Trauslā Vēsture, [C][GM][PZP] Opcijas

[Moriartijs]

(IMG:http://i248.photobucket.com/albums/gg197/korkijwolfijs/6pointz/louvre.jpg)

Trauslā Vēsture

Šī gada 3. marts. Agra pavasara diena. Gaisa temperatūra Parīzē ap 11 grādiem pēc Celsija. Skaidras debesis, bez mākoņiem. Mērens vējš.

Pēc jauki pavadītas dienas Luvrā un Parīzē, pēc anketas aizpildīšanas Jūs saņemat paziņojumu, ka Jūs kopā ar 12 citiem laimīgajiem iegūstat iespēju apmeklēt Luvru pēc slēgšanas laika. Tā ir lieliska un vienreizēja iespēja apskatīt mākslas darbus bez steigas un citu cilvēku netraucēti. Viss ko no Jums lūdz apmaiņā pret šo iespēju ir uzrakstīt recenziju, ko publicēs Luvras oficiālajā mājas lapā. Piekrītot šim nosacījumam, Jums tiek lūgts ierasties 7 vakarā pie Luvras ieejas – pie stikla piramīdas.

Ierodoties Jūs tiekat ielaisti Luvras telpās un nonākat grandiozajā uzgaidāmajā telpā

Nonākot lejā pa kāpnēm Jums paziņo, ka ekskursija sāksies tiklīdz kā visi būs ieradušies. Telpas izkārtojums. Līdz tam laikam ir iespēja baudīt uzkodas, iepazīties un sarunāties savā starpā. Līdz ar jums telpā ir vairāki apsargi, viens kas Jūs ielaida Luvrā, pārēji pie ejām tālāk Luvras teritorijā, un Jūsu sagaidītājs, Luvras kurators - ap trīsdesmi, stalts, ģerbies vienkārši un neuzkrītoši. Ar gudru skatienu, taču reizē viņš likās noguris - galu galā strādāt Luvrā nav joka lieta. Viņam pie žaketes ir piesprausta zīmīte kura vēsta ka viņa vārds ir Džeroms Ridlijs.

OOC: Daži spēlētāji pievienosies nedaudz vēlāk, tādēļ neaizraujaties ar spamošanu. Notikumi dosies uz priekšu, kad visi būs klāt. Tādēļ Jums ir iespēja sarunāties un iepazīties savā starpā. Lai veicas!

[Miervaldis Gotiņ...]

Svētceļnieki - tā ir laba izvēle, - Rendels piekrita, - un reliģiski svētki nav vajadzīgi. Manuprāt, pietiek ar dievmātes katedrāli, ja vien tā jau ir uzcelta, protams...

[washulis]

Par Notre Damu nav jāuztraucas. To sāka celt 1163. gadā, tā kā jau sen stāv, kur ir. Persefone teica Rendelam, izrokot no atmiņas mākslas vēstures faktus par viduslaiku arhitektūru.

Bet jāsaka, ka par tām dievlūgsām, kas jāskaita, nezinu necik. Kur nu latīniski, bet par garīgu personu, kas ir par kristietību, gan spētu izlikties. Man liekas... Persija spriedelēja, ar šaudīgu skatienu, te pievēršoties vienam, te otram.

[Beppo]

— Tātad, mēs esam svētceļnieku grupiņa, vai ne? Vai mums pa visiem kopā ir ar ko samaksāt par iebraucamo vietu?

Loreta pati pārbaudīja arī savu ģērbu, divdesmit pirmajā gadsimtā viņas somiņā vajadzēja atrasties piecdesmit eiro banknotē un vēl kādiem eiro pieciem monētās. Un kredītkartei arī, un divdesmit mārciņām.

[echo3]

Ā, nauda. - Samanta sāka pētīt savu apģērbu. Viņa nekādu somu neatrada, un palika tīri bēdīga, bet tad atcerējās, ka dāmas svarīgas lietas glabāja korsetē. Meitene neuzkrītoši pagriezās nost no citiem un pārbaudīja. Viņa sačamdīja maciņu un izvilka to. Vai būs tur kas vai nē?

[Miervaldis Gotiņ...]

Vērodams, kā bēdubrāļi (un bēdumāsas) pāršķiro savu budžetu, arī Rendels pārmeklēja kabatas. Līdz liktenīgajam ceļojumam laikā viņa budžets bija sastādījis kādus 250 EUR skaidrā naudā un 15 000 $ uz konta, kuram varēja tikt klāt ar līdzpaņemto bankas karti.

