Šausmu sala, [PZP] Bermudu trijstūris Opcijas

[Lianjuks]

Šausmu sala.

Bermuda trijstūris.

Te nu būs. Cerams, ka nebūšu, ko sajaukusi, vai piemirsusi.
Atvainojos, jau savlaicīgi, par savām visām iespējamajām kļūdām.


Rijoko ( Elony )

Bija bijusi vētra. Nevarēja saprast, kas notika. Laiks likās vienkārši ideāls. Sākumā pūta patīkams ceļa vējš, bet tad iestājās tumsa un bezvējš. Nevarēja saskatīt savu degungalu. Džonka sasvērās. Nogranda pērkons, likās kaut kur nozibam zibens, bet bija tumšs. Gaisma pamazām cerīgi iemirdzējās, kaut kur augstu virs galvas. Apkārt valdīja klusums. Tad tumsai cauri izlauzās izmisīgi kliedzieni, bet Rijoko vēl joprojām neko neredzēja. Kliedzieni pieņēmās spēkā, kuģis valstījās no vieniem un uz otriem sāniem, kā satracināts vērsis. Sāka līt, bet joprojām bija tumšs. Cilvēki meklēja kaut ko, kas derētu, lai noturētu līdzsvaru, bet neko nevarēja atrast. Klājs bija slapjš un neviens nespēja noturēt līdzsvaru. Skanēja plunkšķi, it kā, kartupeļu maisi veltos pāri bortam un birtu ūdenī. tad atskanēja krakšķis. Kliedzieni pieņēmās spēkā, tie bija izmisuma kliedzieni. Nekas nebija redzams. Kuģis sāka strauji grimt.


Mesmers ( Džeroms )

- Džerom! Tu sutinātais jūras gurķi! – portugāliski aurēja kuģa kapteinis.

- Nāc šurp! Tie slaisti man līdz kaklam. Pastāvi pie stūres. Man dažs labs ērms jāpārmāca. - Nokāp`is no komandtiltiņa kapteinis devās uz kambīzi, lai apjautātos kokam, kaut ko, kas labāk palīdzētu ieriebt tiem airētājiem, kas dara neko. Galera slinki peldēja atklātajos ūdeņos, un kapteini tas bija nokaitinājis ne pa jokam. – Iedomājies! Šie skaitoties slimi!


Washulis ( Loranda )

Pirāti pētīgi nopētija Lorandu. meitene pie sieta pie fokmasta ar galvu uz leju viņus uzjautrināja.
– Labi uzvedīsimies? Ja tā, tad laidīsim tevim lejā. – smējās kāds notašķījies un ar rugājiem noaudzis vecis. Pirkstos vīrišķim bija daudz smagu zelta gredzenu, un tā krekls bija pamatīgi saplīsis. Bet viņš tik jaudāja truli smaidīt.

Kuģis rāmi šūpojās. – Nāksi lejā un dosi man vienu bučiņ?

Lorandas biedri bija iesprostoti kuģa tilpnē, bet tādēļ, ka Loranda viņiem patika vislabāk viņai bija vaļa redzēt sauli – žēl, ka tikai ar kājām gaisā. No kambīzes puses skanēja jautri smiekli. Loranda ar iedzērušo ārpus kuģa telpām bija viena.


Semijs ( Raiens )

Jahta bija noenkurojusies netālu no Bahamām. Vismaz tā bija iepriekšējā vakarā.

- Raien! Tu neticēsi! – kāds sāka raustīt Raienu ārā no gultas – bija seši rītā.

- Mūsu enkurs ir pazudis! TAS VĒL NAV VISS! Iedomājies! Mēs jūras vidū esam apzagti! Gandrīz nekas uz jahtas nav palicis! Motors ir izārdīts, it kā pats nelabais būtu tur ārdījies! Stūre nolauzta! Gribi dzirdēt vēl! NEVIENS NEKO NAV REDZĒJISUN PAT NE DZIRDĒJIS! – Raiena degungalā aurēja garš un slaids jauneklis. Zaļām šaudīgām ačtelēm, šauru mutes līniju, un ugunīgi sarkaniem matiem. – Klājs ir tā izpostīts, ka nesaprotu, kā to varēja izdarīt mums nedzirdot! Un vispār kāda velna pēc mēs gājām gulēt! Mēs taču gribējām... – aizelsies jauneklis beidzot aizvērās.


