Trauslā Vēsture, [C][GM][PZP] Opcijas

[Moriartijs]

(IMG:http://i248.photobucket.com/albums/gg197/korkijwolfijs/6pointz/louvre.jpg)

Trauslā Vēsture

Šī gada 3. marts. Agra pavasara diena. Gaisa temperatūra Parīzē ap 11 grādiem pēc Celsija. Skaidras debesis, bez mākoņiem. Mērens vējš.

Pēc jauki pavadītas dienas Luvrā un Parīzē, pēc anketas aizpildīšanas Jūs saņemat paziņojumu, ka Jūs kopā ar 12 citiem laimīgajiem iegūstat iespēju apmeklēt Luvru pēc slēgšanas laika. Tā ir lieliska un vienreizēja iespēja apskatīt mākslas darbus bez steigas un citu cilvēku netraucēti. Viss ko no Jums lūdz apmaiņā pret šo iespēju ir uzrakstīt recenziju, ko publicēs Luvras oficiālajā mājas lapā. Piekrītot šim nosacījumam, Jums tiek lūgts ierasties 7 vakarā pie Luvras ieejas – pie stikla piramīdas.

Ierodoties Jūs tiekat ielaisti Luvras telpās un nonākat grandiozajā uzgaidāmajā telpā

Nonākot lejā pa kāpnēm Jums paziņo, ka ekskursija sāksies tiklīdz kā visi būs ieradušies. Telpas izkārtojums. Līdz tam laikam ir iespēja baudīt uzkodas, iepazīties un sarunāties savā starpā. Līdz ar jums telpā ir vairāki apsargi, viens kas Jūs ielaida Luvrā, pārēji pie ejām tālāk Luvras teritorijā, un Jūsu sagaidītājs, Luvras kurators - ap trīsdesmi, stalts, ģerbies vienkārši un neuzkrītoši. Ar gudru skatienu, taču reizē viņš likās noguris - galu galā strādāt Luvrā nav joka lieta. Viņam pie žaketes ir piesprausta zīmīte kura vēsta ka viņa vārds ir Džeroms Ridlijs.

OOC: Daži spēlētāji pievienosies nedaudz vēlāk, tādēļ neaizraujaties ar spamošanu. Notikumi dosies uz priekšu, kad visi būs klāt. Tādēļ Jums ir iespēja sarunāties un iepazīties savā starpā. Lai veicas!

[echo3]

(OOC - Apgērbs kā augstmaņiem vai kā kalpotājiem? Tas ir šaušalīgi sažmiegto korsešu un pūderēto parūku laiks!)

Deg? - Samanta satraucās un pieskrēja pie loga. Sajutusi drēbes sitamies gar kājām, meitene automātiski palūkojās lejup. Brunči! Gari brunči! Samanta aši aptaustīja sevi un beigās pacēla rokas pie galvas - aube! Tagad viņa pamanīja to, ka visiem apģērbs mainījies, un ka pašai rokās vairs nav fotoaparāta.

Nevar būt! - Viņa izdvesa.

[washulis]

Sākoties lielajai gaismai, Persija instinktīvi pieķērās māsai, aizgriežot skatu prom. Vai kronis uzsprāga? Smiekli dunēja galvā. Kam tie piederēja?

Likās, ka šī viena doma cauri viņas galvai iet mūžību. Bet drīz viņa sajuta savādāku apkārtni. Smarža. Pamats zem kājām arī likās nedaudz savādāks. Viņai vajadzēja laiku, lai saprastu, ka ne jau pamats mainījies, bet viņas kurpes. Tagad tās līdzinājās kaut kādām dīvainām tupelēm no vecās mātes bēniņiem.

Šaise! Viņa skaļi iesaucās, nopētot visus. Tad sevi. Was...? Kas pie velna te notiek? Tas būtu tas, ar ko šī ekskursija būs īpašāka? Super reāls 3D? Varēja tā kā iepriekš pabrīdināt! Viņa skaļi sauca, bet pamanīja, ka Džeroms Ridlijs ir tik pat bāls un pārsteigts, kā citi. Bet kas tad smējās, ja ne gids?

Deg? Kas deg? Bet Luvrai taču ur ugunsgrēka signalizācija! Un kur kronis palika?

