Šausmu sala, [PZP] Bermudu trijstūris Opcijas

[Lianjuks]

Šausmu sala.

Bermuda trijstūris.

Te nu būs. Cerams, ka nebūšu, ko sajaukusi, vai piemirsusi.
Atvainojos, jau savlaicīgi, par savām visām iespējamajām kļūdām.


Rijoko ( Elony )

Bija bijusi vētra. Nevarēja saprast, kas notika. Laiks likās vienkārši ideāls. Sākumā pūta patīkams ceļa vējš, bet tad iestājās tumsa un bezvējš. Nevarēja saskatīt savu degungalu. Džonka sasvērās. Nogranda pērkons, likās kaut kur nozibam zibens, bet bija tumšs. Gaisma pamazām cerīgi iemirdzējās, kaut kur augstu virs galvas. Apkārt valdīja klusums. Tad tumsai cauri izlauzās izmisīgi kliedzieni, bet Rijoko vēl joprojām neko neredzēja. Kliedzieni pieņēmās spēkā, kuģis valstījās no vieniem un uz otriem sāniem, kā satracināts vērsis. Sāka līt, bet joprojām bija tumšs. Cilvēki meklēja kaut ko, kas derētu, lai noturētu līdzsvaru, bet neko nevarēja atrast. Klājs bija slapjš un neviens nespēja noturēt līdzsvaru. Skanēja plunkšķi, it kā, kartupeļu maisi veltos pāri bortam un birtu ūdenī. tad atskanēja krakšķis. Kliedzieni pieņēmās spēkā, tie bija izmisuma kliedzieni. Nekas nebija redzams. Kuģis sāka strauji grimt.


Mesmers ( Džeroms )

- Džerom! Tu sutinātais jūras gurķi! – portugāliski aurēja kuģa kapteinis.

- Nāc šurp! Tie slaisti man līdz kaklam. Pastāvi pie stūres. Man dažs labs ērms jāpārmāca. - Nokāp`is no komandtiltiņa kapteinis devās uz kambīzi, lai apjautātos kokam, kaut ko, kas labāk palīdzētu ieriebt tiem airētājiem, kas dara neko. Galera slinki peldēja atklātajos ūdeņos, un kapteini tas bija nokaitinājis ne pa jokam. – Iedomājies! Šie skaitoties slimi!


Washulis ( Loranda )

Pirāti pētīgi nopētija Lorandu. meitene pie sieta pie fokmasta ar galvu uz leju viņus uzjautrināja.
– Labi uzvedīsimies? Ja tā, tad laidīsim tevim lejā. – smējās kāds notašķījies un ar rugājiem noaudzis vecis. Pirkstos vīrišķim bija daudz smagu zelta gredzenu, un tā krekls bija pamatīgi saplīsis. Bet viņš tik jaudāja truli smaidīt.

Kuģis rāmi šūpojās. – Nāksi lejā un dosi man vienu bučiņ?

Lorandas biedri bija iesprostoti kuģa tilpnē, bet tādēļ, ka Loranda viņiem patika vislabāk viņai bija vaļa redzēt sauli – žēl, ka tikai ar kājām gaisā. No kambīzes puses skanēja jautri smiekli. Loranda ar iedzērušo ārpus kuģa telpām bija viena.


Semijs ( Raiens )

Jahta bija noenkurojusies netālu no Bahamām. Vismaz tā bija iepriekšējā vakarā.

- Raien! Tu neticēsi! – kāds sāka raustīt Raienu ārā no gultas – bija seši rītā.

- Mūsu enkurs ir pazudis! TAS VĒL NAV VISS! Iedomājies! Mēs jūras vidū esam apzagti! Gandrīz nekas uz jahtas nav palicis! Motors ir izārdīts, it kā pats nelabais būtu tur ārdījies! Stūre nolauzta! Gribi dzirdēt vēl! NEVIENS NEKO NAV REDZĒJISUN PAT NE DZIRDĒJIS! – Raiena degungalā aurēja garš un slaids jauneklis. Zaļām šaudīgām ačtelēm, šauru mutes līniju, un ugunīgi sarkaniem matiem. – Klājs ir tā izpostīts, ka nesaprotu, kā to varēja izdarīt mums nedzirdot! Un vispār kāda velna pēc mēs gājām gulēt! Mēs taču gribējām... – aizelsies jauneklis beidzot aizvērās.