[Moriartijs]

Klausīdamies ko visi runā, Džeroms vēroja apkārtni. Pagaidām garām gājēji bija pārāk aizņemti ar Luvru nekā ar viņiem. Tad ķērās pie jautājumu atbildēšanas,

- Cik zinu komandantstundas nav, naktīs zināmos kvartālos cilvēku vairāk kā dienā staigā apkārt. No izglītotākajiem francūžiem kāds angļu valdodu zinās. Iebrauktuvēs apgrozās dažādu nacionalitāšu pārtāvji, tas nozīmē ka traktiernieki zinās kādus pamatvārdus arī angļu valodā. -

- Raganas? Iespējams kaut kur arī dedzina, bet ja nepievērsīsism sev lieku uzmanību, kā jau Rendels teica, viss būs kārtībā. Pilsētas robežās pārvietošanos nevarētu aizliegt. Taču tāpat, kā arī 21. gadsimtā ir daudz daudz cilvēku no laukiem, kas ierodas pilsētās pelnīt un uzdzīvot. Tas var noderēt, kā aizsegs. Turklāt, mums vajadzētu tikt atpakaļ Luvrā, un ja mēs izliekamies par strādniekiem, tas varētu arī nostrādāt. -

- Reliģiski svētki? Nav ne jausmas. Es vairāk Luvras iekšienē specializējos. Te nu ārpusē... Nav bijusi izdevība studēt pašu Parīzi tik daudz. - viņš noteica. - Dāmas var izlikties par svētceļniecēm, lai kāds mums neierobežotu pārvietošanos. Ceļojošo māsu ordenis... - viņš teica pasmaidījis.

Ja visi pārbauda savus makus, tad tur atrodošā skaidrā nauda bija parvērtusies frankos, bet kredītkartes Francijas bankas izrakstītā vekselī. Tādēļ par naudas trūkumu nevarēja sūdzēties.

- Šķiet, ka tūlītējs uzdevums būtu kādas iebraucamās vietas atrašna. - Džeroms teica. Paskatījies uz tumšajām ieliņām, teica, - Kādus trīs kvartālus uz priekšu ir... būs viesnīca. Vismaz 21. gadsimtā bija. It kā šo reklāmā bija teikts, ka būvēta uz sena traktiera drupām. Vajadzētu pārbaudīt. - viņš teica un sāka ietu uz priekšu.

[washulis]

Smukas banknotes. Tik tīras un nesaburzītas pat vairs muzejos reti redzēsi. Persija nopētīja frankus, ielikdama tās atpakaļ audekla kulē, kas bija nomainījusi viņas jauko somu. Māsu ordenis. Smieklīgi...

Cik ilgi ugunsgrēgs turpinājās? Vai arī to apdzēsa ātri? Jo ātrāk nokļūt atpakaļ Luvrā un ātrāk izdomāt, kā tik atpakaļ, jo labāk. Viņa skaļi spriedelēja, dodoties Džeroma norādītajā virzienā, kur esot jābūt traktierim. Es ceru, ka tur nebūs tik netīrīgi, kā mēdz rādīt filmās. Viņa klusi noteica savai dvīņumāsai.

[Beppo]

OOC: Visa nauda pārvērtusies frankos? Arī britu mārciņas, kas ir Loretai?

— Kas, tu jocīga esi? — Loreta dedzīgi iesaucās, — padomā, tāda izdevība nokļūt pagātnē! Tu maz apjēdz, ko mēs ar savām zināšanām varam paveikt? Mēs varam kļūt slaveni un grozīt pasaules vēsturi!

Vienlaikus meitene vērīgi raudzījās apkārt un nepiemirsa arī skatīties, kur likt kājas.

— Bet ja jau mēs esam šeit un uzdodamies par svētceļnieku grupiņu, mums derētu vismaz zināt citus nosaukt vārdā. Es esmu Loreta Greja.
Brīnums, kā meitenei izdevās vienlaikus čalot, iet pat nepaklūpot, raudzīties apkārt un vēl priekšā stādoties uz brīdi pakniksēt.

Šo rakstu rediģēja Beppo: 31.03.2009 17:01

[washulis]

Slaveni, grozot pasaules vēsturi? Persija pārsteigti palūkojās uz jauno meiteni. Ja tas, kas bieži vien ir parādīts filmās un izteikts teorijās, ir taisnība, tad man jāsaka, ka grozot pagātni, nez vai beigās iznāks kaut kas labs. Varbūt es neko no tādām lietām nesajēdzu, bet grozīt pagātni... tas ir, tagadējo laiku, man nemaz negribās.
Viņa spriedelēja.

Jā, nokļūt jaukajās mājās likās pieņemamāk. Bet viņas nelielā atkarībiņa pēc adrenalīna, prātā kliedza kaut ko pilnīgi citu.

