Meklētais [PZP] [C], LS pavediens. Opcijas

[Develin_]

Tur klinšu patvērumā, kur mēnēss spīdēja visspožāk un apgaismoja angelu kapličas... Tur prom no visā apdzivotajām vietām, kas ta vien čumēja un mudžēja no bruņotiem angeliem un draco, maigās mēness gaismas ieskauts slējās sens un laiku nokalpjos dēdēšana procesā kāds draco tautas sen jau pamests templis... Tā pakājē neraksturīgi bija raduši savu mūža mieru daudzas angelu tautas mirušās dvēseles, kas tur guldītas zemes miesās...

Šī tempļa maģiskajā noslēpumainības un tmsas plīvuros, kas slēpa to cēlā vientulībā un atšķirtībā no visas pasaules bija lemts sastapteis no ceļiem noklīdušiem, cerību zaudējušiem un atguvušiem ceļiniekiem, kam svēts vien savas tautas gods.. kam svēts vien uzvaras saldums un zaudējuma rūgtums.. Tur lemts bij sastapties ceļiniekiem, kuri nav nedz vienas rases ne dzimuma.. ne vienas cerības.. ne ticības.. Kvēls naids sitīs atreibes zvanus tomēr būs lietas kas mainīs visu.. kas jau mainījušas visu.. Svešinieku apvienos savus spēkus vienā, lai gūtu kopēju miera svētību ne tik sev.. bet arī pārējām tautām un ciltīm...

[Develin_]

Aridena

Rotkalis nopētīja meiteni vēlreiz. Tas bija mākslinieka skatiens un tajā nevarēja jaust neko nepatīkamu.
-Šķiet vislabāk būtu no sudraba. Auskarus vienkāršus, jo pārējās rotas var mazliet greznākas. Un visas kā kopīgi savienotas no vienas šķiras, protams. Ar zaļganiem akmentiņiem vai bez?

Raigs

-Tad krogu izvēlēšos es,-būtne sacīja balsī, pēc kuras īsti nevarēja tās dzimumu. Tā bija samtaina sievietes vai mazliet nenobriedusi jauna vīrieša balss.
Stāvs vedināja Raigu caur mazām ieliņām un veikli līkumoja starp ļaudīm līdz viņi nonāca pie kādas noskretušas iestādes, kura bija teju vai pārpildīta no cilvēkiem. Apmetņotais kaut kā izspraucās caur pūlim un kaut ko iečukstēja krodziniekam, kurš pamāja ar galvu.
Tad apmetņotais vedināja Raigu un kādu nelielu telpu, kura bija paslēpusies aiz durvīm kroga kaktā.
-Aiziet uz priekšu, te neviens netraucēs.

Šo rakstu rediģēja Develin_: 01.01.2009 22:29

[Sindra]

Neredzu pilsētu... neredzu pilsētu... Pēdējais ko Draks sadzirdēja no daiļās angelas un tas burtiski atbalsojās viņa galvā.
Tas ir kā? Viņa neredz pilsētu.. puisis apstājās un centās saskatīt angelu. Nitha! ja tur nav pilsētas, tad nelido turp. Mēģini tikt lejā. bruņinieks vairs nespēja sadzirdēt no angelas nevienu vārdu. Tik vien kā svīkstošā skaņa. Kas tas ir? Draks klusi noteica pie sevis. Kas ar mums notika?
Nitha! Tu mani dzirdi? Atsaucies! puisis iekliedzās no visa spēka.

Vajag gaismu. Lai viņa redz mani. bruņinieks sev noteica un lūkojās apkārt pēc kāda zara, kuru varētu izmantot par lāpas kātu. Tad nogriezis savam apmetnim apakšējo malu, Draks to aptina ap kātu un "lāpu" aizdedzināja. Nitha!!! Es esmu šeit! viņš sparīgi vicināja lāpu uztraukts skatīdamies apkārt!.

Lūdzu! Kaut Anga vārdā, lūdzu atrodi ceļu atpakaļ pie manis. Draku pamazām pārņēma bezspēcība un izmisums.

