Final Fantasy VII: Spārnoto Rēgi, [PZP] Final Fantasy VII Opcijas

[Elony]

Pirms gada

(IMG:http://i205.photobucket.com/albums/bb239/elsarels/Winged%20Spirits/default.jpg)

Tumšā pazemes alā zem Midgaras drupām gulēja kāds līdz viduklim kails vīrietis, bezsamaņā vai miris. Viņš gulēja uz klints, kuru ieskāva ūdens un kuru apmirdzēja mēnesgaisma no cauruma alas griestos. Kādā brīdī vīrieša ķermenis izstraoja elektrisku lādiņu, kas iegāja zemē visapkārt. Pēc tam atmirdzēja gaisma no enerģētiskas sfēras, kas arī atradās tajā pašā alā. Cits vīrs, tērpies tumši sarkanā mētelī, atbrīvojās no enerģētiskas sfēras, kuras iekšienē atradās. Viņš piecēlās un piegāja pie zemē guļošā..
Paņēmis nekustīgo rokās, vīrietis uzlūkoja mēnesi, kas spīdēja no augšas.
"Vēl ir par agru doties gulēt." Viņš ierunājās. Pēc tam novērsās no mēness un pasmaidīja.

"Mums joprojām ir daudz darāmā... brāli."

Vīrietim aiz muguras parādījās viens tumšs milzu spārns. Viņš to savicināja, pacēlās gaisā un pameta alu ar guļošo uz savām rokām.


Tagad.

Pēdējo gadu laikā Junona nebija pieredzējusi lielas arhitektūras pārmaiņas. Galvenā pilsētas daļa joprojām bija izvietota terašu veidā, no pilsētas uz dienvidiem joprojām atradās lielā gaisa transporta pacelšanās platforma, zem kuras savukārt atradās vecpilsēta. Protams, jau 4 gadus pilsētā nebija lielais superlielgabals Sister Ray par ko varēja tikai priecāties.

Bija jaukas pavasara dienas vidus un visās pilsētas ielās varēja labi dzirdēt jūras viļņu šļakstu. Toties ShinRa kompānijas ēkai, kas pacēlās kā tornis virs pilsētas no augšējām terasēm, bija laba skaņas izolācija. Tās iekšienē jūras skaņas nebija dzirdamas.

Šo ēku savām vajadzībām bija pārņēmusi Pasaules Atjaunošanas Orgānizācija un veco ShinRa simboliku nomainīja P.A.O. akronīms.

Kareivjus, kas bija izraudzīti veidot speciālo vienību sagaidīja pie šīs ēkas ieiejas. Sagaidītāji bija PAO administratīvie darbinieki, kas parādīja, kur atnākušie varēja atstāt savu transportu, ja tāds bija. Pēc tam viņus pavadīja uz liftiem un nogādāja vienā no augšējiem stāviem, līdz ieveda plašā apspriežu telpā. Šeit bija ovāls galds, kura vidū atradās puslodes formas objekts - hologrammu projektors. Ja neskaita vēl mīkstus ādas krēslus un divus logus, kas pavēra skatienu uz pilsētu lejā un tālāk uz jūru - telpā nekā vairāk nebija.
Likās, ka priekšniecība taisās ierasties tikai tad, kad visi būs sapulcējušies.

[Elony]