Izdzirdot Džeroma īso teikumu, brīdi Persefonei likās, ka tā ir vienīgā skaņa telpā. KO? KO JŪS TEICĀT? Kāds vēl 16... kāds tur gads? Tas tak nav normāli. Tas ir, tas nav reāli. Viņa, muti atplētusi piespiedās logam, pētot apkārtni. Viņa jutās slikti. Viduklis bija iespiests korsetē. Zem korsetes laikam kāds ducis apakšvārku.

Kas..? Kā? Ko.. ko mēs tagad darīsim? Viņa stenēja, šausmās lūkojoties, kā aiz loga deg.

[Beppo]

Nu gan, šitas nepavisam vairs nebija garlaicīga. Netraucētu korsete elpot, Loreta domātu, ka viss šitais ir īpaša atrakcija īpašās ekskursijas dalībniekiem, bet korsete bija arguments. Vai arī viņus visus iemidzināja un pārģērba? Diez vai.

Meitene mainoties laikiem bija pakritusi un tagad pierausās kājās, atļaudamās izmantot Rendela palīdzību.

— 1661. gads? — Loreta atkārtoja gida nosaukto gadskaitli, — Stilīgi! Es ar savām vidusskolas zināšanām varētu klūt par slavenu zinātnieci, un nākamās paaudzes mācīsies nevis par Ņūtonu, bet gan par Loretu Greju.

Spulgojošām acīm viņa pavērsās pret gidu.
— Man tikai vajadzēs kādu vīriešu kārtas palīgu, ja pareizi atceros, šajā laikmetā sieviete viena lāgā nevarēja tikt galā. Un vispār, ko mēs tagad darīsim? Vai nebūtu jātaisās no šejienes prom? Ja karaļa pilī tiks atrastas nepiederošas personas, visa mana zinātnieces karjera paripos zem giljotīnas.

OOC: Jā, Loretas vēstures zināšanas nav no tām labākajām. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

[Miervaldis Gotiņ...]

1661. gada februāris!? - Rendels iesaucās un nenoturēja muti. - [cenzēts]!

Tagad līdz viņa apziņai aizgāja arī tas, ka visi cilvēki, viņš tai skaitā, ir tērpušies dīvainās, neērtās drēbēs. Vēl viens iemesls lamāties...

Par cēloņiem, kāpēc tas notika, domāsim vēlāk. Tagad ir citas prioritātes. Mēs esam PAVISAM svešā valstī, nezinam valodu, esam būtībā totāli svešinieki. Pie kam, blakus plosās ugunsgrēks, un mēs esam vietā, kas...

Džerom! - viņš uzsauca apmulsušajam gidam, - Tu esi drošs par 1661. gada februāri? Un, Luvra šajā laikā vļe joprojām ir karaļa rezidence? Pareizi? Un ko mēdz darīt ar nepiederošām personām, kas atradušās karaļa pilī laikā, kad tajā ir izcēlies ugunsgrēks?

[washulis]

Karaļa rezidence! Tas nebija jautājums, bet gan Persefones kliedziens, lai viņa saprastu, ka ir nonākuši bezcerīgā situācijā. Es droši vien murgoju. Nevar tak tā būt, ka mēs... esam pagātnē.

Viņa atgāja nostāk no loga. Ridlij. Viņa uzrunāja gidu. Kur ir ātrākā izeja no Luvras, skatoties uz to, ka plānojums derīgs 1661 gadam. Es noteikti negribu sadegt! Viņa atkal skaļi sauca, teju nogāžoties, jo lindraki bija gari. Pārāk gari. Olīvzaļā kleita varbūt uz viņas izskatījās normāli, bet viņa tā noteitki nejutās.

[Džea]

Nomierinies taču.
Lēna uzsauca Persefonei, kura nebija apmierināta par situāciju. Lai gan ja tā padomā, tad arī Lēna nebija apmerināta, taču attiecībā no māsas viņa spēja saglabāt mieru.
Mums ir jāatrod izeja un tad iespēja tikt atpakaļ uz divdesmit pirmo gadsimtu.
Lēna sacīja skatoties apkārt. Situācija nebija no jaukākajām. Nez kapēc 1661. gads bija kautkur dzirdēts. Taču tagad nebija īstais laiks lai atcerētos.

[washulis]

Jā, jā, labi. Persija stresaini murmināja, saproto, ka māsai taisnība. Lūk kur runā saprāta balss. Es vismaz ceru, ka tā ir tā.

