivji, kas uzbruka, var uzbrukt atkal. Kad Kīra izkāpa un kuģis atkal pacēlās Keila piegāja pie Rīva.
Vai es varu ar jums aprunāties?
Sieviete jautāja palūkodamās uz Rīvu. Varbūt viņš spēs palīdzēt tajā, ko Keila mēģina atrisināt jau gadiem.

[Elony]

Kad Tīdus un pārējie jau kāpa laukā, Rīvs arī pievērsa uzmanību Keilai. Viņš atveda viņu nostāk un bija gatavs sievieti uzklausīt. Abiem blakus gan stāvēja Kaits Sits.

[Džea]

Tas neattiecās uz uzdevumu, taču man ir lūgums. Vai ir iespējams noskaidrot kaut ko par maniem vecākiem un iepriekšējo dzīvesvietu? Droši vien manos datos ir ierakstīts tas, ka man ir zudusi atmiņa. Līdz šim es esmu mēģinājusi pati to noskaidrot, taču bez panākumiem.
Keila sacīja.

[Elony]

"Tu gribi, lai mēs uzsākam meklēšanu?" Rīvs jautāja. "Man ir zināms, ka tevi atrada Vutai tuvumā, ka tavā slimības vēsturē ir minēta amnēzija. Bet nebiju zinājis, ka tā vēl turpinās.
Es varētu censties uzsākt papildus izmeklēšanu, bet tas bija pirms daudziem gadiem, vēl pirms meteora krišanas, daudz informācijas ir zudis... bet paskatīšos, ko var darīt."

[washulis]

Seo brīdi juta lielu vēlmi slepus izlēkt no kuģa un kādā slēpnī novērot Kīru, kas gaida Genesi, bet saprata, ka tas būtu pārlieku nelietīgi pret saviem biedriem, kā arī tā vienkārši nav viņas darīšana. Ja viņi teiks kaut ko svarīgu, tad Kīra tā pat to pati pavēstīs. Es vismaz ceru.

Viņa tomēr nolēma sekot Tīdum uz viņa miteklīti. Domāju, ka, ja Klaudu atradīs, vēl viens sarunu biedrs par skādi nenāktu. Viņa ieminējās, arī vēloties vēlreiz satikties ar sparnoto, blondo vīrieti.

[Džea]

Diemžēl jā. Ma nācās visu sākt no jauna un joprojām neatceros, no kurienes nāku. Taču būtu ļoti pateicīga.
Keila sacīja. Jā, datu zušana diemžēl nebija tā patīkamākā ziņa.

[Elony]

"Mēs pārbaudīsim visus datus par pazudušiem bērniem un nelaimes gadījumiem laika posmā pirms tevi atrada Vutai." Rīvs apliecināja Keilai. "Tikai tas var prasīt laiku."

Nibelheimā bija manāma rosība. Cilvēki bija izgājuši no mājām un skatījās uz savrupmāju, kuru apsargāja kareivji. Bija ielauzta ārējā siena tornim, kas veda uz laboratoriju.
Turklāt varēja dzirdēt, kā gaisā lidinās gaisa kuģi. Sairusa busiņš bija turpat uz vietas, kur atstāts.

[Roviela]

- Bardaks! - ieraudzījis pilsētiņā notiekošo, Tīdus komentēja.
- Jā, labi, ja Klauds pieteiksies, tad iesim runāt divatā, - pret to puisim nebija iebildumu. - Varbūt vispār iesim visi, tad jau redzēs.
- Ejam paskatīties uz savrupmāju? Vai ejam uzreiz pie manis?

[Mattiass]

Sairuss bija devies līdzi pārējiem, un, kā parasti, atstāja viņiem izlemt, kurp doties. Savu busiņu ieraudzījis, viņš gan pienāca un rūpīgi no visām pusēm nopētīja.

Ja busiņam nekas nekaiš, apmierināts atgriežas pie pārējiem.

[Roviela]

Nolēmis, ka savrupmājā neko vairāk neatradīs, un par pārējo viņus informēja Rīvs, Tīdus devās uz savu dzīvokli, aicinot līdzi visus pārējos.
Tur viņš pagatavoja kādas nebūt vakariņas, izmakarēja no skapjiem matračus un segas, un, paēdis un nomazgājies devās gulēt.

[Džea]

Jā paldies.
Keila kā pateicībā pasmaidīja un izgāja ārā no gaisa kuģa. Panākusi pārējos, viņa devās uz Tidusa dzīvokli. Nekas īpaš darāms Keilai nebija, tādēļ paēdusi arī viņa devās gulēt.

[Elony]

Kaits Sits bija palicis uz kuģa, bet pateica, ka no rīta būs klāt.

Tā arī bija. Atlikusī nakts pagāja mierīgi bez rūpēm, bet tiklīdz kā uzlēca saule, pie Tīdusa durvīm pamatīgi klauvēja.
"Hei - jā!" skanēja aiz durvīm Kaita balss. "Labs rīts! Ceļamies augšā un dodamies ceļā! Mums ir mēŗķis un darbs!"