Final Fantasy VII: Spārnoto Rēgi, [PZP] Final Fantasy VII Opcijas

[Elony]

Pirms gada

(IMG:http://i205.photobucket.com/albums/bb239/elsarels/Winged%20Spirits/default.jpg)

Tumšā pazemes alā zem Midgaras drupām gulēja kāds līdz viduklim kails vīrietis, bezsamaņā vai miris. Viņš gulēja uz klints, kuru ieskāva ūdens un kuru apmirdzēja mēnesgaisma no cauruma alas griestos. Kādā brīdī vīrieša ķermenis izstraoja elektrisku lādiņu, kas iegāja zemē visapkārt. Pēc tam atmirdzēja gaisma no enerģētiskas sfēras, kas arī atradās tajā pašā alā. Cits vīrs, tērpies tumši sarkanā mētelī, atbrīvojās no enerģētiskas sfēras, kuras iekšienē atradās. Viņš piecēlās un piegāja pie zemē guļošā..
Paņēmis nekustīgo rokās, vīrietis uzlūkoja mēnesi, kas spīdēja no augšas.
"Vēl ir par agru doties gulēt." Viņš ierunājās. Pēc tam novērsās no mēness un pasmaidīja.

"Mums joprojām ir daudz darāmā... brāli."

Vīrietim aiz muguras parādījās viens tumšs milzu spārns. Viņš to savicināja, pacēlās gaisā un pameta alu ar guļošo uz savām rokām.


Tagad.

Pēdējo gadu laikā Junona nebija pieredzējusi lielas arhitektūras pārmaiņas. Galvenā pilsētas daļa joprojām bija izvietota terašu veidā, no pilsētas uz dienvidiem joprojām atradās lielā gaisa transporta pacelšanās platforma, zem kuras savukārt atradās vecpilsēta. Protams, jau 4 gadus pilsētā nebija lielais superlielgabals Sister Ray par ko varēja tikai priecāties.

Bija jaukas pavasara dienas vidus un visās pilsētas ielās varēja labi dzirdēt jūras viļņu šļakstu. Toties ShinRa kompānijas ēkai, kas pacēlās kā tornis virs pilsētas no augšējām terasēm, bija laba skaņas izolācija. Tās iekšienē jūras skaņas nebija dzirdamas.

Šo ēku savām vajadzībām bija pārņēmusi Pasaules Atjaunošanas Orgānizācija un veco ShinRa simboliku nomainīja P.A.O. akronīms.

Kareivjus, kas bija izraudzīti veidot speciālo vienību sagaidīja pie šīs ēkas ieiejas. Sagaidītāji bija PAO administratīvie darbinieki, kas parādīja, kur atnākušie varēja atstāt savu transportu, ja tāds bija. Pēc tam viņus pavadīja uz liftiem un nogādāja vienā no augšējiem stāviem, līdz ieveda plašā apspriežu telpā. Šeit bija ovāls galds, kura vidū atradās puslodes formas objekts - hologrammu projektors. Ja neskaita vēl mīkstus ādas krēslus un divus logus, kas pavēra skatienu uz pilsētu lejā un tālāk uz jūru - telpā nekā vairāk nebija.
Likās, ka priekšniecība taisās ierasties tikai tad, kad visi būs sapulcējušies.

[Sindra]

Kad triecienvilnis bija pārlidojis pāri Kīras galvai, meitene paņēma zobenu un piecēlās.
Nedaudz sakārtojusi apģērbu, viņa pameta skatienu gaisā un nopūtās.

Neko neteikdama Kīra devās iekšā reaktorā meklēt, kur palika pretinieki un censties saprast, ko īsti viņiem te vajag.