[Beppo]

— Tu jocīgā! — Loreta skanīgi iesmējās, — neviens cits bez mums taču nezinās, ka vēsture ir mainīta! Un kas būs divdesmit pirmajā gadsmitā, mums ir vienalga, ja jau mēs atrodamas [i]tagad.[/b]

[washulis]

Persija domīgi nopētīja Loretu. Ja nu pagātne tiek mainīta tik ļoti, ka mūsu vairs nav šeit? Nav, kas atceļo uz šo laiku? Kas tad notiktu? Mēs izčākstētu? Vai arī izmaiņu vienkārši nebūtu? Viņa nezināja atrast labus komentārus šī m idejām. Nedz arī kaut ko, kas to visu apstrīdētu. Viņas sejā varēja redzēt neuzticību šādam Loretas plānam, bet viņa tomēr neko neteica, līdz vienkārīs nomurmināja:

Neesmu droša, vai tā ir laba ideja. Tam var būt sliktas sekas...

[Miervaldis Gotiņ...]

Un kāds būtu pasaules vēstures grozīšanas stratēģiskais mērķis? Tas ir, kāds mums būtu no tā labums? - sekojis līdzi meiteņu sarunai, Rendels pauda savu viedokli. - Es uzskatu, ka pasaules vēstures grozīšana nevar būt pašmērķis. Kaut vai tāpēc, ka ja mēs nejauši nokļūsim atpakaļ, izmainītā nākotne mums var nepatikt un var sanākt vēl svešāka nekā šī pasaule. - viņš uz brīdi apklusa, bet tad piemetināja: Es tomēr labprātāk atgrieztos 21. gadsimtā tādā, kādā viņš bija.

[Beppo]

— Bet iedomājies, mēs varam būt tie, kas atklāj Ameriku, — Loreta likās varen sajūsmināta, — nē Amerika jau ir atklāta, nu tad Austrāliju! Vai izgudro Ņūtona otro likumu pirms viņa un tad tas būs Grejas otrais likums! Un par to saņemt kaudzi naudas un dzīvot cepuri kuldami! Nevajag tikai aztikt visādu karaļu kroņus, lai netīšām nenonāktu atpakaļ divdesmit pirmajā gadsimtā!

[Miervaldis Gotiņ...]

Atklāt Austrāliju? - Rendels iesmējās, - kurš no mums māk vadīt burukuģi un noteikt koordinātes pēc zvaigznēm? - tad viņš palika nopietns: Bet jā, karaļa kronis acīmredzami ir atslēga. Ja reiz grābstīšanās ap to pārcēla mūs uz šejieni, tad diezgan droši, ka lai nokļūtu atpakaļ, mums ir jāizdara apmēram tas pats. Principā, neiespējams tas nav, tomēr tikt visiem vienlaicīgi pie kroņa gan jau būs praktiski neiespējami. Savukārt, izzogot kroni, mēs riskējam ar to, ka izzadzējs atgriežas atpakaļ viens pats, pametot pārējos šeit, lai izmaina vēsturi... - viņš vēlreiz iesmējās, jo perspektīva tik tiešām bija traģikomiska.

[echo3]

Samanta arī bija atradusi ne mazumu naudas aiz savas korsetes, kā arī Francijas bankas vekseli. Jaukā, apģērbam pieskaņotā maciņā. Šobrīd viņa soļoja kopā ar pārējiem, un, atšķirībā no Loretas Grejas, kas sapņoja par vēstures mainīšanu, viņa prātoja par iespēju izdzīvot Francijā, Ludviķa XIV Parīzē, 1661.gadā. Ja tā ir taisnība. Samanta reizē ticēja un neticēja tam, kas noticis.

Kādēļ kronis lai atgrieztu mūs atpakaļ? - Viņa pajautāja. - Un kā gan jūs iedomājaties tikt klāt Saules Karaļa kronim?

Šo rakstu rediģēja echo3: 31.03.2009 20:23

[Moriartijs]

Persefone, Lēna, Rendels, Samanta, Loreta.

- Ugunsgrēku apdzēsa divās dienās. - Džeroms iegirmis domās atbildēja. Sarunā par vēstures mainīšanu nepiedalījas, tikai nobālēja. Ja viņi nogalētu savus senčus tad nebūtu kam aizceļot? Taču ņemot vērā, ka mēs jau te esam, tad nav svarīgi būsim nākotnē vai nē... Par laika paradoksiem gidam negrībējās domāt. Viņš labāk koncentrējās uz ceļu.



Madame Luī, Elizabete, Džeims, Jans.

