Final Fantasy VII: Spārnoto Rēgi, [PZP] Final Fantasy VII Opcijas

[Elony]

Pirms gada

(IMG:http://i205.photobucket.com/albums/bb239/elsarels/Winged%20Spirits/default.jpg)

Tumšā pazemes alā zem Midgaras drupām gulēja kāds līdz viduklim kails vīrietis, bezsamaņā vai miris. Viņš gulēja uz klints, kuru ieskāva ūdens un kuru apmirdzēja mēnesgaisma no cauruma alas griestos. Kādā brīdī vīrieša ķermenis izstraoja elektrisku lādiņu, kas iegāja zemē visapkārt. Pēc tam atmirdzēja gaisma no enerģētiskas sfēras, kas arī atradās tajā pašā alā. Cits vīrs, tērpies tumši sarkanā mētelī, atbrīvojās no enerģētiskas sfēras, kuras iekšienē atradās. Viņš piecēlās un piegāja pie zemē guļošā..
Paņēmis nekustīgo rokās, vīrietis uzlūkoja mēnesi, kas spīdēja no augšas.
"Vēl ir par agru doties gulēt." Viņš ierunājās. Pēc tam novērsās no mēness un pasmaidīja.

"Mums joprojām ir daudz darāmā... brāli."

Vīrietim aiz muguras parādījās viens tumšs milzu spārns. Viņš to savicināja, pacēlās gaisā un pameta alu ar guļošo uz savām rokām.


Tagad.

Pēdējo gadu laikā Junona nebija pieredzējusi lielas arhitektūras pārmaiņas. Galvenā pilsētas daļa joprojām bija izvietota terašu veidā, no pilsētas uz dienvidiem joprojām atradās lielā gaisa transporta pacelšanās platforma, zem kuras savukārt atradās vecpilsēta. Protams, jau 4 gadus pilsētā nebija lielais superlielgabals Sister Ray par ko varēja tikai priecāties.

Bija jaukas pavasara dienas vidus un visās pilsētas ielās varēja labi dzirdēt jūras viļņu šļakstu. Toties ShinRa kompānijas ēkai, kas pacēlās kā tornis virs pilsētas no augšējām terasēm, bija laba skaņas izolācija. Tās iekšienē jūras skaņas nebija dzirdamas.

Šo ēku savām vajadzībām bija pārņēmusi Pasaules Atjaunošanas Orgānizācija un veco ShinRa simboliku nomainīja P.A.O. akronīms.

Kareivjus, kas bija izraudzīti veidot speciālo vienību sagaidīja pie šīs ēkas ieiejas. Sagaidītāji bija PAO administratīvie darbinieki, kas parādīja, kur atnākušie varēja atstāt savu transportu, ja tāds bija. Pēc tam viņus pavadīja uz liftiem un nogādāja vienā no augšējiem stāviem, līdz ieveda plašā apspriežu telpā. Šeit bija ovāls galds, kura vidū atradās puslodes formas objekts - hologrammu projektors. Ja neskaita vēl mīkstus ādas krēslus un divus logus, kas pavēra skatienu uz pilsētu lejā un tālāk uz jūru - telpā nekā vairāk nebija.
Likās, ka priekšniecība taisās ierasties tikai tad, kad visi būs sapulcējušies.

[Sindra]

Skaidrs. Kīra pasmaidīja. Gan par skolotāju, gan matērijām.
Mana uzbrukuma matērija ir zibens. viņa drošības labad piebilda novērtēdama pārējo biedru atklātību.

[Moriartijs]

Džeroms klusēdams noklausījās Šelkas "lekciju" ar skatienu apveltīdams kaķveidīgo būtni. Viņam nebija nekas pret kaķiem, taču, šķiet ka Kīra bija vārds, jau pirmā pie būtņa piesteidzās. Par to pasmaidījis, nolēma izteikt savu viedokli.

- Uzdevums šķiet interesants. - Un Sephirots spēj atdzīvoties? Hmm, jauna ziņa. viņš nodomāja.