[Džea]

Piedod. Tas netīšām.
Keila apmulsusi noelsās, redzot kam viņas lode trāpīja. Labi vismaz ka tikai kājām. No visa ķermeņa apledojuma vaļā būtu grūtāk tikt. Taču nākamais kas notika bija pārāk murgaini. Divi lidoņi acīmredzot sakāvās. Triecenvilņa rezultātā Keila pakrita, taču tiklīdz bija piecēlusies pamanīja, ka Kīra dodas iekšā reaktorā. Diesgan muļķīgi no viņas puses, ņemot vērā to, ka pretinieki bija divi un pat Kīrai ar Soldier spējām ir maz iespējas. Tādēļ ļaudama Tidusam tikt galā ar abiem lidoņiem, Keila sekoja Kīrai iekšā reaktorā

[Mattiass]

Sairuss joprojām helikoptera tuvumā, ar snaiperšauteni, un, nespēdams atrast vairs neviena atšaujama pretinieka, viņš tikko kā bija nolēmis tvert pēc Magnuma stroķa un iet uz reaktoru (vismaz ieņemt pozīciju pie ložmetēja), kad parādījās Tīdus, kurš, šķiet, plēsa pretējā virzienā un pirmajā brīdī noasuciējās Sairusam ar dezertieriem. Ierocis atkal tika pacelts.
— Tīdus, ko tu te dari? Mēs nekur nelidojam.

[Roviela]

- Taisos mēģināt apskaidrot tos spārnotos kaušļus! - Tīdus bija mazliet aizelsies.
- Nekur nelidošu, ij prātā nenāk. Mums viņus abus vajag tur, reaktorā.
Viņš turpināja ceļu, līdz nonāca pie pilota.

[Elony]

Pilots ļāva Tīdum izmantot skaļruni, bet nelikās, ka Klauds vai tas otrs kaut ko dzirdētu, vismaz nepievērsa Tīdum uzmanību. Un var būt ne bez pamata. Debesīs ik pa brīdim spoži iemirdzējās gaisma no abu cīņas. Likās, ka viņi pamazām attālinās tālāk no reaktora.

Uz reakoru Keilai sekoja arī Džeroms un Kaits. Pēc tam arī pieci kareivji, kamēr pārējie palika vēl ārā.
Ieskrienot ieksā reakotrā, bija redzams, ka šeit sienas klāj lodes, bet grīdu čaulītes. Uz kāpnēm, kas veda uz inženieru telpu, bija daži līķi, arī zemē, pie sānu durvīm pirmajā stāvā.
Nemanīja neviena dzīvā. Tikai ieskrienot iekšā telpā ar kapsulām, varēja redzēt, ka kāpņu augšgalā stāv vīrietis garajā, gaišajā mētelī un šāva pa katru, kas centās tikt tālāk.

[Mattiass]

Sairuss nolēma pagaidīt Tīdusu. Viņš tikai cerēja, ka jamais nesadomās izmantot helikopetri, lai aizlidinātos pie tiem diviem. Lidaparāts ko tādu varētu arī nepārdzīvot.

[Sindra]

Kīra centās izvairīties no uzbrucēja lodēm un aktivizēja zobena matēriju.
Pēc mirkļa pa šāvēju gaišajā mētelī lidoja jaudīgākā zibens šautra kādu Kīra spēja izdabūt no sava zobena.

Viņai gan vēl joprojām nebija skaidrs, ko īsti svešinieki te meklē.
Bet ar šo vajadzēja tikt galā pirmām kārtām. Tikai pēc tam ar Klaudu.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 26.03.2009 17:08

[Džea]

Ejot iekšā reaktorā Keila aktivizēja otro ledus matēriju. Pēc tam viņa izvilka divus nažus un tajos novirzīja ledus enerģiju. Pa to laiku viņa jau bija nonākusi līdz telpai ar kapsu.
Es ļoti ceru ka tas nav tas kurš varētu būt.
Sieviete klusi nomurmināja un izvairoties no lodēm meta abus nažus pret svešinieku. Tai pašā laikā viņa centās saskatīt, vai nav vel kāds kurš šaujas. Ja vien Keila pareizi atceras, tad viņš nebija tikai viens.

[Roviela]

Tīdus pusbalsī nolamājās. Tie `````!!!
Bet lidot viņš neprata.
Pirmo reizi mūžā nožēlojis, ka viņam nav spārna, puisis skrēja uz reaktoru, pa ceļam aktivizējot zobena ledus matēriju un dzelteno prasmju matēriju. Viņam bija aizdomas, ka tur, iekšā, trokšņu uzbrukums varētu noderēt.

