Final Fantasy VII: Spārnoto Rēgi, [PZP] Final Fantasy VII Opcijas

[Elony]

Pirms gada

(IMG:http://i205.photobucket.com/albums/bb239/elsarels/Winged%20Spirits/default.jpg)

Tumšā pazemes alā zem Midgaras drupām gulēja kāds līdz viduklim kails vīrietis, bezsamaņā vai miris. Viņš gulēja uz klints, kuru ieskāva ūdens un kuru apmirdzēja mēnesgaisma no cauruma alas griestos. Kādā brīdī vīrieša ķermenis izstraoja elektrisku lādiņu, kas iegāja zemē visapkārt. Pēc tam atmirdzēja gaisma no enerģētiskas sfēras, kas arī atradās tajā pašā alā. Cits vīrs, tērpies tumši sarkanā mētelī, atbrīvojās no enerģētiskas sfēras, kuras iekšienē atradās. Viņš piecēlās un piegāja pie zemē guļošā..
Paņēmis nekustīgo rokās, vīrietis uzlūkoja mēnesi, kas spīdēja no augšas.
"Vēl ir par agru doties gulēt." Viņš ierunājās. Pēc tam novērsās no mēness un pasmaidīja.

"Mums joprojām ir daudz darāmā... brāli."

Vīrietim aiz muguras parādījās viens tumšs milzu spārns. Viņš to savicināja, pacēlās gaisā un pameta alu ar guļošo uz savām rokām.


Tagad.

Pēdējo gadu laikā Junona nebija pieredzējusi lielas arhitektūras pārmaiņas. Galvenā pilsētas daļa joprojām bija izvietota terašu veidā, no pilsētas uz dienvidiem joprojām atradās lielā gaisa transporta pacelšanās platforma, zem kuras savukārt atradās vecpilsēta. Protams, jau 4 gadus pilsētā nebija lielais superlielgabals Sister Ray par ko varēja tikai priecāties.

Bija jaukas pavasara dienas vidus un visās pilsētas ielās varēja labi dzirdēt jūras viļņu šļakstu. Toties ShinRa kompānijas ēkai, kas pacēlās kā tornis virs pilsētas no augšējām terasēm, bija laba skaņas izolācija. Tās iekšienē jūras skaņas nebija dzirdamas.

Šo ēku savām vajadzībām bija pārņēmusi Pasaules Atjaunošanas Orgānizācija un veco ShinRa simboliku nomainīja P.A.O. akronīms.

Kareivjus, kas bija izraudzīti veidot speciālo vienību sagaidīja pie šīs ēkas ieiejas. Sagaidītāji bija PAO administratīvie darbinieki, kas parādīja, kur atnākušie varēja atstāt savu transportu, ja tāds bija. Pēc tam viņus pavadīja uz liftiem un nogādāja vienā no augšējiem stāviem, līdz ieveda plašā apspriežu telpā. Šeit bija ovāls galds, kura vidū atradās puslodes formas objekts - hologrammu projektors. Ja neskaita vēl mīkstus ādas krēslus un divus logus, kas pavēra skatienu uz pilsētu lejā un tālāk uz jūru - telpā nekā vairāk nebija.
Likās, ka priekšniecība taisās ierasties tikai tad, kad visi būs sapulcējušies.

[Roviela]

- Nē, visi nē, - Tīdus atbildēja.
- Mēs ar skolotāju paspējām aizbēgt, un pēc tam dzīvojām klusi un nemanāmi. Īstenībā es biju ļoti priecīgs, kad uzzināju, ka tu esi dzīvs, lai nu kā, un Tifa arī.
- Droši vari pētīt visus pierakstus, ko vien vajag, ja tikai no tā paliks labāk. Tur, bēniņos ir arī visādi papīri no agrākiem laikiem, varbūt tur ir kas nolikts.
- Jā, kas tieši par murgu? Ja meklēsim atbildi visi kopā, tad vajadzētu, nē! noteikti paveiksies. Kāpēc Tev šķiet, ka jūc prātā?

[Elony]

Klauds paskatījās uz Kaitu.
"Es viņiem daudz pastāstīju par mūsu agrākajiem piedzīvojumiem."