[Roviela]

Aridena uzsmaidīja jaunajam meistaram.
- Labi! Lai tā būtu. Es domāju, ka vajadzētu akmeņus arī, citādi - kleita ir gaiša, sudrabs arī, vajag kādu akcentu, kas piesietu acis. Kādu tumšāku akcentu.

[Elony]

Pēc Raiga domām viss nebija tā kā vajag.
Bija skaidrs, ka persona tiešām nav kāds, kurš par naudu atklās informāciju. Bet kas bija? Lamatas no valdības puses? Jāatzīst, ka tas pat būtu interesanti. Galu galā, zobens pie sāniem nebija tikai dekoratīvs priekšmets.
Raigs izjuta riebumu, esot krogā, tik piebāztā ar cilvēkiem, šiem... neciešamās cilts pārstāvjiem. Ja vēl viņu bija maz, tad nekas, bet ja tik daudz...
Uzmanīgi vērodams apkārtni, Raigs sekoja uz piedāvāto telpu.

[Develin_]

Draks

Lāpa vārgulīgi iedagās, bet tā tikpat kā nedeva gaišumu. Ziedi visapkārt reibinoši smaržoja un uzdzina miegainību. Tā bija salda miegainība, kura vedināja aizmirst Nithu un ieslīgt sapņu skavās.

Aridena

-Varbūt melnus vai tumšzaļus akmeņus?-rotkalis piešķieba galvu un sāka kaut ko meklēt pa nelielām kastītēm plauktā.

Raigs

Kamēr Raigs mīņājās, kapočotā persona bija iegājusi telpā, kurā, kā izrādījās ir divi palieli mīksti sēdekļi un galds pa vidu. Uz galda stāvēja trīs kausi alus un vienā mīkstajā sēdeklī sēdēja no jau divi kapučoti stāvi.
-Nāc vien iekšā,-viens no identiskajiem sacīja.

[Sindra]

Draka lāpa izdega visai ātri un puisis to nikni nometa zemē.
Nekas nelīdzēja un tad vēl izmisušo prātu pārņēma savāds miegainums.
Tā vien gribējās apgulties tepat zemē un ieslīgt sapņu pasaulē.

Ar visiem spēkiem puisis cīnījās pret miegu. Viņš pat izvilka no zābaka stulma savu dunci un iešņāpa sev plaukstā, lai sāpes aizdzītu miegu.
Taču likās, ka nekas nelīdz un pret maģiju viņš īsti nespēja cīnīties.
Draks apgūlās tikai uz minūtīti , lai sakopotu domas.
Viņš nepamanīja kā nemanāmi miegs pārņēma puiša prātu.
Drīz vien Draks jau bija aizmidzis.

[Roviela]

- Nē, melnus gan nē! - Aridenai bija iebildumi pret melnu krāsu.
- Klau, vai aleksandrīti Tev ir? Nu, tie akmeņi, kas dienasgaismā ir zaļi, bet uguns gaismā - violeti? Varbūt tos var salikt ar dažiem smaragdiem, un tad tas būs pavisam izcili! Un man patīk arī pērles. Baltas, baltas.

[Elony]

Raigs palika stāvam pie durvīm. "Paldies par ielūgumu un piedāvājumu, bet es labāk pastāvēšu. Redz, nav pierasts sēdēt ar tiem, kuru vārdus par nezinu, par sejām nemaz nerunājot.."
Viņš deva skaidri manāmus mājienus.
"Kā es izskatos un kā mani sauc es jau atklāju."

[Develin_]

Draks

Pēc acumirkļa vai mūžības kāda maza balstiņa pamodināja Draku.
-Hei, mosties, lielais draco onkuli,-Draku modināja kāds bērns ar angelu spārniem un koši sarkaniem matiem. Puikas vaibsti likās kaut kur redzēti. Viņam nevarēja būt vairāk par pieciem gadiem, tomēr stāja bija lepna un noteikta.

Aridena

-Pērles būs neizteiksmīgas. Jums ir balta, smalka āda un pērles tai ir pārāk līdzīgas. Es pameklēšu aleksandrītus,-rotkalis sacīja un vielgi pasmaidīja. Nu viņš vismaz vairāk nesarka.