Apaču tuksneša rēgs ( Donkihots )

Viņš atradās milzīgā mucā. Tiešām milzīgā mucā. Galva sāpēja un pēdējais, ko viņš spēja atcerēties bija, tas, ka dabūjis ar airi pa galvu. Bet par to viņš nevarēja būt drošs. Viņš neredzēja uzbrucēju. Muca nepatīkami zvalstīja vīrieti. Viņu uzmodināja kāda savāda skaņa. Kāda salda balss sauca.

- Dokinkot! Dokinhot! – apkārt mucai pletās plašs bezgalīgs ūdens. Saucējs nebija redzams.


Storyteller ( Leanna )

Stjuartes pastaigājās pa lidmašīnu, kā pa skatuves mēli, un tik vienmuļi kladzināja.
- Riekstiņus, dzeramo? – papēžiem klabot stjuarte nozuda pilota kabīnē. Blakus Leannai uz galvas uzmaucis stereo austiņas gulēja kaut kāds japāņi puišelis. Viņš bija iesnaudies, un lidojums vilkās jau bezgalīgi. Pēc mirkļa Leannai paskrēja garām, kāda noraizējusies tukla stjuarte. Blakus atskanēja īdzīga balss, bet no otras puses, kur negulēja japāņu puišelis.

- Māsiņ, es gribu riekstiņus! – dīca rižs puisēns, ar šķelmīgu smaidu.

- Ja nedosi – kliegšu. - Tas patiesībā nebija, kaut kāds puisēns, tas bija Lorijs, bet tuvumā nevienas stjuartes. – Es tiešām kliegšu, Lea! – un zēns atrullēja apakšlūpu, kā uz raudāšanu.


Džezā tikai meitenes ( Melānija )

- Lūdzu, mīļie lidmašīnas pasažieri. – iesāka stjuarte – ja varēja ticēt nozīmītei, viņu sauca Salija. – Mēs esam nomaldījušies no kursa. Tādēļ lidojums ievilksies. - Melānija bija iestūķēta starp dieviem resniem vīreļiem, no kura viens siekalām tekot, nolika galvu uz Melānijas pleca. Stjuarte aizsteidzās uz lidmašīnas aizmuguri.


Džea ( Gvendolna )

Gvena sēdēja mīkstā, ērtā krēslā, un lidojums bija debešķīgs. Lidmašīna šķēla mākoņus, kā kuģītis ūdeni. Pie Gvendolnas pienāca djuarte (stjuarte) un pasniedza viņai mazu kastīti, ko varēja viegli paslēpt plaukstā. Kastīte bija pilna ar dažādām kapsulām, tabletēm, un tad djuarte pasniedza Gvenai glāzi. – Jūsu pusdienas kundze. – lidmašīnas salons bija koši zils, negribīgi pasmaidījusi djuarte devās prom.


(OCC: tās kapsulas ir nākotnes pusdienas, vakariņas un brokastis, normāla ēdiena tik pat kā nav, jo zemes resursi teju izsmelti. Normāls ēdiens aizliegts, atlikušās dabas aizsardzības dēļ. Nepārmetiet. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif) )


Hworang666 ( Valters )

Valters atradās uz milzīga kruīza kuģa. Viņš stāvēja uz klāja, tālumā patīkami čīgāja vijoles. Kaut kas aiz muguras nosprakšķēja un uz kuģa pazuda elektrība. Atskanēja pārsteiguma elsieni, tad atskanēja smiekli. Visi jau bija pieraduši, ka elektrība šodien niķojas. Tā jau bija labu laiku, kopš viņi kuģoja pa Bermudu. Ausīs ielauzās izmisuma sauciens un divi jaunieši pieskrēja pie Valtera.
– Cienījamais, neviens mums netic! Mūsu draugs pārvēlās pār bortu un, un...! Nāciet paskatieties! – abi jaunieši bija par Valteru jaunāki, bet viens bija par viņu augumā plecīgāks un garāks. Abi likās izmisuši. – Mēs nezinām, kā tas notika, ser. Lūdzu, nāciet!