"Sākumā bija murgi miegā, tad tas sāka rādīties arī nomodā." Klauds teica. "Viņš... Sephirots." Klauds nolaida galvu. "Es domāju, ka tiku ar viņu galā, bet nē, tā nav. Bet tās nav tikai manas iedomas, tas ir kas vairāk... Un kad parādījās spārns, es sapratu, ka ar mani kaut kas notiek. Es zinu, ka Hodžo man iedeva Jenovas šūnas un apstroja ar Mako, bet es gribu saprast, ko tieši un kā viņš izdarīja. Varbūt tā būs atbilde uz to, kas ar mani notiek tagad." Viņš paskatījās uz grāmatu rindām.
"Tikai tagad redzu, cik tas šķiet neiespējami."
Klauds atkal pievērsās ceļiniekiem. "Es nezinu, kas īsti notika Modeohaimā. Man likās, ka es atkal murgoju, redzu pagātni, attapos tālu kalnos, tikai vēlāk uzzināju, kas tur bija noticis."
"Klaud, tu domā, ka Sephirots... ?" Kaits ierunājās.
Klauds papurināja galvu. "Es nekā nezinu."
"Klaud, atgriezīsimies centrā, mūsu zinātnieki..."
"Nevajag." Klauds iebilda.
"Mēs daudz zinām par ShinRa biotehnoloģiskajiem projektiem, arī Jenovas projektu, mēs varam..."
"Es nevēlos... es tikšu galā pats, es apsolu!" Klauds cieti noteica un Kaits vairs neko neteica, tikai papurināja galvu. "Un kā tad tavi draugi? Tava ģimene?"
Klaids neatbildēja, tikai pagrieza galvu sānis.
"Tā būs labāk." viņš klusi noteica.

[Sindra]

Varbūt datorā var atrast kaut kādas piezīmes, ja pameklētu pēc tava vai Zaka vārda?
Kīra ieminējās. Tur galdā mētājās kaut kāds portatīvais dators. Grāmatu plauktus mēs diemžēl sajaucām, bet tie diez vai Tev palīdzētu.

Varbūt viņš cenšas atgriezties? Tādēļ Tu jūties slikti? Kīra piegāja pie Klauda un pieskārās viņa plaukstai to satverdama un viegli paspiezdama.
Ja vien ir kāda iespēja, ka mēs Tev varam palīdzēt, saki. Arī tad, ja Tava vienīgā vēlme ir, lai mēs aizvācamies no šejienes un liekam Tevi mierā.
meitenes skatiens bija mierinošs, viņa mēģināja nomierināt apjukušo puisi.

[Džea]

Varbūt ļauj palīdzēt? Reizem visu vienam darot ir tikai sliktāk. Turklāt ir arī situācijas, kad tu viens nevari izdzīvot.
Keila sacīja palūkodamās uz Klaudu.
Kā to saprast? Murgi nomodā. Kaut kas līdzīgs vīzijām?
Sieviete apmulsusi jautāja.

[Roviela]

- Sephirotam nav balta spārna. Man stāstīja, ka tāds ir bijis Andžīlam, un kloniem, - Tīdus iebilda.
- Man izskatās, ka tas, kas ar tevi izdarīts, turpina attīstīties, un par to tu varētu ko atrast vienīgi kādā dienasgrāmatā, nevis eksperimenta pierakstos. Dienasgrāmatā, kur Hodžo rakstījis savas cerības un vīzijas par to, kas varētu sanākt. Ar piebildi - "es būšu dižākais zinātnieks pasaulē!", rindkopas beigās.
- Var arī būt, ka Sephirots cenšas atgriezties. Tu nepadodies viņam! Neatdod viņa pārvaldīšanā tās Jenova šūnas, kas tagad ir tavas. Tavas, ne viņa! Tu esi Tu pats, un, ja vajag, es atdošu savas atmiņas par Tevi. Tās ir īstas, tās nav ietekmētas, tā ir daļa no īstā tevis. Un tā ir daļa, kuru Sephirots nezin, un tāpēc nevar tev atņemt vai ietekmēt.
- Nu, ejam meklēt dienasgrāmatu?
- Starp citu, es jau nomocīju Kīru ar jautājumiem par to, kā darbojas spārns. Kā var palidot ar vienu spārnu? Parādīsi? Lūdzu?

[Sindra]

Sephirotam nav spārna. Ne balta, ne melna. Nekad neesmu redzējusi. Kīra noteica.
Viņa jautājoši lūkojās uz Klaudu. Ko viņš izlems darīt.
Savā ziņā viņai radās sajūta, ka ar saviem jautājumiem un piedāvājumiem, biedri puisi par daudz nomoka.

