Trauslā Vēsture, [C][GM][PZP] Opcijas

[Moriartijs]

(IMG:http://i248.photobucket.com/albums/gg197/korkijwolfijs/6pointz/louvre.jpg)

Trauslā Vēsture

Šī gada 3. marts. Agra pavasara diena. Gaisa temperatūra Parīzē ap 11 grādiem pēc Celsija. Skaidras debesis, bez mākoņiem. Mērens vējš.

Pēc jauki pavadītas dienas Luvrā un Parīzē, pēc anketas aizpildīšanas Jūs saņemat paziņojumu, ka Jūs kopā ar 12 citiem laimīgajiem iegūstat iespēju apmeklēt Luvru pēc slēgšanas laika. Tā ir lieliska un vienreizēja iespēja apskatīt mākslas darbus bez steigas un citu cilvēku netraucēti. Viss ko no Jums lūdz apmaiņā pret šo iespēju ir uzrakstīt recenziju, ko publicēs Luvras oficiālajā mājas lapā. Piekrītot šim nosacījumam, Jums tiek lūgts ierasties 7 vakarā pie Luvras ieejas – pie stikla piramīdas.

Ierodoties Jūs tiekat ielaisti Luvras telpās un nonākat grandiozajā uzgaidāmajā telpā

Nonākot lejā pa kāpnēm Jums paziņo, ka ekskursija sāksies tiklīdz kā visi būs ieradušies. Telpas izkārtojums. Līdz tam laikam ir iespēja baudīt uzkodas, iepazīties un sarunāties savā starpā. Līdz ar jums telpā ir vairāki apsargi, viens kas Jūs ielaida Luvrā, pārēji pie ejām tālāk Luvras teritorijā, un Jūsu sagaidītājs, Luvras kurators - ap trīsdesmi, stalts, ģerbies vienkārši un neuzkrītoši. Ar gudru skatienu, taču reizē viņš likās noguris - galu galā strādāt Luvrā nav joka lieta. Viņam pie žaketes ir piesprausta zīmīte kura vēsta ka viņa vārds ir Džeroms Ridlijs.

OOC: Daži spēlētāji pievienosies nedaudz vēlāk, tādēļ neaizraujaties ar spamošanu. Notikumi dosies uz priekšu, kad visi būs klāt. Tādēļ Jums ir iespēja sarunāties un iepazīties savā starpā. Lai veicas!

[Miervaldis Gotiņ...]

Uz Batianu? Tādu nemaz nav gadījies dzirdēt. Iesildīšanās pirms Kilimandžaro? - Rendels vēl paspēja retoriski pajautāt Samantai, pirms viņi nonāca zālē ar lielajām gleznām, jo atbildi viņš vairs īsti negaidīja - bija skaidrs, ka tūlīt pat Ridlija kungs sāks stāstīt par ekspozīciju, tāpēc traucēt šo nelielo ekskursantu grupiņu ar sarunu turpināšanu būtu nepieklājīgi. Tikai pamājis ar galvu kā atbilsi uz Samantas piezīmi par uzsvaru uz gleznām, Rendels lēnām aplūkoja iespaidīgo ekspozīciju. Lai arī bija pieviekti 3 stāvi ar augstajiem griestiem, Rendels nejutās aizelsies un nesteidzās pūsties uz dīvāniņa.

[Mitrene]

Luī pievērsās Samantai

Sveiki esmu Elizabete Michela, pētniece, es ļoti gribētu uzzināt kā jūs spējat izteikt pareģojumus ar šīs bummbas palīdzību - vai jūs lasat tajās zīmes, vai tā sūta jums impulsus, kurus jūs pārvēršat informācijā, vai gluži vienkārši tas jums iešaujas prātā? Un protams vai jūs esat sev vai kādam citam veikusi prepanāciju, kā zināms tas palīdz ieplūst galvā dievišķajai enerģijai

Koa? Luī bija pārsteigta par to ka tika uzrunāta Esmu Madame Luī. Zināmās aprindās ļoti slavena gaišreģe ko jūs gribat uzzināt? Ā to kā man palīdz lode. nu tā man vienkārši rāda nākotni. šo lodi es saņēmu mantojumā no savas dižās garīgās skolotājas, Satīnas Dimantas, Viņa bija eksperte šajā jomā, tieši viņas dēļ es atklāju ka man ir spējas. Šī lode ir gatavota no īsta kalnu kristāla. Runā ka tā esot piederējusi pašam dižajam Nostradamusam. Prepanāciju? Kādēļ diez man tādu veikt. Es redzu nākotni gana skaidri arī tāpat. Starp citu dārgā, ja vālies varu tev izlikt kārtis. tāpat bez maksas.

