Roantoras etīdes, [C][PZ] Opcijas

[Roviela]

- Es jau izlēmu, - Īvs atteica.
- Ņemiet zizli un karti.
Viņš beidzot jutās pagalam noguris.
- Ja Filons un Kalmors tā grib kauties, viņi var doties līdzi! Es esmu noguris cīnīties ar stūrgalvjiem.

[Elony]

Filons atkal iedūra zobenu zemē un koncentrējās uz fizisko spēku, aizsardzību pret uzbrukumiem un maģiju pār zemi, lai atbrīvotos no Serdža maģijas.
Visas šīs trīs varas viņam bija devis zobens, bet zobena spēks bija lielāks par viena mirstīga burvja maģiju. Filons izlauzās no zemes un spēra soļus pretī Kalī, bet uzrunāja pārējos.
"Pietiek stāties man ceļā! Jo mana pacietība un saudzība beigsies!" viņš nikni teica, tikai tad pievērsās Kalī, pastiepis pret viņu savu zobenu.
"Erelina ir mirusi! Tev nav varas atdod dzīvību tam, kas miris!" Tas, ko vampīrs teica, tomēr aizskāra viņa sirdi.

[Sindra]

Ak, nabaga puisītis! Nav spējis nosargāt savu mīļoto... Vai arī viņa tevi pameta un aizgāja pie drova un tādēļ tu viņus nogalināji?
Kalī pārvērtās par sikspārni atbrīvojoties no maģijas skavām un pēc brīža nostājās Filona priekšā.
Tu esi tik smieklīgs. vampīrs sakrustoja rokas un novicināja tās Filona virzienā.
Bruņinieks sajuta kā maģija šķeļ viņa miesu.

[Elony]

Filona apņemšanās neļauties emocijām izkūpēja. Pēdējās cerības pazuda, jo vampīrs nesolīja nekādu maģisku brīnumu - viņš tikai ņirgājās par viņu. Naids, lepnums un neprātīgas dusmas piepildīja viņu.
Tikai...
Tikai kāpēc Kalī piegāja pie viņa tik tuvu klāt?

Lai arī viņa ķermenī atkal radās rētas, Filons par tā nedomāja, dusmas viņam ļāva tās nejust. Bruņinieks strauji metās uz priekšu un trieca zobenu iekšā Kalī krūtis, tur, kur sirds.
"Tev nebūs tā runāt ar dievu izredzēto!" viņš iesaucās un lika zobenam uzliesmot, lai uguns spēks izlaustos pilnībā, visā savā varenībā, sadedzinātu vampīru no iekšpuses un ārpuses, pārvērstu pelnos uz visiem laikiem.

[Massacre]

Serdžs beidzot priecājās, ka viss ir puslīdz sarunāts, kad Filonam atkal bija jasāk ārdīties. Un Kalī, protams, nekavējās šito puišeli izaicināt.
Burvis nobolīja acis un apsēdās uz zemes. Daudz netrūka, lai viņš sēdētu ar uzkožamajiem rokā un lūkotos notiekošajā kā izrādē. Pēc mirkļa viņam palika garlaicīgi, tāpēc Serdžs pievērsās Īvam:
"Varbūt mani Tev palīdzīet - pabalstīt, uztaisīt zemes soliņu kur apsēsties?" viņš piedāvāja.

Šo rakstu rediģēja Massacre: 31.01.2009 15:18

[Sindra]

Sajutis asmeni savā ķermenī, Kalī ar rokām pieķērās Filonam un pierāva viņu sev klāt.
Viņš turēja bruņinieku tik ciešās skavās, ka izrauties nepalīdzēja pat zobena spēks.
Filons sadzirdēja smieklus pie savas auss un sajuta kaklā ieurbjamies vampīra zobus.

Taču tajā pašā mirkļi zobena asmens uzliesmoja un vampīrs sāka degt ar zilganām liesmām.
Kalī vēl joprojām nelaida Filonu vaļā un puisis juta kā no liesmām uzkarst viņa bruņas.
Līdz vampīrs bija pārvērties pelnu kaudzē bruņinieka priekšā, tā kā viņš to bija vēlējies.
Filona drēbes vēl joprojām dega un seja sūrstēja.