Tā arī bija. Lai tiktu uz priekšu, jau nācās vairīties no lodēm un izmantot zobenu par vairogu, un, ticis tik tuvu, cik vien varēja, viņš pacēla kreiso roku ar cimdu un raidīja uz šāvēju skaņas vilni. Vismaz citiem būs vieglāk pa šamējo trāpīt! Ja nostrādās, protams.

[Elony]

Pretinieks atkāpās uz Jenovas kambari un paslēpās aizdurvē, Kīras raidītā maģija ietriecās Jenovas kambarī un tur iekšā kaut kam trāpīja. "Rosso, Kal! Mums ir kompānija." viņš iesaucās.
Viņš no aizdurvēs sāka atšaudīties. Durvju otrajā pusē nostājās melnajās drēbēs tērpies vīrietis un arī sāka šaut, tiesa, tā kā abiem bija jāizvairās no lādiņiem un arī nažiem pašiem, precīzi šaut nesanāca.
Tīdus varēja tikt augšā pa kāpnēm līdz pusei, kad durvīs parādījās un uz augšu lēca kāda savādi tērpata sieviete, ar neparastu ieroci, kas bija divi asmeņi, vērsti pretējās pusēs un tiem pa vidu šaujamierča stobri. Tīdum pret viņu vēršot savu maģiju, sieviete veikli palēcās gaisā, nevarēja saprast, vai viņu tā ķēra, vai nē, bet iespaidu neatstāja. Viņa neveltīja uzmanību Tīdusam un šāva pa pārējiem biedriem, kas bija telpā - Kīra, Seo, Keila, Džeroms un Kaits Sits, spiežot visus meklēt patvērumu. Kaits un Džeroms iebēga atpakaļ telpā, kur bija jāiet pa lielo cauruli.
Sieviete pārlēca pāri visai telpai un ātri metās pa durvīm, pakaļ Kaitam un Džeromam.

Kad Tīdus bija izmantojis sikspārņa monstra spējas, skaņas viļņi laikam tomēr ķēra abus pārējos pretiniekus, kuri vairs nešāva, bet centās paslēpties aizdurvē pilnībā.
"Sasodīts, sikspārņa joks!" iesaucās tas pats, kurš bija runājis iepriekš.

[Sindra]

Neskatoties uz sievietes uzbrukumu, Kīra tomēr skrēja pa trepēm augšā uz Jenovas kambari.
Nevarēja saprast ko uzbrucēji tur meklēja. Tur nekā nebija.

Kīra piestājās pie durvju stenderes un palūrēja iekšā.
Kamēr abi uzbrucēji bija apdulluši, meitene pa melnā tērpto puisi raidīja vēl vienu zibens šautru.
Padodieties un mēs saudzēsim jūsu dzīvības. viņa uzsauca.

Viņa pamāja Tīdum.
Viņi ir apdulluši. Vajag uzbrukt tagad.

[Roviela]

Tīdus zināja, ka tie tur ir apdulluši. Pats bija izmēģinājis, kā tas ir!
Viņš metās uz priekšu un raidīja uz aizdurvē esošajiem vienu ledus šalti no zobena (OOC - es saprotu, ka viņam tas ir tā, ko tā matērija ir iestrādāta zobenā). Piesalstiet uz vietas uz brītiņu!

[washulis]

Seo, blondā šāvēja dēļ, bija atlēkusivairākus metrus atpakaļ un jau grasījās atkal, bet pie apvāršņa bija parādījies lauds ar otru spārnoto. Cik viņa, cauri triecienvilnim, kas bija licis atkāpties vēl pāris soļus, tad to sauca Genesis. Ko tie savā starpā darīja vēļāk, viņa nevarēja ietekmēt. Cīņa pārvietojās uz reaktoru, kur iekšā viņa arī ieskrēja.