Apaču tuksneša rēgs ( Donkihots )

Viņš atradās milzīgā mucā. Tiešām milzīgā mucā. Galva sāpēja un pēdējais, ko viņš spēja atcerēties bija, tas, ka dabūjis ar airi pa galvu. Bet par to viņš nevarēja būt drošs. Viņš neredzēja uzbrucēju. Muca nepatīkami zvalstīja vīrieti. Viņu uzmodināja kāda savāda skaņa. Kāda salda balss sauca.

- Dokinkot! Dokinhot! – apkārt mucai pletās plašs bezgalīgs ūdens. Saucējs nebija redzams.


Storyteller ( Leanna )

Stjuartes pastaigājās pa lidmašīnu, kā pa skatuves mēli, un tik vienmuļi kladzināja.
- Riekstiņus, dzeramo? – papēžiem klabot stjuarte nozuda pilota kabīnē. Blakus Leannai uz galvas uzmaucis stereo austiņas gulēja kaut kāds japāņi puišelis. Viņš bija iesnaudies, un lidojums vilkās jau bezgalīgi. Pēc mirkļa Leannai paskrēja garām, kāda noraizējusies tukla stjuarte. Blakus atskanēja īdzīga balss, bet no otras puses, kur negulēja japāņu puišelis.

- Māsiņ, es gribu riekstiņus! – dīca rižs puisēns, ar šķelmīgu smaidu.

- Ja nedosi – kliegšu. - Tas patiesībā nebija, kaut kāds puisēns, tas bija Lorijs, bet tuvumā nevienas stjuartes. – Es tiešām kliegšu, Lea! – un zēns atrullēja apakšlūpu, kā uz raudāšanu.


Džezā tikai meitenes ( Melānija )

- Lūdzu, mīļie lidmašīnas pasažieri. – iesāka stjuarte – ja varēja ticēt nozīmītei, viņu sauca Salija. – Mēs esam nomaldījušies no kursa. Tādēļ lidojums ievilksies. - Melānija bija iestūķēta starp dieviem resniem vīreļiem, no kura viens siekalām tekot, nolika galvu uz Melānijas pleca. Stjuarte aizsteidzās uz lidmašīnas aizmuguri.


Džea ( Gvendolna )

Gvena sēdēja mīkstā, ērtā krēslā, un lidojums bija debešķīgs. Lidmašīna šķēla mākoņus, kā kuģītis ūdeni. Pie Gvendolnas pienāca djuarte (stjuarte) un pasniedza viņai mazu kastīti, ko varēja viegli paslēpt plaukstā. Kastīte bija pilna ar dažādām kapsulām, tabletēm, un tad djuarte pasniedza Gvenai glāzi. – Jūsu pusdienas kundze. – lidmašīnas salons bija koši zils, negribīgi pasmaidījusi djuarte devās prom.


(OCC: tās kapsulas ir nākotnes pusdienas, vakariņas un brokastis, normāla ēdiena tik pat kā nav, jo zemes resursi teju izsmelti. Normāls ēdiens aizliegts, atlikušās dabas aizsardzības dēļ. Nepārmetiet. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif) )


Hworang666 ( Valters )

Valters atradās uz milzīga kruīza kuģa. Viņš stāvēja uz klāja, tālumā patīkami čīgāja vijoles. Kaut kas aiz muguras nosprakšķēja un uz kuģa pazuda elektrība. Atskanēja pārsteiguma elsieni, tad atskanēja smiekli. Visi jau bija pieraduši, ka elektrība šodien niķojas. Tā jau bija labu laiku, kopš viņi kuģoja pa Bermudu. Ausīs ielauzās izmisuma sauciens un divi jaunieši pieskrēja pie Valtera.
– Cienījamais, neviens mums netic! Mūsu draugs pārvēlās pār bortu un, un...! Nāciet paskatieties! – abi jaunieši bija par Valteru jaunāki, bet viens bija par viņu augumā plecīgāks un garāks. Abi likās izmisuši. – Mēs nezinām, kā tas notika, ser. Lūdzu, nāciet!


