Final Fantasy VII: Spārnoto Rēgi, [PZP] Final Fantasy VII Opcijas

[Elony]

Pirms gada

(IMG:http://i205.photobucket.com/albums/bb239/elsarels/Winged%20Spirits/default.jpg)

Tumšā pazemes alā zem Midgaras drupām gulēja kāds līdz viduklim kails vīrietis, bezsamaņā vai miris. Viņš gulēja uz klints, kuru ieskāva ūdens un kuru apmirdzēja mēnesgaisma no cauruma alas griestos. Kādā brīdī vīrieša ķermenis izstraoja elektrisku lādiņu, kas iegāja zemē visapkārt. Pēc tam atmirdzēja gaisma no enerģētiskas sfēras, kas arī atradās tajā pašā alā. Cits vīrs, tērpies tumši sarkanā mētelī, atbrīvojās no enerģētiskas sfēras, kuras iekšienē atradās. Viņš piecēlās un piegāja pie zemē guļošā..
Paņēmis nekustīgo rokās, vīrietis uzlūkoja mēnesi, kas spīdēja no augšas.
"Vēl ir par agru doties gulēt." Viņš ierunājās. Pēc tam novērsās no mēness un pasmaidīja.

"Mums joprojām ir daudz darāmā... brāli."

Vīrietim aiz muguras parādījās viens tumšs milzu spārns. Viņš to savicināja, pacēlās gaisā un pameta alu ar guļošo uz savām rokām.


Tagad.

Pēdējo gadu laikā Junona nebija pieredzējusi lielas arhitektūras pārmaiņas. Galvenā pilsētas daļa joprojām bija izvietota terašu veidā, no pilsētas uz dienvidiem joprojām atradās lielā gaisa transporta pacelšanās platforma, zem kuras savukārt atradās vecpilsēta. Protams, jau 4 gadus pilsētā nebija lielais superlielgabals Sister Ray par ko varēja tikai priecāties.

Bija jaukas pavasara dienas vidus un visās pilsētas ielās varēja labi dzirdēt jūras viļņu šļakstu. Toties ShinRa kompānijas ēkai, kas pacēlās kā tornis virs pilsētas no augšējām terasēm, bija laba skaņas izolācija. Tās iekšienē jūras skaņas nebija dzirdamas.

Šo ēku savām vajadzībām bija pārņēmusi Pasaules Atjaunošanas Orgānizācija un veco ShinRa simboliku nomainīja P.A.O. akronīms.

Kareivjus, kas bija izraudzīti veidot speciālo vienību sagaidīja pie šīs ēkas ieiejas. Sagaidītāji bija PAO administratīvie darbinieki, kas parādīja, kur atnākušie varēja atstāt savu transportu, ja tāds bija. Pēc tam viņus pavadīja uz liftiem un nogādāja vienā no augšējiem stāviem, līdz ieveda plašā apspriežu telpā. Šeit bija ovāls galds, kura vidū atradās puslodes formas objekts - hologrammu projektors. Ja neskaita vēl mīkstus ādas krēslus un divus logus, kas pavēra skatienu uz pilsētu lejā un tālāk uz jūru - telpā nekā vairāk nebija.
Likās, ka priekšniecība taisās ierasties tikai tad, kad visi būs sapulcējušies.

[Sindra]

Jā, jā tikai netēlo mocekli. Tu mani nogalinātu tieši tikpat neemocionāli un pat nepadomātu divas reizes.
Nabadziņš atradies. Kīra pavīpsnāja.

Viņa notupās pie puiša un satvēra viņa zodu pagriezdama viņa seju pret savējo.
Kīra skatījās svešiniekam acīs.
Es tevi izārstēšu un tu varēsi iet, tikai atbildi vai Klauds un Genesis ir ar jums?
Un vai Jenovas šūnas vajag Sephirotam? Vai tu gadījumā pēdējā laikā neesi viņu redzējis? viņa nopūtās.

[Mattiass]

Sairuss krita pie zemes un aizvēlās aiz ložmetēja, tā, lai tas aizsegtu viņu no uzbrucēja, un tad atklāja pa gaišā mēteļa valkātāju uguni.

[Džea]

Savākusi nažus, kuri tika mesti Keila novērtēja situāciju. Kā rādās Tidus un Kīra paši lieliski tika galā, taču Seo bija nepieciešama palīdzība. Tādēļ cik vien bija iespējams viņa meģināja pasniegt Seo roku, ja tas izdodas, tad lai viņa varētu pieķerties un būtu vieglāk tikt augšā

[Roviela]

- Par kādu taisnīgumu un godu tu vispār runā? - Tīdus nenocietās.
- Tu vismaz pats izvēlējies, par ko kļūt, ne? Tas ir man bija divas reizes jābēg no Sephirota. Nu, labi, vienreiz bija karš, nevienam, izņemot ShinRa nevajadzīgs, bet tas nu tā, karavīriem neprasa, to es piedevu, bet otro reizi es biju te, ka šis nojuka prātā, un tas nav piedodams.
- Nekādi neticu, ka būs palicis gudrāks pa šo laiku. Kāda note pakalpot jukušam? Kāds tur gods un taisnīgums, ko?