Aiva ( Volfs )

Volfs bija izmircis, no galvas līdz kājām. Viņa ceļi bija iegrimuši glumās zilaļģēs, un degunā sitās sāļā jūras smaka. Netālu mētājās lidmašīnas atliekas – sadragātas un sakusušas. Apkārt pletās sausa un nemīlīga pludmalīte, bet priekšā augsta un kaila klints. Debesīs virmoja kaut kas līdzīgs polārblāzmai. Tikai tā bija tāda indīgi zaļa un spoža, ka acis žilba . Aiz muguras pletās okeāns. Tas likās sastindzis. Apkārtnē valdīja vēl lielāks klusums nekā uz mēness. Tā likās ļoti nemīlīga. Pat viļņus nevarēja dzirdēt. Vienīgi Volfa sirdspuksti bija dzirdami, un skanēja jocīgi. Atmiņā bija kāds desmit minūšu robs. Nebija skaidrs, pa kuru laiku viņš te lāga nokļuvis. Tā vienkārši bija.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 02.04.2008 18:01

[washulis]

Pagaidi. Tūliņ būšu tur... Viņa teica, tauriņstilā turoties virs ūdens. Pag... BUĻ. Viss notika ļoti ātri. Viņa juta, ja tiek parauta zem ūdens. Meitene pat īsti nepaspēja pretoties, kad attapās laivā.

AAA! Viņa iekliedzās, salecoties. Laiva viegli nolīgojās. Kas...? Atpletusi muti, viņa ar šaudīgu skatu nopētīja apkārtni. Jūra, jūra, laiva... demons? Kas? Kas? Viņa turpināja. Kas nupat notika? Es peldēju. Tur bija mazs zēns. Es... Mani pavilka zem ūdens! Viņa satraukti iesaucās. Kas notika?

Redzot, ka dēmons... Toms, viņu sauca Toms, it nemaz nav pārsteigts Lorandu redzēt, pat iepriecināts? viņa sāka pamazām nomierināties. Ermm... Sveiks. Viņa nedroši teica. Tagad būtu visai sarežģīti pateikt, kā klājas. Cik sapratu, tad vēl nesen es biju Aīda valstībā. Bet principā, neiet menaz tik peļami...

Šo rakstu rediģēja washulis: 11.02.2009 18:52

[Semijs]

Raiens paskatījās kā viņam garām aizčāpo sudraba skorpions, kas piesaistīja puiša uzmanību. Satvēris skorpionu aiz dzeloņa, viņš to pacēla un nopētīja, bet tad izdzirdēja, ka Loranda kaut ko bļaustās un paskatījies uz meiteni sauca.
-Kur tu ej? Tur neviena nav!-
Bet tad Loranda strauji pazuda un puisis skaļāk iesaucās.
-Loranda!!-
Atbildes nebija, skorpions karājās rokās un Džeromam uz pleca bija dūja. Turēdams skorpionu aiz dzeloņa, lai netiktu sadzelts, Raiens paskatījies uz Džeromu, teica.
-Tev e-pasts atnācis.-

[Moriartijs]

Ar lielām bažām vērodams Lorandas izdarības, Džeroms tikai pēc Raiena teiktā pamanīja putnu un vēstuli.

- E-kas?? - viņš iejautājās nesaprašanā. - Tu aizmirsi no kura laika es esmu. - viņš iesmējās.

- Labs pastnieks, - Paglaudījis putnu, pietupās un pacēla vēstuli. Tad atplēsa to un ķērās pie lasīšanas.

[Malduguns]

ooc: vispār jau Leanna joņoja, kā jau es biju uzrakstījusi, nevis stāvēja uz vietas

Leanna nolamājās un devās uz nelielo durvju pusi, ja jau gredzens viņas lūgumiem neatsaucās, viņa uz to vairāk tik ļoti nepaļausies.
-Izskatās, ka mēs esam nonākušas ellē,-viņa jokoja un vēl aizvien skrēja pie durvīm, kuru rokturi nu satvēra un centās atvērt.

