Final Fantasy VII: Spārnoto Rēgi, [PZP] Final Fantasy VII Opcijas

[Elony]

Pirms gada

(IMG:http://i205.photobucket.com/albums/bb239/elsarels/Winged%20Spirits/default.jpg)

Tumšā pazemes alā zem Midgaras drupām gulēja kāds līdz viduklim kails vīrietis, bezsamaņā vai miris. Viņš gulēja uz klints, kuru ieskāva ūdens un kuru apmirdzēja mēnesgaisma no cauruma alas griestos. Kādā brīdī vīrieša ķermenis izstraoja elektrisku lādiņu, kas iegāja zemē visapkārt. Pēc tam atmirdzēja gaisma no enerģētiskas sfēras, kas arī atradās tajā pašā alā. Cits vīrs, tērpies tumši sarkanā mētelī, atbrīvojās no enerģētiskas sfēras, kuras iekšienē atradās. Viņš piecēlās un piegāja pie zemē guļošā..
Paņēmis nekustīgo rokās, vīrietis uzlūkoja mēnesi, kas spīdēja no augšas.
"Vēl ir par agru doties gulēt." Viņš ierunājās. Pēc tam novērsās no mēness un pasmaidīja.

"Mums joprojām ir daudz darāmā... brāli."

Vīrietim aiz muguras parādījās viens tumšs milzu spārns. Viņš to savicināja, pacēlās gaisā un pameta alu ar guļošo uz savām rokām.


Tagad.

Pēdējo gadu laikā Junona nebija pieredzējusi lielas arhitektūras pārmaiņas. Galvenā pilsētas daļa joprojām bija izvietota terašu veidā, no pilsētas uz dienvidiem joprojām atradās lielā gaisa transporta pacelšanās platforma, zem kuras savukārt atradās vecpilsēta. Protams, jau 4 gadus pilsētā nebija lielais superlielgabals Sister Ray par ko varēja tikai priecāties.

Bija jaukas pavasara dienas vidus un visās pilsētas ielās varēja labi dzirdēt jūras viļņu šļakstu. Toties ShinRa kompānijas ēkai, kas pacēlās kā tornis virs pilsētas no augšējām terasēm, bija laba skaņas izolācija. Tās iekšienē jūras skaņas nebija dzirdamas.

Šo ēku savām vajadzībām bija pārņēmusi Pasaules Atjaunošanas Orgānizācija un veco ShinRa simboliku nomainīja P.A.O. akronīms.

Kareivjus, kas bija izraudzīti veidot speciālo vienību sagaidīja pie šīs ēkas ieiejas. Sagaidītāji bija PAO administratīvie darbinieki, kas parādīja, kur atnākušie varēja atstāt savu transportu, ja tāds bija. Pēc tam viņus pavadīja uz liftiem un nogādāja vienā no augšējiem stāviem, līdz ieveda plašā apspriežu telpā. Šeit bija ovāls galds, kura vidū atradās puslodes formas objekts - hologrammu projektors. Ja neskaita vēl mīkstus ādas krēslus un divus logus, kas pavēra skatienu uz pilsētu lejā un tālāk uz jūru - telpā nekā vairāk nebija.
Likās, ka priekšniecība taisās ierasties tikai tad, kad visi būs sapulcējušies.

[Roviela]

- Piekrītu! - Tīdus pamāja ar galvu.
- Ja vien mēs nebūtu bijuši tik liderīgi un būtu apmainījušies ar telefona numuriem. Ja meitenes drīz beigs, tad gan jau nāks šurp pašas. Nokāpšu lejā pie Keita un Sairusa. Pateikšu, ka mūs ierādītā telpa ir te.
Viņš tā arī dara - kāpj lejā un meklē kaķi un Sairusu, kuriem pasaka, kura telpa ir ierādīta viņiem, un kāds ir Kīras plāns.

