Olprasas zeme. Opcijas

[solms]

KODS

Sākam lomu spēli!

(IMG:http://www.ilikefantasy.com/images/0-images-elfs-g.jpg)

KODS

(bildē elfs ir sieviete, bet iedomājaties kad tas ir vīrietis!)

Otredons no ciema gāja uz kosmosa kuģi. Pēc dažiem mirkļiem viņš bija klāt. Puisis paklapēja ar savu violetīgo nūju, pa durvju priekšu. Durvis automātiski atvērās. Viņa acu priekšā vērās kosmosa kuģa aina. Te ir mazliet jā piekopj. Viņš noburkšķēja. Un zibenīgi paķēra savu violeto zizli un nomurmināja, Tīrītojus. Pēc divām sekundēm, kuģis spīdēja un laistijās! Un puisis piegāja pie kristāla lodes. Viņš nomurmināja buramvārdus. Un kristāla lode sāka rādīt viņam Selaprasu. Lai Selaprass netiktu līdz medaljoniem, viņš uzsūtija viņam uguns lavīnu, no tuvējā vulkāna. Puisis pagriezās un apsēdās. Kā puisis novērsās no lodes, tā viņa izdzisa. Kuru katru brīdi šie cīnītāji būs klāt! Puisis laimīgi noteica.

Šo rakstu rediģēja solms: 01.01.2009 16:25

[Moriartijs]

Džeroms pamodies no rīta izstaipījās, nobučoja savu mīļo Roxiju uz vaiga un teica, Es dodos kārtējā misijā.

Ak, tikai izvairies no blenderiem, Roxija nočukstēja. Un nepamodini bērnus, pēc mirkļa viņa jau gulēja.


Uztaisījis brokastis un uzservējis galdu - jo Roxijai to ne pārāk patika darīt - uzvārījis kafiju, sameklējis biezpienu. Galu galā paēdis un izlasījis rīta avīzi, viņš devās meklēt līdzņemamās mantas.

Pēc laika Džerijs sapakojies, paņēma slepeno vēstuli un devās uz transportu.

Iekāp!s kosmosa kuģī, Džerijs devās uz Olprasas zemi. Viņš apdomāja līdz šim piedzīvoto. Lūka kvests vēl bija spilgtā atmiņā, tādēļ viņš kosmosa kuģī atrada Dandarīnas vēstnesi un izlasīja jaunās ziņas. Ceļā Džeroms apdomāja kā izskatīties šajā misijā. Viņš izvēlējās šādu izskatu:
(IMG:http://i248.photobucket.com/albums/gg197/korkijwolfijs/6pointz/44.jpg)

Pastaigādamies pa kuģi viņš izdzirda kādu personu runājam pašam ar sevi. Tas bija kāds baisā tērpā ģērbts elfs. Lillā džekiem nu gan neder, viņš nodomāja un sveicināja šo elfu,

Labrīt! Jeb kāds nu jums te pulksteņlaiks? Izvilcis no kabatas vienu biezpiena batoniņu to pastiepis elfam teica, Nevēlies?

Šo rakstu rediģēja Moriartijs: 01.01.2009 18:47

[solms]

Otredons no garlaicība mira vai nost! Bet tad ienāca viens no cīnītājiem. Elfam ļoti interesēja ko ienācējs domā tagad. Un viņš ar telepātijas palīdzību uzzināja ko viņš domā! MAN NEPIESTĀV VIOLETS? - viņš diezgan skaļā tonī pajautāja. Un vai tev vecāki nav mācijuši ka ja ej iekšā dzīvoklī vajag pieklauvēt! Un jā Labrīt! Mums te pašlaik pulkstenis rāda 5:00! Un tad viņam šis ienācējs pasniedza biezpiena batoniņu. Paldies! Elfs laimīgi paņēma batoniņu un vienā acu mirklī notiesāja! Tu laikam esi Džeroms vai ne? - puisis aplūkoja šo vīrieti. Elfs piegāja pie skapīša un izņēma no tā zobenu. Ar zelta rokturi, un sudraba asmeni, un uz asmeņa ar rubīnu bija iegravēts vārds. Džeromam. Lūdzu! Elfs pasniedza vīrietim zobenu!