Kīrai noliecoties, puisis iedarbināja zobena matēriju. Drošs paliek drošs.
Atbildes uz uzdotajiem jautājumiem interesēja arī viņu.

[Elony]

Vīrietis brīdi klusēja, pirms atbildēt. "Klauds un Genesis ir mūsu pusē tikpat ļoti cik tu. Pagaidām. Jenovas šūnas tiešām meklē Sephirots. Meklē savu māti bez paguruma."
Par Tīdusa vārdiem tikai pavīpsnāja. "Pareizi, nav taisnīguma, tikai liktenis visiem viens - atgriezties pie Planētas. Tāpēc es nebaidos. Bet es arī tīšām nemeklēju nāvi. Gribi tikties ar Sephirotu? Lūdzu, viņš ar prieku tevi atgriezīs pie Planētas, dari to ātrāk, lai man nav jāklausās šis..."

Ar Keilas un Kaita (galvenokārt Keilas) palīdzību, Seo ātri nonāca uz caurules gala.
"Tā... un ko tagad darīsim? Rīvs lido šurp ar papildspēkiem" Kaits teica.

Vīrietis nolēca nost no platformas, atšaudīdamies uz Sairusu, lai tam nesanāk kārtīgi notēmēt, pēc tam pazuda ap reaktora malu, nost no skatiena.
Visi kareivji šeit bija miruši vai smagi ievainoti. Pēc neilga brīzā helikopterā, kas jau bija vairāk kā 100 metru tālu, ietriecās enerģijas stars no apakšas. Helikoptera priekšgals uzsprāga un tas gāzās lejup, pazūdot no skatiena un ar troksni uzsprāga vēlreiz, no reaktora priekšas varēja redzēt tikai gaismas atblāzmu.

[Sindra]

Kīra pieskārās puiša lūpām kā palūgdama viņu klusēt.
Būs jau labi. viņa noteica un nopūtās.

Meitenes kreisā roka iemirdzējās zaļā gaismā un viņa maigi pieskārās puiša ievainojumiem.
Viņas seja bija izmainījusies, kļuvusi maiguma pilna. Ne miņas no tā, kāda tā bija, kad mēģināja piespiest uzbrucēju runāt.
Viņa izskatījās kā gluži cita persona. Maiga, mīļa un tik ļoti neaizsargāta.
No helikoptera sprādziena viņa satraukti nodrebēja un nez kādēļ palūkojās griestos it kā mēģinot tur kaut ko saskatīt.

Kīra gādīgi sadziedēja visus puiša ievainojumus un piecēlusies pasniedza viņam roku, lai palīdzētu piecelties.
Meitene vairāk neko nejautāja. Pacēlusi savu zobenu un nolikusi to uz muguras zem apmetņa, Kīra devās uz izeju.

Paskatījusies uz saspridzināto trubu Kīra ieskrējās un pārlēca pāri caurumam.
Jūs visi! viņa uzsauca biedriem pa ceļam un arī Sairusam. Neviens neaiztiek pretinieku, kurš nāk ārā no reaktora.
Tā ir pavēle. Kīra vairāk nepievērsa uzmanību puisim tumšajā tērpā.
Viņa steidzās pārbaudīt, kurš no PAO kareivjiem vēl ir dzīvs un steidzās viņus ārstēt.

[Mattiass]

Vispirms Sairuss gribēja atkāpties līdz reaktora ieejai, jo sajutās pārāk atklātā vietā, taču, kad Kīra iznāca ārā, palika, lai, gadījumā ja kas, piesegtu. Tomēr, kamēr nekas nenotika, arī piesegšana izpalika — viņš vienkārši atsēdās uz zemes ar savu uzticamo ieroci rokās, ar muguru pret ložmetēja aizsargplāksnēm, ar skatienu pret ieeju. Ja nu kāds pretinieks, nākdams ārā, sāktu uzvesties pārlieku kauslīgi, Sairusam būtu dziļi nospļauties par Kīras pavēli. Tomēr iesākt pirmais viņš negrasījās, tālab vienkārši palika atvilkt elpu, piesardzīgi vērodams ieeju un klausīdamies, vai tur, aiz viņa muguras (kur tālumā nogruva lidaparāts) nenotiek vēl kaut kas ievērības cienīgs.