Raigs

-Kādēļ gan jābūt tik aizdomīgam? Tu taču tikai meklē atbildes uz saviem jautājumiem. Kāpēc jāmeklē arī atbildētāji?-viens no stāviem, šķiet, tas, kurš Raigu atveda uz šo istabu, piecēlās un pienāca tuvāk - rokas stiepiena attālumā.

[Sindra]

Izdzirdējis balsi, Draks atvēra acis un paraudzījās uz angelu puisēnu.
Bruņinieka sejā iezagās nesapratne. Viņš pieslējās sēdus un paraudzījās apkārt.
Tad atkal paskatījās uz puisēnu. Viņa vaibsti likās tādi kā pazīstami. Tikai Draks nespēja atcerēties, kur viņš tos būtu redzējis.
Kas tu esi? Un kur es atrodos? bruņinieks pavaicāja mazajam angelu puikam.

[Develin_]

Draks

-Netālu no mājām, mamma tev iedos ko karstu,-puika sacīja.-Viņa noteikti priecāsies tevi redzēt. Es arī priecājos, tēti. Ir labi, ka tu beidzot esi atpakaļ,-puika saņēma Draku aiz rokas un veda caur biežiņu, kura diez ko neatgādināja iepriekšējos džungļus, bet vienkāršu mežiņu. Tālāk varēja redzēt būdiņu, kurā dega uguns.

[Sindra]

Kas? Draks piecēlās un sekoja mazajam puikam, kurš jau bija paguvis pieķerties pie viņa rokas.
Viņš raudzījās apkārt, skatījās uz savu apģērbu un ar brīvo roku nobrauca pār savu seju.
Vai kaut kas viņa izstabā bija mainījies?
Puisēns viņu nosauca par tēti? Kā tā? Kā tas ir iespējams?
Nu jā... ja tā labi padomā viņam ir Nithas matu krāsa un vaibsti arī likās pazīstami.
Es biju prom? Kur es biju? lai gan nevarētu teikt, ka ja kāds spētu sniegt atbildes uz šiem jautājumiem, tad viņam taptu kaut kas puslīdz skaidrāks.

[Elony]

Raigs neatkāpās ne soli. "Labi, tad pasakiet, ko es vēlos zināt, jo man liekas, ka nav pat jājautā... ka jūs to zināt." Viņš skatījās uz tuvāk stāvošo.
"Vai tā ir?"

[Develin_]

Draks

-Mammai šovakar ir viesi un tas viņai būs jauks pārsteigums-puika noteica, ignorēdams Draka pašiziņas jautājumus, viņš tikai vilka Draku sev līdzi.
Pa logu, ejot garām mājai, varēja redzēt trīs tējus - Nithu, Rofi un Enlilu. Viesi sēdēja pie pavarda, viņu attiecību nopietnību vai to, ka starp viņiem vispār ir kādas attiecības, nevarēja pateikt. Nitha rosījās pie pavarda. Nelikās, ka vizuāli viņa vai abi viesi būtu mainījušies.

Raigs

-Tieši tā, Raig, tomēr šie tavi jautājumi mūsos rada bažas,-otrs, tālākais tēls sacīja.
-Redzi, tas var samaitāt mūsu plānu.-tuvākais tēls jau bija vēl tuvāk un vien nočukstēja.

[Sindra]

Draks palūkojās pa logu un pārsteigumā viņam aizrāvās elpa.
Viņš palaida vaļā puisēna roku un ieskrēja mājā.
Bruņinieks piesteidzās pie Nithas un viņu sirsnīgi apskāva.
Nitha! Tev nekas nekaišs! Es sevi ienīstu par to, ka nespēju tevi pasargāt.
Es jau baidījos, ka esmu tevi pazaudējis tikpat ātri kā atradu.

Viņš pieglaudās angelu sievietei un turēju viņu savās skavās nemaz negrasīdamies laist vaļā.