Šo rakstu rediģēja solms: 01.01.2009 18:50

[Moriartijs]

Noķiķinājis par Elfa sašutumu par violeto krāsu, viņš papildināja, Nē, nopietni, violets neder. Un nevajag runāt tik ļoti izsaucoši - es pat tavā balsī sajūtu pārlieku lieto izsaukuma zīmju lietošanu, Džeroms atbildēja elfam cenšoties neķiķināt atkal.

Un, jā es esmu Džeroms. Ko tu varētu pastāstīt par misiju? viņš painteresējās kamēr skatījās apkārt - Tā neko dzīvoklītis, viņš nomurmināja.


Jauks zobens, tas ir man? viņš pajautāja.

OOC: Es izrediģēju. Un OOC, mēs te pievienojam šādi, nevis ar code tagiem, (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

Šo rakstu rediģēja Moriartijs: 01.01.2009 18:51

[washulis]

Katna mīlēja ilgi gulēt. Bet dzirdot, ka kāds atstāj ziņu, viņa ātri pamodās un izlasīja vēstuli. Interesanti. Viņa nopurpināja pie sevis, pastaigājoties pa savu mājokli: mazu, pieticīgu, bet ne tuvu graustu. Viņa dzīvoja labi. Piestrādājot, kā algotnim dažādās jomās, varēja labi nopelnīt.

Elfiete nesteidzīgi ieturēja brokastis (kopš piedzīvojumiem Dandarīnā, viņa deva priekšroku biezpienam), nesteidzīgi savāca mantas, kas varētu noderēt uzdevumā - apģērba gabalu, daži personiski nieciņi, lietas, kas nepieciešamas katram kareivism, bultu maksts un viņas mīļais loks.

Iznākot no sava nama, viņa ieraudzīja kosmosa kuģi. Interesanti. Viņa atkārtoja un devās tā virzienā. Nonākot pie tā, viņa nopētīja to tuvā, pirms soļoja iekšā.

Labdien. Viņa skaļi sasveicinājās un nopētīja klātesošos. Jau zināmais un dzirdētais stāvs piederēja Otredonam. Viņa virzienā katna vēlreiz viegli paklanījās, bet ieraugot otru, elfiete atmeta ar roku pieklājībai.

Džerom! Es nespēju noticēt! Viņa skaļi iesaucās un apkampaveco draugu. Ļauj man minēt, arī tev atsūtīja ziņu, lai te ierastos?

[solms]

OOC: Paldies par informāciju!



Un atkal viņš saka kad man nepiestāv violets! Elfs domāja. Nu varbūt viņam patiks es kā viņš? Viņš īgni nodomāja. Viņš atkal izmantos savu zizli. Elfs pacēla savu zizli un pār viņu apšalcās dūmu mutuļi, un pārvērta viņu par Džeromu. Tikai zizlis viņam bija rokā! Un zizlis tagad bija melns. Šitā būs labi? Tad Džeroms prasija vai zobens ir viņa. Otredons tikai mierīgi atbildēja Jā, tas tev! Un mazliet vēlāk ienāca vēlviena elfiene. Laikam katna! Labdien, Katna! Bet nevis labdien, bet labrīt. Jo tagad ir 5:00!

Šo rakstu rediģēja solms: 01.01.2009 19:21

[Moriartijs]

Sveika! Ak, viņš apkampa Katnu, Jā, es arī saņēmu slepeno vēstuli.

Nu, jā, atkal kopā misijā, viņš noplātīja rokas un gaidīja Otredona atbildi - viņš gan vispirms nosauca viņu par ortodontu, un tādēļ cerēja ka elfs nebūs klausījies viņa domas.



Ō, mans vecais triks ar metamorfomaģiju! viņš noteica Otredona vizrienā pilnīgi ignorējot to ka viņš izskatījās pēc Džeroma - ne tik vien ir piedzīvots, viņš atcerējās par Sestartu.

Paldies par zobenu.

Šo rakstu rediģēja Moriartijs: 01.01.2009 19:04

[Miervaldis Gotiņ...]

Buberts, kā parasti, pamodās vēlu. Viņš nožāvājās, izstaipījās, veica ikrīta tualetes rituālu un ienāca darbnīcā, kur visnotaļ lielā nekārtībā mētājās gan instrumenti, gan detaļas, gan pustaisīti, netaisīti un sataisīti priekšmeti.

