Final Fantasy VII: Spārnoto Rēgi, [PZP] Final Fantasy VII Opcijas

[Elony]

Pirms gada

(IMG:http://i205.photobucket.com/albums/bb239/elsarels/Winged%20Spirits/default.jpg)

Tumšā pazemes alā zem Midgaras drupām gulēja kāds līdz viduklim kails vīrietis, bezsamaņā vai miris. Viņš gulēja uz klints, kuru ieskāva ūdens un kuru apmirdzēja mēnesgaisma no cauruma alas griestos. Kādā brīdī vīrieša ķermenis izstraoja elektrisku lādiņu, kas iegāja zemē visapkārt. Pēc tam atmirdzēja gaisma no enerģētiskas sfēras, kas arī atradās tajā pašā alā. Cits vīrs, tērpies tumši sarkanā mētelī, atbrīvojās no enerģētiskas sfēras, kuras iekšienē atradās. Viņš piecēlās un piegāja pie zemē guļošā..
Paņēmis nekustīgo rokās, vīrietis uzlūkoja mēnesi, kas spīdēja no augšas.
"Vēl ir par agru doties gulēt." Viņš ierunājās. Pēc tam novērsās no mēness un pasmaidīja.

"Mums joprojām ir daudz darāmā... brāli."

Vīrietim aiz muguras parādījās viens tumšs milzu spārns. Viņš to savicināja, pacēlās gaisā un pameta alu ar guļošo uz savām rokām.


Tagad.

Pēdējo gadu laikā Junona nebija pieredzējusi lielas arhitektūras pārmaiņas. Galvenā pilsētas daļa joprojām bija izvietota terašu veidā, no pilsētas uz dienvidiem joprojām atradās lielā gaisa transporta pacelšanās platforma, zem kuras savukārt atradās vecpilsēta. Protams, jau 4 gadus pilsētā nebija lielais superlielgabals Sister Ray par ko varēja tikai priecāties.

Bija jaukas pavasara dienas vidus un visās pilsētas ielās varēja labi dzirdēt jūras viļņu šļakstu. Toties ShinRa kompānijas ēkai, kas pacēlās kā tornis virs pilsētas no augšējām terasēm, bija laba skaņas izolācija. Tās iekšienē jūras skaņas nebija dzirdamas.

Šo ēku savām vajadzībām bija pārņēmusi Pasaules Atjaunošanas Orgānizācija un veco ShinRa simboliku nomainīja P.A.O. akronīms.

Kareivjus, kas bija izraudzīti veidot speciālo vienību sagaidīja pie šīs ēkas ieiejas. Sagaidītāji bija PAO administratīvie darbinieki, kas parādīja, kur atnākušie varēja atstāt savu transportu, ja tāds bija. Pēc tam viņus pavadīja uz liftiem un nogādāja vienā no augšējiem stāviem, līdz ieveda plašā apspriežu telpā. Šeit bija ovāls galds, kura vidū atradās puslodes formas objekts - hologrammu projektors. Ja neskaita vēl mīkstus ādas krēslus un divus logus, kas pavēra skatienu uz pilsētu lejā un tālāk uz jūru - telpā nekā vairāk nebija.
Likās, ka priekšniecība taisās ierasties tikai tad, kad visi būs sapulcējušies.

[Moriartijs]

Izkāp!s no busiņa, Džeroms apskatīja Tīda māju un devās iekšā. Nonācis lielajā istabā viņš palīdzēja Kīrai ar spilveniem un segām, tad sataisījis pats sev guļvietu uz tās nometa savu mugursomu.

Džeroms aiziet līdz virtuvei, kur apsēžas uz krēsla pie galda, ja tāds ir un turpina savu krustvārdu mīklu.

Šo rakstu rediģēja Moriartijs: 21.02.2009 19:17

[Elony]

Kaits ļāva Kīrai viņu nest augšā uz dzīvokli. Tur viņš nolēca zemē. Nopētījis Tīdus dzīvokli un teica, ka te ir mājīgi. Pēc tam "palīdzēja" pārējiem izklāt guļvietas, nēsājot spilvenus un pinoties pa kājām. Sev kaķis izvēlējās vienu spilvenu, kuru nolika pie sienas un apsēdās uz tā sēdus kā cilvēki.
Kaits sēdēja uz tā, grozīja kājas un laikam skatījās ko dara parējie.

Šo rakstu rediģēja Elony: 21.02.2009 19:46

[Roviela]

Tīdus, apmierināts ar to, ka visas guļvietas puslīdz saklātas, devās uz virtuvi, kur uzlika gatavoties šo un to no koncentrātiem mikroviļņu krāsnī pagatavojamu un ūdeni tējai.
Nākamā problēma bija pietiekams daudzums šķīvju un krūzīšu. Puisim krūzīšu nebija vairāk kā četras, un šķīvji bija trīs. Galu galā, viņš dzīvoja viens un, ja skolotājs ieradās ciemos, tad arī pietika trauku. Tāds bars te apmeties līdz šim vēl nebija.
- Interesanta mīkla? - gaišmatainais puisi, rakdamies pa plauktiem, noprasīja Džeromam.