[Roviela]

Īvs atlaidās atpakaļ sev uz papēžiem.
- Paldies Serdž, bet nevajag. Tas, ko tu tur redzi, ir nevis Filons ar zobenu, bet zobens ar Filonu. Mūsu biedra vairs nav, viņš ir pakļauts, izplēnējis, pazudis! Vēj, - elfs lūdzoši uzrunāja pūķi, - vai Tu tiešām nevari viņu atbrīvot no tā lāsta? Mums tur tagad stāv kaut kas briesmīgāks par Kalī! Piedevām sakosts... par sevi man vēl maza bēda, lai gan man arī tagad būs jādodas projām, bet Filons! ar tādu spēku un vēl piedevām vampīrs!
- Vismaz paņem zizli, paņem to un karti arī, lūdzu! Lai tos viņš nedabū.

[Sindra]

Pūķis palūkojās uz elfu.
Es varu. Tikai, ja viņš pats to vēlas. Ja nevēlas, tad baidos, ka nevarēšu palīdzēt.
Tā būs pārāk liela iejaukšanās lietu notikumos.


No vampīra pelniem lēnām atdalījās un gaisā pacēlās trīs melnas lodītes un levitēja aptuveni Filona sejas augstumā.
Kalī pelni izzuda.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 31.01.2009 15:51

[Elony]

Filons atmeta galvu un iesmējās, ar brīvo roku pieskāries sev pierei.
"Briesmīgāks par Kalī..." viņš smējās. Kad parādījās Atslēgas, Filons pārtrauca smieties un izlūkoja tās. Pēc tam paņēma vienu rokā.
"Man ir vienaldzīgs jūsu liktenis, kaut kāds zizlis, šīs muļķīgā, nejēdzīgā pasaule, Ordenis vai dievi. Viss, ko es vēlos, ir Erelina un sava likteņa piepildīšana." viņš sāka iet prom, virzienā uz pilsētu.
"Un es dabūšu, ko vēlos."
Pat ja tagad sāpes atgriezās, viņam bija vienalga. Viņam nebija draugu starp mirstīgājiem. Viņš bija viens, nolādēts, līdz neatgūs Erelinu.
Tāpēc Filons neapstāsies.

[Mattiass]

Tordins piestaidzās pie Īva.
— Paklau, ko tas zizlis dara? — viņš klusu apvaicājās.

[echo3]

Ose piegāja pie Īva un mazliet padziedēja. - Tev vajadzētu iet pie priestera, citādi... tas tomēr bija vampīrs.

[Roviela]

Īvs noskatījās pakaļ Filonam.
- Paņemiet kāds Atslēgas, lūdzu. Tās ir jāatdod Ordenim. Sasodītais muļķis Filons! Kopā ar spēku tā nekad nav laba kombinācija. Kalī vismaz bija gudrs!
- Paldies, Ose!
Elfs cēlās kājās.
- Jā, būs jāiet uz templi, paga! pie manis ir Kīras zieds, ceru nebūs saņurcījies.
Viņš izvilka ziediņu no aizvamža.
- Lūdzu, kāds, kam nekas nekaiš, dodieties uz Ordeni. Lai kāds Filons, bet es negribētu, lai tur atrod to, kas ir viņa mantu lādē. Jūs dzirdējāt, ko Lēdija stāstīja par kroga izpostīšanu un slaktiņu tajā? Lūk, bruņinieka lādē ir asinīm piemircis apģērbs un Ordeņa tabards arī. Nez, viņš pats to zina?

- Tordin, zizlis izpilda vēlēšanās, bet to var lietot vienīgi spēcīgs burvis vai kāds, kas ir no maģiskas rases, es gandrīz nomiru, liekot tam savienot pūķu amuletus, jo uz Elementu svētnīcu man neieteica doties. Otru reizi es neizturēšu, vismaz šodien nē.

Pēddzinis skumji uzlūkoja pūķi.
- Neiejaukties ir viegli, bet tad jārēķinās ar to, ka vēlāk var būt daudz sliktāk. Ko ieteiksi tagad darīt?

[Sindra]

Zieds ziskatījās nedaudz saņurcīts, bet citādi tam nekas nekaita.
Elfs ieelpoja patīkamo smaržu un likās, ka pat paliek vieglāk.

Ļaudis dzīvo savas dzīves. Viņi dara to ko uzskata par vajadzīgu.
Neiejaukties kā reiz nav viegli. Bet vai tad tu vēlētos dzīvot tādā pasaulē, kur kādi augstāki spēki nosaka ko tu darīsi un ko nē.
Ļaudis drīkst darīt visu, kas ienāk prātā.