Tad viņa pamanīja ka ierodas pēdējā ekskursijas dalībniece. pie sevis nomurmināja paldies dievam viņa izspruka no viņai paredzētā slazda, un vēl ir dzīva. Vismaz pagaidām

ievērojusi ka visi dodas prom viņa sekoja līdzi visiem pārējiem. nonākusi zālē viņa apsēdās uz sola un izvilka no somas taro komplektu un sāka maisīt to Ja gadījumā kāds vēlas kliedēt savas nākotnes miglu tad drosi nāciet, šajā zālē ir lieliska aura, kas nodrošina lielisku astrālu saikni ar manu trešo aci, ko šobrīd netraucē ļaunās ša bultas kas veidojas stikla piramīdas sliktā fen šui dēļ, un par laimi šī zāles sarkanā krāsa lieliski neitralizē neptūna konjukcijas izrasīto opozīciju ar venēras un marsa transcendentu ko vēl vairāk paspilgtina šīs telpas numeroloģiskais raksturojums kas balstīts uz seno čigānu mēness novērojuma tabulām

Luī lūkojās apkārt esošajos ekskursantos un gaidīja savu nākotni redzēt gribošos.

[Ného]

OOC: Atvainojos par šādu nozušanu - pasākumi un mācības, neplānoti daudz laika atņēma.

Jans bija pavisam iegrimis sevī. Pēc vecās pareģes izlēcieniem viņš izvilka savu blociņu ar rakstāmrīku un gluži vai izgaisa, saplūda ar telpu - večiņa bija devusi labu ideju kultūras pasākumu apmeklētāju izklaidei ar uzvedumiem, protams ne tik negatīviem. Ideja tika pierakstīta un tika sākts akumulēt citas līdzīgas.
Jans pilnīgi nepamanīja, ka ierodas jauni ekskursijas grupas biedri un gaišreģe sarīko veselu teātri ar uzmanības pievēršanu, ka pilnīgi šermuļi skrien pār kauliem.

Pēķšņi viņa galvā uzpeldēja kāda atmiņa - Van Nekera kungs, Zeme izsauc Marsu - Koncentrējieties mums, šobrīd pavisam citi uzdevumi! - To teica viņa palīdze vienmēr, kad Jans aizdomājās, pie tam pat ļoti uzkrītoši aizdomājās.

Jans sapurinājās un atgriezās realitātē. Ekskursijai jau bija gandrīz sākusies, ka neatlika nekas cits kā skriešus mesties uz garderobi, lai novilktu āra drēbes. Pēcāk tādā pašā tempā nācās sekot grupai un uzklausīt apsarga aizrādījumus, lai neatpaliekot.

Pirmais pieturpunkts bija grandiozs. Jau šāda krāsas teplas viņu fascinēja un iedvesmoja. Reiz pat bija doma sev kabinetu tā pārkrāsot, bet nekas nesanāca. Arī tik lielas gleznas nebija nācies redzēt. - Grandiozi! Es ko tādu gribētu sev mājās, tiesa nekas no šī laikam nemz neietilptu tur. - to sakot viņš nostājās pāris soļu attālumā no Rendela un Samatas.

[Beppo]

Loreta vilkās visiem iepakaļus un garlaikoti ik pa brīdim uzmeta kādu skatienu gleznām. Kaut nu šitas beigtos ātrāk. Viņa lāgā neklausījās, kas notiek apkārt, tai skaitā gaišreģes vāvuļošanu viņa laida gar ausīm. Vai ne, viņa zināja gan, kā tas notiek, vispirms viņas pareģo nelaimi un tad pieprasa samaksu, lai nelaimi novērstu.