Pienākot kārta jautājumiem un ceļojuma arrangements, - Ar gaisa kuģi manu prāt būtu nedaudz ātrāk. Un transportu zinot, gaisa kuģos to parasti var ietilpināt. Ar dzelzsceļu būtu vēl labāk, bet tas jau ir subjektīvais viedoklis, - viņš nespiespiesti iesmējās.

Pievērsdams uzmanību atalgojuma lielumam, Džeroms klausījās pārējo "aģentu" pašaprakstos. Divi Vutai kareivji, kareivis ar ķērienu uz trasportiem, cīņu meistare un ShinRa. Interesanta kompānija. Cik jauka ka pirmie divi sarakstā nezina, kurš bijis Vutai cīņās pretinieku pusē.

- Džeroms. Algotnis. Strādāju maksātājam. - viņš īsumā pateica. Tad piebilda, - Bijušais ShinRa, bet ne SOLDIER, kā jaukā dāma šeit, - viņš paskatījās uz Kīru.

- Matēriju ziņā, jāsaka ka neizceļos ar uzbrukumiem. Specializējos dzeltenajās matērijās, konkrētāk sajušanā un redzēšanā. - viņš pasmīnēja. Pēc tāda apraksta varētu šķist, ka neko viņš nevarētu izdarīt pret SOLDIER grupu. Taču dunču mešana arī nav slikta lieta. Turklāt šādā kompānijā manu aizmuguri būtu kam piesegt.

[Roviela]

- Es arī izmantoju dzelteno, - Tīdus beidzot bija neuzkrītoši ticis līdz "kaķa" aptaustīšanai.
- Ienaidnieka prasmju apgūšana... - viņš diezgan izklaidīgi runāja.

Līdz apziņai vārdi - bijušais ShinRa, tāpat kā pirmīt - bijušais SOLDIER, protams, bija aizgājuši, bet tagadne ir tagadne un pagātne ir pagātne. Ja viņš varēja divas reizes pārdzīvot, ka ShinRa karotāji izposta vietu, kas ir viņa mājas, un tomēr atgriezties pēdējā no tām, lai tur dzīvotu, tad droši varēja teikt, ka personīgi viņš nenīda nevienu. Ja nu Sephirotu, kas bija tas lielākais vaininieks.
Puisis pie šīm domām klusītēm nopūtās. Atgriezties reiz savās pirmajās mājās! Laikam, tik drīz tas nenotiks.

[Elony]

Kaits paskatījās uz Tīdu. Likās, ka kaķi māc aizdomas, ka viņš nonāks mājdzīvnieka lomā. Bet neko neteica.
"Tad, kā spriežu, jūs izlēmāt lidot ar gaisa kuģi. Labi, tas izlido pēc stundas no lidojuma laukuma pilsētas kreisajā pusē. Jūs būsiet pasažieru lomā, neviens nezina par jūsu misijas patiesajiem mērķiem. Tomēr pieļauju, ka daudzi no organizācijas, kas jūs redzēja, sapratīs tās būtību. Galu galā, tas, ka es veidoju speciālu vienību, nav īpašs noslēpums. Un ir vēl kas - pastāv iespēja... ka ienaidnieki ieguva informāciju no kāda PAO darbinieka. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc es izveidoju vienību no tiem, kas neietilps PAO, vismaz aktīvajā dienestā - jums nebija piejama tā informācija, kas tika nodota. Tāpēc esiet apdomīgi, runājot ar PAO darbinieiem par to, ko zināt. Es negribu teikt, ka jums būtu jāuzvedas absolūti noslēpumaini, bet... ja zināt ko būtiski svarīgu, tad nevajag par to runāt atklāti, pat ja sarunu biedri ir PAO darbinieki. Diemžēl šobrīd ir tāda situācija.
Šis ir mana personīgā telefona numurs. Gadījumā ja ar Kaitu kas notiek." teica Rīvs, nolicis lapiņu uz galda. To varēja paņemt un vēlāk ievadīt numuru savos mobilajos.
"Tas gan nav uzmundrinoši." Kaits noteica.

