Final Fantasy VII: Spārnoto Rēgi, [PZP] Final Fantasy VII Opcijas

[Elony]

Pirms gada

(IMG:http://i205.photobucket.com/albums/bb239/elsarels/Winged%20Spirits/default.jpg)

Tumšā pazemes alā zem Midgaras drupām gulēja kāds līdz viduklim kails vīrietis, bezsamaņā vai miris. Viņš gulēja uz klints, kuru ieskāva ūdens un kuru apmirdzēja mēnesgaisma no cauruma alas griestos. Kādā brīdī vīrieša ķermenis izstraoja elektrisku lādiņu, kas iegāja zemē visapkārt. Pēc tam atmirdzēja gaisma no enerģētiskas sfēras, kas arī atradās tajā pašā alā. Cits vīrs, tērpies tumši sarkanā mētelī, atbrīvojās no enerģētiskas sfēras, kuras iekšienē atradās. Viņš piecēlās un piegāja pie zemē guļošā..
Paņēmis nekustīgo rokās, vīrietis uzlūkoja mēnesi, kas spīdēja no augšas.
"Vēl ir par agru doties gulēt." Viņš ierunājās. Pēc tam novērsās no mēness un pasmaidīja.

"Mums joprojām ir daudz darāmā... brāli."

Vīrietim aiz muguras parādījās viens tumšs milzu spārns. Viņš to savicināja, pacēlās gaisā un pameta alu ar guļošo uz savām rokām.


Tagad.

Pēdējo gadu laikā Junona nebija pieredzējusi lielas arhitektūras pārmaiņas. Galvenā pilsētas daļa joprojām bija izvietota terašu veidā, no pilsētas uz dienvidiem joprojām atradās lielā gaisa transporta pacelšanās platforma, zem kuras savukārt atradās vecpilsēta. Protams, jau 4 gadus pilsētā nebija lielais superlielgabals Sister Ray par ko varēja tikai priecāties.

Bija jaukas pavasara dienas vidus un visās pilsētas ielās varēja labi dzirdēt jūras viļņu šļakstu. Toties ShinRa kompānijas ēkai, kas pacēlās kā tornis virs pilsētas no augšējām terasēm, bija laba skaņas izolācija. Tās iekšienē jūras skaņas nebija dzirdamas.

Šo ēku savām vajadzībām bija pārņēmusi Pasaules Atjaunošanas Orgānizācija un veco ShinRa simboliku nomainīja P.A.O. akronīms.

Kareivjus, kas bija izraudzīti veidot speciālo vienību sagaidīja pie šīs ēkas ieiejas. Sagaidītāji bija PAO administratīvie darbinieki, kas parādīja, kur atnākušie varēja atstāt savu transportu, ja tāds bija. Pēc tam viņus pavadīja uz liftiem un nogādāja vienā no augšējiem stāviem, līdz ieveda plašā apspriežu telpā. Šeit bija ovāls galds, kura vidū atradās puslodes formas objekts - hologrammu projektors. Ja neskaita vēl mīkstus ādas krēslus un divus logus, kas pavēra skatienu uz pilsētu lejā un tālāk uz jūru - telpā nekā vairāk nebija.
Likās, ka priekšniecība taisās ierasties tikai tad, kad visi būs sapulcējušies.

[Elony]

Cik nu acis rādīja, nekā neparasta nemanīja. Nelikās, ka kapsētā kāds būtu spēris savu kāju jau daudzus gadus.

"Es arī īsti nezinu, kas ir Vincents. Vincents Valentains." Kaits atteica.
"Klauds un pārējie viņu atrada šeit, zārkā. Viņš... cik zinu, reiz bija Turks... Turki bija ShinRa spiegi un izlūki, ja kāds vēl atceras. Pirms vairāk kā 30 gadiem profesors Hodžo, laikā kad šeit ar savu sievu gaidīja Sephirota piedzimšanu, sašāva Vincentu un eksperimentēja ar viņu. Liekas, ka Hodžo sieva arī darīja to pašu. Nu, pēc tam Vincents ieslēdzās kapsētā zārkā. Un tur palika, līdz Klauds viņu atrada un lūdza pievienoties cīņā pret Sephirotu. Vincents ir savāds vīrs, savādi arī ģērbjas... un laikam vairs nav parasts cilvēks, tāpat kā SOLDIER. Sarakanas acis, bāla āda... Trīsdesmit gadus gulējis un palicis jauns. Tā kā viņu atrada zārkā, varētu viņu dēvēt par vampīru. Vincents arī ļoti palīdzēja cīņā pret Zemes Dzīlēm pirms gada. Bet Vincents ir vientuļnieks un man nav zināms, kur ir tagad."
Kaits nodrebinājās.
"Un vispār šī vieta man nepatīk."