[Fidgy]

Pamanīusi ka ir ieradusies pēdējā ekskursijas dalībniece Lizija nodomāja Hmm šķiet ka ekskursijai ir jāsākas nu bet kamēr neviens nekust...

Lizijas uzmanību tantiņai atkal pievērsa viņas skaļais Ko? tad noklausījusies tantiņas sacīto viņa steidzās atbildēt Wow šī lode ir no kalna kristāla? Kā gan tās veidotājiem ir izdevies to dabūt tik dzidru, ka varētu pat domāt ka tas ir iekrāsots tikls? Un pašam Maiklam de Nostradamus, 16. gs. franču aptiekārs, kurš kļuvis pasaulslavens savu pareģojumu dēļ, un pat sarakstījis grāmatu "Pareģojumi", kura šobrīd ir noslēpta no sabiedrības jo ir pārāk nereāla, jo pareģoja lielāko daļu katastrofu, kā, piemēram, Ferdinanta nāvi, kura izraisīja karu? This is simply fabulous!

Ievilkusi elpu Lizija pamanīja ka ekskursanti sāk doties tālāk un noteica tantiņai Šķiiet ka mums tagad nebūs laika, bet es tiešām vēlētos, lai jūs man izliktu kārtis tikai vēlāk, jo tagad ir jādodas, es tiešām gribētu uzzināt savu nākotni, vai man izdosies pārspēt labinieku Džekillu un uzpūtīgo Kelvinu, viņi ar saviem atklājumiem mani vienkārši kaitina

Sekodams Džeronam viņa pavēroja apkārējos un pamanīja 2 cilvēkus kam arī ir kladītes dvīne tai dvīnei, kura viņai ir dvīne, vārdu gan nezinu un puisis kurš no skata tāds teiksim "neparasts" un patīk sienas izvilkusi kladīti viņa tajā ierakstīja Seen probable artifact of Michel de Nostredame Mood: A bit more fabulous. ielikusi kladi atpakaļ somā viņa turpināja sekot gidam un prātoja, kam vajadzētu pievērst lielāku uzmanību.

[Klusētājs.]

Liekas, ka meitene nebija no tiem, kuri pārprot, jo uzņēma viņa nelielo izrādīšanos ar zināšanām vienkārši ar smaidu un tas puisi iepriecināja.
- Un man atkal nākas jums piekrist, jaunkundz. Turklāt, nav jēgas šo priekšmetu izvēlēties, ja patiešām, patiešām nedomā ar to saistīt nākotni nopietni un nemīli to. – Viņš piebilda, atceroties savu vecāku vārdus, kad viņam bija jāpieņem izvēle par to, kas viņš būs nākotnē. Tas bija smags laiks. Tikai pēc mēneša ilgas, cītīgas visu iespējamo priekšmetu apguves, viņam tapa skaidrs, ka nekas cits viņu tā nevilina un nekas cits viņam tā nepadodas kā mūzika.
Atskanēja kuratora balss, kura iztrūcināja viņu no pagātnes atmiņām un aicināja visus sākt ekskursiju. Puisis pameta skatienu uz Persefoni, kura sāka vai starot, priekam un satraukumam iezīmējoties viņas sejā, kas to padarīja tik gaišu un daiļu. Džeimss neatbildēja uz viņas pēdējiem vārdiem, jo nebija ko, ja atbilde bija pilnīgi redzama.
Puisis devās visiem nopakaļ, lēnām nopētot un izbaudot katru gleznu, novērtējot to izcilību un apbrīnojot cilvēka spējas radīt ko tik skaistu. Pie katras gleznas apstājoties, viņa domās negaidot atskanēja dažādas melodijas. Džeimss jutās pārsteigts, sajūtot sevi pieņemam visu tikai caur mūziku, kas reizē bija arī labi, jo norādīja, ka gleznas pamazām sāk viņā raisīt sajūtas. Viņš pat nedzirdēja gaišreģes skaļo piedāvājumu pazīlēt ikvienam, kurš vēlas. Zālē ar lielformāta franču gleznām, viņš ievēroja, ka šeit kurators Džeroms ļauj apsēsties uz mīkstajiem dīvāniem, kas nozīmēja, ka tūlīt sāksies lekcija. Džeimss apstājās netālu no vienas gleznas, raugoties uz to un gaidot, kamēr pārējie sasēžas. Pēkšņs, sāpīgs trieciens mugurpusē un puisis apgriezās apkārt, lai sastaptos ar samulsušu meiteni, kura steidzās viņam atvainoties.
- Nekas, jaunkundz. Es jūs saprotu. Nav viegli novērst skatienu no šīm gleznām. – Viņš noteica, gaiši pasmaidot, aizvien jūtot trieciena pēdas, bet tās jau sāka lēnām pagaist.
- Ceru jūs nesasitāties? - Viņš jau nu nebija no tērauda, bet tomēr. Trieciens bija pietiekoši spēcīgs.