[Moriartijs]

- Visnotaļ, - Džeroms atbildēja Tīdam atraujoties no savas mīklas,

- Jauka vieta, starp citu, - viņš nokomentēja. - Kā būtu ar tikšanu pie kafijas ar cukuru? Un pat pienu? -

[Roviela]

Tīdus paskatījās nākamajā plauktā.
- Kafija ir, cukurs arī, bet piens - tikai sausais. Derēs?- puisis vienu pēc otras nosauktās lietas krāmēja uz galda. Tīdus pievienoja krūzi un karoti. Tējkanna nosvilpa.
- Ūdens ir tur, pašapkalpojies, lūdzu.

- Es negrasījos tik ātri atgriezties, tāpēc patīrīju skapjus no ātri bojājošamies mantām, - viņš paskaidroja.
- Bet nopirkt kaut ko ir par vēlu.

Puisis ieskatījās istabā.
- Vakariņas! Kafija un tēja arī ir, tikai trauku tā mazāk, būs jādzīvo draudzīgi, - viņš paziņoja.

[Moriartijs]

- Sausais piens der, patiesībā garšīgāks par īsto, - Džeroms atbildēja Tīdam, samaisot krūzē kafiju, cukuru trīs karotes un piebēra karoti sausā piena. Tad uzlēja ūdeni un gaidīja, kad pievienosies pārējie vakariņām.

[Sindra]

Sadzirdējusi uzaicinājumu, Kīra piecēlās un devās uz virtuvi.
Pa ceļam viņa palūkojās uz Kaitu un apdomājās vai viņš ēd un dzer vai nē.
Kaut kā negribējās būtni aizvainot ar dumjiem jautājumiem.

Aizgājusi līdz virtuvei viņa nekļūdīgi paņēma Tīda mīļāko krūzīti un uztaisīja sev tēju.
Likās, ka dzert naktī kafiju nav īsti prātīgi.
Turēdama rokas pie krūzītes viņa palūkojās uz kolēģiem.
Laikam jau būs jādodas gulēt. Vēls jau. Vai arī ja mums ir kadas runājamās lietas, tagad varbūt ir īstais brīdis.

[Džea]

Keila visu ceļu bija klusējusi. Raķešu pilsēta darīja sievieti emierīgu. Likās, ka viņa ar to pilsetu ir saistīta kaut kā, lai gan pati Keila to nekādi nespēja izprast. Kad viņi nonāca līdz Tidusa mājai sieviete iekārtojās uz viena no matračiem un drīz vien pievienojās pārējiem virtuvē.

[Elony]

Arī Kaits galu galā aiztipināja pie pārējiem uz virtuvi. Bet neprasīja, lai viņam dot ēst. Kaits apsēdās maliņā, kur nevienu netraucēja.
"Nu, iepriekš man jautāja par Klaudu. Ja vēlaties, varu pastāstīt par viņu." kaķis ieteicās.

[Sindra]

Jā... tā būtu jauka pasaciņa pirms gulētiešanas. Kīra pasmaidīja Kaitam un apsēdusies zemē turēja krūzīti rokās un bija gatava klausīties.
Viņa necentās izdzert savu dzērienu ātrāk, lai dotu krūzīti citiem. Meitene dalīšanos ar traukiem atstāja pārējo biedru ziņā.

[Moriartijs]

Padzēris savu kafiju, Džeroms bija gatavs klausīties visu ko vien metīs pretī. Vakariņas pat nebija tik svarīgas - kafija, tā gan.

- Jā, pastāsti. Lai būtu skaidrs ar ko ir darīšana. -

[Roviela]

Tīdus priecīgi klusi iesvilpās, izvilkdams divas nelielas bļodiņas-pialas.
- Re, no šīm taču arī var dzert. Biju pilnīgi piemirsis.
Viņš vienu nolika uz galda, bet otrā sataisīja tēju. Tad ierīkojās tuvāk pie plauktiem un virtuves iekārtām, lai varētu ko padot vai sameklēt, ja kādam ievajadzētos.
- Jā, es arī gribētu noklausīties stāstu par Klaudu, pirms dodamies gulēt.

[Elony]