Likās, ka vairāk jautājumu nav. Šelka atvēra logus un telpa pielija ar gaismu.
"Kaits zina ceļu un izlidošanas platformu." pateica Rīvs.
"Ja ņemsiet līdzi mašinas, jāiet uz kravas liftiem." Kaits Sits teica, nolēcis zemē. Un bija gatavs jaunos biedrus.
Rīvs vēlreiz noskatīja komandu.
"Es uz jums visiem ļoti paļaujos. Pat ja sākumā var likties, ka esat dažādi un pretinieks spēcīgs, tomēr es zinu, ka visdažādāko karotāju grupa var paveikt lielas lietas.
Vēlu veiksmi."

[Roviela]

Tīdus paņēma lapiņu ar numuru un uzreiz to "iebakstīja" savā sakaru ierīcē, nenorādot, kam ir šis numurs, kā tas bija arī ar visiem citiem numuriem viņa sarakstā.

- Man nav nekādu mašīnu, ko vest kravas liftos, - puisis paziņoja, pieceldamies un savākdams savu zobenu.

- Paldies par novēlējumu!
Tīdus bija gatavs doties, kurp Kaits Sits vedīs.

[Sindra]

Kīra palaida vaļā kaķi un ļāva tam doties.
Pēc Tīdusa viņa paņēma lapiņu un ierakstīja numuru savā telefonā.
Tad padeva to tālāk pārējiem.
Mēs rūpēsimies, lai Kaitam nekas neatgadās. Kīra pasmaidīja Rīvam un devās ārā no apspriežu telpas.

Kādu gabalu viņa sekoja Kaitam un Tīdusam, tad devās lejā uz stāvvietu pēc sava baika un ar kravas liftu to nogādāja uz gaisa kuģa.
Pēc tam viņa pievienojās pārējiem biedriem un gaidīja, kad transports dosies ceļā.
Viņas skatiens pievērsās Tīdusam.
Mēs taču pagātni esam atstājuši pagātnē, vai ne? Kīra pavisam nopietni apvaicājās.

[Roviela]

- Pilnīgi! - puisis atbildēja, skatoties uz apvārsni, jo no šejienes pavērās jauks skats.
Tad viņš pagriezās, un ieskatījās Kīrai acīs. Tīdus acis bija siltas un mierīgas, un balss - tāda pati pieklusināta un patīkama.
- Es ļoti labi zinu, kas ir pienākums, kas ir darbs un nededzinu savu sirdi ar pagātnes uguni. Aizmirst nedrīkst, bet jādzīvo tagadnē. Sephirots ir vienīgais, pret kuru nespēju izturēties bezkaislīgi, un arī tad viņš tagad ir vairāk nožēlas vērts, nekā naida. Tas Vutai karu dēļ un otrreiz - Nibelheimas, un abas reizes es biju bērns, un bērni tik viegli nepiedod un neaizmirst. Pret pārējiem man nav nekādu īpašo dusmu vai kā tāda, vari būt pavisam mierīga.

[Džea]

Pierakstījusi numuru Keila devās līdz ar pārējiem. Savas matērijas viņa pašlaik neteica. Ja vajadzēs, tad zinās. Dunči, tapat arī ierocis bija zem apmetņa.
Kā tas nākas ka nēesmu tevi redzējusi Vutai ciemā?
Pietuvojusies Tudusam Keila jautāja. Tas protams nekas,ka viņa pati tur nebija dzimusi. Patiesību sakot, Keila vispār nezināja no kurienes nāk, bet tas pašlaik nebija svarīgi. Vitai ciemā tomēr viņa dzīvoja ļoti ilgu laiku un tā vieta viņai joprojām ir mājas.

[Sindra]

Kīra nenolaida skatienu un lūkojās puiša acīs. Savā ziņā viņai pat nedaudz skauda Tīdusa mierīgais skatiens. Viņas pašas skatiens noteikti tādu mieru nepauda.

Man prieks. viņa kautrīgi pasmaidīja puisim un nolaida skatienu. Likās, ka Kīra grasījās vēl kaut ko teikt, bet viņiem klāt pienāca Keila un meitene aizvērusi muti nolēma labāk paklusēt un paklausīties biedru sarunā.

[Roviela]

Tīdus pagriezās pret Keilu.
- Tāpēc, ka kopš Vutai karu sākuma es tur neesmu bijis. Mani aizveda no turienes, tikko tas sākās. Varbūt esam redzējušies tur pirms tam, bet es to neatceros.
Viņš uzsmaidīja Keilai.
- Mani par karotāju apmācīja meistars, bet ārpus Vutai.

