Final Fantasy VII: Spārnoto Rēgi, [PZP] Final Fantasy VII Opcijas

[Elony]

Pirms gada

(IMG:http://i205.photobucket.com/albums/bb239/elsarels/Winged%20Spirits/default.jpg)

Tumšā pazemes alā zem Midgaras drupām gulēja kāds līdz viduklim kails vīrietis, bezsamaņā vai miris. Viņš gulēja uz klints, kuru ieskāva ūdens un kuru apmirdzēja mēnesgaisma no cauruma alas griestos. Kādā brīdī vīrieša ķermenis izstraoja elektrisku lādiņu, kas iegāja zemē visapkārt. Pēc tam atmirdzēja gaisma no enerģētiskas sfēras, kas arī atradās tajā pašā alā. Cits vīrs, tērpies tumši sarkanā mētelī, atbrīvojās no enerģētiskas sfēras, kuras iekšienē atradās. Viņš piecēlās un piegāja pie zemē guļošā..
Paņēmis nekustīgo rokās, vīrietis uzlūkoja mēnesi, kas spīdēja no augšas.
"Vēl ir par agru doties gulēt." Viņš ierunājās. Pēc tam novērsās no mēness un pasmaidīja.

"Mums joprojām ir daudz darāmā... brāli."

Vīrietim aiz muguras parādījās viens tumšs milzu spārns. Viņš to savicināja, pacēlās gaisā un pameta alu ar guļošo uz savām rokām.


Tagad.

Pēdējo gadu laikā Junona nebija pieredzējusi lielas arhitektūras pārmaiņas. Galvenā pilsētas daļa joprojām bija izvietota terašu veidā, no pilsētas uz dienvidiem joprojām atradās lielā gaisa transporta pacelšanās platforma, zem kuras savukārt atradās vecpilsēta. Protams, jau 4 gadus pilsētā nebija lielais superlielgabals Sister Ray par ko varēja tikai priecāties.

Bija jaukas pavasara dienas vidus un visās pilsētas ielās varēja labi dzirdēt jūras viļņu šļakstu. Toties ShinRa kompānijas ēkai, kas pacēlās kā tornis virs pilsētas no augšējām terasēm, bija laba skaņas izolācija. Tās iekšienē jūras skaņas nebija dzirdamas.

Šo ēku savām vajadzībām bija pārņēmusi Pasaules Atjaunošanas Orgānizācija un veco ShinRa simboliku nomainīja P.A.O. akronīms.

Kareivjus, kas bija izraudzīti veidot speciālo vienību sagaidīja pie šīs ēkas ieiejas. Sagaidītāji bija PAO administratīvie darbinieki, kas parādīja, kur atnākušie varēja atstāt savu transportu, ja tāds bija. Pēc tam viņus pavadīja uz liftiem un nogādāja vienā no augšējiem stāviem, līdz ieveda plašā apspriežu telpā. Šeit bija ovāls galds, kura vidū atradās puslodes formas objekts - hologrammu projektors. Ja neskaita vēl mīkstus ādas krēslus un divus logus, kas pavēra skatienu uz pilsētu lejā un tālāk uz jūru - telpā nekā vairāk nebija.
Likās, ka priekšniecība taisās ierasties tikai tad, kad visi būs sapulcējušies.

[washulis]

Seo, kad naktī bija troksnis, bija devusies uz turieni un redzējusi Klaudu. Lai arī viņi ar Tīdu un Kīru runāja par viņai maz zināmām lietām, Seo tomēr bija teikusi: Klaud. Tu uzvedies muļķīgi, apgalvojot, ka spēsi visu paveikt viens. Varbūt tev tāds raksturs, bet neiesaku nest vairāk, nekā spēj pacelt. Neko daudz nezinu par tavu dzīvi, bet man jāsaka, ka spīdoši tu ar sevi visu laiku netiec galā.

