Final Fantasy VII: Spārnoto Rēgi, [PZP] Final Fantasy VII Opcijas

[Elony]

Tīdum, ielaižot ledus maģiju iekšā caurumā, no cauruma tā kā sāka plūst daudz vēsāks gaiss.

Apstaigājot citas telpas, nekas interesants manīts netika. Telpas bija putekļainas un nepadzīvotas. Izņemot guļamistabas, kur bija pietīrīts vairāk pēdējās dienās. Citās telpās bija manāmas pēdas, ka kāds tur staigājis un bīdījis mēbeles, laikam karavīri meklējot radību. Bet citi monstri, interesantas lietas vai jebkas cits acīs nedūrās.

Karavīri visi bija lejā, vestibilā pie galda.

Šo rakstu rediģēja Elony: 08.03.2009 14:40

[Sindra]

Pēc mājas apstaigāšanas Kīra atgriezās pirmajā stāvā pie kareivjiem.
Mēs visu apskatījām. viņa priecīgi paziņoja.

[Roviela]

Tīdus apstiprinājumam ar kreiso roku nolika uz galda mošķi.
- Te būs tas vampīrs. Vismaz neko citu neatradām. Mēs tur maķenīt ar uguni padarbojāmies, vajadzētu pavērot, vai gadījumā bēniņos neizceļas ugunsgrēks.

[Elony]

Tiklīdz kā Tīdus parādīja monstru, kareivji satraucās. Seržants piegāja tuvāk. "Jūs to tomēr atradāt? Kā? Mēs pārmeklējām māju vairākas dienas, bet neko neatradām. Jebkurā gadījumā - pēc apraksta sakrīt. Nu, mēs pieskatīsim, lai neizceļas ugunsgrēks."

"Tas ir tas pats - lielas ausis un spārni, tumšā āda - tas pats!" apliecināja viens no kareivjiem.
"Labi, komandieris būs iepriecināts. Tas nozīmē, ka tagad varēsim atkal pārvākties uz savrupnamu un atbrīvot viesnīcas telpas."
Daži gan īpaši iepriecināti neizskatījās, jo laikam tīra viesnīca bija labāka par putekļainu savrupnamu.

[Sindra]

Piedodiet. viņa noteica kareivjiem, kuri izskatījās apbēdināti par mošķa atrašanu.
Tie tur bija ierīkojuši ligzdu un ja tos neiznīdētu, iespējams, ka tie izsalkuma dēļ kļūtu pārdrošāki un sāktu meklēt barošanās iespējas arī dienas laikā.
Midzenis bija laboratorijā. Tur bija paslēptās telpas, iespējams, ka jūs tās neatradāt. Un tad pa caurumu no laboratorijas kameras tas tika līdz bēniņiem un tālāk ēkā.
Nu vai kaut kā tā.
Slepenās telpas bija domātas gūstekņu turēšanai un nekas interesants tajās nebija. Tikai šie mošķi.

[Roviela]

- Jā, tā ir. Cieši atvainojamies, ka jums, iespējams, būs jāatstāj viesnīcas telpas. Šis te ir no bēniņiem. Tā kā tas līda pa šauru caurumu, un mēs to mēģinājām nomedīt ar uguni, tad ej un sazini, vai pa ceļam neaizdegās kaut kas. Tiesa, es caurumā ielaidu tādu bišķīti aukstuma. Pilnīgi iespējams, ka ugunsgrēks nebūs, bet uzmanīt derētu.
Tīdus nopētīja kareivjus.
- Aha. Slepenajās telpās bez mošķiem bija tikai sarūsējušas ķēdes pie sienas.
Puisis paskatījās uz Kīru. Vai kareivjus vajag brīdināt par to, ka te, iespējams, bijis viens pirmās klases spārnotais SOLDIER? Un ka, tikpat iespējams, viņš var parādīties vēl, un tad labāk te, uz vietas tuvumā nebūt? Nē, droši vien, tas būtu ziņojams komandierim, ja Kīra tā izlems. Tīdus neko neteica.