[Sindra]

Kīra tikmēr uzkāpa uz jumta un mirkli pavēroja meiteņu trenniņu.
Mums iedalīja pašiem savu guļamistabu. Mēs ar Tīdu aiziesim uz pilsētu. Jums vajadzētu pasargāt to caurumu pie torņa pa kuru es izlēcu un pa kuru uz laboratoriju nāca lidonis.
Ja gadījumā manāt viņu vai kādu citu nekārtību cēlāju, lūdzu zvaniet man nekavējoties.
Meitene nosauca savu telefona numuru un ierakstīja savā telefonā abu biedreņu numurus.
Kad mēs atgriezīsimies, tad mēs sargāsim un jūs varēsiet doties atpūsties.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 16.03.2009 15:18

[washulis]

Nē. man nav nekādu iebildumu. It ne maz. Viņa pasmaidīja, noliekot zobenu nost, jo lietojot matērijas, no tā liela jēga nebūtu. Tik rokās vietu aizņemtu.

Cik es dzirdēju, tad tev ir Ledus matērija. ļoti interesanti, jo man ir Uguns. Viņa vēl pasmaidīja un satverot savu Uguns3 matēriju, palūkojās Keilai acīs. Labi, es sākšu.

Viņa, priekš iesildīšanās, aidīja biedrenes virzienā nepŗāk lielu un ātru uguns strūklu, lai redzētu, kā viņa to atbaira vaio sasaldē. Jebkurā gadījumā, kāda ir viņas stratēģija. Tiklīdz tas bija izdarīt, viņa drošības pēc mainīja savu atrašanās vietu, paejot pāris soļus pa jumtu viegliem un ātriem soļiem, ar pēdām atrodot ka'du izcilni, ja vajadzības gadījumā vajadzēs lēkt.

[Roviela]

Tīdus, pilnā "kaujas gatavībā" gaidīja Kīru istabā.
- Varam doties! Te būs Sairusa numurs, un te būs, kā varam sazināties ar Kaitu. Iesim?

(OOC - man nav ne jausmas, vai Nibelheimā maz ir kāda laba kafejnīca. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Pēc izskata šķiet, ka varētu būt, tāda apmēram Alpu stilā, ar strūdelēm un vaniļas mērci, un vācu stila dziedāšanu. Valceri un tā. Aprakstos nekas tāds nav teikts, vienīgi veikals pieminēts, kur visādas burvju mantas nopirkt.)

[Elony]

Pilsētiņā bija tikai vienā iestāde, ko varēja saukt par kafejnīcu vai restorānu. Tā atradās blakus viesnīcai divstāvu ēkā. Īpašnieks ar ģimeni dzīvoja otrajā stāvā, kamēr visas telpas pie iestādes bija pirmajā stāvā. Tur bija liela zāle ar pieciem galdiem, pie katra varēja sasēsties četri cilvēki, pie vienas sienas bāra lete ar augstiem krēsliņiem. Iestādei nebija kāda noteikta stila, arī ēdienu izvēle bija dažāda, atkarībā no tā, ko pavāri uz doto dienu izlēma gatavot un tā, kādi produkti bija rezervē.
Nosaukums bija vienkāršs "Nibela kalns."
Pašlaik šeit bija kāda ģimene, vecāki ar diviem dēliem, kas pusdienoja un viens no kareivjiem, kas sēdēja pie bāra, laikam pēc maiņas.
Skanēja klusa mūzika.

[Sindra]

Pastāstīju meitenēm plānu, Kīra atgriezās uz istabu un uzlūkoja Tīdu.
Nu liekas, ka varam doties. viņa pasmaidīja un bija gatava sekot puisim.

[Roviela]

Tīdus nekavējās. Viņi devās uz vienīgo kafejnīcu. Puisis atvēra durvis un palaida Kīru pa priekšu.
- Sveicināts, saimniek! Kā labi klājas pa šo brīdi? - Tīdus sveicināja, uzsmaidot aiz letes stāvošajam. Galu galā, ne jau pirmo reizi puisis te iegriezās.
- Kāds noskaņojums šodien pavāriem un kas garšīgs dabūjams?

[Sindra]

Kīra laipni pasveicināja kafejnīcas saimniekus un izvēlējās vienu no galdiņiem pie kura apsēdās.
Viņa pagaidīja, kad Tīdus sasveicināsies un izdarīs pasūtījumu.
Pēc tam sēdēja pie galdiņa atspiedusies ar elkoņiem uz tā un lūkojās uz Tīdu.