[Elony]

Klauds pakratīja galvu.
"Nē, tas nav tā, kā bija agrāk. Es atceros visu... savu pagātni. Tā nezūd. Es tikai neesmu pārliecināts par to, vai tas, kas notiek ap mani ir pa īstam vai nē." Viņš paskatījās uz Kīru un Tīdusu.
"Jūs abi... es jūs daļēji atcerējos, vienam bija jābūt mirušam, bet otra arī bija redzēta kā sapnī. Tāpēc kad ieraudzīju, nesapratu...
Man sāka naktī murgos rādīties Sephirots. Pastāvīgi. Es vairs nevarēju gulēt un vēlāk es viņu dzirdēju un redzēju arī nomodā. Es cīnijos ar viņu... bet tās varēja būt arī manas iedomas. Līdz Modeoheimā... " Klauds parādija aizdzijušu rētu uz augšdelma.
"Es viņu atkal redzēju un ar viņu cīnijos. Un viņš mani ievainoja... Tas bija pa īstam, jeb varbūt es savainoju pats sevi un tiešām jūku prātā?"
Viņš paskatījās apkārt. "Vai... Sephirots šeit arī nemeklēja atbildes un nesajuka prātā?" Klauds likās kļūstam izmisīgāks.
Kad Tīdus pajautāja par spārnu, viņš tikai pakratīja galvu. Bet Kīras atbilde lika ierunāties:" Nē, Sephirotam ir spārns. Melns spārns, tā ir zīme tiem, kas ir... nolādēti."
Viņš atkal nolaida galvu.
"Šurp nākt bija kļūda."
"Klaud..." Kaits ierunājās.
Klauds devās uz izejas pusi un gaidīja, kad viņam dos ceļu.
Nonākot jaunajam vīrietim aiz muguras, varēja redzēt ka džemperī ir liels plīsums, šķērsām pāri labajai lāpstiņai.


Šo rakstu rediģēja Elony: 20.03.2009 10:38

[Roviela]

- Es arī domāju ka tu un Tifa esiet pagalam, kad atgriežoties jūs vairs neatradu. Es jau divas reizes esmu bēdzis no Sephirota, jo biju par mazu. Trešo reizi es nebēgšu.
Tīdus pagāja nost no ceļa.
- Klaud, nē. Tu nejūc prātā. Tas ir kas cits, un tam var atrast iemeslu. Tu nepadodies! Bailes nonāvē pirms zobena! Tagad mēs arī meklēsim atbildi, vismaz es to darīšu.
- Klau! Vēl viens padoms. Es zinu, kā var atšķirt halucinācijas no kaut kā īsta. Uzspied ar pirkstu acu ābolam. Īstas lietas dubultosies, halucinācija - nē.

Šo rakstu rediģēja Roviela: 20.03.2009 11:35

[Sindra]

Kad Klauds nosauca spārnotos par nolādētajiem Kīra no viņa atkāpās it kā būtu ieraudzījusi rēgu vai kaut ko tikpat briesmīgu.
Meitene izskatījās nobālējusi un kādu brīdi klusēja.
Kā Tu uzdrīksties! viņa uzsauca Klaudam, kad tas jau bija pagriezis muguru. Labi, es nezināju, ka Sephirotam arī ir spārns, bet ne jau spārni kādu no viņiem padara par briesmoni.
Kā Tu vari teikt, ka Andžīls bija nolādēts? Lai arī viņš bija spārnotais, man nekad nav nācies sastapt cēlāku personu par viņu.
Nolādēts, ja?

Jā, tā bija kļūda uz šejieni nākt, jo Tavi vājie nervi tāpat nekad nespētu samierināties ar to, ko Tu iespējams šeit uzzinātu.
Ej, vientulībā pagaudies kādā stūrītī par savu smago likteni. Iespējams, ka atradīsies vēl kāds, kurš būs ar mieru ziedoties Tavā labā.

Viņa nikni pārlaida skatienu pār Klauda augumu īpaši pār vietu, kur džemperis bija saplīsis.

[Mattiass]

Sairuss, kurš bija stāvējis pie bibliotēkas durvīm, pakāpās malā, dodams ceļu. Viņš, atšķirībā no biedriem, šādos gadījumos nemēdza īpaši sarunāties ar svešiniekiem, ja bija kāds cits, un tā vietā visus vēroja it kā no malas. Arī šoreiz līdz ar to visu laiku bija klusējis, vērodams svešinieku.