[Džea]

Un jau atkal māsa tika runāja un runāja. Reizēm Lēnai šī Persefones īpašība pamazām krita uz nerviem, taču citreiz tā lieti noderēja. Bieži vien runājot Persija nemaz nepamanīja, ka Lēna tā īsti nemaz neklausās. Arī šoreiz, viņa tikai gāja blakus Persefonei, kad māsa beidzot bija nolēmusi pievērsties arī viņai.
Ēģipte varētu būt laba, tomēr man kaut kā vairāk velk uz Itāliju. Nu pati saproti, Roma- mūžības pilsēta. Lielākā daļa mākslinieku ir itāļi. Zini, mēs rīt varētu aiziet arī uz Parfimērijas muzeju
Lēna noteica. Galu galā, šoreiz viņu ceļojumu kartē pārsvarā bija muzeji, protams arī Versaļas pils bija apmeklējumu objektā.
Apbrīnojami ne.
Lēna klusi noteica māsa palūkopdamās uz kādu Marsela Dišāna darbu

[September]

Bella nopūtās. -Vēlreiz atvainojos par sagādātajām neērtībām,- viņa noteica un pārbrauca ar acīm pāri visām gleznām uz sienas. Ļoti skaistas... viņa nodomāja.
-Nē, nē, es nesasitos tikai mana riba mazliet ietriecās jūsējā mugurā. Es ceru, ka arī ar jums viss ir labi.- viņa atbildēja, šķībi pasmaidīja un aizgāja apsēsties uz brīvajā dīvānā.

[Klusētājs.]

- Tas tiešām ir nieks. - Džeimss noteica, kad meitene vēlreiz atvainojās. Nu kuram gan negadījās? Arī viņš kāpjot pa kāpnēm gandrīz paklupa tikai tādēļ, ka neskatījās kur liek soli, jo aizrautīgi pētīja gleznas.
- Jā, man viss ir kārtībā. Nekādas vainas. - Džeimss noteica, neatzīstoties par sāpēm mugurā, kuras tāpat tūlīt pāries. Meitenei nu gan asas ribas. Viņš pie sevis nosmēja un nolūkojās kā viņa aiziet apsēsties uz brīvajiem dīvāniem, pats vēl nesteigdamies to darīt. Viņa skatiens nopētīja zāli, apstājoties pie katras gleznas, ļaujot melodijām pāršalkt prātu. Tas bija savādi. Un ar katru mirkli aizvien vairāk māca vēlme doties uz skolu, kamēr šīs sajūtas nepāriet. Pirksti tirpa. Viņš tik ilgu laiku nebija ļāvies pavadīt tik daudz laika no dienas brīvībā. Skatiens apstājās pie cilvēkiem. Pie Persefones, kura sēdēja uz dīvāna un runājās ar savu māsu. Liekas bija arī viņam laiks ieņemt vienu uz dīvāniņa, tādēļ Džeimss lēnām piegāja pie dvīnēm un jautāja.
- Vai neiebildīsiet par manu klātbūtni jums blakus? - Puisis pieklājīgi apvaicājās, norādot uz brīvo vietu viņām blakus.

[washulis]

Mūziķiem dzīve nav no vieglākajām. Persija teica Džeimsam. Bet toties ta ir skaista dzīve.