Netālu bija pārējie biedri, bet viņu sāka apšaudīt, kā rezultātā viņa aizmuka aiz kāda stūra. Viņa lūkojās uz uzbrucējiem no tā. Lodes jau nevar būt mūžīgi. Seo nodomāja, gaidot, kad kādu brīdi netiks šauts. Ja nu tuvākajā laikā tas nenotiks? Viņa uzmanīgi palūkojās, vai pie griestiem ir kādi kabeļi, redeles, vai jebkas, pie kā varētu pieķerties, pēc tam, kad aizlēks uz augšu. Vai nu pa taisno, vai atsperoties pret sienu. Pēc tam no augšas uzbrukt ar liesmām (otrā līmeņa) un zobena cirtieniem. Ja pie griestiem nekā tāda nebija, tad vienkārši no stūra uzbrukt ar ugunslodēm.

[Mattiass]

Sairuss bija skrējis nopakaļ Tīdusam, taču neriskēja, skriedams uz trepēm (tuvcīņa nebūt nebija viņa specialitāte), un tā vietā ar magnuma šauteni rokās (to, kuru viņš izmantoja tuvākiem mērķiem, kur snaiperšautenes tēmēklis tikai traucētu) ieņēma piemo, viņaprāt, drošo pozīciju, un tas būtu — aiz durvju ailas. Stāvēt uz caurules nelikās prātīgi, tā kā nācās atkāpties līdz iepriekšējai telpai. Tur viņš palika, tēmēdams cauri durvju ailei.

Kad no tālākās telpas kā vēja plēsti izmetās Kaits un Džeroms, Sairuss saprata, ka nebūt nebūs labi. Vai nu kaaut kas sprāgs, vai ies vaļā kaut kas cits… Un gadījumam, ja tas būs kaut kas cits, viņš sagatavojās šaut pa nākamo, kas tur parādītos, ja vien tas nebūs savējais, bet kāds cits. Apstākļi bija kā šautuvē, netrāpīt bija grūti.

[Elony]

Tā kā abi vīrieši slēpās aizdurvē, no telpas ar kāpnēm un kapsulām, nevarēja šiem tieši trāpīt. Tīdum, Kīrai un Seo bija iespēja tikt tuvāk klāt. Kīrai izdevās trāpīt melnajā tērptajam pusim un viņš iekliedzas pakrita, bet vēl bija spejīgs kustēties. Tīdum bija jāmetas iekšā telpā, lai varētu novēzēties ar zobenu un radīt aukstuma vilni, ko mest virsū otrajam pretiniekam. Tas izdevās, tikai šis bija paspējis pacelt zobenu aizsardzībā un aksutma vilnis ķēra viņa krūtis un tās pārklāja ar ledu.
Tikmēr otrs, kuru bija ķēris Kīras zibens un vāļājās uz grīdās, centās piecelties un ietrieca savu asmeni Tīdusam gurnā. Bet tūlīt pat kambarī ielidoja Seo uguns lode un ķēra melnā tērpto pusi, Tīdus arī sajuta lodes kartumu sev tuvumā. Melnā tērptais iekliedzās un atkal saguma zemē. Viņa drēbes dega un smirdēja pēc degušas ādas.

Kad Sairuss sāka šaut pa sievieti, kas parādījās telpas ar garo cauruli otrā galā, viņa paspēja izvairīties no pirmajām lodēm, bet dažas nākamās bloķēja ar sava ieroča asmeni. Viņas reakcija bija pārcilvēciska, šaubu nebija. Džeroms gāja atmuguriski un arī šāva pa sievieti. Aiz Sairusa parādījās kareivji, kas notēmēja pa sievieti un gatavojās šaut.
"Nožēlojamie insekti." Viņa pateica ar nicinājumu un savādu akcentu. (OOC: Akcents ir kā krieviem, lai arī šajā pasaulē krievu nav. Vienkārši viņai ir tāds akcents. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) )