[Sindra]

Jā, liekas, ka šeit tāpat neviens nav bijis.
Iesim labāk uz laboratoriju.
Kīra ierosināja. Taču pagaidīja, lai pārējie arī aplūko visu ko vēlās.
Viņa izgāja gaitenī un atspiedusies pret sienu pirkstos virpināja pacelto spalvu.

[Roviela]

- Ja blakus ir tāds tips kā Hodžo un viņa sieva, tad ieslēgties zārkā, īstenībā, izklausās ļoti pieņemami. Tu teici, ka Vincents esot vampīrs? - Tīdus ieinteresējās.
- Tas, gadījumā, nav viņš, kas te ir atgriezies? Kurā zārkā viņš bija, Kait?

[Moriartijs]

Džeroms pārējiem sekoja klusējot un uzmanīgi skatoties apkārt. Uzmetis vienu skatienu spalvām uz grīdas un ignorējot dīvaino kāpņu izvietojumu, viņš nedaudz salēcās, kad Kaits Sats sāka stāstīt par Vincentu,

Turks? Hmmm. Interesanti, interesanti, viņš nodomāja, taču nedalījās ar savām zināšanām ar pārējiem. Džeroms turpināja sekot līdzi pārējiem un klusēt, galu galā, pārējie jau visu pasaka, nav ko atkārtoties. Lai jau izrunājas.

[washulis]

Seo bija sekojusi gan uz torni, gan uz "kapsētiņu." Šausmas. Kāpēc vispār kaut kas tāds atrodas telpās. Kāpēc šeit tāda vispār ir? Jo nebija kur citur kaulus likt? Seo arī noskurinājās līdz ar Kaitu. Stāsti par vampīrīgo Vincentu noskaņojumu neuzlaboja.

Nebija jau tā, ka viņai bija bail, vai kaut kā tā, bet omulīgi noteikti nebija. Viņai tomēr patika plašas, gaišas telpas.

Nebūtu domājusi, ka vampīri pastāv. Tad jau būtu vairāk ziņu par viņiem, jo savādāk tie jau būtu izmiruši, ja būtu, piemēram, tikai viens pārstāvis. Viņa pie sevis skaļi sprieda, domājot, kādi vampīri varētu būt. Nemaz ne tik atšķirīgi no parasajiem cilvēkiem, vai tos tomēr ietekmē visādi krusti, ķiploki un citi nieki...?

Dīvaina sakarība, ka te bijuši "it kā" vampīri, un ka tagad lidinās līdzīgs šausmonis.

[Sindra]

Nu ja eksperimenta objekts pēkšņi nomira, tad jau kaut kur tas bija jāliek. Kīra greizi pasmaidīja.
Liekas, ka šeit neviens sen nav bijis labu laiku. viņa bija visai skeptiska par domu, ka Vincents varētu būt atgriezies.

Lūk tur pirms durvīm, tornī, tur gan kāds varētu būt bijis.

[Elony]

"Vincents nekad neuzbruktu citiem... cik es zinu. Es pat nezinu, vai viņš ir vampīrs un dzer asinis." Kaits pakratīja galvu. "Un izklausījās, ka uzbruka kaut kas cits un mazāks."
Zārks, uz kuru Kaits norādīja, bija aizvērts un ar vāku, bet ja vāku noņēma, redzēja, ka zārks ir tukšs.

Izejot laukā no kapsētas, tālāk pa gaiteni varēja tikt līdz laboratorijas telpai. Durvis varēja atvērt un aiz tām bija paliela, apaļa telpa. Ieslēdzot gaismu, atklājās, ka pie sienām bija skapji un dažādas ierīces, laikam diagnostikai un eksperimentiem. Vidū atradās operāciju galds, virs kura bija spoža operācijas zāļu lampa. Varēja ievērot, ka uz galda uzliktam cilvēkam varēja piesprādzēt rokas un kājas. Vienā stūrī atradās divas lielas kapsulas stikla, kurās varēja ievietot veselus cilvēkus. Kapsulas bija piepildītas ar zaļganu šķidrumu.

No šīs telpas, pa kreisi no ieejas, veda vēl gaitenis, kura sānos atradās grāmatu skapji. Gaiteņa galā atradās neliela telpa ar rakstāmgaldu, nokrautu gan ar kolbām un ķīmijas piederumiem, gan citām lietām.

[Roviela]

Puisis rūpīgi izpētīja šo zārku, un, garāmejot, citus arī. Bet, nē, izskatījās, ka te tiešām neviens nav bijis jau gauži sen.