Kaits Sits nodrošinājās, ka visu uzmanība ir pievērsta viņam un ka visi var labi redzēt kaķi. Tad sāka stāstīt:
"Klauds Straifs ir dzimis šeit, Nibelheimā pirms... 25 gadiem. Kad viņš bija 14 gadus vecs, uzzināja par Sephirotu, viņa varoņdarbiem. Viņš pats vēlējās kļūt tikpat stiprs un drosmīgs, tāpēc devās iestāties SOLDIER.
Tomēr viņš netika atzīts par derīgu un tāpēc pievienojās parastajai ShinRa armijai kā vienkāršs kareivis. Divus gadus vēlāk Nibelheimas reaktorā sākās problēmas. Tur jau tāpat nebija daudz cilvēku, viss automātiski tika vadīts. Bet apkārtnē parādījās monstri un tie, kas devās pētīt pārbaudīt reaktoru, pazuda.
Tāpēc ShinRa korpurācija sūtīja divus tā brīža labākos SOLDIER - Sephirotu un Zaku Fairu likvidēt monstrus apkārtnē un izlūkot reaktoru. Viņiem līdzi sūtīja divus parastos kareivjus, no kuriem viens bija Klauds.
Pirmā daļa - monstru likvidācija - sekmīgi tika iesākta. Pārbaudīt reaktoru viņi taisījās nakamajā dienā pēc ierašanās, ko arī darīja.
Klauds ierodoties nenoņēma kareivja ķiveri, tādējādi neatklājot savu seju. Viņš kaunējās, ka nav piepildījis savu sapni kļūt par SOLDIER. Viņš tikai ar savu māti satikās. Tas galvenokārt slikti bija vēlāk. Pacentīšos apskaidrot. Vietējā meitene vārdā Tifa pazina Klaudu un domāja, ka viņš būs viens no SOLDIER. Viņa bija vīlusies, kad tā nebija, jo Tifa bija pieteikusies par gidi cauri kalniem uz reaktoru.
Nākamajā dienā pēc ierašanās Tifa veda Sephirotu, Zaku un Klaudu (paslēpušos zem ķiveres) kopā ar otru ierindas kareivi cauri kalniem. Ceļojuma laikā otrs kareivis gāja bojā. Mako reaktors tika sasniegts viņiem četriem. Klauds un Tifa palika ārpusē.
Zaks un Sephirots iegāja iekšā. Nu, tas gan neattiecas tieši uz Klaudu, bet ir ļoti interesanti, tāpēc pastāstīšu. Reaktora iekšienē noskaidrojās, ka monstri parādījās tāpēc, ka dabā izplūda daļa gāzvaida satura no bojātas padeves savādām kapsulām. Tādās parasti ShinRa veido matērjas. Tomēr tur iekšā bija monstri. Atbaidoši monstri, kas atradās komā, tuvu miršanai, nespējīgi eksistēt brīvā vidē. Sephirots nosprieda un pastāstīja Zakam, ka ShinRa kompānijas Zinātniskās nodaļas vadītājs profesors Hodžo ievietoja kapsulās cilvēkus un apstaroja ar Mako enerģiju lielā daudzumā. Proti, ja apstaro nelielā daudzumā, rodas SOLDIER kareivji. Ja lielā daudzumā, rodas monstri. Un bija vēl kas. Dziļāk reaktorā atradās atsevišķa slēgta nodaļa ar uzrakstu virs tā JENOVA. Sephirots savukārt par savu māti zināja tikai to, ka viņas vārds ir Jenova.
Nezinu, varbūt jaunākie no jums nezina, kāds Sephirots bija ārēji. Viņam bija zaļas acis, bet acu zīlītes šauras svītriņas kā kaķim. Mati gari un sudrabaini. Turklāt viņam spēks un veiklība piemita jau bērnībā, viņš nekad netika apstarots Mako kā citi SOLDIER.
Sephirots zināja, ka atšķiras no citiem cilvēkiem. Bet tagad nosprieda, ka viņš ir radīts līdzīgi kā monstri kapsulās. Ka viņš pats tāds ir. Ka tas, ka viņa māte ir JENOVA, nozīmē, ka viņš ir radies šeit.

Pēc tā visa viņi atgriezās Nibelheimā. Tifa un Klauds nezināja, kas bija noticis iekšā. Sephirots devās uz ShinRa savrupmpāju pilsētas ziemeļos, kur reiz atradās zinātniskā labratorija un bija plaša bibliotēka. Klauds un Zaks palika viesnīcā, Klauds joprojām nerādījās pazīstams vietējiem.
Nedēļas laikā Sephirots iedziļinājās materiālos. Viņš noskaidroja, ka ShinRa zinātnieki pirms kāda laika atrada Ziemeļu krātera klinšu slāņos nedzīvu humanoīdu sievieti, līdzīgu cilvēkiem, tomēr savādāku, zilganu ādu un gariem sudrabainiem matiem. Tika nospriests, ka tā ir viena no Senajiem, jeb Cetra. ShinRa gribēja, lai viņu labā strādātu kāds ar Seno spējām, tāpēc sākās pētījumi, kā to paveikt. Jo atraduma šūnas bija dzīvas. Atradumu nosauca par Jenovu. Un sākās "Jenovas projekts", kura mērķis bija radīt Seno-cilvēku hibrīdu. Sephirots nosprieda, ka viņš ir šis produkts. Viņš sāka jukt prātā, uzskatīt, ka Jenova ir viņa patiesā, bialogīskā māte. Ka viņa ir dzīva un gaida viņu. Reizē viņš pilnīgi pārstāja sevi uzskatīt par cilvēku. Cilvēki viņam bija... nepilnvērtīgi Seno pēcteči. Kropļi un izdzimumi, kas degradējušies un zaudējuši Seno spējas. Zaks bija devies pazemes laboratorijā runāt ar Sephirotu, bet Sephirots pameta ShinRa savrupmāju un dazās minūtēs nodzedzināja pilsētu un nogalināja ikvienu, ko sastapa ceļā. Bojā gāja lielākā daļa cilvēku, veci jauni, sievietes un bērni..."
Kaits drūmi papurināja galvu.
"Daži paglābās. Izdzīvoja Klauds, Zaks un daži citi, piemēram Tifa. Tifa devās uz reaktoru, viņai pa pēdām sekoja Zaks un vēlāk Klauds, joprojām maskā. Tifa devās uz reaktoru, jo tur bija viņas tēvs. Sephirots vīrieti nogalināja, Tifa dusmās uzbruka Sephirotam bet viņai paveicās vairāk, meitene tika smagi ievainota. Sephirots ielauzās Jenovas nodaļā, viņam sekoja Zaks. Tur, stikla kapsulā atradās arī pats Jenovas ķermenis. Sephirots sāka ar to runāt, nepievēršot uzmanību Zakam. Sephirots teicās savai "mātei" ka viņš grib viņiem abiem atgūt Planētu, ko Senajiem nozaga cilvēki. Zaks cīnijās ar Sephirotu, bet zaudēja un tika smagi ievainots. Kad Sephirots atkal pievērsās Jenovas kapsulai, Klauds ar Zaka zobenu iedūra Sephirotam mugurā, kurš savā aizrautībā neko nemanīja.
Sephirots pakrita zemē, Klauds devās apraudzīt savus draugus. Viņš atklājās Tifai, taču meitene vēlāk nezināja, vai tas ir pa īstam vai sapns dēļ ievainojuma.
Sephirots tomēr nebija miris, bet nocirta Jenovai galvu un ar to rokā centās pamest reaktoru. Tādā veidā viņš domāja doties prom ar savu māti.
Klauds tad atkal uzbruka Sephirotam, bet tomēr šoreiz viņš bija gatavs un uzdūra Klaudu uz sava zobena. Klauds tomēr saņēma spēkus un ar rokām pieķērās zobena asmenim un pacēla gaisā Sephirotu, kurš joprojām turējās pie zobena spala, un iemeta Sephirotu ar Jenovas galvu Mako reaktora kodolā, pazemē, kur plūst Mako enerģija un Dzīvības Straume.
Tifa, Zaks un Klauds smagi ievainoti palika guļam reaktorā. Tifas skolotājs paspēja meiteni iznest ārā un aizvest prom no šīs vietas, līdzīgi, kā tas notika ar Tīdusu. ShinRa darbinieki ieradās nedaudz vēlāk un atrada Zaku un Klaudu.
ShinRa kompānija izlēma visu paturēt slepenībā, pilsētu atjaunoja un iemitināja jaunus iedzīvotājus. Savukārt ar izdzīvojušajiem profoesors Hodžo izrīkojās pēc saviem ieskatiem. Viņš viņos ievadīja Jenovas šūnas un apstaroja Mako enerģijā. Rezultātā daļa gāja bojā, vai notika vēl kas cits. Veiksmīgākie zaudēja savu personību un saprātu. Hojo šos ietērpa mēteļos un palaida dzīvot pilsētā. To pašu izdarīja ar Klaudu un Zaku. Tikai viņi tika atzīti par neveiksmi un ieslodzīti kapsulās savrupmājas pazemes laboratorijā.