Buberts iekūra uguni un uzvārīja ūdeni tējai, kā arī graudaugu putru. Tad, apsēdies pie galda viņš pamanīja uz tā aploksni, uz kuras stāvēja uzraksts SLEPENI un, putru gremodams, atplēsa to un ņēmās lasīt.

- Dīvaini, - viņš norūca, tekstu izlasījis, - kas es par pasaules glābēju?

Tomēr pēc brokastīm saģērbās, un, nemaz nesācis gaidīt klientus, kuri parasti uzradās ne ātrāk kā ap pusdienas laiku, uzmeta plecā savu instrumentu somu un devas kosmosa kuģa virzienā - tas bija labi saskatāms arī no darbnīcas.

Nonācis pie kosmosa kuģa, Buberts vispirms rūpīgi apskatīja šo tehnikas brīnumu un tikai pēc tam pieklauvēja tur, kur izskatījās pēc durvīm.

[washulis]

Prieks iepazīties, viņa vēlreiz teica skaļi elfam, kad atkal pievērsās Džeromam.

Misija kopā. Tas izklausās jau jautri. Viņa nosmeja. Metamorfomaģija? Tas man atgādināja Sestartu. Vecie labie laiki... Viņa atkal iesmējās un atkal pievērsās elfam. Te tagad notiek spēku vākšana? Cik ļaudīm ir paredzēts ierasties? Un būtu jauki no jūsu pašu mutes uzzināt, kāda ir situācija.

Tad viņa izdzirdēja klauvienu. Ahā, tātad tomēr nebūsim divatā...

OCC: tā kā nezinu, kas tieši ir bijis rakstīts vēstulē, tad nezinu, kurus konkrētos jautājumus jautt, vai mūsu varoņi kaut ko vispār zina, cik ļoti u.tm.

Šo rakstu rediģēja washulis: 01.01.2009 19:24

[solms]

Otredons jau bija aizsapņojies. Tagad vismaz Džerons pateica paldies. Nav par ko! Viņš atbildēja. Elfs apgūlās uz krēsla un vērojā aizkustinošo stāstu, par Džeromu un Katnu. Tagad tikai pietrūka popkorns. Viņam Katna pajautāja vai kāds vēl nāks un kāda ir situācija. Pagaidām es izsūtiju piecas vēstules. Bet derētu izsūtīt vēlvienu! - Un elfs paņēma vienu vēstuli un aizsūtīja uz kādu vietu. Situācija pašlaik ir normāla, bet kad izlidosim no šīs vietas, mums būs jāpiesargās! Olprasas zemē klīst Selaprass, ļaunuma kalps! Tad kāds pieklauvēja. Elfs tikai mīļi iesaucās Iekšā!



OOC: Pa to laiku pie Selaprasa



Selaprass naidīgi šķērsoja verdošo ledus kalnu. Bet tad pēkšņi viņam nāca virsū uguns lavīna. Viņam tas nepatika. Kalps ieskrējās un lidoja pāri visai Olprasas zemei, ar saviem mehāniskajiem spārniem. Lidojot viņš sauca, Otredon, es zinu ka tas ir tavs darbs! Selaprass tuvojās ciemam. Viņš uzlidoja tieši virsū ciema neredzemajai barjerai. Tieši virs kosmosa kuģa! Ups! Jāizliekas klusam! Viņš domāja.

[Miervaldis Gotiņ...]

Sadzirdējis aicinājumu, Buberts atvēra durvis un ienāca kosmosa kuģī. Tur jau priekšā bija vairākas būtnes.

Ē... labrīt, elfi un cilvēk! - Buberts, mazliet minstinādamies, sasveicinājās, sameklēja kabatā vēstuli un pavicināja to gar degunu klātesošajiem. - Es šorīt saņēmu šo te, un tāpēc arī esmu šeit. Vai šeit nav kāda kļūda? Esmu atnācis pareizi un tas patiešām ir domāts man?

Tā kā visas pazīmes liecināja, ka Buberts ir atnācis pareizi un vēstule patiešām domāta viņam, amatnieks turpināja: - Nu tādā gadījumā būtu jauki uzzināt, kā varu palīdzēt šajā slepenajā un svarīgajā lietā.