Persija piekrītoši māja ar galvu savai māsai vāciski. O, jā. Tev taisnība. Jau pati arhitektūra spētu nolikt gar zemi. Noteikti tad derētu aiziet uz revi strūklaku. Kā arī Spāņu kāpnēm. Ziedu laukumu, Kolizeju... Viņa sāka saukt visas vietas, kuras spēja atcerēties no vēstures grāmatām.

Kad viņas atkal uzrunāja Džeims, Persefone atkal plati pasmaidīja un teica. Bet protam, droši. Vietas te pietiks visiem. Un māksas cienītājiem it īpaši. Viņa norādīja uz brīvu vietu blakām.

Šo rakstu rediģēja washulis: 25.01.2009 22:07

[Klusētājs.]

- Gluži tāpat kā māksliniekiem. - Džeimss atteica Persefonei.
- Ja dzīve kļūst pelēka, iekrāso to ar krāsām, kādas vēlies tajā redzēt. -

Meitene aizrautīgi spriedās ar savu māsu. Vāciski. Dažus vārdus puisis sadzirdēja, taču to nozīmi nesaprata un arī neiedziļinājās personiskajās sarunās. Viņa deva atļauju Džeimsam, tādēļ puisis pasmaidīja un apsēdās brīvajā vietā blakus.
- Šķiet, mēs visi jau te esam mākslas cienītāji. Savādāk jau te neatrastos. - Viņš atļāvās precizēt, kas varbūt liktos kaitinoši, ja vien viņa acīs nebūtu tas mirdzums un lūpās tas smaids.

[Mitrene]

Luī sēdēja mazliet skumīgi, neviens vēl nebija atsaucies viņas aicinājumam ielūkoties savā nākotnē. izņemot to sievieti. Elizabet? atnāc lūdzu. Ko īsti tu vēlies uzzināt par savu nākotni? jautā droši es palīdzēšu kliedēt biezos miglas aizkarus kas apklāj tavas nākotnes izredzes un slazdus

Luī pirms saņēma atbildi uzsāka kādu klusu mierīgu indiāņu dziesmu kas palīdzētu sagatavoties pareģošanai Muntā Šakarā Muntā Hilimena
un vērsās pie savas trešās acs.

[Fidgy]

Ieradusies nākamajā telpā Elizabete ātrumā neatrada ko noderīgu saviem pētījumiem tāpēc pieslēdza savu uzmanību apkārt notiekošajam un sadzirdēja ka tumšā tantiņa viņu uzrunā Hmm jums laikam ļoti patīk izlikt kārtis.. nosēdusies viņai tuvāk Lizija turpināja Par ko precīzi, grūti pateikt, tad par maniem panākumiem pētniecībā un anu nāvi, vai es paspēšu pierādīt savu satriecošo hipotēzi.. vai nebūs par daudz?

Tikmēr tantiņa sāka skandēt vēl vienu indiāņu dziesmu Hmm šo esmu dzirdējusi, melodija lai palielinātu trešās acs spējas, vai jūsu priekštečiem ir bijusi kāda saistība ar Šambalu? Un vai jūs spējas ar zīlēšanas palīdzību noskaidrot kādas lietas atrašanās vietu?

Elizabete bija ļoti satraukta no iepējas ka viņa ir uzrakusi zelta āderi Šīs tantiņas paaudzēm nodotās zināšanas varētu būt ļoti vērtīgas, tam vajadzētu pārspēt Kelvina runājošo pērtiķi izvilkusi savu kladīti viņa tajā ierakstīja I gonna kick that tard's butt! Mood: even more fabulous

Šo rakstu rediģēja Fidgy: 26.01.2009 01:21

[Mitrene]

Madame Luī beidza dziedāt dziesmu jo juta ka ir nodibinājusi astrālo kanālu ar savu personīgo astrāla valdnieku

viņa atbildēja uz uzdotajiem jautājumiem pirms pievērsās taro kārtīm
Hmm jums laikam ļoti patīk izlikt kārtis..
Tas ir vienīgais ko patiesi protu
vai jūsu priekštečiem ir bijusi kāda saistība ar Šambalu?
Nu maniem priekštečiem gluži nav bijusi saistība, bet es pati iepriekšējā dzīvē esmu dzīvojusi Šambalā to atklāja mana garīgā skolotāja Satīna, lai miers viņas pīšļiem!
Un vai jūs spējas ar zīlēšanas palīdzību noskaidrot kādas lietas atrašanās vietu?
Vispār varu. gan lietas, gan cilvēkus atrast.