Četrus gadus vēlāk Zaks atmodās un izlauzās brīvībā. Viņš ņēma sev līdzi Klaudu, kurš pats nespēja iet, runāt, pat domāt. Bet bija dzīvs. ShinRa sāka Zaku vajāt, jo viņš bija ļoti spēcīgs SOLDIER un zināja pārāk daudz.
Apmēram gadu bēguļojis ar Klaudu, Zaks devās uz Midgaru. Šeit viņiem uzbruka ShinRa armija. Zaks sāka cīņu ar armiju, bet galu galā zaudēja un tika nogalināts. Tikai tagad Klauds nāca pie samaņas. Kareivji viņu neaiztika, jo uzskatīja par jau mirušu. Bet uz Klaudu bija iedarbojušās Jenova šūnas. Viņš nespēja atcerēties savu pagātni un personību, tā vietā viņš izveidoja sev jaunu personību, kas daļēji balstījās uz viņa paša un Zaka atmiņām. Jo Jenova šūnām bija tādas spējas - pārvadīt informāciju no attāluma.
Klauds iedomājās, ka viņš ir 1. klases SOLDIER, ka bija devies uz Nibelheimu Zaka vietā kopā ar Sephirotu, gluži kā bija sapņojis.
Viņš devās uz Midgaru, kur sastapa Tifu. Tifa savukārt, domāja, ka Klaudu nav satikusi, kopš viņš pameta Nibelheimu. Viņa pati tagad ienīda ShinRa un darbojās grupējumā AVALANCHE. Uzaicināja Klaudu pievienoties, viņš dēļ naudas to darīja.
AVALANCHE ar Klauda palīdzību uzspridzināja vienu Mako reaktoru Midgarā, centās uzpsridzināt otru, bet ShinRa izlēma sagraut vienu no pilsētas platēm, tā bija sestā daļa pilsētas. Redz, zem šīs plates atradās AVALANCHE bāze. Un ShinRa visā gribēja vainot AVALANCHE. Tas izdevās, bet Klauds, Tifa un AVALNCHE vadonis Barrets izdzīvoja. Viņi ielauzās ShinRa galvenajā ēkā, lai izglābtu meiteni vārdā Aerija, ar kuru bija sadraudzējušies un kas tiem palīdzēja. Ielaušanās bija veiksmīga, Aerija un vēl viens gūsteknis atbrīvots. Tomēr beigās viņus visus sagūstīja.
ShinRa prezidents pavēstīja, ka grib izmantot Aeriju, lai atrastu Apsolītās zemes, kur reiz devās pēdējie no Senajiem. Aerija pati bija Senā, jeb Cetra. Viņai būtu jāspēj atrast Apsolītās zemes, kur pēc prezidenta Shinra domām, būtu daudz Mako enerģijas un matēriju. ShinRa gribēja tur uzcelt Neo-Midgaru, superpilsētu, jo Midgaras pazemē mako palika mazāk un apkārtne pārvērtās tuksnesī.
Klaudu un viņa biedrus ieslodzīja cietumā."