Izeja ir laba manta. Kur tā ir...? Tagad ri tas ugunsgrēks, ja? Un Gallerie d'Apallon nav vēl pabeigta? Un kur palika kronis? Persijas balsī atkal varēja sadzirdēt satraukumu. Viņa sataustīja savu somu, kas bija uz pleca. Tās izskats bija mainījes. Tagad tā likās līdzinājās prastai kulei, bet telefons, eiro, fotoaparāts un citi nieki bija pazuduši. Eiro vietā bija franki. Nepārāk daudz, bet tā tomēr bija šo laiku nauda (ar GM atļauju.)

Ellē ratā, kur ir mans fotoaparāts?! Viņa iesaucās, secinot, ka viņas uzticamais draugs, ko viņa bija pa lielu naudu nopirkusi, nu vairs nebija.

[Miervaldis Gotiņ...]

Par kroni un iespējām tikt atpakaļ uz 21. gadsimtu domāsim vēlāk, kad atjēgsimies un nomierināsimies, - Rendels uzrunāja Persefoni, - tagad galvenais ir tikt prom, pirms mūs kāds ir pamanījis. Džerom! Mister Ridlij! - viņš vēlreiz pievērsās gidam, - KUR ir izeja?

[echo3]

(OOC - Tad visiem skaidrā nauda kļūst par derīgu tā laika naudu, ja? Bankas kartes, protams, pazūd. Par izskatu - Samanta izskatās kā tā muzikante, ko ieliku iekš ATD ar baltajiem svārkiem un sārto jaku, un zvērādu ap kaklu.)

Mums būtu jātiek ārā nepamanītiem. Atliek cerēt, ka visi ir aizņemti ar ugunsgrēka dzēšanu, bez tam, man šķiet, šajā pilī jābūt tik daudz kalpotājiem, ka visi visus nemaz nepazīst. - Samanta teica pavisam parastā balsī. No ārienes meitene izskatījās mierīga un koncentrēta. Kā bija iekšā... tas citiem nav jāzina. - Un nomierinieties, lūdzu, šis pils spārns nenodega, ja pareizi sapratu.

Viņa nepierastajā apģērbā jutās labi, arī kurpes bija ērtas. Samanta tagad palūkojās apkārt rūpīgāk - viņai bija ienācis prātā, ka varbūt telpā ir kādi mākslinieku vai arhitektu atstāti zīmējumi, kuri tagad noderētu par iemeslu tos nest ārā, glābjot no iespējamās sadegšanas. Tad neviens neko nejautātu.

[Moriartijs]

Džeroms bija joprojām nedaudz apmulsis, taču savāca vienkopus visu pateikto un nobēra,

- Deg, jā, ugunsgrēks, - paskatījies ārā pa logu, - Jā, 1660. gads. Ahh. Jātiek prom. Lai te viss nomierinās. Izlikties par strādniekiem? - viņš pats ierosināja, - Karaļa rezidence? Err, - likās ka vēstures zināšanas nozudušas. Tad sapratis, ka tā ir izcila iespēja izpētīt īsto vēsturi, gids sakoncentrējās un teica, - Karaļa rezidence... tikai 1682, tas ir pēc 81 gada, karalis te vairs nedzīvos. tādēļ jatiek prom. Domāju gan ka šādā burzmā varēsim pazust. Izeja. - viņš pagriezās uz durvīm caur kurām ienāca pirms ceļojuma laikā, tās bija puspavērtas. Dūmi nenāca, cilvēki arī nē. Kliedzieni franču valodā pēc ūdens un smiltīm bija dzirdami ārā pa logu.
- Atpakaļ? - viņš samulsa, tad paskatījās uz augšu. Nē, tas bija pārāk dīvaini. - Domāju, ka jātiek būs te atpakaļ, līdz kaut kas būs skaidrāks. Galerija.... - paskatījies vēlreiz apkārt, - nav pabeigta. Mums derētu būt te kad tā tiks pabeigta. Vai vismaz daļēji pabeigta. -

- Jo, - gids pārgāja lektora mode, - "Tikai 1848. gadā māksliniekam Fēliksam Dubānam tika uzdots atjaunot Galerie d'Apollon. Dekorēšana tika pabeigta 1851. gadā līdz ar centrālā griestu paneļa atkārototu uzstādīšanu." tieši tā. Nedomāju ka varam gaidīt līdz 19. gadsimtam. -

- Atgriežoties pie izejas... - viņš veda grupu uz durvīm. Visiem sekojot, viņi gāja ārā no galerijas, cauri apaļajau telpai pa labi iekšā Sully spārnā. - Vēl uz priekšu un tad pa kāpnēm lejā. Pāri iekšējam pagalmam un ārā Parīzē. Ja kādu cilvēku redzat, izskataties nobijušies un steidzīgi tikt prom. - viņš teica turpinot iet pa gaiteņiem uz priekšu. Lejā pa kāpnēm divus stāvus un ārā pagalmā.