Aiva ( Volfs )

Volfs bija izmircis, no galvas līdz kājām. Viņa ceļi bija iegrimuši glumās zilaļģēs, un degunā sitās sāļā jūras smaka. Netālu mētājās lidmašīnas atliekas – sadragātas un sakusušas. Apkārt pletās sausa un nemīlīga pludmalīte, bet priekšā augsta un kaila klints. Debesīs virmoja kaut kas līdzīgs polārblāzmai. Tikai tā bija tāda indīgi zaļa un spoža, ka acis žilba . Aiz muguras pletās okeāns. Tas likās sastindzis. Apkārtnē valdīja vēl lielāks klusums nekā uz mēness. Tā likās ļoti nemīlīga. Pat viļņus nevarēja dzirdēt. Vienīgi Volfa sirdspuksti bija dzirdami, un skanēja jocīgi. Atmiņā bija kāds desmit minūšu robs. Nebija skaidrs, pa kuru laiku viņš te lāga nokļuvis. Tā vienkārši bija.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 02.04.2008 18:01

[Malduguns]

Leanna smaiedza acis, jo gaisma likās pārāk spoža. Viņa kādu laiku stāvēja muļķīgi mirkšķinādama acis, tad aprada ar spožo gaismu un aplūkoja apkārtni.
Pāvi - lieka greznība, arka - jau kaut kas interesants, Lea piegāja pie arkas un nobrauca sūnainos akmeņus, izjūtot mīksto pieskārienu. Tad meitene izgāja cauri arkai, lai izpētītu, kas atrodas otrā pusē.

[Džea]

Gvena nolēma pēctam paautāt Leannai, kuri bija tie divi cilvēki. Katrā ziņā lieti noderētu koncultācija tādu radījumu audzēšanā.
Ē, jā labi.
Sieviete apmulsusi atbildēja uz Poverpointas teikto, acīmredzot šī meitene īsti nebija sapratusi par ko ir runa, tomēr Gvendolīna nolēma vairs neko nejautāt. Vajadzēs vēlāk pajautāt no kura gadsimta viņa ir.
Un ko tālāk?
Nonākot mežā Gvena samulsusi jautāja, tomēr ilgi nedomājot sieviete uzlēma sekot Leannai. Pirms tam pārliecinoties ka Sems vel joprojām ir tepat blakus

Šo rakstu rediģēja Džea: 03.11.2008 20:01

[Moriartijs]

Nu, atkal! Dzeroms to vairs nevarēja izturēt. Vai nevar pārvietoties ar kājam? Vai vismaz ar zirgu vai kuģi? Nē! Obligāti ir jāizmanto parvietošanāš princips: jālec-no-viena-punkta-otrā. Kā man tas jau ir apnicis! Dzeroms lādējās un nevarēja nomierināties.


Tad pamanījis dīvaino vecīti apklusa un nolēma turpmāk nerunāt tik daudz. Citi noteikti jūtas tāpat. Ja ne sliktāk.

[washulis]

Loranda nespēja pakustināt ne muskulīti, kad rokas viņu sagrāba u viņa nokļuva tur pat, kur vļe vairāki cilvēki. Acis viņa atvēra tikai tad, kad vecais večuks sāka bļaustīties.

Es... Es esmu mirusi??? Viņa klusi vaicāja, nopētot apkārtni. Tas tik trūka.

[Kalevale]

Pēkšņie gaismas stari nebūt neapžilbināja Poverpointu, gluži otrādi viņa lūkojās uz saviem biedriem, taču pamanījusi, ka visi ir aizmieguši acis, sekoja viņu paraugam.

Nākošajā mirklī viņa attapās pavisam citā vietā un, redzēdama, ka ar viņu neviens nevēlas sakontaktēt, nolēma, ka būtu tā kā pēdējais laiks uzmeklēt savu kuģi, lai dotos mājup. Bija vienalga, kur palikuši pārējie apkalpes locekļi un kur paliks šie dīvainie mirstīgie cilvēki. Nu, labi, čau, viņa noteica un viegli pamāja. Atglaudusi matus, Poverpointa jau ņēmās uzsākt gaitu prom no šejienes.

[Moriartijs]

Sliktāk, Džeroms nodomāja izdzirdot kādas blondīnes teikto par miršanu. Noteiki jūtas sliktāk par mani. Laikam esmu optimists, viņš nosmējās.

Piegājis tai klāt, viņš teica, Ja šī ir elle tad te nav tik slikti. Pagaidām. Esmu Džeroms. viņs teica meitenei cenšoties viņu nomierināt.