Viņa neceēja uz nekādu dižu atbildi, jo izdzirdēja kareivju paziņojumu, ka reaktoram uzbrūk. Īss mirklis un viņa jau bija helikopterā un lūkojās ārā, lai redzētu reaktoru no tālienes. Nu tik sākas...

[Mattiass]

Sairusam vajadzēja tik uz īsu mirkli ieskriet telpā, kur gulēja, un savāk pārējās mantiņas, kas ilga dažas sekundes. Nākamos brīžus viņš jau pavadīja skrējienā uz helikopteri.

Pie tā nonācis, viņš iekārtojās pie ieejas — galu galā, viņam bija snaiperšautene, un to viņš varēja izmantot arī no helikoptera, ja būs nepieciešams (un ja pilots vadīs lidaparātu kaut cik līgani).

[Elony]

Helikopters pacēlās gaisā un strauji lidoja uz kalniem. bet Klaudu panākt nesanāca. Drīz vien viņi tuvojās reaktoram. Naktī bija tumšs, bet varēja manīt, ka ārpusi vairs nesargā PAO kareivji. Pa rāciju pienāca ziņojums no vietējās vienības, ka kareivji pameta pozīcijas pie ieejas, slēpjas aiz akmeņiem ap reaktoru, pārējie vēl ir iekšā. Ir vismaz pieci uzbrucēji, liekas, ka daži māk lidot.
Pa helikopteru sākās apšaude no reaktora ieejas puses. Likās, ka tur ir vismaz trīs stāvi. Kāds meta uguns lodi, bet pilotam izdevās izvairīties. Kareivji no slēptuvēm pastiprināja apšaudi un helikopters sagriezās sānis, lai kareivji varētu izmantot ložmetēju pret pretiniekiem, ko tie arī darīja. Bet pretinieki rādījās diezgan veikli izvairoties no lodēm, toties šāvieni pa helikopteru mazinājās un pilots centās nolaisties zemē, kādus 30 metrus no reaktora.

[Roviela]

Tīdus lidojuma sākumā prātoja par to, ko bija novērojis. Jenova. Jenovas šūnas. Tās ir saistītas kaut kā savā starpā, tām jābūt saistītām, citādi nekas tamlīdzīgs nevarētu notikt. Puisis sevi neuzskatīja par nez kādu medicīnas profiņu, bet bija dzirdējis, ka pat vienkārši pārlejot asinis, tam, kuram pārlej, mēdz rasties dīvainas idejas, ne viņējās un sapņi rādīties. Uz īsu brīdi, līdz paša organisms svešās asinis asimilē un padara par savām. Viņiem visiem, kam ievadītas Jenova šūnas, tās vai nu iedzīvojās vai neiedzīvojās. Klaudam, izskatās, ir iedzīvojušās. Un to ir daudz tādā gadījumā un, ja tās kāds cits var ietekmēt no ārienes, pārņemt savā varā... Nabaga Klauds! Un nabaga viņi visi citi! Arī Kīra. Ko viņa teica par Genesi? Degradācija... njā... vai tas nav tāpēc, ka iet bojā viņā tik daudz esošās Jenovas šūnas? Tā prātojot, puisis attapās brīdī, kad izdzirdēja pirmo šāvienu.
Liekās domas tika aizmestas momentā. Ir tikai šie, kaujas apstākļi, nav pasaulē nekā cita. Sagatavoties. Mierīgi. Aktivizēt maģijas. Zobens iegaismojās. Brīdi pirms helikopters nosēdās, Tīdus uzsāka aktivizēt gravitācijas maģiju, lai varētu to izmantot, vairs nekavējot minūti vai divas. Tikko viņi, vienalga, kā, bija nosēdušies, puisis raidīja gravitācijas maģiju uz pirmo tuvāko pretinieku.

[Sindra]

Kīra izlēca no helikoptera brīdī, kad tas bija vistuvāk uzbrucējiem, kas mēģināja helikopterim kaut ko nodarīt.
Meitene centās pārlekt uzbrucējiem pāri un nokļūt tiem aizmugurē.
Atguvusies no lēciena, viņa paķēra savu zobenu un skrēja uzbrucēju virzienā.