Ko darīt tagad? Apkopt savas brūces, sakārtot pilsētu un dzīvot tālāk. Dzīvot dēļ tā, dēļ kā esi dzīvojis visu laiku.
Elfs pasmaidīja.

Tālumā atskanēja skaļš rēciens un pēc mirkļa blakus Vējam piezemējās sarkans pūķis.
Tas pārtapa par elfieti un nikni pārlūkoja apkārtni.
Un cik ilgi te vēl grasies sēdēt? viņa dusmīgā tonī vērsās pie Vēja.
Es tos abus nevaru izturēt. Tu teici, ka sameklēsi viņiem citu mājvietu.

[Roviela]

- Es to nevarēšu, - Īvs atbildēja, ieelpodams Kīras zieda smaržu un neviļus sākdams smaidīt.
- Tāpat miera nebūs! Filons, piemēram. Es Erelinas vietā neparko neatdzīvotos, ja man pēc tam jāpavada kaut stunda kopā ar tādu kā viņš! Tā kā viņam nav cerību.
- Nē, man gan šķiet, ka augstākie spēki ir paredzēti tam, lai reizēm iejauktos. Cita lieta, ka iejaukšanās brīdis ir grūti nosakāms.
- Filonam es pakaļ neiešu. Ja tā ir viņa izvēle - pamazām jukt prātā, tad lai tā notiek. Viņa liktenis tagad man ir vienaldzīgs, gluži tāpat kā viņš teica par mums visiem. Gan kāds pēc viņa nāves atradīs zobenu, vienīgi ceru, tas būs stiprāks un spēs zobenu aiznest un noņemt lāstu, nevis tam pakļauties. Pats es neesmu nez kāds labais un gudrais, bet, nudien, negaidīju, ka tieši viņš no mums visiem būs tas vājākais! Un tāpat es viņam nespētu piedot Kela nāvi, zobens vai ne zobens pie vainas.

Liesmai ierodoties, elfs uzsmaidīja pūķienei un tai viegli paklanījās.
- Esi sveicīnāta, skaistule! Drīkst vaicāt, par kuriem diviem Tu runā? Un, jā, es gan īsti nezinu, bet, šķiet, tavu uzdevumu es esmu izpildījis?

[Mattiass]

— Neviens, kas to zobenu atradīs pēc tam, nespēs turēties pretī, vai vismaz es tā pieņemu, — Tordins drūmi noteica, — Tāda ir lāsta būtība. Jūs jau redzējāt, cik stiprs ir zobens. Jāsaka, man žēl, ka es Filonam nenocirtu zobena roku, kamēr viņam nebija klāt ieroča, un tas būtu bijis viņa paša labā. Bet jūs esat gatavi savu biedru vienkārši pamest? Kauns!

— Tu, Īv, nē, bet Serdžs taču ir burvis, vai ne? Viņš varētu vēlēties, lai zobenam un tā nēsātājam tiktu noņemts lāsts.

— Un klau, — viņš pagriezās pret Vēju, — augstākie spēki ir tam, lai sargāt kārtību. Katrai būtnei ir sava brīvība, kamēr tā nepārkāpj citas būtnes brīvību. Un kad kāds sāk apdraudēt visus, pārkāpdams visu, ko vien ir iespējams pārkāpt, tieši tad augstākajiem spēkiem ir laiks iejaukties. Tas, ko tu dzirdēji, visdrīzāk nav Filona brīvā griba. Zobens kontrolē viņa prātu, viņa jūtas. Viņš ir nožēlojamāks par jebkuru ieslodzīto. Lai kādus briemu darbus viņš pastrādājis, esmu pārliecināts, ka agrākais Filons to nekad nedarītu, viņš bija karotājs uz goda. Filonam vairs nav brīvības. Tad sniedz viņam to!