[Lianjuks]

Storyteller - Džea
Durvis padevās un priekšā bija vēl vienas durvis.
Tās Leanna bija redzējusi.
Sievietes bija nokļuvušas pie milzīgām durvīm uz kurām bija uzgleznota milzu lauva ar zeltainiem spārniem. Tās priekšējā kāja atradās uz grāmatas, un grāmatai blakus mētājās asiņaina lente uz kuras bija uzšņāpts. " Šeit ienācis laukā neiziesi! "
Skorpioni bija gandrīz klāt, tikai mirklis un...


Washulis

Toms pasmaidīja.
- Tu tiki teleportēta? Sadalīta atomos? Man klājas gandrīz labi un tas zēns nebija īsts. Man ar Tevi jāaprunājas. - garām laivai papeldēja delfīni.


Semijs - Gross - Hworang666 - Mr. Green. - Moriartijs

Laptien ai man arkartigi tevi apest sakarojas. - tā bija rakstīts vēstulē. Balodis pašķieba galvu un aizlidoja. Skorpions neganti spirinājās Raiena rokās, tad tas kļuva neredzams, bet jūtams.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 13.02.2009 20:53

[washulis]

Teleportēta... Loranda atkārtoja. Īpatnējs vārds. Noteikti no nākotnes laikiem. Tāpat atomi. Kas ir atomi? Viņa nodomāja, nopētot delfīnu un citus jūras iemītniekus, kas atradās laivas tuvumā. Nekad neesmu redzējusi delfīnu tik tuvu! Viņa klusi nopriecājās, līdz atkal pievērsās Tomam.

Nebija īsts? Bet kā tas iepsējams, ka likt kādam cilvēkam noticēt, sajust, dzirdēt kaut ko, kas nav? Tu esi uz šīs savas jau kādu laiku. Redzējusi visu ko un vēl jo projām uzdod šos jautājumus sev?

Kāpēc zēns nebija īsts. Es dzirdēju citus sakām, ka tur nekā nav. Tas ir... kāpēc zēns bija tikai man. Kāpēc? Kāpēc tev ar mani jārunā? Loranda sāka nedaudz pacelts balsi, nekaunoties, ka katrs vārds ar vien vairāk izklausījās pēc izmisuma kliedziena. Viņai tik daudz kas nebija skaidrs par šo vietu. Bet arto būs jāamierinās. Vismas pagaidām noteikti.

[Moriartijs]

- Huh? - bjia vienīgais, ko Džeroms pateica izlasījis vēstuli, pirms to iedeva pārējiem izlasīt.

Laptien ai man arkartigi tevi apest sakarojas.

Izklausās pēc izsalkuša dēmona. Tas nozīmē arī, ka šejiene nav droša. viņš nodomāja.

[Lianjuks]

Semijs - Gross - Hworang666 - Mr. Green. - Moriartijs

Pēkšņi blakus nokrita vēl viena vēstule.
Es redzēju istabā saplēsto Apokalipsi.

Nokrita trešā vēstule ar tekstu.
Iava Lāpsta un Ivo Kapracis. ( šeit izceltie vārdi ir ievilkti vēstulē stingrāk. )


Washulis

- Viņš bija ilūzija. - ievilcis elpu dēmons turpināja - Ielienot galvā, to izdarīja Melānija, viņa ir Erisa. Tevi vajā viens dēmons. - tad drošības pēc piebilda. - Ne jau es. Melānija, kas tomēr ir un nav Erisa lika man jums piebiedroties, bet Tev jāpalīdz man pie jums iefiltrēties. Saproti?

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 13.02.2009 21:03

[washulis]

Ilūzija... Loranda atkal atkārtoja. Tas likās, bijis tik patiesi.

Turpinot klausīties, ko Toms prasa, Loranda sarauca pieri. Pagaidi. Melānija? Tā meitene, ko es satiku jau namiņā kokā? Tas ir kā, viņa ielīda manā galvā. Vai tad viņa to spēj? Mani vajā dēmons? Loranda kļuva arvien satrauktāka.