[washulis]

Paldies, Keil. Brīdi jau domāju, ka būšu apMokoēta. Viņa smejoties noteica, līdz ierunājās Kaits.

Ko iesākt? Viņa nopūta, bet izdzirdēja Kīras saucienu. Ienaidnieku neaiztikt? Tad jau viņš ir vai nu sagūstits vai arī nolēmis sadarboties. Interesanti. Seo ar interesi nopētīja apkārtni, secinot, ka neviens, kas varētu draudēt ar nāves briesmām, vairs nebija. PAO papildspēki noteikti vēlēsies nopratināt, ko nu Tidus ar Kīru ur noķēruši. Viņa skaļi nodomāja.

Laikam vairs reaktorā nav ko darīt.

[Roviela]

- Es jau teicu, ka Sephirots lai ko, bet prātu nav atguvis. Māti meklē. Nu jā, - Tīdus mierīgi konstatēja.
- Nē, paldies! Teicu jau, ka jūtos izņēmums šajā veiksmīgo un neveiksmīgo eksperimentu pasaulē. Es tieši tāpat nealkstu pārsteidzīgi atgriezties pie Planētas. Toreiz paspēju aizbēgt un to nenožēloju.

Viņš netraucēja Kīrai dziedēt, kā arī aizvāca maģiju no zobena.

Pēc tam skriešus metās pakaļ komandierei, ieskrējienā pārlekdams pāri nobrukušajai caurulei.

Tāpat kā Kīra, puisis sāka pārbaudīt kareivjus vienu pēc otra, un palīdzēt tiem, kas vēl dzīvi. Viņam ļoti interesēja, kā beidzies Geneša un Klauda cīniņš, bet... cilvēki bija svarīgāki.

[Elony]

Vīrietis neko neteica, tikai dīvaini skatījās uz Kīru, kad tā runāja un dziedēja. Viņš nekustējās, kamēr abi aizskrēja prom.

Seo un Keila varēja redzēt, kā Kīra un Tīdus pārlec pāri lūzuma vietai un veiksmīgi tiek līdz otrai pusei un tālāk - laukā no reaktora. Gan jau arī viņas pārlēkt varēs, ja ieskriesies. Galu galā bija trenētas kareives.
Neilgu laiku vēlāk, Kīrai un Tīdusam sekoja arī melnajā tērptais vīrietis, bez sava ieroča, kurš tam bija atņemts. Viņš arī pārlēca lūzuma vietai un steidzās laukā no reaktora. Tur apskatījās apkārt.

Ņemot vērā intensīvo maģijas lietošanu. Kīra juta, ka viņai maģiskā enerģija jau ir mazāk par pusi, citiem vārdiem - vēl tik intensīvu cīņu ar maģijas pielietošanu nepavilkt. Bet kopā ar Tīdusu ievainojumu tika sadziedēti, vai kļuva mazāk bīstami. Tiesa, atjaunot norautus pirkstus nevarēja un dažiem būs nepieciešama ilgāka medicīniskā aprūpe, bet vismaz no trim izdzīvojušajiem neviens nenoasiņos tepat uz vietas. Viņu vidū bija arī rektora vienības komandieris leitnants.

"Tas tik un tā neko nemaina."izgājis no reaktora, noteica melnā tērptais vīrietis. Viņš grasījās iet prom, bet tad vēlreiz ierunājās: "Mans vārds ir Kals."
Pēc tam viņš nolēca no platformas un metās skriet prom no reaktora, pazust starp kalna klintīm.

Apkārt valdīja nosacīts klusums. Tikai pilsētiņas pusē bija dzirdams tāds kā troksnis - izklausījās pēc kaut kāda dzinēja, iespējams no helikoptera.

Debesīs vairs nebija gaismas uzliesmojumi. Lai kas arī notiktu ar Genesi un Klaudu, debesīs virs reaktora viņi acīmredzami vairs necīnījās.

[Sindra]

Kīra noskatījās kā Kals aiziet un mēģināja atsaukt savā atmiņā vai viņai šis vārds kaut ko izteica, vai nē.
Soldier? Viņa neatcerējās tādu manījusi. Katrā ziņā neatpazina uzreiz kā viņš uzbruka.

Tikusi galā ar ievainotajiem, meitene izgāja ārā no reaktora un raudzījās debesīs.
Izskatījās, ka abu spārnoto tur vairs nebija. Kīra noskuma.
Viņa apsēdās uz lielāka akmens reaktora ārpusē un gaidīja.

[Roviela]

- Ņem! - Tīdus veikli un precīzi pasvieda promejošajam viņa ieroci.
- Mani sauc Tīdus. Un tas maina visu!