Ārpagalmā bija kādi desmit cilvēki, kas saka spaiņos smiltis un grants zemi un nesa to uz ugunsgrēka pusi. No pagalma varēja redzēt tikai dūmu stabu ceļamies pāri jumtam. Visiem "laika ceļotājiem" bija jātiek pāri pievēršot maz uzmanības. Taču par laimi apģērbam izskatoties pēc pareizās modes, tas izdevās.

Piecas minūtes vēlāk, viņi stāvēja Luvras ārpusē un skatījās uz pāri akmeņainajam ceļam Parīzi tādu, kāda tā izskatījās 17. gadsimtā.

(IMG:http://i248.photobucket.com/albums/gg197/korkijwolfijs/8_haha/pariize.jpg) (IMG:http://i248.photobucket.com/albums/gg197/korkijwolfijs/8_haha/paris.jpg)

Cilvēku bija redzams maz. Taču tie kas bija redzami iznākam no šaurājām ieliņām, visi devās Luvras virzienā uz ugunsgrēka pusi.

Paskatoties pa labi, attālumā bija redzama Sēna,

(IMG:http://i248.photobucket.com/albums/gg197/korkijwolfijs/8_haha/35.jpg) (IMG:http://i248.photobucket.com/albums/gg197/korkijwolfijs/8_haha/22.jpg)

[washulis]

Persefone neko neatbildēja visu mēģinājumiem trakot. Esmu to pelnījusi. Iztrakoties, nevis tik iesviestai laikā!

Džeroms ieteica izskatīties nobijušamies. Viņš ko joko? Vai viņš jau neredz, ka es drebu kā apšu lapa?! Bet viņa neteica neko skaļi, tikai metās pakaļ kuratoram uz tuvāko izeju.

Persijai nebija laika izbaudīt jauko Parīzi. Viņa neklausījās arī saucienos pēc smiltīm un ūdens. Viņa bija saķērusi māsas roku, nelaižot viņu vaļā. Viņa pieraudzīja, vai arī Džeimss ir gana tuvu.

Pēc piecām minūtēm Persija aizelsusies atstutēja rokas pret ceļiem. Ko... ko mēs iesāksim tagad?

[Miervaldis Gotiņ...]

Tātad, mūsu pati lielākā problēma ir tas, ka mēs atrodamies 17. gadsimtā, vai ne? - Rendels ierunājās, - Un, ja mēs pieņemam, ka netiksim atpakaļ tuvāko stundu laikā, kas mums vēl draud? Nu, teiksim, pajumtes trūkums - ja nu te ir kaut kas līdzīgs komandanta stundai? Nespēja atbildēt uz jautājumu kas un no kurienes mēs esam, valodas barjera - cik tas ir bīstami? Stāstīt, ka mēs esam no nākotnes, nav gluži vērts, tam tāpat neviens neticēs un ka tik vēl beigās nesanāk nonākt uz raganu sārta. Viņas taču vēl joprojām dedzina, jeb arī?

[echo3]

Samanta gāja līdzi pārējiem, tā arī neatradusi neko glābjamu no nepabeigtās galerijas. Viss norisa laimīgi, viņus tiešām neviens neievēroja. Bet ko tālāk?

Mums nevienam nav iemesla te atrasties. - Samanta atbildēja Rendela runai. - Raganu prāvas mums diezin vai draud, bet izdomāt gan derētu, kāpēc esam te. Mēs, šķiet, neesam aristokrāti, kas var brīvi ceļot apkārt. Tirgotāji arī neesam. Sorbonnas studenti arī nē, bez tam sievietes tāpat šajā laikā nevarēja studēt.

Meitene brīdi padomāja un teica, - Man nav ideju. Šveice šobrīd ir atzīta konfederācija, bet nav katoliska. Mani var izraidīt no valsts, ja es teikšu, ka esmu no Lucernas. - Samantu sāka kratīt sīki drebulīši - atliktā reakcija. Viņa par to neuztraucās, drīz pāries.

[Miervaldis Gotiņ...]