Luī rokās maisīja kāŗsu čupu. Iedeva Elizabetei tās pārcelt. Tad viņa uz soliņa starp sevi un Elizabeti izlika septiņas kārtis. Hmmm es redzu tev labus panākumus. it sevišķi labi tev veiksies jomā kas saistīta ar septiņpadsmitā gadsimta glezniecības iespaidu uz mūsdienu tehnoloģijām. hmmm vēl uzmanies no vīriešiem ar sirmiem matiem, viens no tādiem nozags visus tavus panākumus kādā jomā, tiks izputināts gadiem ilgs pētījums. par nāvi... Domā es tā vienkārši visiem varu paredzēt nāvi. domā man gribās tās visas nāves redzēt? tavējā būs saistīta ar dzīvniekiem. Laikam suņiem. tas notiks trešdienā. Vai paspēsi pierādīt hipotēzi? HMMMM Grūti saredzēt. kkas īsti nav pareizi. bet laikam tā tiek apstiprināta

[echo3]

Samanta pārlaida acis milzīgā izmēra gleznām, pie sevis prātodama, kādēļ gan kaut kas tik milzīgs vispār jāzīmē. Pasūtītāju lielummānija? Īpaši vērīgi viņa gleznas nepētīja cerībā, ka tūlīt dzirdēs Džeroma stāstījumu ar norādēm, kur tā īpaši jāieskatās. Bez tam - Samanta šajā zālē šorīt jau bija iegriezusies.

Viņa stāvēja blakus Rendelam un pie sevis uzjautrinājās par cilvēku priekšstatiem par alpīnismu. Kilimandžāro! Nu, tādā tālākā virsotņu rindā jau ir arī Kilimandžāro. Un Džomolungma. Pēc gadiem pieciem. Bet bijušajam majoram viņa savu noskaņojumu nelika manīt.

Apkārtējā balsu jūklī Samanta neiedziļinājās.

[Moriartijs]

Džeroms uzmetis vienu skatienu lielajām gleznām pārgāja savā lekciju-lasīšanas-režīmā. Viņš vēroja kā grupas dalībnieki atpūšas no kāpiena un daži šķiet ja jau ir labi sapazinušies. Redzējis ka Žaks arī uzkāpj pa kāpnēm Džeroms nolēma sākt ekskursiju,

Es sākšu ar Luvras vēsturi. Tā patiesībā ir visnotaļ fascinējoša... šķita ka Džeroms nedaudz par daudz aizraujas ar vēsturi, vismaz tā varēja likties no viņa balss un skatiena,
Luvra savos pirmssākumos tika uzbūvēta kā aizsardzības cietoksnis. 13. gadsimta sākumā Filips II Augusts to uzcēla lai aizsargātu Parīzi no Normāņu un Angļu uzbrukumiem.

14. gadsimta vidū Parīze izpletās pāri cietokšņa sienām un sakarā ar 100 gadu karu, bija nepieciešanas attālākas aizsardzības būves, kā rezultātā Luvra zaudēja savu aizsardzības funkciju.

1364, Čārlza V arhitekts Reimonds du Templē sāka cietokšņa pārveidošanu par grandiozu karaliskajo rezidenci. Apatramentiem ap centrālo galmu bija lielu ar grebumiem rotāti logi. Interjers bija grezni rotāts ar skulptūrām, gobelēniem un dekoratīviem paneļiem.

Šī pils, kura 14. gadsimta laikā tika ievērojami palielināta un izgreznota, tika upurēta par labu tik pat lielai Renesanses būvei 16. gadsimtā Franča I valdīšanas beigās.
Tikai rietumu spārns un daļa no dienvidu spārna tika pabeigti. Tos veidoja arhitekts Pjērs Leskots un izrotāja Žana Gujona skulptūras.