Viņai ne visai patika dzirdētais par vairākiem spārnaiņiem.
Galu galā Klauda spārns vēl bija izskaidrojams, bet ja jau vairāki..
Vai tas nozīmēja, ka starp viņiem ir arī Sephirots?

Šo rakstu rediģēja Sindra: 22.03.2009 11:59

[washulis]

Seo noteikti sekoja pārējiem, izlēcot no helikoptera. Vai būtu tagad gudri taupīt spēkus? Bet viņa jau, cik ātri spēdama, lēkāja pakaļ biedriem, jau aktivizējusi savu matēriju. Vienā rokā zobens, otrā matērija. Kam te bija tā uguns matērija? Bet tas nebija svarīgi.

Kamēr Tīdus ar Kīru sāka cīņu pret kādiem no pretiniekiem, tā Seo izvēlējās citu, ko varētu piežmiegt. Viņa izveidoja rokā otrā līmeņa uguns lodi un meta to tuvākajām pretiniekam, pēc tam, cik ātri spēdama, paceldama zobenu un cenšoties to triekt uzreiz pēc uguns lodes izveidošanas.

[Mattiass]

Ja no helikoptera bija redzami kādi uzbrucēji, Sairuss, kurš atradās pie ieejas, laida lietā savu snaiperšauteni, ar kuras palīdzību pamēģināja novākt helikopteram bīstamākos pretiniekus jau tad, kad helikopters atradās gaisā. Kad tas nolaidās, viņš sedza savējo izkāpšanu, un, attiecīgi, no visiem helikopteru pameta kā pēdējais.

[Elony]

Tuvumā bija redzams, ka reaktora priekšā ir tiešām tikai trīc cilvēki. Viens bija uz platformas pie reaktora ieejas un šāva ar ložmetēju pa helikopteri un tiem, kas no tā bira laukā. Metāla plāksnes aizsargāja cilvēku. Lodes bija pa korpusu un lika kareivjiem vispirms meklēt patvērumu, prims šaut pretī. Otrs ložmetējs pie reaktora ieejas bija sagrauts.
Tas, kuram ar matēriju uzbruka Tīdus, bija bruņojies ar zobenu un tērpies ķiverē, kas paslēpa seju. Tumšā lode sasniedza pretinieku, bet lai arī lode ātri palielinājās, nelikās, ka tā ko nodarītu. Iespējams, ka maģija darbojās tikai pret maziem, objektiem, vai pretiniekiem, kas atradās gaisā. Pretinieks sakoncentrēja rokā maģiju un meta uz Tīdusu pamatīgu zibens šautru, bet pats centās atkāpties uz reaktora pusi, izvairoties no lodēm.
Seo gadījās tuvāk būt vīrietim ar blondiem matiem un tērpušies garā, gaiša mētelī. Viņam bija zobens, kura spals vairāk atgādināja pistoles rokturi un rādījās, ka tas pa tiešām šāva un veikli pārvietojās pa teritoriju izvairoties no lodēm un dažas bloķējot ar zobena asmeni. Kad Seo meta viņam uguns lodi, vīrietis apgriezās uz riņķi un viņa zobens iemirdzējās gaišsārts, tad sadūrās ar uguns lodi, to pāršķeļot un būtībā iznīcinot, uguns spēks pagāja garām vīrietim abās pusēs. Viņš bija pietiekami veiklis, lai atkal apgrieztos uz riņķi un šoreiz ar zobena cirtienu atsistu Seo cirtienu, liekot meitenei atlēkt vairākus metrus atpakaļ.
Kad Kīra nolēca zemē, viņai pretī skrēja cits vīrietis, arī bruņojies ar zobenu, kura spals bija kā šaujamierocim, bet tērpies melnās drēbēs. Viņš sākumā šāva pa Kīru, bet laikam nesanāca kārtīgi tēmēt. Pēc tam viņš uzbruka tieši ar zobena asmeni un Kīra redzēja, ka šis ir pavisam noteikti tikpat stiprs, cik SOLDIER.