Kurš no mums visiem runā franciski? - Rendels painteresējās, - es nerunāju. Un pieņemu, ka reti kurš 17. gadsimta francūzis runā angliski...

Tad viņš pievērsās Samantai: Tie 17. gadsimta cilvēki, kas nav aristokrāti, ir piesaistīti konkrētai teritorijai un nevar brīvi ceļot apkārt?

[Beppo]

— Es mazliet runāju, — Loreta pacēla roku, — tikai septiņgadsmitā gadsmita franču valoda noteikti ir atšķirīga.

[Džea]

Man un Persefonei franču valoda skolā bija obligāta.
Lēna teics tikliz bija tikusi ārā no Luvras. Tas viss bijja pārāk murgaini, taču atšķirībā no māsas viņa lieliski spēja saglabāt mieru.
Nu mēs varētu būt celojoša ģinene. Manuprāt tagad tas nav retums, ja ģimenē ir tik daudz cilvēki.
Lēna sacīja. Bija dīvaini par pagātni runāt kā tagad.

[echo3]

Es runāju franciski. - Samanta atsaucās. - Protams, ka nevar ceļot apkārt. To tikai tirgotāji var, un tie neceļoja ar visām ģimenēm. To darīja tikai tad, kad pārcēlās uz dzīvi citā vietā. No kurienes mēs varētu būt šurp atceļojuši ar mērķi te apmesties uz dzīvi? Un... pēc apģērba mēs neesam nabagi, bet mantu mums nav, un naudas arī laikam nav? Mūs vienkārši noturēs par zagļiem un iespundēs cietumā.

[Miervaldis Gotiņ...]

Ģimene mēs nevaram būt, mēs visi nerunājam franciski, - Rendels iebilda, - un uz aci mums vecumu starpība nav tik liela.

Par naudu izdzirdis, Rendels pārmeklēja sava dīvainā apģērba kabatas - sauja naudas tajās atradās, un darba piedāvājuma vēstule no `Blackwater` - arī. Viņš brīdi ar interesi aplūkoja 17. gadsimta monētas.

Ceļot apkārt tiem, kas nav aristokrāti un tirgotāji, ir aizliegts ar likumu, vai vienkārši viņiem nevar būt tik daudz naudas? Respektīvi, ja ne-aristokrāti, ne-tirgotāji brīvi ceļo apkārt, tad tas ir aizdomīgi? - Rendels atsāka taujāšanu, - Nu, es gan nedomāju, ka mums uzreiz tā ķersies klāt un metīs cietumā. To darīs tikai pēc tam, kad mēs sev pievērsīsim pietiekoši daudz uzmanības.

[washulis]

Persefone pamāja ar galvu, kad māsa paliecināja franču valodas zināšanas. Tagad es pateisi nožēloju, ka nepameklēju visas tās mācību stundas. Tas būut pamatīgi noderējis. Viņa pie sevis purpināja.

Bet patiesi. Mēs jau neskraidīsim apkārt, žandarmiem matus raujot ārā. Ja mums kaut ko prasīs, tad tie, kas ir labākām valodu zināšanām, kaut ko atbildēs. Persija sprieda, līdz viņai ienāca prātā savs minējums. Mēs varam izlikties, kā kristietības sludinātāji! Nē, tas noteikti nenostrādās. Varbūt kādas apvienības biedri, kas... kaut ko dara. Erm... Viņa centās piedomāt klāt vēl kaut ko. Tas ne visai labi izdevās.

Viņa izslējās, satraukti nopētot dūmu stabi, kas virmoja virs namu jumtiem. Viņa vēl jo projām nespēja noticēt, ka kaut kas tāds notiek.

[echo3]

Pārsvarā viņiem nav tik daudz naudas. Un sievietes vispār neceļo. - Samanta bēdīgi teica. - Par sludinātājiem gan labāk nē. Trīs musketierus tak būsiet lasījuši? Par karu ar hugenotiem. Francijā šobrīd valda katolicisms latīņu variantā. Tāds tīrs un fanātisks. Tāpēc jau par Šveici teicu - tur šobrīd kalvinisms pilnā plaukumā. Varbūt mēs varam būt svētceļnieki? Kā ir, monsenjor Ridlij, vai Parīzē nav tagad kādi reliģiski svētki gaidāmi? Katoļi no vairākām valstīm, nejauši satikušies - tas būtu ticami? Izņemot to, ka es varbūt tikai Tēvreizi latīniski varētu noskaitīt, un Ave Maria.