[Elony]

Restorānā uzkodu un vieglo ēdienu kategorijā piedāvāja vienkāršu piena makaronu zupu, vārītas olas ar majonēzi, sēņu salātus. Kā galvenais ēdiens skaitījās karbonāde kopā ar piena mērci, kartupeļu biezputru un dažiem salātiem piedevās. Saldajā varēja dabūt saldējumu ar ievārīju vai ķīseli ar putukrējumu. Vēl bija dažādas bulciņas. Dzērienos varēja pasūtīt gan parastu tēju vai kafiju, glāzi piena vai augļu sulu. Protams, varēja dabūt arī alu un ko stiprāku.

[Roviela]

Tīdus aizgāja apspriesties ar Kīru - vai viņa gribēs zupu, vai labāk olas ar majonēzi? Kādus salātus karbonādei? Biešu? Tomātus? Jaukti? Un ko saldajā? Tēju vai kafiju? Kādu bulciņu? Kaut ko stiprāku?
Viņam nebija ne jausmas, kas meitenei garšo, tāpēc puisis centās nevērtēt gluži pēc savas garšas patikšanas. Vienīgi aperitīvu, kamēr viņi gaida, pasūtīja pa savam - campari ar apelsīnu sulu un ledu.

[Sindra]

Es labprāt vēlētos saldējumu ar ievārījumu. Un kafiju. Kīra izskaidroja savas vēlmes.
Noklausījusies ēdienkarti viņa smaidīja. Viņai sen nebija gadījies būt tādā lauku miestiņā.
Kafejnīca bija mājīga un Kīrai te visai labi patika.

[Roviela]

- Un viss? Tiešām? - Tīdus drošības pēc vēl pārprasīja. Ja nav viss, galu galā, var pasūtīt vēl kaut ko vēlāk.
Sev viņš pasūtīja karbonādi ar jauktiem salātiem bet bez mērces, un saldajā pievienojās Kīras vēlmei pēc saldējuma un kafijas.

[Sindra]

Nu ja. Mēs jau paēdām pirms treniņa. viņa noteica.
Tā, ka saldējums un kafija būs tieši laikā.
Kīra sagaidīja, kad izklaižu biedrs būs pasūtījis ēdienu un sēdēja viņam pretī un lūkojās uz puisi ar visai neizdibināmu skatienu.

[Roviela]

- Vai tev te patīk? - Tīdus ievaicājās, lēnām sūkdams aperitīvu.
- Varbūt nepatīk? Tu tāda kā domīga izskaties. Vai arī es kaut kā ne tā izskatos?

[Sindra]

Tu? Kīra iesmējās. Puisis ar neķemmētiem, gaišiem matiem, savādās drēbēs jautā vai viņš kaut kā ne tā izskatoties.
meitene gan mīļi paskatījās, lai Tīdus neapvainojas.
Šeit ir mājīgi. Man patīk.
Es vienkārši tā... viņa samulsa. Nu mani neviens sen nekur nav aicinājis. Un es jūtos nedaudz dīvaini.

[Džea]

Keila gan bija domājusi maģijas veidā izmantot zobenus, taču arī pret tiešiem uzbrukumiem Keilai iebildumi nebija. Visu interesantāk padarīja tas, ka šeit darbojās divas pretējas stihijas maģijas.
Manot ka uz Keilas pusi tiek raidīts uguns sieviete palēcās un no augšas raidīja Seo virzienā neloelu ledus bumbu. Pati tikmēr piezemējās mazliet tālāk no vietas, kur pirms mirkļa stāvēja.

[washulis]

Ledus lode tika drīs samanīta un Seo vēlējās izmēģināt, cik ātri viņai izdosies to izkausēt, kamēr tā vēl lidojumā. Laiks pagāja, bet Seo sasniedza vairs tikai silti ūdens tvaiciņi. Izskrienot cauri mazajam dūmu mākonītim, Seo rīkojās līdzīgi, kā pirmīt Keila. No palēciena raidot uguns lodi, bet tiklīdz bija piezemējusies, jau lielāku - abas Keilas virzienā.