Atskanot smiekliem daļa biedru pazuda gaismā, taču Madame Luī, Elizabete, Džeims un Jans palika. Bet ne uz ilgu laiku. Bija dzirdama balss - tā tiešām nāca no grietiem - un teica, - Vai cerējāt uz grandiozu pavērsienu? Muahahahahahahahahahaha. Diemžēl nē. Elizabete, Džeims un Jans atmodīsies savās siltajās gultiņās un tikai plānos doties uz Luvru tajā dienā. Jūs nevēlēsities aizpildīt anketas un rakstīt recenzijas par muzeju. Taču reizē jūs apskaudīsiet tos, kas vakarā dosies uz privāto Luvras vērošanu. Kā lai to jums vieglāk, pasaka... Šodienas nebija. -
Bija dzirdams paukšķis un Elizabete, Džeims un Jans bija pazuduši. Tad atskanēja griestu balss - Ak, madame Luī. Ko jūs vēlējāties, to arī dabūsiet. - Smiekli. Tumsa. Zibsnis. Zālē vairs neviena nav.

Tikmēr izplatījumā.

Madame Luī peldēja par kosmosu. Taču viņai netrūka gaiss un arī vakuums viņai nekaitēja. Tas ko viņa redzēja sev priekšā bija melnais caurums. Un Luī saprata, ka tajā tiek vilkta iekšā. Garām pašāvās skaņas, tēli, vārdi, vietas - Šveice un ballīte un rīsi un Viļķene un zini vai mini un Spēle un ...
Madame Luī iekļuva melnajā caurumā. Un peldēja tajā mūžīgi.

[Miervaldis Gotiņ...]

Ak jā, es aizmirsu stādīties priekšā, - Rendels atcerējās, - Mani sauc Rendels un, ko tur liegties, esmu atvaļināts virsnieks, ar kauju pieredzi Afganistānā un Irākā. Amerikānis, protams.

Vēl brīdi padomājis, viņš vēlējās precizēt: Vai tiešām ir tā, ka es vienīgais nerunāju franču valodā?

[washulis]

Persijai tikai nācās pamāt Rendela izteiktajiem faktiem. Labāk neriskēt. Un atklāt jaunas zemes varbūt varētu, bet es to noteikti nespētu ar šī laika ierīčēm. Kompasi nav tik precīgi, nez kādi vēl tur verķi un kuģi. Uz tiem paču jāpeld mēnešiem ilgi. Protams, Loretas idejas likās jaukas un vilinošas. Kas neriskē, tas nedzer šampanieti, teica Persefones nemiera gars, bet viņa to ignorēja.

Divas dienas. Tātad mēs Luvrā noteikti netiksim vēl divas dienas. Kur tagad būtu jāatrodas tam kronim? Karaļa rezidencē vai viņam galvā? Un kronis tāpēc, ka tas mūs te atveda. Vajadzētu vismaz pārbaudīt, vai tas spēj mūs atvest atpakaļ, bet kā pie tā tikt, tas nu ir labs jautājums...

Uz Rendela izteicienu, Persija gribēja atbildēt vienkārši: Jā, man liekas, ka tu vienīgais neproti runāt franču valodā. Mans vārds ir Persefone Svonta, mana māsa - Lēna Svonta.

Šo rakstu rediģēja washulis: 31.03.2009 21:59

[echo3]

Mani sauc Samanta Veisa. - Samanta teica. - Es esmu alpīniste, kas, diemžēl, šobrīd laikam nevar noderēt. Es runāju vācu, franču, itāļu, retoromāņu, angļu un svahili valodās. Šveice, saprotiet, un pailgs laiks Āfrikā.

Par kuģiem iesaku nedomāt. - Viņa piebilda. - Tie vispār attiecas tikai uz vīriešiem, bez tam 17.gadsimtā katrā braucienā apmēram ceturtdaļa jūrnieku nomirst ar cingu. Esmu par to lasījusi, un medicīnas kursos mums arī par to stāstīja, jo garās ekspedīcijās tādas lietas ir jāņem vērā.

[Miervaldis Gotiņ...]

Tātad, ko mēs no tā visa varam secināt? - Rendels skaļi prātoja, - Secinājums numur viens: sabiedriskā vietā man labāk vispār muti vaļā nevērt un tēlot muļķīti, kurš neko nesaprot. Jo viesis no Anglijas varētu nebūt laba ideja, cik atceros, tad franči ar angļiem tradicionāli diez ko labi tomēr nesatika. Secinājums numur divi: mūsu ģenerālais mērķis ir, nu jā, ielavīties karaļa pilī, atrast viņa kroni un pagrābstīties gar to. Vai tik tālu visi tam piekrīt?

Šo rakstu rediģēja Miervaldis Gotiņš: 01.04.2009 09:33