Kaits pārtrauca stāstīt un paskatījās uz biedriem, vai tie vēl nav aizgājuši gulēt, ja stāsts likās garlaicīgs.

[Sindra]

Klausoties par Sephirota vājprātu un izdarīto, Kīra izskatījās ne visai apmierināta.
Tāda kā saīgusi un tēja meitenes rokās bija atdzisusi.
Nu, nu... un tagad to daļu, kuru es nezinu. viņa pamudināja Kaitu turpināt savu stāstu.
Starp citu interesanti! Atceraties P.A.O. ēkā Kaits teica, ka Klauds ir pazudis. Varbūt Klauds ir atradies un spridzina ģenerātorus kā to bija darījis arī agrāk?
Kīra pasmīnēja.

[Roviela]

- Klauds vienmēr bija drosmīgs, - Tīdus domīgi noteica.
- Vienmēr! Un Tifai viņš pusaudža gados nepatika. Es toreiz nodomāju, ka Tifa ir mirusi, kad nesastapu viņu vairs pilsētā.
Viņš domīgi sūca tēju no savas pialas.
- Stāsti tālāk, lūdzu, Kait. Pašlaik es tikai brīnos, kā vispār te esmu izdzīvojis, un mans skolotājs arī.

[Moriartijs]

Džeroms noklausijies visu atturējās no komentāriem, taču noglabāja savā atmiņā stāstīto. Pietiekmi interesants stāsts turklāt tie ir patiesi notikumi.



Šo rakstu rediģēja Moriartijs: 21.02.2009 23:16

[Sindra]

Drosmīgs? Kīra domīgi palūkojās uz Tīdu.
Esi pārliecināts, ka tas ir pareizais apzīmējums? Varbūt tā daļēji ir viena no viņa īpašībām, bet diez vai tā, kuru es minētu kā pirmo.
Bet nu labi. Nevajag ņemt mani vērā.
Tikai... viņš savā ziņā gāja uz Soldier, lai nokļūtu tuvāk savam varonim Sephirotam un lai atstātu iespaidu uz Tifu.
Un šie iemesli viņu nestimulēja tik ļoti, lai viņš izturētu pārbaudījumus. Man tas liekas savādi.

[Mattiass]

Redzēdams, kāda situācija, Sairuss bija nokāрis lejā un paņēmis pats savu sedziņu un vēl šo to, un ar to arī uzkāрis augšā. Iekārtojies, viņš klausījās, kas Kaitam bija sakāms un sarunu, pagaidām nepārtraucot.

Šo rakstu rediģēja Mattiass: 22.02.2009 07:29

[Elony]

"Nu, varbūt bez Tifas un tevis, Tīdus, izglabās vēl kāds, ja tā bija tad viņi slēpās no ShinRa un parizi darīja." Kaits Sits teica.
Pēc tam viņš atkal atsāka stāstīt.
"Tomēr pēc neilga laika Klauds un viņa draugi izbēga no cietuma. Jo kāds bija atvēris viņa kameras durvis. Noskaidrojās, ka no profesora Hodžo labratorijas ir izzagts Jenovas ķermenis, kur tas tika pārvests pēc notikumiem Nibelheimā. Kapsaula, kurā ķermenis atradās, bija burtiski saplosīta.
Klauds sekoja asiņainajām pēdām no labratorijas uz prezidenta stāvu. Pa ceļam bija nogalināti visi cilvēki.
Arī prezidents bija miris, viņa mugurā bija atstāts Sephirota zobens. Viens izdzīvojis ShinRa darbinieks apliecināja, ka tas bija Sephirots, kurš teica, ka ShinRa nekad neatradīs Apsolītās zemws un nogalināja prezidentu.
Galvenajā ēkā ieradās Rufus, prezidenta dēls un tagad jau jaunais prezidents, kurš domāja turpināt ShinRa valdīšanas politiku, tikai vairāk balstīties uz iebiedēšanu kā naudu. Klauds un viņa draugi pameta ShinRa ēku un arī Midgaru.
Vēlāk Klauds pastāstīja draugiem par to, kas notika Nibelheimā, tiesa, savu versiju, kurā Zaka vietā kā SOLDIER kopā ar Sephirotu ieradās pats Klauds. Viņš arī nespēja paskaidrot kā tieši Sephirots tika uzveikts, nonāca līdz tai vietai, kur sāka cīņu ar Sephirotu un tad teica, ka neko neatceras. Tifa bija apmulsusi un neteica, ka patiesībā bija savādāk.
Viņi visi izlēma dzīties pakaļ Sephirotam, jo saprata, ka viņš ir ļauns. Kad viņi ShinRa kuģi devās uz Rietumu kontinentu, tad arī sastapa Sephirotu, kurš kuģi atkal slepkavoja un uzsūtīja viņiem monstru, radušos no Jenovas ķermeņa daļas. Ar pašu Sephirotu cīnīties nesanāca, jo viņš no cīņām izvairījās un parasti aizlidoja prom. Sephirots acīmredzot veda Jenovas ķermeni sev līdzi un izmantoja savās interesēs.
Vēlāk Zelta Paplātē viņiem pievienojās... pirmais Kaits Sits, arī tāpat kā es - norīkots Rīva uzdevumā. Un vēlāk grupai pievienojās arī citi cilvēki. Ceļojuma laikā Sephirots parādījās arī Nibelheimā, bet posta darbus nedarīja. Tikai atklāja, ka Jenova nav no Senajiem, bet gan ir ieradusies no debesīm, citiem vārdiem - Jenova ir citplanētiešu organisms. Bet Sephirots laikam tik un tā uzskatīja, ka viņam un Jenovai pieder tiesībās valdīt pār Planētu.
Pēc tam pa pasauli sāka klejot melnajos mēteļos tērptie Nibelheimas iedzīvotāji. Viņi pakļāvās Sephirota gribai un meklēja priekš viņa Melno matēriju.
Sephirots gan nemeklēja Apsolītās zemes, bet gan Seno templi. Kad Klauds un pārējie tur ieradās, viņi atkal sastapa Sephirotu, kurš pastāstīja, ko vēlas patiesībā. Absolītajās zemēs ir daudz Dzīvības Straumes, ko Sephirots gribāja uzsūkt sevī. Tad viņš iegūs vajadzīgo spēku, lai varētu izmantot Melno matēriju. Melno matēriju var izmanot tikai vienu reizi un tā rada absolūto iznīcības maģiju - Meteoru. Šī maģija piesaista no visuma kādu milzīgu klinti un liek tai krist uz zemi. Brūce, ko Planētai nodarītu Meteors būtu tik liela, ka Planētai nāktos visu Dzīvības Straumi koncentrēt vienā vietā, lai izdziedētos. Tad Sephirots spētu uzsūkt sevī visu Dzīvības Straumi un kļūt par Dievu, pasaules pārradītāju.