1564. gadā Ketrīna Mediči lika arhitektam Filibertam Delormam uzbūvēt nelielu chāteau vārdā Tiljerī, blakus atrodošajā laukā uz rietumiem no esošajām Luvras daļām. Nedaudz vēlāk tika nolemts izveidot grandiozu karalisko rezidenci, savienojot Luvru un Palais des Tuileries ar vairākām ēkām. Pati svarīgākā no tām ir Grande Galerie, kura tika uzbūvēta paralēli Sēnai Henrija IV valdīšanas laikā.
Garā pasāža veidoja tiešu ķēdes posmu, kas savienoja rojālos apartamentus Luvrā ar Tiljerī pili, beidzoties ar Pavillon de Flore.

Lai izvairītos no monotonijas galerijas interjerā tika noalgoti divi arhitekti. Louis Métezeau no austrumu puses un Jacques II Androuet du Cerceau no rietumu. 16. gadsimta otrajā pusē Luvra bija dažādu ēku mikslis, daudzas ēkas bija pusgatavas, citas pussabrukušas 200 gadīgas celtnes.

Ar Luī XIV un viņa ministra Kolberta gādību tika izveidots Cour Carrée, liels kvadrāta pagalms, kurš atrodas pa vidu Sallija spārnam. Austrumu fasādi arhitekts Luī Le Vau un Klods Perrolts rotāja ar klasisku kolonādi. Rojālos apartamentus grezni rotāja Čārlzs Le Bruns un citi.

1660. gadā Luī Le Vau tika uzticēta Luvras celtniecības pabeigšana – tajā ietilpa Petite Galerie fasāde, Cour Carrée ziemeļu spārna pabeigšana, un starp 1661. un 1663., dienvidu spārna paplašināšana.

1661. gada 6. februārī uzgunsgrēks plosījās Petite Galerie augšējā stāvā. Kamēr Le Vau pārraudzīja rekonstrukcijas darbus, Luī XIV uzdeva Čārlzam Le Brunam izveidot galeriju veltītu Romiešu saules dievam Apollonam. Tobrīd dekorēšana palika nepabeigta, tomēr trīs griestu paneļi un vairākas lielizmēra stucco skulptūras tika pabeigtas.

Luvra kā karaliskā rezidence tika pamesta 1682. gadā, kad Luī XIV pārcēla galmu uz Versaļu. Tomēr 1692. gadā, Luī XIV pasūtīja antīko skulptūru galeriju Salle des Caryatides spārnā. Tajā pašā gadā Académie Franēaise, Académie des Inscriptions et Belles Lettres un Académie Royale de Peinture et Sculpture visas trīs ievācās pamestās pils telpās. 1699. gadā pēdējā no tām noturēja pirmos gleznu salonus, piesaistos lielus pūļus - tā pirmoreiz radot ideju par muzeja eksistenci Luvrā.

1791. gadā Nacionālā Asambleja nolēma ka Luvra un Tiljerī kopā “būs nacionāla pils, kur valda karalis un tiek uzturēti visi mākslas un zinātņu monumenti.”
Pēc 1789. gada Revolūcijas, Napoleons un vairāki vēlākie karaļi kā karaliksko rezidenci izvēlējās Palais des Tuileries. Pārējā Luvras daļa tika izmantota birojiem un muzejiem. Gar Rue de Rivoli, Napoleons I sāka būvēt spārnu, kurš bija paralēls Henrija IV būvētajam gar Sēnu. Napoleons III pabeidza šo spārnu, tā aizverot vareno četrsūri.

Museum Central des Arts atvēra savas durvis 1793. gada 10. augustā. Pirmie izstādītie mākslinieki bija gleznotāji Hjūberts Roberts, Fragonards un Vinsents, skulptors Pajou, un arhitekts de Wailly. Ieeja bija bez maksas, māksliniekiem dodot lielākas priekšrocības pār vispārējo publiku, kam bija iespēja apmeklēt muzeju tikai nedēļas nogalēs. Mākslas darbi galveno kārt nāca no Franču karaliskās ģimenes un uz ārzemēm aizbēgušajiem aristokrātiem, un tika izstādīti Salon Carrée un Grande Galerie.