"Tas viss notika pirms četriem gadiem, kā jūs jau zināt. Kad krita Meteors. Pēc tam ShinRa zaudēja varu, tie, kas izdzīvoja Midgaras pilsētā, pārvācās uz Edžu, kuru sāka celt. Rīvs nodibināja PAO.
Mūsu draugi izklīda kur nu kurais, bet Klauds sev sadabūja speciālu motociklu no ShinRa kaujas tehnikas noliktavām un sāka nodarboties ar kurjera darbu. Viņš dzīvoja kopā ar Tifu un dažiem bāreņiem Edžas pilsētā, kur Tifa atvēra bāru. Vēlāk parādījās Geostigma. Sāka slimot arvien vairāk cilvēku, pārsvarā bērni un arī bijušie SOLDIER. Tiesa, pēdējie bija stiprāki, tāpēc slimībai viņi ilgāk turējās pretī. Vissmagāk klājās bērniem. Zāļu nebija.
Arī Klauds saslima, bet to slēpa. Viņš daudz uzturējās Midgaras drupās, kur glabāja matērijas, kurās mēs bijām izmantojuši sava ceļojuma laika.
Apmēram divus gadus pēc Meteora kritiena no vairākām vietām sāka pazust bērni, kas slimoja ar Geostigmu. Tai pašā laikā Klaudam uzbruka trīs savādi jaunieši, kuriem bija zaļas acis ar šaurām zīlītēm, sudrabaini mati un drēbes līdzīgas Sephirotam. Viņiem arī bija pārcilvēciskas spējas, līdzīgas kā SOLDIER.
Vēlāk noskaidrojās, ka Rufus Shinra, ShinRa kompānijas prezidents, tagad gribēja labot pagātnes kļūdas. Viņš sūtīja savus palīgus izpētīt Ziemeļu krāteri un tur tie atrada Jenovas galvas paliekas, kuras paņēma sev līdzi. Tur viņiem uzbruka tie paši jaunieši, kurus devēja par Kadadži bandu pēc viņu vadoņa vārda. Viņi meklēja Māti. Bet sīkāk neko nepaskaidroja. Rufus gribēja nolīgt Klaudu kā miesassargu un vispār iesaistīt ShinRa kompānijas darbībā. Klauds atteicās.
Tikmēr Kadadži bandīti nolaupīja Klauda glabātās matērijas un slimos bērnus no Edžas un aizveda uz Aizmirsto Pilsētu. ShinRa to zināja, tāpat kā to, ka nav tik spēcīgi, lai stātos pretī Kadadži bandai. Tāpēc tur devās Klauds.

Kadadži tikmēr bērniem pastāstīja, ka pati Planēta viņus nogalinot un ka tikai Mātes spēks var glābt viņus. Negribot iet bojā, bērni pakļāvās Kadadži aicinājumam un viņa gribai. Slimība pārstāja progresēt un viņi kļuva daudz spēcīgāki un ātrāki, bet bez savas gribas.

Kad ieradās Klauds, viņš sāka cīņu ar visiem trijiem Sephirota līdziniekiem, bet zaudēja. Klaudu izglāba viņa draugs Vincents, kura spējas arī bija vairāk kā vienkāršam cilvēkam, viņš arī bija ar mums cīnījies pret Sephirotu.