[Develin_]

Draks

Krūzīte, kuru angelu sieviete bija turējusi rokās, nokrita un sašķīda druskās. Enlils un Rofe bija pietrūkušies kājās un tvēruši pēc ieročiem, bet Nitha atraisījās no Draka skavām, lielām acīm lūkojās uz viņu un tad iesita draco pamatīgu pļauku.
Puika tikmēr bija ienācis mājās un aizvēris aiz sevis durvis.

[Sindra]

Draks atkāpās no Nithas un pielika roku pie sasistā vaiga.
Viņš pārsteigts uzlūkoja angelu un puiša piere saraucās neizpratnē.
Nitha... viņš klusi noteica ielūkojoties angelas skaistajās acīs.
Ja esmu tevi apbēdinājis, tas nekādi nav bijis ar nodomu un tīšām.
Ar mani kaut kas ir noticis. Kaut kas neizprotams. Es atceros, kad pēdējo reizi tevi redzēju, kad bēgām no tās dīvainās sievietes mājas.
Kad ērkšķi plēsa drēbes un skrāpēja vaigus. Un tu pacēlies spārnos, lai paraudzītos, kur atrodas pilsēta.
Un tad es vairāk tevi ne dzirdēju, ne redzēju.
Nitha, piedod man, ka nenosargāju tevi.

[Elony]

"Es atvainojos." Raigs teica. "Bet kā jau minēju, es nezinu, kas jūs esat, tāpat arī jūsu plānus, tāpēc arī nezināju, ka kaitēju jums. Un jāsaka, ka pagaidām neredzu iemeslu atkāpties no saviem nodomiem."
Viņš turēja rokas gar sāniem. Gadījumā, ja vajadzētu izvilkt zobenu, to būtu ērti darīt.
"Mani pašu interesē, vai jūs zināt arī atbildes uz tiem jautājumiem, par kuriem gāja runa."

[Develin_]

Draks

Nitha palūkojās uz Draku ar vieglu izbrīna un nicinājuma sajaukumu skatienā.
-Kādas pīlītes tu tagad pūt? Tu mani pameti vienu uz grūtām kājām un aizgāji kaut kādā svētceļojumā, vai, nepasakot, kad atgriezīsies vai vispār atgriezīsies un kurp dodies,-Nitha nošņācās.-Un tagad tu te nāc un stāsti lietas, par kurām es vispār neko nezinu. Kāda dīvainās sievietes māja? Kādi ērķšķi? Kas tas vispār ir par murgu, kuru tu man te tagad stāsti?!

Raigs

-Šķiet, ka tu mums neuzticies,-tuvāk stāvošā persona sacīja, novērojusi Raiga piesardzīgās kustības.-Tas nav labi, jo mēs nemaz nevarētu tevi ievainot, mums ieroču nav.
-Protams, ka mēs varam atbildēt uz jautājumiem, bet vispirms apsēdies, Raig, tad tiks atbildēts viss, ko vien vēlies. Arī jautājumi, kas tur ir ar to pūķi.

[Sindra]

Draks apmulsis lūkojās uz Nithu.
Es... es nezinu ko teikt. Tas viss ir savādi.
Es tātad esmu tevi apprecējis un mums ir bērns. puisis domīgi paraudzījās apkārt.

Nitha, es neko no tā visa neesmu piedzīvojis.
Atceries kā mēs iepazināmies? Pirms valdnieka balles krogā.
Tur arī satikām Rofi un Enlilu. viņš pamāja uz abiem klātesošajiem.

Satikām Izredzēto un gājām pastaigāties uz sievietes mājiņu, kurai piederēja burvīgs dārzs.
Kamēr mēs atradāmies dārzā, kaut kas notika. Viss apkārt bija nokaltis, māja izlaupīta un likās, ka saimniece nogalināta.
Mēs bēgām no kaut kā. Tu pacēlies spārnos un vairs nevarēji nolaisties. Tev kaut kas traucēja.
Un es aizmigu.. Un pamodos šeit netālu.

Nitha, tev man jātic. Kāda man jēga melot? puiša tumšās acis lūdzoši raudzījās uz skaisto angelu.