Sieviete atkal palēcās gaisā, viņas roka iemirdzējās spožā gaismā. un tad gaisma no tās triecās pa trubu apakšā, pa kuru skrēja Kaits un Džeroms. Spoža gaisma apžilbināja visus šeit, arī kambarī ar kāpnēm un kapsulām varēja redzēt, ka pa durvīm mirdz spoža gaisma.
Atskanēja dārdiens, ko dzirdēja visā reaktorā un grīda novibrēja. kad Sairuss atkal varēja redzēt, caurule bija sagrauta, bija gali abās pusēs, bet vidusdaļa gāzās lejup, līdz iegāzās mako šķidrumā. Džeroms bija pazudis, bet Kaits bija telpas sānos, kaut kā pieķēries pie sienas un nekustējās. Kaut kur skanēja zema toņa trauksmes sirēna. Aiz Sairusa bija tikai divi kareivji, pārējie, vairāk kā pieci, gulēja zemē un nekustējās, daži acīmredzami bija miruši. Kareivīgo sievieti nekur nemanīja.

[Roviela]

Tīdus noļima uz viena ceļa, sadurtā kāja vienkārši neklausīja. Viņš ļoti gribēja aktivizēt savu dziedēšanas matēriju, bet tas varēja maksāt kādam dzīvību, ja pirmītējais pretinieks vēl būtu spējīgs uzbrukt. Apledojušas krūtis - tas nav vēl pietiekami.
Puisis saņēmās, un par spīti sāpēm turpina cīnīties, ja ir vēl kāds pretinieks. Ja nav, tad raida nelielu ledus šalti uz apdegušo - taču, lai apdzēstu. Un tikai pēc tam nodarbojas ar savu labo kāju, kuras gurnu nesedz bruņas (OOC - bildē tās plāksnītes ir redzamas).
Spožā gaisma pagaidām Tīdu neinteresē. Gan jau redzēs, kas tur uzsprāga.

[Sindra]

Ienākusi Jenovas kambarī, Kīra ātri pārlaida skatienu telpai.
Kur atrodas uzbrucēji un kādā tie ir stāvoklī.
Tad viņa pamanīja ievainoto Tīdu.

Kīras kreisā roka iemirdzējās zaļā gaismā un piegājusi pie puiša viņa notupās līdzās ar roku viegli pieskardamās ievainojumam.
Viņa netaupīja matērijas spēku un centās ievainojumu sadziedēt pilnībā. Šobrīd cīņā pusizdziedināts biedrs viņai nekādi nederēja.

Dziedinot Kīras seja bija palikusi gādīga un rūpju piepildīta.
Viņas pieskārieni bija maigi un nenodarīja sāpes.

[Roviela]

Tīdus mazliet skaļāk elsoja, kamēr Kīra dziedināja viņam kāju. Pats viņš nenolaida acis no pretiniekiem.
- Kas tas bija, tur, ārā? Kas mums tagad jādara?
Balss bija klusa un mierīga, bet šobrīd tāda kā maķenīt piesmakusi.

[Sindra]

Tas bija Genesis. Kīra sapņaini noteica.
Es nezinu kāpēc viņš sakāvās ar Klaudu. viņa nopūtās.

Bet Tu neuztraucies, gan viss būs labi. Un arī sāpes tūlīņ pāries.
viņa maigi noteica lūkodamās uz zaļo gaismu, kas ieskāva viņas roku, it kā tā būtu dieva dāvana.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 28.03.2009 12:41

[Mattiass]

Sairuss caur sakostiem zobiem sulīgi nolamājās. Un pateicās veiksmei par to, ka stāvējis daļēji paslēpies (kā jau snaiperis), aiz durvju aplodas. Viņš piesardzīgi palūkojās telpā ar izdemolēto cauruli.
— Nolādēts! Vēl kādi SOLDIER, pēc visa spriežot, augstākā klase, — šāda reakcija tiešām varēja būt tikai pirmajai klasei, ja jau izvairījās no vesela kareivju vada.
— Džerom? Kait?

Ja ierauga Kaitu un tās sievietes nekur nav, lūko, vai nevar robotkaķim kaut kā palīdzēt izķepuroties ārā.