Izrādījās, ka tad, kad Kadadži banda uzbruka Ziemeļu krāterī, viņi sagūstīja un spīdzināja divus ShinRa darbiniekus. Vincents viņus atrada un atbrīvoja un uzzināja daudz vairāk.
ShinRa zināja, ka Geostigma izcēlās tāpēc, ka tad, kad lai apturētu Meteoru, pa pasauli parādījās Dzīvības Straume, tā nesa sevī arī daliņas no Jenovas šūnām, kuras bija iekļuvušas Planētas iekšienē reizē ar Sephirotu. Jenova daliņas nokļuva uz cilvēku ādas, pārsvarā Midgaras tuvumā, kur saplūda kopā visa Dzīvības Straume. Pats par sevi tas nebūtu nekas slikts, bet Sephirota gars, kā rādās, joprojām darbojās. Viņš nebija spejīgs pilnībā atdzimt, jo viņa rīcībā vairs nebija Dzīvības Straumes spēks. Tagad Dzīvības Straume pretojās viņam. Tāpēc Sephirots izmantoja Jenova šūnas, kas izmētās pa pasauli un iekļuva cilvēku organismos. Viņš gribēja šos cilvēkus pakļaut. Cilvēku organisms tam pretojās. Geostigma bija cilvēku imūnsistēmas un Dzīvības Straumes pretastība Jenovas šūnām un Sephirota garam. Tomēr viņš spēja ielikt savu gribu trijos jaunekļos. Kas kļuva par Sephirota rēgiem un ieguva pārcilvēciskas spējas. Domājams, ka viņi bija slimi ar Geostigmu visagrāk un pakļāvās Sephirota gribai. Tomēr ar Jenovas šūnu paliekām viņu ķermeņos un Sephirota gribu viņu prātos nepietika, lai varētu pieņemt Sephirota veidolu. Tam bija vajadzīgas pilnvērtīgas Jenovas šūnas, kādas savāca ShinRa.
Klauds tad atgriezās Edžā, kur ar bērniem bija devušies Kadadži un viņa biedri. Bandīti uzskatīja, ka Jenovas galva paslēpta piemineklī Edžas centrā. Viņi izsauca monstrus, arī lielu pūķi. Mēs visi atkal salasījamies kopā un sākām kautiņu ar monstriem, līdz tie bija beigti.
Tikmēr Rufus beidzot atklāja, ka Jenovas galva ir pie viņa un centās to izmantot, lai nogalinātu Kadadži, bet neveiksmīgi. Kadadži un viņa biedri dabūja kapsulu ar Jenovas šūnām un metās bēgt no Klauda, kamēr mēs salasījāmis uz gaisa kuģa un sekojām viņiem. Nu, palīdzēja arī ShinRa darbinieki - uzspēra gaisā lielu ceļa posmu ar Kadadži draugiem.
Tikmēr Klauds sāka cīņu ar Kadadži Midgaras drupās. Mēs gribējām iet palīgā, bet Vincents teica, ka Kadadži ir Sephirota rēgs un ka Klaudam jācīnās vienam. Nu, es īsti to nesapratu, bet likās, ka Klauds tiek galā, tāpēc neiebildu.
Klauds uzveica Kadadži, bet viņš tomēr paspēja uzsūkt Jenovas šūnas un pārvērtās par Sephirotu. Tomēr jāteic, ka tas nebija gluži īsts Sephirota ķermenis. Gluži kā Jenovas ķermenis zem Sephirota gribas spēja pieņemt Sephirota veidolu, tā arī Kadadži zem Sephirota gribas spēja pieņemt viņa veidolu. Sephirotam bija lielas spējas, viņš spēja lidot, izsaukt tumšu miglu un vētru debesīs.
Klauds mums vēlāk pastāstīja, ka Sephirots tagad gribēja izmantot to cilvēku, kas nomira no Geostigmas, Garu enerģiju. Ja viņi mira no Geostigmas, tad viņu garu enerģija nevis kļuva par daļu no Dzīvības Straumei, bet pakļāvās Sephirota gribai. Sephirots plānoja šo tumšo garu enerģiju iesūtīt Dzīvības Straumē un caur to pakļaut sev visu Dzīvības Straumi. Tad viņš spētu izmantot Planētu kā visuma kuģi, lai dotos kosmosā meklēt jaunu pasauli, kur radīt jaunu, ziedošu nākotni. Līdzīgi bija darījusi Jenova, tiesa, nekādu ziedošu nākotni mums neatnesa.
Klauds cīnijās ar Sephirotu un galu galā viņu uzvarēja. Mākoņi izklīda un mēs atkal redzējām Klaudu. Viņu cīņā bija smagi cietušas ēkas, drupas vēl vairāk kļuva par drupām. Sephirots pārvērtās atpakaļ par Kadadži, kurš izšķīda tīrā garu enerģijā. Pēc tam Klaudam uzbruka izdzīvojušie Kadadži biedri, tas viss beidzās ar lielu sprādzienu, jo viņi iznīcināja matērijas, kuras bija sevī uzņēmuši. Abi gāja bojā, mēs domājām, ka Klauds arī...
Bet mēs viņu atradām baznīcā, Midgaras drupās. Klauds bija dzīvs un izdziedēts no Geostigmas. Un pēc cīņas pār Edžu nolija lietus, kas izdziedēja slimos. Liekas, ka tad, kad Sephirots atkal bija sakauts, viņa gars vairs netraucēja Planētai izdziedēt tos, kas cieš. Turklāt baznīcas drupās izveidojās avots, kura ūdens arī spēja dziedēt no Geostigmas, tieši tur mēs atradām Klaudu. Tagad, kā zināt, šī baznīca ar avotu ir svētviet.

Pēc tam Klauds turpināja strādāt par kurjeru. Bet viņš arī palīdzēja Rīvam, kad sakās karš ar Zemes Dzīļu armiju, cīnījās ar spēcīgākajiem Zemes Dzīļu SOLDIER.
Kad Zemes Dzīles bija sakautas un arī briesmonis Omega iznīcināts, Klauds atkal pievērsās savam darbam. Līdz pirms neilga laika atsāka klejot apkārt. Viņš neko negribēja stāstīt Tifai vai Rīvam. Likās, ka Klaudu atkal lkaut kas nomoka. Iespējams, viņš nojauta, ka kaut kas sāksies...
Rīvs, lai Klaudam būtu kādas pārmaiņas, piedāvāja darbu PAO labā. Kad notika pirmais uzbrukums. Klauds piekrita un devās sargāt Modeoheimas objektus. Dažas nedēļas nekas nenotika, tad bija uzbrukums... un Klauds pazuda. Mums nav zināms, vai viņš ir dzīvs, vai miris, bet ņemot vērā, ko viņš ir pārdzīvojis, es domāju, ka viņš ir joprojām dzīvs, tikai... nav zināms, kas ar viņu noticis vai kāpēc nerādās acīs draugiem."
Savu stāstu Kaits pabeidza uz skumjas nots.