Sephirots atkal necīnījās ar Klaudu un pārējiem. Toties Klauds sāka uzvesties jocīgi. Noskaidrojās, ka pats templis ir Melnā matērija. Lai to samazinātu un atgrieztu savā dabīgajā veidolā, bija vajadzīgs, lai kāds saliek mīklu esot tempļa iekšienē un sevi tādā veidā upurējot.
Biedri baidījās, ka Sephirots atsūtīs kādu no saviem kalpiem melnajos mēteļos upurēties. Tad Kaits Sits izlēma upurēt sevi, jo... jo..."
Tagadējais Kaits Sits sāka šņukstēt un ar dūri izberzēja acis.
"Jo Klauds un viņa biedri parādīja viņam patiesu dzīves ceļu, ka viņš var būt kas vairāk par rotaļlietu... "
Kaits Sits saņēmās.
"Klauds un pārējie izgāja ārā no tempļa. Pēc tam templls sarāvās un pārvērtās par melnu lodi - matēriju. Tad ierados es - otrais Kaits Sits. Mani atsūtīja Rīvs, lai es palīdzētu. Visu kas notika tālāk es pieredzēju pats.
Bet tad notika tā, ka tagad atkal parādījās Sephirots... taču necīnījās par Melno matēriju. Viņš iedarbojās uz Klaudu un Klauds pats viņam atdeva matēriju.
Aerija tad pameta draugus, Klaudam sapnī pavēstot, ka viņa bija pēdējā Cetra un viņai bija jāizdomā, kā aizkavēt Sephirotu izsaukt Meteoru. Bet Klauds redzēja arī Sephirotu, kurš jau zināja, kas padomā Aerijai. Klauds un pārējie tad devās Aeriju meklēt, lai aizsargātu, lai arī Klauds bažījās, ka viņš atkal var nonākt Sephirota ietekmē.
Mēs nonācām Aizmirstajā Pilsētā, pēdējā Seno apmetnē uz Planētas. Naktī Klauds atkal saņēma vēsti no Aerijas un mēs nonācām pazemes pilī, kur bija Aerija. Klauds atkal sāka uzvesties jocīgi, izvilcis zobenu, viņš gribēja uzbrukt Aerijai, bet kā likās, pret savu gribu. Mēs viņu apturējām liekot atmosties... tad no gaisa parādījās Sephirots un nogalināja Aeriju... "
Likās, ka Kaits atkal kļūst raudulīgs.
"Mēs visi pārdzīvojām, bet jo sevišķi Klauds. Bet Sephirots teica, ka Klaudam nav domu, jūtu un paša gribas, tāpēc viņām nevar sāpēt. Pēc tam atkal mums uzsūtīja monstru no Jenovas ķermeņa daļas.
Apbedījuši Aeriju, mēs devāmies tālāk uz ziemeļiem, kur devās Sephirots. Klauds bažījās arvien vairāk, ka ar viņu kaut kas nav kārtībā.