Viņai bija grūti saprast, kā tajā visā bija iejaukta arī Erisa. Ir un reizē nav...? Kāpēc lai Erisa to darītu? Protams, Lorandai nebija radušās siltas jūtas pret šo sievieti, bet šeit bija arī grūti izprast, kam var ticēt, kas ir labs, kas ļauns.

Palīdzēt iefiltrēties? Bet viņš tak ir demons! Bet nav man nodarījis ļaunu. Un vai maz to plāno? Viņa turpināja neko nesaprast līdz galam. Lūdzu pastāsti, kas īsti notiek. Kas briest uz šīs salas? Kas notika iepriekš, ar tiem, kas... jau piedzīvojuši ko līdzīgu. Kāpēc tev vajag iefiltrēties? Tā nebija kā pavēle no viņas puses. Drīzāk mīļš lūgums.

[Lianjuks]

Washulis

Kaut ko atcerējies Toms nomurmināja.
- Tavā galvā viņa nevarēja būt, nezinu kā to izskaidrot. Tas ir kāds cits triks. Tā pati, ko satiki namiņā. Nespēj tātad, bet tomēr vajag uzmanīties. Jā, tas, kas Tevi nolaupīja. Tu viņu ieintriģēji. Erisa tā nedarītu, viņa ir nolaupīta, bet daudziem tam nbūtu grūti ticēt, jo Dievus tācu nemēdz tā vienkārši nolaupīt. - dēmons vārgi iesmējās. - Līdz šim. Te ir jau ir kas sarežģītāks, ko es varu paskaidrot vēl mazāk. gribu iefiltrēties, lai šo to palīdzētu noskaidrot un pālīdzētu. Zinu to ko nezināt jūs, bet jūs varat izdarīt to, ko nevaru es. Jūs esat daudz un tas ir noderīgi. Kopā jūs varat izlīst no šī bedres. viens par visiem, vai visi par vienu. Briest revulūcija, bet aiz tās slēpjas kas cits un aiz tā cita noteikti vēl kaut kas. Par pārējiem ir ļoti garš stāsts un mums nav laika. Bet viņi ir piedzīvojuši, ko līdzīgu šim. Mēs visi. Ceru, ka saprati šo murgojumu.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 13.02.2009 21:29

[washulis]

Loranda uzrāva uz augšu vienu uzaci. Viņas prāts centās sagremot pamesto informāciju. Errm... Labi. Viņa īsi teica. Erisa nolaupīta... Tas noteikti nav labi. Viņa pie sevis secināja.

Ja lietas patiesi ir tik nopietnas, kā tu stāsti, lai arī tā īsti neko nepateici, tad laikam es nevarēšu tā vienkārši atteikties no tava lūguma pēc palīdzības.Bet kāpēc tu nevari pats, tā teikt, iefiltrēties? Kā tad es īsti varētu palīdzēt? Es esmu tikai itāļu skuķis, kam nav kārtīgs mugurkauls un spēj tikai spiegt, ka nekas nav gana labi. Viņa paškritiski nobubināja.

[Lianjuks]

Washulis

- Prieks, ka Tu apmēram saproti situāciju. Teleportējamies uz mežu? Gandrīz piemirsu pateikt, ka esam Bermudas dienvidos- garām patraucās bruņurupucīšu bars. Ja Loranda paskatītos debesīs - redzētu trīs saules. Izvietotas kā galapunkti vienādmalu trijstūrim. ( (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blink_a.gif) )

[washulis]

Teleportējamies uz mežu? Loranda nedaudz satraukti piebilda. Tas neizklausījās jauki. Es ceru, ka teleportācijs nav sāpīgas. Vai kā savādāk nepatīkamas. Kaut gan neesmu pārliecināta, vai jau nav telipertējusies.. nē, teleportējusies jau agrāk. Kā nekā ne jau pirmo reiz ar demoniem saķeros.