Tā sākās Luvras kā muzeja funkcija Parīzē, no Džeroma pagaidām nepagurušās balss bija skaidrs ka tas vēl nav viss, bet grupas dalībniekiem bija dota iespēja komentēt vai uzdot jautājumus pauzītes laikā.

Šo rakstu rediģēja Moriartijs: 26.01.2009 19:02

[Fidgy]

Noklausījusies tantiņas sacīto līdz galam Lizijai pat nebija ko piebilst, veltījusi brīdi pārdomām, viņa to visu pierakstīja savā kladē tad pievērsās tantiņai.

Liels paldies, jūsu pareģojumus ņemšu vērā, un pie tam trešdienas man tikpat nepatīk visvairāk un tagad vēl. Un Jūs sakāt ka spējat atrast jebko, tad kas jums ir nepieciešams lai to uzmeklētu, jo šāda brīnumaina spēja nav zemē metama, bet ar manām nelielajām zināšanām, man tomēr šķiet ka kaut kas īpaš ir nepieciešams, nezinu kāda dzira vai okults priekšmets...

Kad gids sāka runāt viņa vēl neatguvusies no izteiktā pareģojumu truli noklausījās viņa stāstījumu (kas ir neraksturīgi viņai) un pie sevis noteica tas nu gan ir viena staigājoša vēstures grāmata, I like it vārgi pasmaidījusi viņa turpināja sēdēt, nespēdama saņemties un paskatīties uz laicīgo mākslu, kas nav viņas lauciņš , kaut gan tantiņa apgalvo pretējo. Hmm jaunam sunim vēl jaunus trikus var iemācīt..

[echo3]

Samanta klausījās ar pusausi - tieši to pašu, tikai īsāk, austiņās bija vēstījis audiogids, kuru viņa bija nopirkusi Luvras individuālajam apmeklējumam vēl šorīt. Visos tajos gados iedziļināties meitene nejuta ne mazāko vēlēšanos. Skaidrs, ka karaliskā rezidence, kas gan cits?

[washulis]

Persfone smaidīja par Džeimsa teikto. Es jūs pazīstu tikai pāris minūtes, bet jau liekas, ka varētu izveidot jūsu domu pērļu sējumu. Viņa smēja, bet daļa to domāja arī nopietni.

Varētu piebilst: dzīve ir tik skaista, cik ļoti to vēlamies un esm gatavi radīt.

Kad Džeroms Ridlijs sāka savu vēstures runu, Persija uzmanīgi klausījās. Galvu pieliekusi, lūkojās uz gidu. Kad stāstījums bija cauri, Persija pacēla roku un jautāja. Jūs teicāt, ka ēkas ir no dažādiem laikmetiem. Tas nozīmē, ka arhitektūras stili ir dažādi? Rokoko, renesance, klasicisms, broks, modernisms... Kādas ir jaunākās piebūves, neskaitot stikla piramīdu, Luvrā, kopš muzeja atvēršanas perioda? Viņa jautāja, cerot, ka pati jau neatbildēja uz pirmo jautājumu, nosaucot daudzos arhitektūras stilus.

[Klusētājs.]

Džeimss iesmējās par meitenes vārdiem.
- Domu pērļu sējumu? - Puisis pārjautāja, nezinot ko atbildēt.
- Jūsu teiciens ir labāks un pareizāks. Kāda būs dzīve, ir atkarīgs tikai no mūsu pašu darba un gribasspēka.. - Viņš labprāt piekrita Persefones nākamajiem vārdiem.

Sākās lekcija. Pār Džeimsa galvu nobira vesels lērums vārdu un gadskaitļu. Īstenībā šī bija reize, kad viņš tā īsti neieklausījās nevienā vārdā, vienkārši lūkojās uz priekšu, acīm aizplīvurojoties un sapņojot par to kā gleznā attēlotais pēkšņi atdzīvojas un sāk kustēties. Ja viņš vēlēsies ko uzzināt par Luvru, bija taču internets, kurā noskaidrot vajadzīgo. Viņam interesēja tikai māksla. Protams, jauki papildināt savas zināšanas un ja kāds ko jautātu, viņam arī būtu ko atbildēt, taču ne tagad.