[Elony]

Klauds skatījās uz Tīdusu kurš uzmundrināja un deva padomu.
"Hm, es nepadodos. Bet es nedrīkstu apdraudēt tos, kas man apkārt."
Kad Kīra sāka bārstīt apvainojumus, Klauds pagriezās pret viņu. Viņš nelikās, aizvainots, varbūt tikai mazāk melanholisks, vairāk nopietns. Klauds piegāja pie Kīras un ar roku sažņauda viņas delnas locītavu. Tad palaida vaļā.
"Kas notika ar tiem, kuriem bija spārni? Ko viņi izdarīja, vai tu to zini?
Jenovas šūnas, tās ir arī tevī. Spēks, ātrums, izturība un lielākas maģiskās spējas, tas liekas tik lieliski. Ja Geostigma bija vienīgais, kas tev bija jāpiedzīvo dēļ tā, tad tev ir paveicies." viņš pateica.

Šajā brīdī zvanīja Kīrai pa telefonu. Tas bija vienības komandieris.

[Roviela]

Tīdus uzmundrinoši pamāja.
- Jā, tā tas ir, bet uzkrītot slepeni kā sniegs uz galvas pat ar vislabākajiem nodomiem, tu vari izsaukt uguni uz sevi tad, ja tā ir vajadzīga citur. Mēs nevaram norunāt kādas zīmes? Ja jūties labi un viss ir kārtībā, tad dod zīmi, ka ieradīsies. Ja tās nebūs, tad mēs zināsim, ka neesi savā ādā. Der?
Viņš dzirdēja, ka kāds izsauc Kīru, bet īpaši nepievērsa uzmanību - viņa pati pateiks, ja tas attieksies uz viņiem visiem.
- Tu tiešām neredzēji nevienu pašu citu Modeoheimā kā Sephirotu, ar kuru cīnījies? Pārlieku pamatīgi tās sardzes tika iznīcinātas. Vai vienam reizē tas būtu pa spēkam tā, ka neviens pats no sargiem nepaspēj neko ziņot? Turklāt, atceries, tas nevari būt tu, jo tai otrai bāzei tu tuvumā nebiji, vismaz tā sapratu no Kaita, bet tur rezultāts bija tāds pats.

[Sindra]

Kad Klauds sažņaudza Kīras roku, meitene skaļi noelsās un sapurināja galvu.
Viņa izskatījās nobālējusi un atrāva savu roku no puiša.

Sephirots ir atgriezies. viņa satraukti nočukstēja Un Tu esi ar viņu saistīts.
Neskaries man klāt! Kīra atkāpās soli no Klauda. Tu noteikti nonāksi viņa varā. Vai jau esi.

Viņa sataustīja somiņā telefonu un pāris reizes ievilkusi elpu, nospieda savienojumu.
Jā... viņas balss jau skanēja pavisam mierīgi.

[Elony]

Klauds ievilka elpu, kad Kīra ierunājās, likās, ka sievietes vārdi viņu satrauc. Viņš tāpēc neatbildēja Tīdusam, bet devās prom no laboratorijas, paejot garām pārējiem. Klauds izgāja gaitenī, bet Kaits šim sekoja.
"Klaud, pagaidi! Es tev sekošu, neatstāšu!" kaķis sauca.

Vienības komandieris ātri teica: "Reaktoram uzbrūk. Mēs tūlīt izlidosim ar helikopteri. Nāciet ātri!"

[Sindra]

Sasodīc! Kīra atvienoja sarunu un metās uz izeju pa ceļam saukdama:
Reaktoram uzbrūk! Ātri! Visi uz helikopteri! viņa panāca Klaudu un paskatījusies uz bālo puisi pamāja uz reaktora pusi.
Reaktoram uzbrūk. viņas balss jau skanēja mierīgāk.
Kīra negaidīja nekādu atbildi nonākusi tornī, viņa palēcās un uzlēca līdz kāpņu augšai. Tad pa caurumu uz jumta un skrēja helikoptera virzienā.
Nolēkusi no ēkas, viņa turpināja skriet apstājusies tikai pie helikoptera.
Visi tūlīņ ieradīsies. viņa noteica komandierim un palūkojās uz kalniem, virzienā, kur atradās reaktors.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 21.03.2009 22:13

[Džea]

Keila pārsteigta palūkojās uz Kīru. Līdz šim viņa spēja saglabāt mieru, lai gan kā rādās tad šī tēma Kīrai bija aizvainojoša. Diemžēl sieviete nezināja par kādiem cilvēkiem gāja runa.
Klaudam tika dots ceļš, toties Kīras teiktais bija pārsteidzoš. Acīmredzot PAO bija taisnība. Pēc mirkļa arī viņa bija pie helikoptera.