[Sindra]

Kīra itin labi saprata Tīda jautājošo skatienu.
Likās, ka meitene izcīna iekšēju cīņu ar sevi, nervozi kozdama apakšlūpā.
Beigu beigās viņa papurināja galvu.
Tas arī viss. viņa noteica un mazliet stīvi pasmaidīja.

[Elony]

"Nē, nu, nav ko žēlot... kā komandieris liks, tā darīsim. Tur vai šeit, kāda star'pība..." saskumušais kareivis kļuva možāks.

"Slepenas telpas laboratorijā..." seržants novilka. "Laikam mums tas nebija zināms, kad pārņēmām ēku. Bet..." viņš paskatījās uz dažiem kareivjiem.
"Ja caurums veda uz bēniņiem, tad tas liecina, ka viss tik rūpīgi pārmeklēts netika."
Kareivis, kurš pirmīt no noskumuša kļuva možāks, tagad palika bālāks.

"Tīšām ziņojumā to neiekļaušu, bet ja komandieris prasīs, nevienu nepiesegšu." seržants galu galā noteica un pagriezās pret komandu.

"Monstru atliekas vēlams kremēt. Atstājiet šo šeit, vēlāk aizgādāsim, kur vajag. Nododiet arī informāciju par slepeno telpu. Jūs tad paliksiet šeit, vai darīsiet ko citu?"

[Sindra]

Tas ir jūs vēlaties savākt arī pārējos mošķu atlikumus un vēlaties, lai jums parāda slepeno telpu? Kīra pārjautāja.
Kaut kā no oficiālajām runām viņa bija paspējusi atradināties un īsti arī nesaprata kapēc kareivis nobālēja par kaut kāda viena cauruma neatrašanu.
Tad nu liela muiža, ja viņi patiesībā nepamana, ka viņiem deguna priekšā kāds līdis laboratorijā.

Kīra palūkojās uz biedriem.
Iesim uz reaktoru vai paliksim tepat?

[Roviela]

Tīdus paskatījās pretī.
- Paliksim. Vismaz uz vienu nakti, lai noskaidrotu, vai vēl kāds mošķis nav palicis, un telpas laboratorijā arī jāparāda, vai ne?
Tas, protams, nebija īstais iemesls, bet noderēja gluži labi.

[washulis]

Seo bija sekojusi visiem uz bēniņiem. Kad sajuta sviluma smaku, viss uzreiz kļuva skaidrs. Tās bija viņas ugunslodes.

Dzirdot mošķi vēl velkot dzīvību, viņa nodomāja. Ko, manas ugunslodes tevi vēl nepiebeidza? Bet biedri pasteidzās undrīz mošķa paliekas tika aiznestas karavīriem.

Tīri šaubos, vai tur kaut kas aizdegtos. Seo pati teica par savām liesmām. Kaut gan tādās vecās ēkās viss kas var gadīties.

Jautājumā, ko iesākt tagad, viņa sprieda. Var gadīties, ka uzbrukums reaktoram varētu notikt tieši šonakt. Ja mēs nebūtu tur laicīgi, tad pie Nibelheimas būtu nokavēts. Tad būtu jālūkojas uz citiem iespējamiem upuriem - reaktoriem. Kā nekā ir labi, ja kāds zina apkārtni. Viņa palūkojās uz Tīdu. Varbūt pirms nakts iestāšanās tomēr doties uz reaktoru? Paspēt i telpas parādīt, i visu pārējo, ko nu te vajadzēs sadarīt.

[Sindra]

Kīra pamāja.
Varbūt aizstaigajam un palūkojamies vai tur nav kaut kādas pēdas, nav kas manāms, ka kāds būtu okšķerējis.
viņa palūkojās uz Tīdu. Ir jau tikai rīts. Mēs varam paspēt.