[Roviela]

- Un Tu pats man nesen teici kaut ko par uzbrukšanu biedram! - Īvs drūmi pasmējās.
- Vai man tāds paradums būtu bijis, saki? Jā, tas nav Filons, tas ir zobens. Filona vaina ir tā, ka viņš mūsos neklausījās un negāja neko darīt tikmēr, kamēr to vēl varēja. Tas bija pailgs laiciņš... pārlieku ilgs, lai viens saprātīgs cilvēks beidzot nesaprastu, kas notiek! Es mēģināju viņu pierunāt vēl vienu reizi, pēc tam, kad nomira Erelina, viņš pat, šķiet, bija ar mieru klausīties un iet pie Vēja, bet tad gadījās uzbrukums un Filons aizdrāzās savas dusmas par notikušo izgāzt kautiņā. Es viņu vairāk nemeklēšu. Jau izšaut bultu uz viņu no manis prasīja pārāk daudz. Nē, kad kāds tik ļoti ir nolēmis iet pazušanā, tad man vairāk nav padoma. Nu kā Tu pats, piemēram, būtu atturējis Erelinu no tā, ko viņa izdarīja? Tā ir viņa paša izvēle. Viņš varēja apstāties, bet izvēlējās to nedarīt. Nezinu, ko te vēl var pasākt.

Elfs ar interesi vēroja dusmīgo Liesmu. Kāpēc viņa ir tik nikna vienmēr?
- Klau, es atvainojos... Liesma, es ceru, tu mani uzreiz nenosvilināsi, ja ko teikšu? Tev vajadzētu apprecēties! Tu nemaz nestādies priekšā, cik ļoti tas nomierina.

[Sindra]

Liesma uzlūkoja Īvu.
Manu uzdevumu? Tikai daļēji. Bet ko gan no mirstīgā var vairāk vēlēties.
Ja ir teikts Elementu svētnīcā, tad arī ir jāmeklē Elementu svētnīca.
Bet ko nu vairs. Vienalga. viņa atmeta ar roku noplivinādama savus sarkanos matus.

Vējš iesmējās.
Apprecēt viņu? Kurš gan tādu traku sievišķi precēs.
Jā, jā, es jau dodos. Sameklēšu Rasai un Lāsei citas mājas. elfs pārvērtās par baltu pūķi un pacēlās spārnos.

[Massacre]

Serdžs nolūkojās notiekošanā ar vieglu, tomēr zūdošu interesi. Bija jau interesanti, ka pēdējā laika viņu šadi bakstīja un visur vilka, lai viņs palīdz, tomēr burvis ilgojās pēc saviem ceļojumiem, ekstravagantās uzvedības (galu galā pēdējā laika viņš bija sācis kļūt nopietns - kaut vai paskatieties uz to, ko viņs pirms mirkļa teica un darīja), un jaunu alķīmisku brīnumu radīšanas. Protams, šis piedzīvojums nebija slikts, varēja jau ņemt to zizli un paspēlēties, varbūt tā pamatīgāk apkārt paceļot - pameklēt vēl piedzīvojumus, taču kādu laiciņu mierīgi savā tornī pasēdēt un pabrūvēt nelikās slikta ideja.
Serdžs nekur prom vēl gan negāja, bet gaidīja, ko tad biedri vēl teiks un darīs vai no viņa kaut ko nevajadzēs, jo šitam Filontipiņam viņš neuzticējās. Īpaši ar to zobenu.

[Roviela]

- Un kur tad es to svētnīcu lai rautu, ja Ordenī, izrādās, neviens nezina, kā lietot portālus, jo neviens to nekad nav darījis? - Īvs deva pretī.
- Darīju, ko varēju, un savienots ir pareizi, tikai kas tur galu galā sanāca, to gan man vēl neviens nav pateicis.

- Es labprāt apprecētu, - elfs noteica, acīm šķelmīgi mirguļojot.
- Kāpēc nē? Liesma ir skaista! Karsta, bet skaista. Es mīlu uguni.

[Sindra]

Tie bija spalgākie smiekli kādus jelkad bija gadījies dzirdēt.
Liesmas smējās skaļi un ilgi.
Tā, ka ausīs griezās.

Viņa pārvērtās par pūķi un piegājusi klāt elfam uzpūta tam virsū karstu dvašu.
Ne uguni, bet karstu gaisu, tā ka elfs sajutās, ka būtu piegājis pārāk tuvu ugunij.
Ha! Tu no sākuma atrodi mani, mīļumiņ! Tad es varbūt padomāšu vai esi pelnījis manu uzmanību.
Graciozi locīdama garo asti, Liesma pacēlās spārnos un aizlidoja tajā pašā virzienā, kur bija devies otrs pūķis.