Labi, lai iet. Es tev mēģināšu palīdzēt, cik nu tas būs nepieciešams. Viņa vēl piebilda. Vēlāk viņa patiesi ievēroja, ka vienas ēnas vietā ir trīs. Lai arī blāvākas, bet to kontūras tomēr bija atšķirīgas. Interesanti... viņa nomurmināja, nopētot bruņurupušus. Kā notiek tā teli..., tepe..., telepar..., teleportēsānās? Viņa centās izmocīt.

Šo rakstu rediģēja washulis: 13.02.2009 22:11

[Džea]

Kad abas bija nokļuvušas pie durvīm Gvena uz tām palūkojās un pēcāk arī uz skorpioniem.
Nolāpīts, es labrātāk nokļūtu atpakaļ 25 gadsimtā, kur šitie mūdži jau sen kā izmiruši.
Gvena nikni nošņācās atkal palūkodamās uz skorpioniem. Galu galā, durvis bija labāka izvēle, pat ja tās draudēja ieslodzīšanu uz mūžu. Tieši tādēļ, sieviete metās iekšā pa tām.

[Malduguns]

Leanna vēl paspēja pavīpsnāt par uzraukstu uz durvīm, kad ienesās iekšā pa tām. Veikli tās aiz sevis aizcirtuvis, Lea pret tām atspiedās un dziļie ieelpoja. Nu varēja atminēties notikušo šajā zālē sensenos laikos un, šķiet, citā pasaulē.
-Un kā jūs no viņiem tikāt prom?-viņa vaicāja.

[Moriartijs]

- Ēēēē, - Džeroms teica, izlasījis arī pārējās divas vēstules.

- Kapēc Apokalipse ir saplīsusi un kas ir Iava Lāpsta un Ivo Kapracis? - viņš jautāja pārējiem pludmalē. - Es esmu nedaudz apmulsis. -

Un tā arī bija, jo Džeroms pirmo reizi sastapās ar ko tik dīvainu. Kā apokalipse var saplīst? Ja uznāk tā, tad saplīst visa pārējā pasaule, nevis pati ...

- Vai kāds var mani apgaismot? -

[Džea]

tāpat kā no lielākās daļas dzīvo radību. Pārāk daudz celtņu un rūpnīcu. Tie vienkārši izmira.
Gvena atbildēja ieejot telpā. Sievietes balsī bija ieskanējis tāds kā rūgtums. Viņa ciest nevarēja pilsētas un zaļie lauki bija aizvien retāk un retāk.
Vai šī ir tā vieta, kur tu gandrīz nomiri?

[Malduguns]

Leanna nenoteikti pamāja.
-Tā izskatās,-viņa sacīja.
-Izklausās, ka dzīvošana nākotnē ir diezgan garlaicīga padarīšana,-viņa nomurmināja.

[Hworang666]

Ja pirms mirkļa viss notiekošais vēl bija šķitis dīvaini, tad tagad vispār Māris tik pat kā neko nevarēja saprast. Pēkšņi elli aizstāja mīlīga paskata pludmale, ar trīs namiņiem. Šķita varen dīvaini, ka telpa vairs nebija šķērslis. Tagad viņi te bija tikai kādi... četri. Sieviete pēkšņi iemetās ūdenī, viņi blakus esošais vīrietis pat izkleidza viņas vārdu, bet tas nekā nelīdzēja. Tad viņš redzēja, kā tas pats vīrietis saķēra skorpionu, pēc tam ko murminot par vēstulēm. Skatiens atgriezās pie peldošās sievietes. Vai vienai nedēļas nogalei slīcēju nebūtu tā kā par daudz? viņš pie sevis nočukstēja un centās pierausties kājās, lai varētu lekt pakaļ sievietei. Viņam pašam par brīnumu, tas nācās ārkārtīgi smagi.

[Īvs]

''Deina, kas ir televīzors?'' Donkihots mazliet savādi uzlūkoja meiteni sev blakām.

Bet, nesagaidījis atbildi, viņš (tajā brīdī varbūt gluži nepiemēroti un situācijai par nenopietnu) nometās uz ceļiem sienas priekšā, zemu nolieca galvu un izstiepa rokas tai pretī. Uz ceļiem viņš paguva noskaitīt kādu mantru vai lūgsnu ne savā dzimtā valodā un domās nikni izmest: Uzvarētāja.