[Sindra]

Ah... Kīra nopūtās. Tad Klauds ir jums tas pazudušais SOLDIER pielīdzināmais karotājs.
Es atvainojos. Iepriekš nesapratu. meitene bija izdzērusi savu tēju un piecēlusies nolika krūzīti izlietnē.
Viņa piegāja pie Kaita un noglāstīja viņam vaidziņu.
Nebēdā! Gan jau mēs atradīsim Klaudu. viņa uzmundrinoši pasmaidīja un palūkojās apkārt uz pārējiem biedriem.
Tagad gan laikam jāiet gulēt. Vakara pasaciņa tāda pagara sanāca.

Kīra devās uz istabu, kur bija sakrauti matrači un novilka visu, kas varēja traucēt ērtai gulēšanai un iekārtojusies mēģināja aizmigt.
Zobenu viņa nolika sev blakus pa ķērienam un uzmeta tam pa virsu apmetni, lai matērijas mirdzēšana netraucētu biedriem nakts mieru.
Kādu brīdi viņa vienkārši raudzījās pa logu debesīs pārdomādama vai arī viņas dzīves stāstu varētu izstāstīt trīs piegājienos vai arī vajadzētu vairāk kā trīs.
Vai varbūt mazāk?

[Roviela]

- Tas viss izklausās par daudz dīvaini, - Tīdus paziņoja.
- Nu, es gribēju teikt, nereāli. Ko tādu var noredzēt vienīgi kādā nakts murgā. Nē, Kait, es nedomāju, ka Tu stāsti muļķības, vienkārši tiem, kas nav pieraduši, kā es, tas izklausās kaut kā jocīgi. Itin kā darbojošamies personas visas būtu kaut kādas ē... garīgi ļoti nestabilas. Viņi uztraucās par lietām, par kurām es nekad neesmu uztraucies un rīkojās tādu iemeslu dēļ, kuru dēļ es pirkstu nekustinātu. Es Klaudu atceros savādāku, un Tifu arī, bet es ticu, ka var tā izmanīties Jenovas šūnu vai cita kā dēļ. Visādā ziņā Hodžo bijis tips, kas bija jāiznīcina krietni agrāk. Pilnīgi jucis.

Puisis piecēlās, savāca netīros traukus un salika tos mazgātājā, lai rīt no rīta būtu tīri trauki.
- Neskumsti, Kait! Iesim gulēt. Tu jau zini, ka cilvēkiem ir jāguļ. Mēs atradīsim Klaudu. Es tikai ceru, ka reizē ar savi veco personību viņš būs atguvis arī savu veselo saprātu un nerīkosies vairs kā eksaltēts bērnu komiksu varonis. Es to neizturēšu.
Viņš garāmejot uzsmaidīja kaķim un noglāstīja to.

Istabā puisis novilka liekos apģērba gabalus, un, ja kāds paskatījās uz viņu, tad varēja ievērot skaidri salasāmu heroglifveidīgu tetovējumu starp lāpstiņām. Tīdus ierīkojās uz sava matrača un gulēja nost.

[Elony]

"Varbūt, ka es te tā tagad atstāstīju, tas tiešām likās savādi. Bet ja stāstītu visu, visu, tad nepietiktu ar vienu nakti." Kaits tikai noteica.
Ja neviens neko vairāk nejautā, kaķis devās atpūsties uz sev izraudzītā spilvena.

Šo rakstu rediģēja Elony: 22.02.2009 16:25

[Mattiass]

— Kā seriālā, — Sairuss tikai pie sevis noteica.

Viņam ienāca prātā, ka, ja nu kaķis nav dzīvs, tad tas ir ļoti gudrs robots. Kas tāds viņu interesēja, vajadzēs šo vairāk pavērot… Bet pagaidām viņs gulēja nost.

[Elony]

Bija jau tiešām dziļa nakts, ceļinieki bija noguruši no pamatīgās kratīšanās, tāpēc par miega trūkumu nebija jāsūdzas.

Pienāca rīts. Kaits Sits sēdēja uz sava spilvena, atspiedis muguru pret sienu, vai gulēja vai bija nomodā - dēļ viņa šaurajām acīm to noteikt nevarēja.

Apmēram deviņos, pie durvīm pieklauvēja.
"PAO militārie spēki. Lūdzu atveriet." atskanēja balss.