Vēl Seo neviļus nopētīja apkārtni, pamanot gan kareivjus, gan faktu, ka Tīdus ar Kīru kaut kur aizklejojuši divatā.

[Džea]

Keila pie sevis pasmējās, saprotot ka ir radījusi Seo lietus mākoni. Tā vien rādās ka spēki bija vienlīdzīgi, jo abas maģijas bija pretrunā viena ar otrai un parasti iznīcināja. Uz to ugunslodi, kas tika raidīta no augšas Keila lika ledus strūklai to sastindzināt. Veidojās visai interesants skats. proti zilgana ugunslode, kas galu galā nokrita uz jumta un sašķīda. No otras lodes Keila izvairījās apmetot kūleni.
Ko tu teiktu, ja mēs maģiju apvienotu ar ieročiem? Tā būs interesantāk.
Sieviete jautāja.

[Elony]

Keilai izdevās izvairīties no Seo pirmās uguns lodes un saduroties ledus aukstumam ar uguns lodi, bija tāds kā sīks sprādziens, kas izpleta uz visām pusēm tvaika mākonīti.
Pēc tam Seo bija raidījusi vēl vienu parasto uguns lodi (maģija Uguns) un pēc tam stiprāku uguns lodi (maģija Uguns2). Kad pret pirmo Keila raidīja ledus aukstumu, atkal izveidojās neliels sprādziens un tvaika mākonis. Jo nevarēja jau sasaldēt uguni, kas nebija cieta lieta.

Otrā Seo lode bija lielāka un karstāka, tāpēc apmetot kūleni, lai no tās izvairītos, Keila juta tās svilinošo spēku, bet tas bija tikai uz brīdi. Uguns lode ietriecās jumta galā tornīša sienā un uzsprāga. Tas nebija tas tornis, kur agrāk dienā Kīra bija meklējusi baltās spalvas un kurā bija kāpnes uz pagrabu, bet tornis mājas otrā galā. Sprādziens lika izsprāgt vairākiem vecajiem ķiegeļiem, kuri vai nu ievēlās tornī iekšā vai ripoja pa jumtu lejā un gāzās zemē zālājā mājas prieksā. Daži uzlidoja gaisā un krītot ielauza jumta segumu, pēc arī noripoja zemē. Vietā, kur uguns lode ietriecās, nu bija caurumus, jumta daļa un siena ap caurumu liesmoja. Un tā kā torņa jumta'balstos bija koka detaļas, uguns varēja izplatīties.
"Pietiek! Nedomājiet demolēt vai dedzināt māju!" komandieris no lejas iesaucās.

[Roviela]

- Jā, te ir mājīgi, - Tīdus apstiprinoši pamāja ar galvu, nolēmis laist gar ausīm tos pāris vārdus, kas skāra viņa frizūru.
- Vai tas tik savādi, ka aicina? - viņš brīnījās. Puisim bija mazliet pagrūti saprast, kā tas var būt. Iespējams, tas bija tāpēc, ka šī bija maza pilsētiņa, kur visi pazina visus, un atnākt ar draugu vai draudzeni uz kafejnīcu nebija nekas tāds ļoti īpašs, jo vairāk tāpēc, ka izklaides iespēju te vispār nav daudz, un visi vienaudži tā vai savādāk pazina viens otru. Viņam pagaidām tas nenozīmēja kaut ko ļoti daudz vairāk. Kīra tagad bija vēl viena no Tīdus draudzenēm šī vārda parastā un vienkāršākajā nozīmē, vismaz puisis to tā bija pieņemis. Viņa bija savējā šajā mazajā, diezgan konservatīvajā pilsētiņas sabiedrībā kopš brīža, kad ar Tīdu kopā pārkāpa šīs kafejnīciņas durvis. Kopš šī brīža arī vietējie sasveicināsies ar viņu kā ar vietējo.
Bet, ko noliegt, arī otrs iemesls bija, un tas būtu - Kīra viņam patika, un aiziet ar viņu uz kafejnīcu bija lieliski. Ne par ko tālāk viņš pagaidām neprātoja.