[Roviela]

Tīdus ar kūleni metās sāņus, vairoties no zibens. Viņa paša zobens jau bija kaujas gatavībā, un tagad puisis papildus aktivizēja savu "mācies no cita" maģiju, kā viņš to sauca.
Gaišmatainais karotājs centās tikt klāt savam pretiniekam, lai cīnītos tuvcīņā. Ja viņam tas izdodas, puisis sāk cirsties ar zobenu.

[Sindra]

Kīra bloķēja uzbrucēja cirtienus ar zobenu un centās atcerēties vai nav šo personu kaut kad agrāk redzējusi.
Meitene aktivizēja savu zobena matēriju.
Ei! kas tu tāds esi un ko jums šeit vajag? viņa uzsauca svešiniekam. Vai tā dēļ ir vērts mirt?

[Džea]

Tiklīdz viņi bija izlidojuši, Keila aktivizēja Leds2 matēriju. Līdz ar pārējiem viņa nolēca lejā no helikoptera pie reizes izvelkot vienu no dunčiem.
Redzot ka uzbrucēji ir trīs, tomēr pēc skata spēcīgi, Keila meta ar ledus lodi tam, kurš atradās vistuvāk reaktoram un ar kuru jau cīnījās Tidus.

Šo rakstu rediģēja Džea: 23.03.2009 21:53

[Elony]

Sairuss nepalīdzēja tieši biedriem. Viņš šāva pa to pretinieku, kurš darbojās ar ložmetēju un kā rādās trāpīja - pretinieks nogāzās zemē ložmetējs apklusa. Toties helikoptera ložmetējs un kareivji apkārt kļuva aktīvāki.

Gan uz platformas pie ieejas gan apkārt varēja manīt vairākus PAO kareivjus guļam zemē, daudzi ar visiem ieročiem. Vislabāk šī ain atklājās, kad atmirdzēja gaisma no šāviņiem vai helikotpera prožektoriem, jo ārējas reaktora gaismas nedarbojās.

Lai ienaidnieka prasmju matērija būtu aktīva, tā Tīdum bija jātur sev klāt, rokā iekšā, vai plaukstā vai kā citādi. Viņš sajuta, ka tajā jau ir kaut kāda pretinieku prasme. Līdz šim viņa matērija bija "tukšā" tā teikt. Viņš pat nebija pamanījis, ka tur parādās prasme. Parasti, lai ko tādu dabūtu, matērijai bija jābūt aktīvai, bet šoreiz laikam nostrādāja tāpat. Tīdus nezināja, kas šī ir par prasmi, varēja jau mēģināt atcerēties, kādiem pretinieku uzbrukumiem viņš saskārās pēdējās dienās, ja bija laiks.
Pretinieks lielas iespējas nedeva. Tuvcīņā viņš matērijas neizmantoja, nebija laika, bet zobecīņā bija veiklāks. Varbūt ne tik ļoti, kā Kīra, bet tomēr. Tiesa, atvairīt Tīdusa zobenu šim viegli nenācās, vēl jo vairāk, ka nācās uzmanīties no tā ledus spēka. Pretinieka zobens apledoja un varēja palikt trauslāks. Kad Keila pa viņu meta ledus lodi, pretinieks palēcās gaisā, lai apmetot kūleni, piezemētos kādus trīs metrus prom no Tīdusa un ledus lodes, kura ietriecās zemē, blakus Tīdusam, sasaldējot to.

"Es cīnos par ko vēlos." tik vien Kīrai atbildēja pretinieks. Viņa veiklība un spēks bija lielāka, lai varētu vīrietim piedēvēt SOLDIER 1. klasi. Vai vismaz ļoti mestarīgu otro klasi. Vismaz viņš spēja cīnīties ar Kīru, reizē izvairoties no kareivju šāviņiem un šaujot tiem pretī.