Ceļojums bija grūts, bet tā laikā mēs uzzinājām ko vairāk par Aerijas vecākiem un Jenovu. Jenova ieradās meteorā no debesīm un ietriecās zemē, radot Ziemeļu krāteri. Viņa pieņēma Ceetrām līdzīgu veidolu un centās uzsūkt to zināšanas. Jenova radīja vīrusu, kas nogalināja lielāko daļu Cetru, tomēr daži, kas izdzīvoja, spēja Jenovu nogalināt. Vismaz tā šķita. Pēc tam Planēta radīja biomehāniskous monstrus WEAPON, kuriem bija jāaizsargā Planēta krīzes laikā.
Mēs sasniedzām Ziemeļu krāteri. Tur iekšā bija tāds kā Dzīvības Straumes virpulis, kas dziedēja senu rētu Planētai - Jenovas kritienu. Kad tikām tuvāk, redzējām, ka tuvojas arī ShinRa gaisa kuģis. Viņi domāja šeit atrast Apsolītās Zemes. Uz turieni kājām devās arī melnajos mēteļos tērptie Sephirota kalpi, bet viņi visi gāja bojā dēļ grūtā ceļojuma.
Pēc tam notika tā, ka parādījās un uzbruka Sephirots, bet viņš pēkšņi izmainījās un pārvērtās par monstru, līdzīgu tiem, kas radās no Jenova ķermeņa daļām. Monstrs tika uzveikts un Klauds teica, ka tas Sephirots, ko mēs vajājām nebija īstais Sephirots, bet Jenovas ķermenis, kas pakļāvās Sephirota gribai un pieņēma viņa veidolu. Klauds atdeva matēriju biedriem, lai neatkārtotos tas pats, kas agrāk un devās pēc īstā Sephirota.

Bet kamēr Klauds un daļa biedru devās pēc Sephirota, pārējiem viņš uzsūtīja vīziju - pateicoties Dzīvībs Straumei viņam bija varenas spējas. It kā Klauds aicināja pie sevis Barretu, kuram bija iedevis melni matēriju.
Tikmēr arī Klaudam un Tifai viņš sūtīja vīzijas, kurās rādīja pagātni Nibelheimā, bet īsto pagātni. Klauds uzskatīja, ka tie ir māņi, bet Tifa zināja, ka tā nav. Sephirotu sagāja prieku abus mocīt. Viņš apgalvoja, ka Klauds ir laboratorijā radīts Sephirota klons, nevis īstais Klauds no Nibelheimas. Ka visas savas atmiņas Klauds ir nokopējis no citiem cilvēkiem, izmantojot Jenovas šūnas. Un tā kā Klauds nespēja atcerēties kā ir kļuvis par SOLDIER un ko darījis tos gadus pēc Nibelheimas incidenta, apjuka.
Galu galā Klauds un ShinRa prezidents Rufus satikās tādā kā ielejā Krātera sirdī. Te bija daudz kristalizēta Mako, matēriju avota un ShinRa domāja, ka šīs ir Apsolītās zemes.
Līdz ar Rufusu tur ieradās arī profesros Hodžo. Kad ieradās Klauds ar biedriem, Hodžo apgalvoja to pašu, ko Sephirots, ka viņš radīja Klaudu, izmantojot savas zināšanas, Mako enerģiju un Jenovas šūnas. Bet ka Klauds tomēr bija neizdevies eksperiments. Klauds izmisa un pakļāvās Sephirota vairai pilnībā. Ieguvis melno matēriju, vinš pacēlās gaisā, jo virs ielejas bija tāds kā zaru tīkls un tajā iekšā - kristalizējies Mako ar īsto Sephirota ķermeni iekšā. Ķermenis nekustējās, un vispār bija izveidojies tikai līdz viduklim. Bet Sephirota prāts un griba tomēr darbojās.
Hodžo tad pastāstīja, ka viņš izveidojis Jenovas Atkalapvienošanās Teoriju. Hodžo uzskatīja, ka Jenovas šūnas, sadalītas atsevišķi, ar laiku atkal centīsies apvienoties vienā objektā. Tāpēc viņš ievadīja šūnas Nibelheimas iedzīvotājos, bet Jenovas ķermeni pārvietoja uz Midgaru. Viņš bija domājis, ka Niblheimas iedzīvotāji, lai arī bez pilnvērtīgas apziņas, dosies uz Midgaru pie Jenovas ķermeņa. Tomēr bija Sephirots.
Sephirota ķermenis pēc Nibelheimas sakāves izšķīda Dzīvības Straumē, bet viņa gars un griba atteicās saplūst, tāpēc viņš kopā ar Jenovas galvu pa Dzīvības Straumi ceļoja uz Ziemeļu Krāteri. Uzsūcis zināšanas un spēku, kas bija Dzīvības Straumē, Sephirots spēja sākt veidot sev jaunu ķermeni. Reizē viņš spēja iedarboties uz visām Jenovas šūnām pasaulē un aicināja tās uz atkalapvienošanos. Tāpēc Zaks un vēlāk arī Klauds devās uz Midgaru, viņi neapzināti pakļāvās Jenova šūnu aicinājumam. Bet tad Sephrots pakļāva sev Jenova ķermeni ShinRa galvenajā ēkā. Viņš pats neieradās pēc Jenova ķermeņa. Jenova ķermenis izlauzās no kapsulas un pieņēma Sephirota veidolu. Jenova/Sephirots arī atbrīvoja Klaudu no cietuma, aicinot uz Atkalapvienošanos.
Kamēr pats Sephirots atradās Ziemeļu Krāterī, Jenovas ķermenis viņa veidolā un pakļaujoties viņa gribai, meklēja Melno matēriju, lai izsauktu Meteoru. Kad Klauds sāka traucēt, Sephirots koncentrējās uz to, lai pakļautu arī Klaudu, kas beigās izdevās.