Laboratorijā Tīdus vispirms nopētīja zaļgano šķidrumu.
- Un kāpēc tas te vēl stāv? - viņš pavaicāja zilam gaisam, jo no klātesošajiem to, visticamak, neviens nezināja.
- Un kas tas par draņķi ir?

Pēc tam viņš mēģina atrast, kur ir uzturējušies tie cilvēki, ar kuriem veica eksperimentus, pirms to veikšanas. Pēc jau bija atrasts.

[Sindra]

Man liekas, ka tajos turēja kaut kādus klonus.
Es īsti nezinu. Kīra arī nostaigāja gar kapsulām.

Meitene aizdevās līdz gaitenim ar grāmatām un pastaigādama gar tām pārskatīja grāmatu nosaukumus.
Uzmetusi skatienu galdam viņa mēģināja saprast cik sen šeit neviens nav bijis.
Un lūkojās vai kaut kur vēl nav manāmas pazīstamās spalvas.

[Moriartijs]

- Izskatās, kā doktora Frankenšteina laboratorijā, - Džeroms nokomentēja apskatīdams apaļo telpu. Nekas pārāk interesants vēl nebija manāms.

[washulis]

Seo vēl nopētīja zārkus, pirms devās uz laborotoriju. Vajadzētu personīgi iepazīties ar šo Vincentu. Savādāk jau nevar spriest, vai viņš ir vampīrs vai vēl sazinkas. Seo gan tādām lietām neticēja.

ShinRa... Viņa pie sevis klusi noteica. Negribās pat domāt, ko tieši viņi te darījuši. Viņa lēni nopētīja sienas, ierīces, apstājās pie rakstāmgalda ar kolbām un citiem piederumiem. Sieviete pieliecās, lai apskatītu, vai tajās nav nekā iekšā, vai, ja ir, kādi uzraksti uz etiķetēm.

Šo rakstu rediģēja washulis: 01.03.2009 22:43

[Mattiass]

— Starp citu, — ierunājās Sairuss, izmantodams to, ka šeit neviena cita it kā nebija, — Mēs te tā bijām runājuši par komandieri grupai, un katrs ir izteicies. Tad nu es atļāvos prātā parēķināt. Viena balss tika man, iespējams, nepelnīti, divi no mums bija izteikušies par labu Džeromam un viņa vecumam, un trīs no mums saskatīja labumu no Kīras pieredzes. Izskatās, ka par komandieri jāizvēlas viņa. Man šķiet, tā tad varētu arī oficiāli palikt, ja neviens nav mainījis domas?

[Sindra]

Jā, paldies par izrādīto uzticību.
Kīra pasmaidīja Sairusam.

[Roviela]

- Tā kā es biju par Kīru, - Tīdus uz brīdi pievērsās sarunai par komandieri, - tad es gribētu dzirdēt, ko par to saka tie, kas gribēja Sairusu un Džeromu. Ja viņiem ir būtiski iebildumu, tad labāk, lai pasaka uzreiz. Un ko par to saka Kaits?

Puisis joprojām skatījās pēc kaut kā, kas varētu būt tāda kā eksperimentu trusīšu uzgaidāmā telpa. Nevar būt, ka Hodžo nevienu pašu "trusi" nav turējis rezervei, un katru reizi, kad kādu ievajadzējās, ir sūtījis citus medībās. Varbūt tā ir bēniņos? Tur, kur torņa gals apmēram? Un, kad kādu vajag, tad nolaiž no augšas? Kāpēc tad tur ir tieši tādas kāpnes?

[Elony]

"Kaits saka, ka viņam nav nekādu iebildumu pret Kīru." kaķis atsaucās. "Ja vairākums tā izlēma, tad lai tā paliek. Nu, te ir daudz visa kā." tas zīmējās uz laboratoriju.
"Vai nu ekipējums, vai pieraksti grāmatās. PAO vēl nav bijis laika, lai ar šo visu tiktu skaidrībā. Cik nu var spriest, profesors Hodžo pārsvarā nodarbojās ar pārcilvēcisku būtņu radīšanu. Tāpēc ekipējums un pieraksti visdrīzāk ir ar to saistīts. Vai to grib nozagt, vai iznīcināt - kas zina."