Tomēr ilgi tā nebija. Seo pretinieks nonāca zem spēcīgākas uguns un pamanīja, ka biedrs pie ložmetēja pakrīt zemē. Viņš veica varenu lēcienu un nonāca ložmetēja plāksnes aizsegā. "Atkāpjamies, velns viņus rāvis!" viņš skaļi iesaucās. Lai arī gaišmati aiz bruņu plāksnes saskatīt nevarēja, varēja manīt, ka tur atspīd sārta gaisma, iespējams, taisījās pielietot matēriju.

[Sindra]

Ak tā... Kīra noteica uzbrucējam un vēl pamanījās pasmīnēt.

Tad viņa pievērsās cīņai ar pilnu atdevi kļūdama agresīvāka un pielietodama savas spējas pilnībā.
Pa svešo puisi lidoja gan augstākā līmeņa zibeņi kādus Kīra spēja no sava zobena izdabūt, gan paša zobena cirtieni un meitene arī nelaida garām lieku izdevību pa pretinieku iespert, ja vien šāda situācija radās.

Kīra netaupīja savus spēkus un enerģiju mēģinādama pārliecināties vai tiešām nespēj pretinieku uzveikt.

[Mattiass]

Sairuss gribēja šaut pa nākošo, kas metās pie ložmetēja, taču tas bija ātrāks un tas izpalika.

Viņš pacentās trāpīt tam, pret kuru mēģināja cīnīties Tidus un Keila.

[Roviela]

(OOC - es nepateicu, bet Tīdum dzeltenā prasmju matērija ir iestrādāta viņa kreisās rokas biezajā cimdā. Rokas iekšpusē, virs puksteņa, ja viņam tāds būtu. Tur traucē vismazāk, un visu laiku ir piespiests kailai rokai.)

Tīdus sastinga. Viņš nebija paspējis izvairīties no mestās ledus lodes. Viņš nebija paspējis izvairīties no mestās ledus lodes! Kāds kauns! Puisis nosarka, tas nekas, ka to neviens nevarēja redzēt. Kauns no skolotāja. Tāds kauns, ka acis nevar pacelt.
Aizbēgt nevar. No vietas izkustēties arī nē. Puisis aktivizēja prasmi, kuru juta esam savā matērijā. Un tad, ka nezini, kas tas ir? Te jau var paspēt nomirt agrāk, kamēr atsilsi un mierīgi izpētīsi, un tad būsi nomiris, to neuzzinājis! Tā nevar.

[Elony]

Keilas mestā maģija bija trāpījusi Tīdum blakus, nevis tieši pa viņa kājām, tāpēc izveidojies ledus bija iesladējis viņa pēdas un potītes. Ar kārtīgiem centieniem varēja tikt vaļā, tiesa gan, labāk, lai zobenam tobrīd nav aktīvas ledus maģijas.
Tīdusa ienaidnieka prasmju matērijas spēks ieplūda viņā un ja viņš tu virza un pretinieku (visticamāk) tad jūt kā no rokas iznāk... skaņa... skaņas viļņi, kas viņam un apkārtējiem likās vienkārši nepatīkami, bet pretiniekam izjauca koordināciju un koncentrāciju. Sairusa lode ķēra viņu kaklā un kareivis nokrita zemē.

Kīras pretinieks, lai arī kā viņa pūlējās, tik ātri uzveicams nebija. Kad Kīra pret viņu sāka izmantot jaudīgo Šautra3 maģiju, kas spoži apgaismoja apkārtni un burtiski izdedzināja vietu, kurā trāpīja, jo pretinieks tomēr sekundi pirms trāpījuma palēca malā. Tagad viņš centās nepieļaut, ka Kīrai vēl rodas iespēja šo maģiju izmantot. Cik viņš bija izturīgs, to vēl pārbaudīt nevarēja, bet veiklāks un stiprāks gan. Kīrai nebija viegli izvairīties no viņa cirtieniem un šāvieniem. Viņam izdevās ar asmeni iegriez seklas brūces viņai labajā augšdelmā un ar lodi izraut caurumu apmetnī.