[Lianjuks]

Es sākšu savilkt galus un noskaidrot tos, kas turpina spēlēt.

Elony - Kalevale - Storyteller - Džea

Tiklīdz Gvena un Leanna izgāja cauri arkai, viņas nozuda Rijoko un Poverpointas skatieniem.

Storyteller - Džea

Sems bija blakus.
Ainava mainījās. Sievietes bija nokļuvošas kādā citā vietā. Viņas atradās tādā kā gaitenī, bet tas tomēr nebija parasts gaitenis. Arka bija izgaisusi un arī Rijoko, Poverpointa. Aiz muguras stiepās tieši tāds pats gaitenis kā priekšā. Leanna šajā vietā reiz bija bijusi.

Gaitenis ir šads - (IMG:http://farm2.static.flickr.com/1056/799314036_bcd61ba029_b.jpg)

Semijs - Gross - Hworang666 + Mr. Green. - Moriartijs - Washulis

Vecītis dīvaini nopētīja kompāniju un sabirza putekļos. Iestājās piķa melna tumsa, bet karstums nekur nebija pazudis.
Kāds ierunājās. Balss bija sausa un asa. - Sadodamies rokās.
Sacītais varēja izklausīties pēc pavēles.

[washulis]

Ja Loranda jau tā bija satraukusies, nezinot, kas elle ratā otiek, tad nu, kad karstums neatkāpās, bet iestājās tumsa, viņa jau sāka domāt, vai viņu nav pametušas pēdējās prāta paliekas. Bet kas gan uz šīs salas ir bijis tāds, kas nebūtu man tās jau atņēmis?

Kas te īsti notiek? Loranda satraukti jautāja, mēģinot cauri tumsai sataustīt kādu roku. Tas nemaz nebija tik viegli. Kad atrada kādu, nezinot, kam tā pieder, viņa to sieši saspieda, baidoties, ka varētu jebkuru mirkli tumsā palikt viena, pie reizes mēģinot arī ar otru roku atrast ko saķert.

Man jau droši vien neviens neatbildēs. Viņa sprieda. Kas mums jādara tālāk?

OOC: Prieks, ka sī LS ir pamodusies no mirušajiem (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)

Šo rakstu rediģēja washulis: 30.01.2009 20:49

[Moriartijs]

- Ē, tev viss kārtībā?, - Džeroms vaicāja vecītim, kurš pēkšņi sabira nelielā kaudzītē uz grīdas. - Laikam jau nē. -

Tad nodzisa gaisma, - Ak, cik pārsteidzoši, - Džeroms ironiski noteica, - Laikam būs atkal jākrīt panikā. -

- Rokās? Un kur ir tavas rokas? - viņš taustījās un šķiet ka saķēra tās pašas meitenes kura jautāja vai ir mirusi roku, šķiet ka tā bija Loranda.

- Nu re, vismaz nepazudīsi, - viņš nomurmināja.

[Malduguns]

Izejot cauri arkai, Leanna nespēja atvairīt savādu deja vu sajūtu. Šķita, ka gaitenī viņa jau ir bijusi, tomēr nespēja atminēties, ko viņa tajā īsti ir darījusi. Palūkojusies uz Gvenu, Leanna mazliet sarauca degunu.
-Man ir aizdomas, ka kādreiz jau pa šo gaiteni esmu staigājusi,-viņa atzinās.

[Džea]

Es ceru ka tev ir labas atmiņas saistībā ar so gaiteni.
Gvena nomurmināja palūkodamās apkārt. Varbūt nemaz nevajadzēja doties cauri tai arkai? Varbūt tā nemaz nebija laba doma. Lai gan ja tā padomā, tad viss, ko Gvendolīna pēdējā laikā darīja, nav pārāk laba doma.
Dod kādu ziņu, ka tu joprojām esi man blakus.
Sieviete klusi nočukstēja, cerot ka saņems atbildi no Sema

[Malduguns]

Leanna savādi, nedaudz sāji pasmaidīja.
-Nu, ja upurēšanas mēģinājums ir labas atmiņas, tad mēs tā varam pieņemt,-viņa sacīja atminoties notikumus ar grāmatu un Apokalipsi. Pirms kāda laika meitene par tiem bija cītīgi domājusi un šo to atminējās.
-Pa gaiteni uz priekšu vajadzētu būt tai telapi, kurā mani gandrīz novāca un pēc tam es laikam vismaz uz kādu laiku atbrīvoju pasauli no Apokalipses draudiem,-Leanna vēsi sacīja.