Viņš brīdi palūkojās, vai te, tuvumā, nav vēl kāds ievainotais. Nekādas gaismas augšā nemanīja. Kas noticis ar Klaudu un Genesi? Viņi abi būtu viens otru nogalinājuši? Tam Tīdus neticēja. Atlika gaidīt, kad atlidos tas, kas tur izklausās pēc helikoptera.

Šo rakstu rediģēja Roviela: 31.03.2009 20:22

[Mattiass]

Nopūties, arī Sairuss piegāja pie dziedētājiem, un izvilka savējo, ne pārāk stipro zaļo matēriju, kas darīja to pašu.

— Manējā gan nav diezko iespaidīga, bet, iespējams, arī tas palīdzēs.

Viņš palīdzēja sadziedēt vēl dzīvos kareivjus, cik nu bija iespējams.

[washulis]

Nu labi. Te mūsu darbiņš ir izdarīts. Seo vienkārši noplātīja rokas un atkāpjoties atpakaļ, skrēja uz priekšu, lai pārlēktu pāri caurumam, kur agrāk bija lielā truba.

Noprotu, ka viņai tas izdodas, un viņa dodas uz reaktora izeju, kur jau priekšā ir Sairuss, Tīdus ar Kīru. Tā pat tas, kas sevi nosauca par Kalu, bet tas drīz aizmuka. Seo jau vienu brīdi gribēja sākt dzīties pakaļ, bet drīz noprata, ka tā tam jābūt.

Kas jums tur papsēja notikt? Seo uzrunāja abus, kas jau atradās ārā. Un kāpēc viņam tika atļauts aizmukt? Jums ir kāda noruna izveidota?

Šo rakstu rediģēja washulis: 31.03.2009 21:36

[Sindra]

Kīra papurināja galvu.
Nē, es viņam apsolīju, ka viņš varēs iet, ja atbildēs uz maniem jautājumiem.
Viņš atbildēja.

Bez tam, es nedomāju, ka viņu ir vērts bāzt kādā cietumā vai kā tamlīdzīgi. Vai nu viņš pats mēģinātu izbēgt radot upurus, vai arī viņa biedri viņu atbrīvotu.
Arī radot upurus.

Meitene palūkojās debesīs. Viņi meklē Jenovas šūnas.
Sephirotam vajag.

[Roviela]

- Var teikt, ka noruna, jā. Viņš maķenīt pastāstīja par to, ko viņi te meklēja un kā uzdevumā, - gaišmatainais puisis piebilda.
- Vēl es sapratu, ka abi spārnainie pirmīt saplēsās gluži veltīgi.
- Ka varētu visas tās šūnas reiz kaut kā iznīcināt! Būtu mierīgāk.
- Kas te notika ārā? Un kur ir helikopters, nezini?

Šo rakstu rediģēja Roviela: 31.03.2009 21:44

[Sindra]

Droši vien Klaudam kāda Sephirotiska lēkme atkal bija uznākusi. Tādēļ arī uzbruka Genesim.
Kīra neapmierināti noburkšķēja.

Meitene pameta skatienu apkārt.
Ah, helikopteris nav, bet tur kaut kas lido uz šo pusi.
Un kas uzsprāga kamēr mēs runājām ar Kalu?

Šo rakstu rediģēja Sindra: 31.03.2009 21:54

[Mattiass]

— Man domāt, ka mūsu helikopters bija tas, kas uzsprāga. Tur, — Sairuss norādīja ar roku, nepārtraukdams dziedēt.

[washulis]

Seo arī palūkojās debesīs, cerot tur ieraudzīt Genesi un Klaudu, bet viņu tur nebija. Baigi, baigi. Viņa nopūtās. Bet tas gan tiesa, liekus upurus nevajag.

Tātad viņi meklē Jenovas šūnas. Viņa pie sevis secināja. Tad jau būs jāsāk domāt, kurš reaktors būs nākošais viņu mērķis, jo ar šo reizi jau nekas nebeigsies.

Viņa palūkojās uz Sairusa norādīto vietu, kur bijis helikopters. Heh. Cik noprotu, uz šejieni tagad dodas PAO kareivji. Cik dzirdu, tad viņiem transports ir

[Sindra]

Ak tā... Kīra palūkojās Sairusa norādītajā virzienā.
Mūsu helikopteris ir uzsprādzis. Lieliski!

Viņa nopūtās un pievilkusi kājas pie krūtīm apskāva ceļus.
Jā, aprunāties ar PAO darbiniekiem, Rīvsu piemēram, šobrīd būtu ļoti noderīgi.
Situācija bija diezgan nejauka. Un vēl vairāk viņa baidījās, ka būs jādodas prom, pirms viņš atgriezīsies.