Tikmēr gaišajā mētelī tērptais vīrietis, kurš bija paslēpties aiz ložmetēja aizsargplāksnes, bija izdarījis savu gājienu. Gaišā virs viņa parādījās aplis ar savādiem simboliem, it kā iezīmēts tur ar sarkani mirdzošu krītu. Aplis spoži iemirdzējās un pazuda. Viņa vietā bija lidojošs monstrs vismaz trīs metrus garš. Tas bija izsaucamais monstrs Ivrits, kas izmantoja uguns spēku. Monstrs lidoja tuvāk helikpterim, kareivjiem un arī specvienībai. Kareivji sāka šaut pa šo radību un tā ierēcās.
Kīrai tas nozīmēja lielākas grūtības. Viņa ar savu pretinieku atradās sānis no pārējiem, bet kareicji bija tomēr ar savām lodēm nedaudz novērsuši pretinieka uzmanību no Kīras.

Bet nekāda lielā cīņa nesanāca.

No gaisā nokrita (vai nolaidās) Klauds, netālu no Ivrita. Drīzāk jau nokrita, viņš gan piezemējās uz kājām, bet smagi, viņam rokās bija liels zobens. Pamatīgāks kā tas, ko turēja laboratorijā. Tagad labi varēja redzēt, ka viņam pie labā pleca ir balts spārns, no kura nobira vairākas spalvas. Jāteic, ka Klauda parādīšanās piesaistīja visu uzmanību. Pats Klauds gan nepievērsa uzmanību monstram, bet skatījās debesīs un ne bez pamata. Vīrietis, tērpies sarkanā mētelī un ar melnu spārnu pie kreisā pleca, strauji laidās lejup un pārcirta Ivritu uz pusēm, nezvērs pārvērtās liesmās, kas izzuda. Ar garu, sārtu zobenu, kas atgādināja rapieri, svešais, nedaudz smaidot skatījās uz Klaudu, kurš savukārt pilnīgu uzmanību veltīja melni spārnotajam. Divi spārnoti vīri ar zobeniem rokās, viens otram pretī. Viens melni tērpies, blondiem izspūrušiem matiem, lielu, resnu zobenu un baltu spārnu. Otrs sarkanā mētelī, rudiem, pusgariem matiem, slaidu zobenu un melnu spārnu.
Kareivji īsti nezināja ko darīt. Komadieris pagaidām pavēlēja nešaut.
Kaits Sits, kurš joprojām bija pie helikoptera, ievaicājās: "Vai viņš ir vai nav mūsu pusē?"

Kīras pretinieks izmantoja situāciju, lai bēgtu uz reaktoru, ko ar lielu lēcienu arī izdarīja. Sarkanajā mētelī tērptais tad pamanīja Kīru un likās tā kā apmulstam. "Valkīra?" viņš neticīgi un reizē cerīgi ievaicājās.

[Roviela]

- Tas ir tā spiedzošā mošķa ierocis! - Tīdus klusi iesaucās, kad skaņa tik veikli izjauca pretinieka koordināciju. Puisis pats to bija izbaudījis uz savas ādas, tāpēc labi saprata, kas nupat notika.
Gaišmatainais puisis izmantoja cīņas pārtraukumu, lai deaktivizētu ledus maģiju zobenā un izcirstos laukā no sasaluma. Nākamos brīžus viņš pavadīja, lēkājot uz augšu un uz leju, lai atgūtu kustības spēju potītēs un atsildītu zābakus.