[Sindra]

Kīra pamodās no klauvējiena pie durvīm un palūkojās āpkārt.
Ko viņi tik agri grib? meitene noburkšķēja un pieslējās sēdus.

Piecēlusies kājās viņa piegāja pie Tīda un viegli puisim piebakstīja.
Celies! Pie tevis atnākuši PAO militārie spēki. mīļi iesmējusies, meitene devās uz vannas istabu, kur pavadīja zināmu laiku mazgājot seju, kārtojot matus un atgūstot savu ikdienas izskatu.

[Džea]

Sanāca, ka Klauds bija dzīvojis ar svešām atmiņam. Taču tas bija daudz labāk, nekā ja galvā vispār bija tukšums un vienīgais ko atceries bija vārds. Katrā Keila drīz vien aizmiga, tomēr nakts sievietei nebija mierīga un sapnī rādījās ainas no pagātnes.
Keilu pamodināja PAO klauvēšana.
Varbūt viņi grib noskaidrot, kad mēs sāksim pētīt?
Sieviete miegaini noteica

[Roviela]

Tīdus, kas bija, kā ierasts pamodies sešos, saģērbies, iedzēris kafiju, bet redzot, ka visi guļ, nebija nevienu modinājis un, atlaidies savā guļvietā, vienīgi snauduļojis, momentā bija kājās.
- Paldies!

Viņš paņēma savu zobenu un, nolicis to pa tvērienam pie durvīm, tās attaisīja.
- Kas, lūdzu, noticis?

[Elony]

Aiz durvīm bija PAO kareivis, kurš nopētīja visus, kas bija iekšā.
"Labrīt, mūsu vienības komandieris vēlas runāt ar vienību, kas atsūtīta no Junonas. Mūsu komandpunkts ir ierīkots viesnīcā ielas pretējā pusē." viņš pateica.

[Roviela]

- Labrīt! Tas būtu, mēs tūlīt esam aicināti turp? - Tīdus noprasīja.
- Jeb cikos?

[Sindra]

Kīra iznāca no vannas istabas un nopētīja atnākušo kareivi.
Meitene bija tikusi galā ar savu frizūru. Arī apģērbs bija sakārtots.
Labrīt. viņa pasveicināja atnācēju un palika pagaidīt pie durvīm, lai uzzinātu, ko kareivis vēl teiks.

[Elony]

"Visu rītu līdz pusdienlaikam komandieris būs komandpunktā." kareivis pateica.
"Varat nākt kad vēlaties, bet jo ātrāk, jo labāk."

Kad modās pārējie, arī Kaits sāka staigāt apkārt, paskatījās arī uz kareivi, bet neko neteica.

[Roviela]

- Paldies! Mēs ieradīsimies tik drīz, cik vien varēsim, - Tīdus apsolīja.
Kad kareivis bija aizgājis, puisis vēlreiz devās uz virtuvi, lai sagādātu visiem brokastis.
Pēc brīža viņš atgriezās.
- Ja mēs ilgi paliksim te, būs jāpadomā par ēdamo, - Tīdus jautri teica.
- Citādi mēs drīz grauzīsim sausus putraimus!
- Brokastis ir gatavas. Domāju, mums būtu jāpasteidzas. Kaut kā esam aizgulējušies!

[Sindra]

Kīra noklausījās kareivja teikto un pamāja.
Labi. Mēs tiklīdz kā savāksimies tā dosimies pie komandiera. viņa pasmaidīja atnācējām.

Kamēr Tīdus gatavoja brokastis Kīra lielajā istabā savāca guļamvietas un sastūķēja matračus un segas atpakaļ skapī.
Pabeigusi kārtot, meitene devās uz virtuvi un uztaisīja sev kafijas krūzi.
Šoreiz viņa neatteicās no ēdiena. Nevarēja zināt, kad atkal sanāks tikt pie kaut kā ēdama.

Paēdusi viņa salika savus netīros traukus mazgātāja un aizgāja uz istabu paņemt savu ieročus.
Sakārtojusi zobenu un šaujamo, viņa bija gatava doties.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 24.02.2009 00:30

[Moriartijs]

Stāstu noklausījies Džeroms to salīdzināja ar viņa paša dzīvi - kur lietas un notikumi sakrita, kur atkal nē, bet bija pietiekami daudz vietu, kur Džeroms pats bija gadījies. Tad devās gulēt.