[Roviela]

Tīdus metās ārā no laboratorijas. Nekādas mantas viņam paķert nevajadzēja, un viņš skrēja taisnā līnijā uz helikopteru, pa ceļam uzsaucot Klaudam:
- Ja kāvies ar viņu, tad vēl neesi pilnībā viņa varā! Un tavs spārns ir balts! balts kā Andžīlam, nevis melns kā Sephirotam!

[Elony]

Kad Kīra Klaudam uzsauca, viņš apstājās. Bet neko neteica, nolieca galvu, it kā mēģinādams izlemt. Kaits pats burtiski salēcās un savicināja dūres: "Būs kauja!"
Tīdum ierunājoties Klauds pamāja puisim ar galvu, bet vēl neskrēja tālāk.

Kīrai šoreiz izdevās tikt uz jumta caur caurumu bez brūkošiem akmeņiem. Helikopteris bija savrupmāja blakus un rotors uzņēma ātrumu. Kareivji, bruņojušies ar automātiem, sēdās iekšā. Neskaitot pilotu un komandieri, kas iekārtojās blakus pilotam, aizmugurē sasēdās vēl pieci, zem pilota kabīnes, helikoptera korpusa apakšā bija neliels ložmetējs, bet kareivji pašlaik pārbaudīja, vai lielāks ložmetējs ar rotējošo stobru, uzstādīts sānos kravas telpai, ir kārtība.
Pašazieriem bija jālec kravas daļā kopā ar kareivjiem un jāturās pie kā nu var - krēslu šeit nebija.

Kad Tīdus un pārējie steidzās augšā pa kāpnēm no laboratorijas, viņi redzēja, kā garām pašaujas Klauds, ar lielu, baltu spārnu aiz muguras, noliegtu uz leju un Kaitu, pieķērušos pie Klauda kājas un kaut ko sauca, Klauds ar zobenu izcirta sev eju tieši tornīša jumtā, bet nekādas bīstamās atlūzas lejā nekrita, tikai laidās baltas spalvas.

Kīrai komandieris pateica, ka gaidīs vienu minūti. Tad, par spīti rotora troksnim, varēja sadzirdēt troksni no savrupmājas un redzēt, kā no torņa izlido tumšs stāvs ar baltu spārnu.
"Kas, sasodīts, tas?!" viens kareivis iesaucās un jau gatavoja ieroci. Tumšais stāvs pielidoja tuvāk un nometa tādu kā atsperīgu futbola bumbu, kas atsitās pret zemi un pieripoja pie Kīras kājām, atklājot, ka tas bija Kaits, sarāvies kamoliņā, bet tagad nosēžoties zemē un papurinot galvu. Tumšais stāvs tikmēr lidoja tālāk, uz reaktora pusi.
"Ehhh... ar viņu nekad nav bijis viegli..." kaķis noteica. "Varu ar jums?"

Visi tie, kas devās uz helikopteri, drīz vien arī bija klāt.

Šo rakstu rediģēja Elony: 21.03.2009 22:56

[Roviela]

Tīdus bija ielecis kravas nodalījumā.
- Nešaujiet! Tas ir Klauds. Baltspārnis ir Klauds, - viņš uzsauca tā, lai kareivji dzirdētu.
- Kait, ar tevi viss kārtībā? - puisis rūpīgi noskatīja kaķi.
- Jā, es zinu. Atceros! Savdabis un savrupnieks viņš ir. Vienmēr tāds bijis.

[Sindra]

Tas ir savējais. Kīra uzsauca kareivim, kas Klauda virzienā jau pagrieza stobru.
Nevajag viņu aiztikt.

Viņa iekārtojās helikopterī un skumji nolūkojās uz Klaudu, kurš aizlidoja.
Jā... tā viņi visi...
Tik smagi cieš dēļ saviem necilvēciskajiem spārniem, bet nepamanīju nevienu, kurš savu ciešanu dēļ neizmantotu lidošanas iespēju.
Viņas mute savilkās skeptiskā smaidā. Meitene ievilka kaķi helikopterā un pieliecās pie viņa galvas.
Kad viņš man pieskārās, es redzēju Sephirotu. viņa klusi iečukstēja kaķim austiņā.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 21.03.2009 22:59