Vēl viens spārnainis! Sarkanā apģērbā un melnu spārnu, bet Sephirots tas nav, to Tīdus redzēja uzreiz. Kad svešā acis pievērsās Kīrai un viņš cerīgā balsī pavaicāja, vai viņa nav Valkīra, Tīdum radās aizdomas par melnspārņa personību. Genesis! Tam ir jābūt viņam.

[Sindra]

Kīra saprata, ka pretinieku uzveikt nebūs tik vienkārši. Viņš acīmredzami bija spēcīgāks pat viņu.
Vai arī izturīgāks, tas vēl bija jautājums. Iespējams, ka Kīras izturība varētu būt lielāka un uzbrucējs nogurtu pirmais.

Kādā brīdī, kad apkārt nozibsnīja sarkanās matērijas izsaukšanas aplis, Kīra pamanīja, ka uzbrukumā tiek sūtīts Ivrits un viņas uzbrucēju vairs nenogurdināja kareivju lodes.
Tas bija slikti. Taču tad pretinieks pēkšņi metās uz reaktoru. Kīra gatavojās skriet viņam pakaļ, jo likās, ka ļaut atpūsties pretiniekam nebija prātīga doma.

Meiteni iztraucēja balss, kas atskanēja aiz muguras. Viņa neveikli palecās un paskatījās pār plecu. Kīras skatiens pie melnspārņa aizkavējās ilgāk nekā viņa bija paredzējusi un zaudējot koncentrēšanos, Kīras kāja paslīdēja pret akmeņaino zemi un viņa pilnā augumā nogāzās gar zemi. Pat zobens no rokas izkrita.
Kāds kauns! viņa gulēja zemē un raudzījās uz savu savainoto roku. Tagad viņai vēl bija arī nobrāzti ceļi. Tie jau svila, to varēja just.

[Elony]

Kad Kīra nogāzās zemē, sarkanajā mētelī tērptais attapās un gribēja iet klāt Kīrai, bet viņam bija tāpēc jāiet tuvāk Klaudam un viņš to iztulkoja kā uzbrukumu, jo nemanīja, kas notiek ar Kīru. Klauds cirta rudmatim ar zobenu, tāpēc tas veikli atlēca malā un likās sadusmojamies.
"Neuzdrošinies!" melnspārnotais iesaucās. Viņš ar roku pārvilka pār zobena asmeni un tas iemirdzējās sarkanā gaismā. Klauds skrēja pretī rudmatim, savicināja gaisā savu zobenu un tā asmens sāka it kā izstaroja zilganu gaisa viļņošanos ap sevi. Klauds spēcīgi trieca savu zobenu pret pretinieka zobenu, no sadursmes radās kaut kas līdzīgs sprādzienam, atmirdzēja spoža gaisma un uz visām pusēm gāja triecienvilnis, kas bija spejīgs nogāzt no kājām, ja nebija kur pieķerties un pieturēties. Kaits Sits tika iemests iekšā helikopterā.
Kad triecinvilnis un mirdzošā gaisma norima, Klauds un viņa pretinieks vairs nebija uz zemes. Augstu gaisā varēja dzirdēt cīņas troksni un tur ik pa brīdim atmirdzēja gaisma. Tikmēr abi izdzīvojušie uzbrucēji bija iebēguši iekšā reaktorā.

[Roviela]

- Stulbeņi jūs abi! - Tīdus salika rokas ruporā uz cīnītāju pusi un ieaurojās tik skaļi, cik vien spēja. Raidīt dezorientējošo skaņas vilni abu virziena viņš neuzdrošinājās - ja nojauks abus, tad labi, bet ja vienu, tad šis viens var iet bojā, un tā būs Tīdus vaina.
- Ienaidnieks ir reaktorā! Klaud! Genesi! Laidieties lejā! - puisis turpināja brēkt.

Ja viņi abi nemož no tāda apvainojuma, tad Tīdus skrien uz helikopteru, kur mēģina pārliecināt pilotu, lai ļauj viņam pabļaustīties pa megafonu.