[Semijs]

Tumsa... atkal tā kaitinošā tumsa.
-Cik var??-
Raiens skaļi noteica un tiklīdz dzirdēja pavēlējošu balsi sadoties rokās, viņš atdzisa(burtiskā nozīmē) un centās satvert tuvākās rokas, kas viņam bija blakām.
-Laikam nekas cits neatliek.-

[Lianjuks]

Storyteller - Džea

Aiz muguras atskanēja tāda klusa skrapstoņa. Tā it kā peles sekotu, bet ja atskatījās - gaitenis bija tukšs.


Semijs - Gross - Hworang666 - Mr. Green. - Moriartijs - Washulis

Raiena roka atdūrās pret Džerorma roku. Otru roku sagrāba kāda cieta, šķietami vīrieša roka. Tā veda Raienu uz kaut kurieni. Karstums kļuva lielāks, zeme sāka trīcēt.

[Malduguns]

Leanna dzirdēja skarpstoņu un pašķielēja sev aiz muguras. Nekā. Baiļu sajūtas arī nebija. Tā bija pazudusi kaut kad tad, kad Apokalipse bija vicinājusies ar nazi gar Leas rīkli. Tagad tas likās tik sen...
Lea devās uz priekšu. Viņa atkal vēlējās redzēt kolonnu zāli un visu pārējo, kas uzjundīja atmiņas. Ne īpaši patīkamas, tomēr pietiekoši dzīvas.

[Moriartijs]

No vienas puses saķēries rokās ar Lorandu, no otras šķiet ka ar Raeinu, Džeromu tālāk notiekošais nepārsteidza. Pārāk daudz jau tajā dienā bija noticis, lai vēl kaut kas izbrīnītu.

- Nu, sākas atkal. - viņš noteica un aizžmiedzis acis centās ignorēt pieaugošo karstumu un trīcošo zemi.

Tas viss ļoti atgādināja vulkāna izvirdumu - un pēc viņa zināšanām tie kas bija vulkānu tuvumā parasti neizdzīvoja.

[Džea]

Burvīgi, vienkārši burvīgi.
Gvena drūmi norūca un nolēma sekot Leannai. Tas, ka tepat netālu,kāds gandrīz vai bija gājis bojā nemaz neiepriecināja sievieti. Gaitenis atklāti sakot arī nebija diez ko mājīgs.
Sem, es ceru ka tas esi tu
Izdzirdot kaut ko sev aiz muguras. Gvena nodomāja. Tiesa gan, kad viņa paskatījās, tad tur neviena nebija.

[Semijs]

Raiens beidzot sāka sajust nelielu siltumiņu, bet nekas traks nebija. Kā jau zināms, puisis pārvaldija uguni, tā kā viņam bija viens liels spļāviens uz karstumu.
-Lai, kas tu būtu, kur tu mūs velc?-
Viņš vaicāja vīrietim, kas vilka viņu. Raiens gāja līdzi un turēja Džeroma roku ciet.

[Lianjuks]

Storyteller - Džea

Leanna un Gvena kājās sajuta asas, dzelošas sāpes. Tā it kā kājās kaut kas būtu iedūries. Īsu mirkli kājas bija kā paralizētas, bet tad nespēja kājas pakustināt pārgāja tirpoņā un pēc pāris mirkļiem varētu domāt, ka nekas nav bijis, ja nezinātu. ( kājas izskatījās tā kā vienmēr )


Semijs - Gross - Hworang666 - Mr. Green. - Moriartijs - Washulis

- Ārā no pazemes. Man patīk kaitināt Aīdu. - kļuva gaišāks un bija saskatāmas aptuvenas tuvumā esošo cilvēku aprises. Zemes drebēšana nemitējās.

[Malduguns]

Sajutusi nejaukās sāpes, Leanna apstājās un nedaudz sarāvās.
-Ko tādu gan es neatceros,-viņa nomurmināja, saviebusies, jo sāpes tiešām nebija patīkamas. Kāju notirpšana vienmēr bija tas nepatīkamākais no visa. Tomēr arī tā pārgāja un Leanna centās spert drošu soli tālāk.