[Moriartijs]

Džeroms piecēlās līdz ar citiem un paņēmis lapiņu ar telefona numuru to iegaumēja. Viņš pārāk neuzticējās tādiem sakariem - kā elektronikas speciālists, viņš zināja, ka visu veidu sakaru ierīces var noklausīties.

Tad sekoja pārējiem biedriem, gaidīdams brauciena sākumu. Sarunā par Vutai viņš nepiedalījās. Taču no sarunas viņš secināja ka ir aptuveni desmit gadus vecāks par Tīdusu. Interesanta persona - arī Sajušana...

[Džea]

Šaubos. Mani atr..Tas ir, es tur ierados tad, kad Vutai jau karoja ar ShinRa
Keila steigšus sevi izlaboja. Sievietes seja bija drūma. Vutai ciems bija labākais, ko viņa atcerējās, kas līdz šim bija ar Keilu noticis.Viņi deva Keilai pajumi un visu pārējo.

[Sindra]

Kīra raudzījās uz Keilas drūmo sejas izteiksmi.
Hei! Tikai netaisīsim traģēdijas, labi?
Nevajag man likt justies vainīgai par jebko ko jums nodarījusi Shinra vai tās perfektie monstri.
Es atvainoties negrasos. viņa paziņoja saltā balsī.
Tā, ka uztaisi lūdzu vienkāršāku seju. Kaut kā strādājot gadījuma darbus agrāk viņai nebija gadījies saskarties ar ļaudīm no bijušajām pretinieku pusēm. Viņai nebija pieredzes kā ar viņiem komunicēt.

[Elony]

Kaits Sits, atsperīgā un nedaudz jocīgā gaitā izgāja no telpas un devās uz lifitem. Viņš spēja iet pietiekami ātri, lai neiltu sevis dēļ citiem kavēties. Rīvs un Šelka palika sapulces telpā un noskatījās, kā vienība dodas prom.
Kad visi sakāpa liftā, Kaits palēcās, lai nospiestu pirmā stāva pogu. Pēc tam viņi izgāja laukā no galvenās ēkas un nonāca uz ielas. Tur arī bija dažu transporti. Motocikls un tumšs busiņš, kas izskatījās ar biezām sienām un uz jumta tam bija vesels arsenāls - raķešu metēji, kādi bija uz parastajām PAO kaujas māšinām un vēl papildu s divi ložmetēji.
"Es te tā saprotu, ka tie tur ir jūsējie, ja?" Kaits apvaicājās Kīrai un Sairusam.

[Roviela]

Tīdus klusu iesmējās. Tāpat kā viss pārējais, arī viņa smiekli nebija uzbāzīgi vai skaļi. Ja kādam bija sajēga par Vutai, tad uzreiz bija skaidrs, ka puisi ir audzinājis patiešām meistars, kas ne tikai iedzinis fiziskās prasmes, bet arī atbilstošo uzvedību.
- Piekrītu! Nevajag traģēdijas. Tā mēs nesastrādāsimies, ja katrs par sevi kausimies par savu individuālo cietušo pasauli. Katram mums tāda ir, domāju. Man ir, tev ir, un pārējiem. Tagadējā, kas ir te, apkārt, ir kopēja.
Viņš uzlika Keilai rokas uz pleciem un ieskatījās acīs.
- Vai Vutai karotāji nokar sērīgi galvu? Vai tie nezina, kad ļauties pārdomām un kad - darbam? Mums tagad ir darbs, pārdomas atstāj citam brīdim, atmiņas atstāj citam brīdim, dusmas atstāj citam brīdim, skaties tagadnē un tad pienāks nākotne, citādi tās nebūs.
Puisis pasmaidīja.
- Neskumsti! Vutai ir uz vietas, un reiz mēs tur ieradīsimies, abi divi.

Viņš noņēma rokas un sekoja Kaitam. Jāiet!