[Roviela]

- Kā teiksi! - Tīdus bezrūpīgi atteica.
- Tad es aši noskriešu lejā un parādīšu, kur bija slēptuve, un tad dodamies uz reaktoru, labi?

[Sindra]

Labi. Es pagaidīšu ārā. viņa pameta Tīdam atslēgu un pati izgāja no mājas.
Kīra apstaigāja mājas ārpusi un aplūkoja dabu. Mēģinādama saprast no kuras puses spārnainis varētu būt ieradies, ja jau sargiem to nebija izdevies pamanīt.

[Elony]

Seržants bija gatavs iet Tīdum līdzu uz laboratoriju, kur ar interesi nopētīja kā atveras durvis un pēc tam apskatīja līķus. Pēc tam ļāva Tīdum kāpt augšā un pa rāciju izsauca divus kareivjus savākt līķus.

Kaits izgāja laukā kopā ar Kīru un sekoja viņai. Viņa ap māju nemanīja nekur nekādas spalvas, vai citas aizdomīgas pēdas. Dārzs aiz mājas bija pilns veciem kokiem, ābelēm un bumbieru kokiem.
"Mēs paliksim šeit pa nakti tāpēc, ka ja notiks kas ar reaktoru, varēsim lidot tur ar armijnieku helikopteri, ja?" viņš apvaicājās.

[Sindra]

Kīra nopētīja apkārtni un pasmaidīja Kaitam.
Pareizi. viņa noteica un apstiprinoši pamāja ar galvu.
Tas nekas, ka viņa pati bija piemirsusi par helikoptera esamību un ka principā no šejienes līdz reaktoram viņi var tikt arī samērā ātri.

Secinājusi, ka mājas ārpusē nekā interesanta nav, viņa gāja uz ēkas ieejas pusi, lai tur sagaidītu Tīdu un dotos tālāk.

[Džea]

Tad kā mēs līdz turienei tiksim? Itkā naksnīga pastaiga nenākut par ļaunu, tomēr šis nav piemērots brīdis tam.
Keila noteica pievienodamās Kīrai un Kaitam

[Roviela]

Tīdus izrādīja visu, kas izrādāms, paņēma atpakaļ atslēgu un gāja augšā.
- Kur nonāksim? - viņš pavaicāja Keilai.
- Un kāpēc nav labs laiks pastaigai? Tieši ir labs laiks ielocīt kājas pirms pusdienas.

(OOC - kādas ir iespējas tur nonākt? Tramvajs, tas it, sabiedriskais transports diezin vai turp ved. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Varam braukt ar busiņu? Cik ilgi ir, ja iet kājām?)

[Sindra]

OOC - Ja atmiņa mani neviļ, tad ar mašīnu tur aizbraukt nevarēs, jo reaktors atradās kalnos. Bet liekas, ka tur varēja aizskriet visai ātri. Tobiš tas nav vairāku dienu ceļš kalnos.

Nu līdz naksnīgajai pastaigai vēl tālu. Kīra pasmaidīja.
Mums īsti tāpat nav ko darīt. Mēs varētu iet ar kājām līdz reaktoram. Paskatīties, kas tur notiek un tad nākt atpakaļ.
Pa nakti paliksim savrupmājā un ja reaktorā kaut kas pēkšņi atgadīsies, tad paņemsim no kareivjiem helikopteri un ātri aizlidosim līdz reaktoram.

Es vakarā labprāt patrennētos. pirms doties ceļā, meitene izņēma no somiņas zaļo matēriju un ļāva tai ieplūst savā kreisajā rokā.

[Roviela]

- Varam vakarā patrenēties, - Tīdus piekrita.
- Taisni žēl, ka neviena spiedzēja nebūs, kas traucētu.

Viņš ar interesi noskatīja, ko Kīra dara.
- Kas tā ir par matēriju, ja drīkst bāzt degunu ne savās lietās?