No rīta pamodās līdz ar klauvājienu pie durvīm. Tādēļ izstaipījies, nožāvājās un ieskrējis vannas istabā uz brītiņu, pievienojā pārējiem virtuvē uz brokastīm. Sajaucis krūzē kafiju, cukuru un sauso pienu to visu aplēja ar ūdeni. Tad iekrāmēja sev šķīvi to kas bija paredzēts brokastīs. Paēda viņš labi un izdzēris kafiju gaidīja, kad to izdarīs arī pārējie.

[Roviela]

Kamēr biedri ēda brokastis, Tīdus, konstatējis, ka Kīra novākusi matračus un segas, izmantoja laiku, vingrojot istabā.
Kad visi ir paēduši un gatavi, viņš biedrus izlaiž laukā, aiztaisa durvis un pēc tam ved uz PAO štābu, kas esot pretī viesnīcai. Nu, to nebūs grūti atrast.

[Elony]

Saule vēl nebija parādījusies pāri kalniem austrumos, bet tomēr bija jau gaišs. Viesnīca un viss pārējais darbojās pilsētā kā parasti. Atšķirība varēja būt tā, ka pie viesnīcas stāvēja viena PAO armijas kravas mašīna/busiņš. Līdzīga kā Sairusa mašīna, tikai šai nebija riepu, acīmredzot izmantoja dzinēju, kas ļāva mašīnai levitēt pusmetru virs zemes. Šādi busiņi bija vieglāki un ātrāki, toties mazāk bruņoti un vieglāk cauršaujami.
Pie viesnīca durvīm stāvēja viens kareivis, kurš laikam nedaudz garlaikojās savā postenī. Komandai viņš pamāja ar galvu un teica, ka droši var iet iekšā.

Vestibilā pie reģistratūras stāvēja cits kareivis, kurš, kā likās, flirtēja ar gados jauno reģistratori. Pamanījis ienākušos, viņš izslējās un lūdza sekot viņam. Turpat netālu bija durvis, kas laikam veda uz kabinetu. Kareivis iebāza tajā galvu un kaut ko teica. Pēc tam aicināja visus iekšā.

kabinets nebija sevišķi liels un likās, ka to parasti izmanto viesnīcas darbinieki. Rakstām galda priekšā bija divi krēsli, stūrī dīvāns, kur varēja sēdēt vairāk cilvēku. Aiz rakstāmgalda sēdēja apmēram 40 gadus vecs vīrs, kurš ienākot komandai, piecēlās kājās un palūdza kareivi iziet laukā..
"Esmu kapteinis Tarans. Komandēju vienību, kas apsargā reaktoru kalnos un savrupmāju pilsētā." viņš uzreiz teica. "Es saņēmu ziņojumu, ka Nibelheimā ierodas jauna vienība, speciāla vienība, kas nav man pakļauta un kurai ir savs uzdevums, tomēr viņi sadarbosies ar mani un palīdzēs. Un kā redzu tagad, jūs neesat nedz armijas regulārie kareivji nedz arī militārā specvienība, neizskatāties arī pēc zinātniekiem vai sapieriem. Jāteic, ka mani tas satrauc un mulsina. Tad ko man no jums gaidīt un kāda veida palīdzību sniegsiet?"

[Roviela]

Tīdus ar interesi nopētīja kapteini.
- Sveicināti! Es esmu Tīdus, tepat, vietējais. Mēs esam sasaukti tāpēc, ka visi esam karotāji, tikai katrs savādāks. Ir doma, ka, esot mums kopā, tieši šīs dažādības dēļ varbūtība vismaz uzzināt, kas ir uzbrucēji, ir lielāka. Mēs vēl neesam nolēmuši, kurš no mums būs komandieris, tāpēc, atvainojiet, pašlaik runājam katrs par sevi.
Viņš neko vairāk pagaidām nestāstīja, cerot, ka pārējie biedri tāpat stādīsies priekšā un katrs kaut ko pateiks.

[Moriartijs]

Paķēris savas mantas no istabas - nekas daudz jau tur nebija, viena mugursoma, Džeroms sekoja pārējiem uz pāri ielai esošo PAO ēku. Pirmo sargu ignorējis, un tāpat izrīkodamies ar otro, viņš uzsmaidīja reģistratorei, pirms devās tālāk. Iegājis kabinetā, to uzmanīgi nopētīja, tad pievērsās kapteinim,

- Jā, varu tikai apstiprināt Tīda teikto. - Džeroms piebilda biedra sakāmajam un tad turpināja,

- Mans vārds ir Džeroms, esmu algotnis no Edžas pilsētas. -