Kad Klauds atdeva Melno matēriju Sephirotam, sākās zemestrīce. ShinRa darbinieki bēga iz gaisa kuģi, Klauda draugi viņiem sekoja. Klauds palika ar Sephirotu.
No Krātera izlauzās enerģija, atmodās arī WEAPON, kuri izlidoja pa pasauli. Virs Krātera parādījās maģiska barjera, neļaujot nevienam iekļūt iekšā.
Mēs pārējie aizbēgām, bet Tifa un Barrets, pēdējie no AVALANCHE, nonāca ShinRa gūstā. WAEPON monstri lidoja pa pasauli, vietām šo to postot. Viņi bija radīti, lai aizsargātu Planētu, bet laikam bija apjukuši, vai daļējā Sephirota varā. Pēc nedēļas jau varēja redzēt Meteoru debesīs, kurš tuvojās zemei.
Nu, mēs nepadevāmies. Atbrīvojām Tifu un Barretu, tad meklējām Klaudu, kuru atradām Midīlā, jo tur ir tāds kā pazemes Mako avots, kas izskalo uz zemes virsmas to, kas nonāk Dzīvības Straumē citās vietās. Klauds bija pilnīgi apjucis, tik tikko galvu spēja pacelt un nespēja runāt. It kā viņam nebūtu apziņas. Tifa palika ar viņu un vēlāk palīdzēja atcerēties to, kas bija noticis patiesībā. Klauds atguva savas patiesās atmiņas un personību.
Kad mēs visi atkal satikāmies, viņš to izstāstīja, kā arī to, kas viņš tagad ir. Nekad nav bijis SOLDIER, tomēr pateicoties Jenova šūnām un atmiņām, kuras ieguva no Zaka Faira, līdzvērtīgs labākajiem no 1. klasas SOLDIER. Jo... visi SOLDIER radās tā, ka viņus ne vien apstaroja Mako enerģijā, bet arī ievadīja viņos Jenova šūnas. Tieši tas viņiem deva pārcilvēciskās spējas. Tomēr viņi bija fiziski un garīgi stipri cilvēki, kur apziņu nenomāca šūnu spēks un tāpēc viņi nezaudēja savu personību un nenonāca Sephirota varā. Klauds atzina, ka viņš nav tik stiprs, tāpēc arī Sephirots spēja viņu pakļaut.

Nu, pēc tam mēs noskaidrojām, ka Aerija bija centusies izsaukt gaišo maģiju Svētība, bet dēļ Sehirota uzbrukuma tas neizdevās. Mums nācās tikt galā ar ShinRa korpurāciju, kura diezgan baisos veidos centās uzveikt Sephirotu. Vienīgais labums bija tāds, ka viņi iznīcināja barjeru ap krāteri. Mēs uzveicām visus vadītājus, Rufusu smagi ievainoja, gandrīz nogalināja WEAPON uzbrukums. Rīvs tai laikā jau gāja pret ShinRa, tāpēc viņu arestēja savējie, bet mēs atbrīvojām. Tiesa, ar mums viņš negāja, jo nemāk kauties. Uzveicām arī Hodžo, kurš sāka palīdzēt Sephirotam. Viņš redz, bija Sephirota tēvs, lai arī Sephirots to nezināja. Hodžo bija ievadījis Sephirotā Jenovas šūnas, kad Sephirots bija vēl auglis mātes miesās. Bet pēc dzimšanas Sephirotu nodeva audzināšanā prom no vecākiem un pateica tikai to, ka viņa māti sauc Jenova. Hodžo bija tik neprātīgs, ka pats sev injecēja Jenova šūnas un kļuva par monstru. Bet arī to mēs uzveicām.

Tad mēs atgriezāmies Ziemeļu krāterī. Mēs devāmies dziļumā, jāsaka, ka tur bija tik savādas lietas, kuras nesaprotu... mēs nonācām iekšā Planētā, ne gluži Dzīvības Straumē, bet tik un tā... mums uzbruka Jenivas pēdējais monstrs, laikam radīts no Jenovas galvas. Un tad Sephirots, kurš jau pārvērtās monstrā. Pirmo veidolu uzveicām diezgan viegli, bet otrais... ja viņš gribēja kļūt par dievu, tad bija tuvu tam. Ja mums nebūtu bijis tik daudz varenu matēriju un ja arī daudzi no mums nebūtu izcili karotāji, mēs Sephirotu neuzveiktu. Mums izdevās izbēgt no Krātera, pirms tas otreiz izverd enerģiju.
Pēc tam jau daudzi zina kas notika - Meteors turpināja krists, tieši virs Midgaras, tad parādījās Svētība, kā maģisks vairogs. Bet Svētība parādījās pārāk vēlu un Meteors tik un tā tika cauri. Tad Planēta sūtīja palīgā Dzīvības Straumi un stiprināja Svētību, kura tad pilnībā aprija Meteoru un izglāba Planētu."

Kaits apklusa un lepni paskatījās uz biedriem.

[Sindra]

Kīra sēdēja un klausījās.
Neizskatījās, ka viņai nāktu miegs. Galu galā viņa bija labi izgulējusies.
Nu tad varbūt pie reizes arī līdz tai vietai, kurš viņš pazūd un par viņu vairāk nav ziņu? Kīra pajautāja.
Pie reizes būsim arī uzzinājuši Sephirota vēlmes un uzzinājuši Tavus varoņdarbus. viņa pasmaidīja kaķim.
Viņš ir rotaļlieta. meitene nekad agrāk nebija saskārusies ar dzīvām robotveidīgām rotaļlietām.