Nekur neredzēja vēl kādas durvis uz kādu citu telpu. Likās, ka tādu nav. Tāpat šeit nemanīja baltos spalvu, tkai žurku spiras.
Lai arī pārsvarā visu klāja putekļi, telpā bija manāmas zābaku pēdas, laikam no kareivjiem, kas meklēja monstru. Tomēr likās, ka viņi šeit ilgi nav bijuši un nekam nav skārušies klāt. Grāmatas, piemēram, bija ļoti putekļainas. Un daļa bija ekesperiemntu pieraksti un žurnāli. Pārējais pārsvarā zinātniskā literatūra - bioloģija, ģenētika, fizika, ķīmija, tehnoloģiju apraksti, arheoloģija, bēsture bija manāmas dažas grāmatas kurās runāts par Senajiem un viņu spējām, citiem vārdiem, kaut kas pa vidam starp reliģiju, vēsturi un leģendām.

Šķidrums lielajās stikla kolbās likās sabiezējis, pārvērties želejā. Pēc krāsas atgādināja Mako, jo arī bija Zaļgans. Likās, ka šajā šķidrumā iekšā ir vairāki burbulīši, kas nepeld uz augšu bet tā kā iesprūduši uz vietas.

Kolbas uz rakstāmgalda pārsvarā bija tukšas vai ar nogulsnēm. Dažās gan vēl bija kaut kādi šķidrumi, citās želejas bija manāms, ka tās neviens nebija izmantojis jau ilgu laiku.

[Roviela]

- Kait, vai tu, gadījumā, nezini, kur turēja tos, ar kuriem eksperimentus vēl nebija uzsākuši? - Tīdus pavaicāja.
- Kaut kur taču tādām telpām jabūt, vai tad nē? Jeb visus audzēja kolbās?
No šķidrumiem viņš neko nesaprata, un pierakstos rakāties nebija gribēšanas, tāpēc puisis tagad pētīja, kas labs atrodams atvilknēs, skapjos un skapīšos.

[Sindra]

Es nedomāju, ka speciāli tika turēti eksperimentu objekti. Kīra izgāja no grāmatu gaiteņa un aplūkoja telpu ar operāciju galdu.
Viņi daudz eksperimentēja paši uz sevis. Un uz citiem tad, ja kāds pēkšņi gadījās pa ceļam. Kā piemēram Klauds un Zaks pēc uzbrukuma reaktorā. Vai tas pats Vincents.
Nu atceries, Kaits stāstīja, kā tika radīts Sephirots. Nu tika izmantotas sievietes stāvoklī un eksperimentēts ar viņu topošajiem bērniem.

Man liekas, ka arī šeit nekā nav. Te neviens nav bijis. Izņemot kareivjus.

[Elony]

"Iespējams, eksperimentiem paredzētos turēja kādā telpā savrupmājā." ieteicās Kaits. "Es pats nezinu, vai kaut kur būtu speciāls kambaris ieslodzītajiem."

Atvilknēs varēja atrast tādas pašas kolbas ar šķidrumiem, pierakstus un dazādas mazākas medicīnas piederumus kā šļirces, gumijas cimdus un tamlīdzīgas lietas. Vienā rakstāmgalda atvilknē atradās pistole. Likās, sen nav aiztikta.
Citā atvilknē atradās portatīvais dators.

Lielajā telpā ar operācijas galdu stūrī arī bija kas līdzīgs datoram, bet tā reizē varēja būt ierīce, kas kontrolē un darbina citas agregātus.

Kaits pats vairāk skatījās uz burbulīšiem lielajās stikla kapsulās.
"Savā ziņā ir pat skaisti. Nez vai sabiezējis Mako ir ēdams?"

[Roviela]

- Tu gribi, lai mēs kāds to izmēģinam? - Tīdus ievaicājās.
- Man kaut kā negribās... var sanākt nepareizi. Patiesību sakot, man pilnīgi nav nekādas nojēgas, kas no tā varētu sanākt.
Dators, pistole... nekā tāda. Viņš nopētīja datoriņu, tad mēģināja ieslēgt.

[washulis]

Ja godīgi, tad arī pret Kiras virsvadību man nekas nav pretī. Ja vairākums ir pat viņu, tad man iebildumu nav. Vismaz pamata tādiem nav. Ko nākotne rādīs, to vēl nezinam. Seo teica, kad tika atkal pacelts šis jautājums.

Kolbu ar žeļeju viņa apskatīja no visām pusēm, bet neiegrošinājās aiztikt ar rokām. Tā var būt toksiska, indīga, viegli uzliesmojoša, kodīga vai vēl nez kāda. Vai pat visi kopā. Viņa sprieda.

Nekad nebūtu iedomāties, ka Mako būtu varējis paŗvērsties želejā. Ja vien tas ir Mako. Krāsa gan nenosaka visu. Un lietot iekšķīgi man arī nevilinās. Seo nosmējās, kad Kaits, pienākdams klāt, bija izteicies.