Šo rakstu rediģēja Roviela: 17.02.2009 15:16

[Džea]

Manas skumjas nav saistītas ar ShinRa vai bijušajiem SOLDIER. Tas ir kas cits, par ko pastāstīšu vēlāk. Varbūt.
Sieviete sacīja. Pašas pagātne bija neizdibināma uz ko Keila joprojām meklēja atbildes. Atbildes par to, no kurienes ir nākusi un prekš viņas pagātne bija svarīga. Viņa vēlējās uzzināt no kurienes galu galā ir nākusi.
Jā protams.
Sieviete sacīja un drīzvien skatiens bija tads pats kā iepriekš. Nebija iespējams noteikt, ko Keila domā. Taču īss skatiens bija veltīts Tidusam. Lūk kāds, kurš patiešām pazina Vutai, kurš tur bija audzis.

[Sindra]

OOC - Ak dievs, es nespēju izlocīt Tīdus vārdu, ja tas tiek rakstīts ar vienu s. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) Tīdus, lūdzu piedod man, bet es laikam rakstīšu tā it kā vārdu tiktu rakstīts ar diviem s beigās.



Noklausoties Tīdusa "lekciju" par Vutai karotāja dzīves ideoloģiju, Kīras labā uzacs uzrāvās augstāk kā parasti.
Viņa paskatījās uz puisi. Jauns. Diez vai viņš patiešām dzīvo pēc tāda principa vai tikai zin, ka tā vajadzētu.
Un kā sevi kontrolē! Diez vai spēs paciest tādu psihopāti kā mani. Varbūt es viņu varētu "izvest" sporta pēc?
Būtu interesanti redzēt kāds viņš izskatās, kad dusmojas.
Viņa pati sev veltīja apmierinātu smaidu un pagriezusies devās līdzi kaķim.

Kīra paskatījās uz kaita norādītajiem transporta līdzekļiem un pamāja.
Tas pavisam parastais, normālais baiks ir mans. Bet kam pieder tas monstrs uz riteņiem, nav ne jausmas...

Šo rakstu rediģēja Sindra: 17.02.2009 15:39

[Moriartijs]

Sekojis pārējiem ārā no ēkas un izdzirdēdams Kīras komentāru atbildēja,

- Mans minējums būtu, ka Sairusam. Viņš bija tas kurš izteica komentārus par savu sauszemes transportu. Nav brīnums, ka negrib to nekur atstāt, - Džeroms teica vērodams advancēto busiņu.

Vutai stāstu viņš noklausījās, taču pats neko nekomentēja - nav ko satracināt komandas biedrus izraisot iekšējos strīdus. Labāk sadarboties, kā jau pats Tīdus minēja.

[washulis]

Seo bija pastāstījusi par savu nodarbošanos. Ieslīgt drāmās viņa nevēlējās. Man jau tādu īsti nav... Esmu mazkompleksaina persona. Viņa pie sevis nosmējās, ierakstot doto tālruni mobīlajā. Ātri to izdarīdama, viņa piecēlās un sekoja pārējiem uz liftu.

SOLDIERI, Vutai... Tas visai maz uz mani attiecas. Patiesi te ir raiba publika. Sākumā varētu būt pagrūti, bet ja visi ir gana saprātīgi, tad visam vajadzētu iet, kā margarīnā iesmērētam. Nonākuši pie transporta, Seo teica:

Šaubos, vai ir tik svarīgi, kam ir kas. Galvenais, lai to visu var aizgādāt līdz lidlaukam. Šis droši vien bija lieks komentārs, jo viss jau bija skaidrs, bet viņai gribējās pateikt kaut ko skaļi. Tā it kā parādot, ka ir gana sabiedriska būtne, jo tomēr attiecības ar jaunajiem biedriem, pirmkārt, veidosies komunicējot. Cerēsim, ka kara laukā tikai pēc tam.

Jūs jau noteikti dzirdējāt manu vārdu, bet vēlētos iepazīties kārtīgi, personiski. Seo Sekuna. Sieviete pastiepa roku Kaitam ar pieklājīgu smaidu uz lūpām.

Šo rakstu rediģēja washulis: 17.02.2009 21:50

[Mattiass]

— Monstrs uz riteņiem ir mans, — Sairuss norādīja, — ar to arī piedāvāju doties līdz Nībelheimai pēc izkraušanās no transporta.