[solms]

Elfam jau apnika Dželoma izskats, tāpēc viņš atkal pārvērtās par parasto violeto elfu. Tagad ienāca buberts. Viņš pasveicināja visus, un vēl kaut ko teica. Elfs tikai atbildēja Labrīt labrīt! Šī nav nekāda kļūda Bubert. Tu palīdzēsi komandai ar savu gudrību! Elfs piegāja pie loga un šausmās sastinga. Otredons šausmīgi ieaurojās BURVJI, ELFI SEKOJIET MAN!!! SELAPRASS IR UZ NEREDZAMĀS BARJERAS!!! Un Otredons devās ārā no kuģa. Pie kuģa durvīm viņš apstājās, lai pagaidītu pārējos.

[Miervaldis Gotiņ...]

Buberts, satrūcies no skaļā bļāviena, tomēr atguvās, izskrēja ārā no kuģa, ieraudzīja Selaprasu un nostenējās: - Fuj, kāds neglītenis!
Tad norāva no pleca savu instrumentu somu, atvēra to un sāka apmētāt Selaprasu ar somā esošajiem instrumentiem un naglām. Tā kā Selaprass bija tikai dažu soļu attālumā, netrāpīt nebija iespējams.

Šo rakstu rediģēja Miervaldis Gotiņš: 01.01.2009 22:03

[Moriartijs]

Džeroms devās nopakaļ Otredonam un izgājis ārā pa kuģa durvīm vicināja zobenu Selaprasa virzienā. Nedaudz padomājis viņš nolēma turpmāk šo sliktiņo saukt par Seliku. San īsāk, gan vieglāk atcerēties, viņš nosmīkņāja.

Kā mēs viņu varēto novākt no turienes? Nevienam nav kukaiņu inde? Vai vismaz pletne? Hmm. Džerijs domāja. Varētu pamēģināt ar biezpienu, Džeroms teica un pacēla no zemes nevienam nepiederošu biezpiena batoniņu kuru pēc tam meta pa Seliku, Saņem mūdzīt!

[washulis]

Katna jau atrada sev jauku vietiņu, kor iekārtoties, ja viņi dosies uz priekšu. Kamēr pēdējās vēstules saņems savu adresātu, droši vien paies kāds laiciņš. Gribēdama jau jautāt kaut ko vairāk, kas būs viņiem jādara misijā, kad dzirdēja Otredona saucienu ķerties pie ieročiem. Kas? Ko? Ak, spīdoši. Katna nopurpināja. Un es cerēju vismaz dienu iztikt bez problēmām. Tiesa viņa nemaz nebija vīlusies. Kur nu?!

Ar viltīgu smaidu uz lūpām, viņa atglauda īsos, violetosmatus no acīm un izvilkdama savu loku, kopā ar divām bultām, viņa to uzvilka un tur pat, no loga, uzmanīgi un cik nu precīzi spēdama, notēmēja uz Selaprasu. Pagaidot, kad Buberts būs beidzis uzbrukumu ar naglām, bet Džeroms savu klasisko joku ar biezpienu, viņa izšāva. Sākumā vienu, tad uzreiz otru, cerot tā nodarīt ļaunuma izdzimumam lielākus miesas bojājumus.

[solms]

Buberts tagad izgāja pa priekšu Otredonam. Tad Džeroms izgāja ārā, un meta viņam ar biezpienu. Buberts laikam meta vai metīs ar naglām. To Elfs nepamanija. Katna tagad šāva viņam ar bultām. Elfa kārta arī bija! Viņš izvilka zizli un notēmēja pret Selaprasu, viens, divi, trīs, Electricus! Otredons centās lai tas šim kalpam trāpītu.


OOC:Aj, Selaprasam sāpes!


Selaprasu pamanija. Viņam taisijās mest ar naglām. Ai, iu, ah... Viņš novaidējās. Jo viens viņam meta ar biezpiena batoniņu, nākamais šāva ar bultām, un pats trakākais, viņam uzbruka ar Electricus! Selaprass centās atsperties un kopā ar vēju lidot atpakaļ uz Verdošo ledus kalnu!

[Moriartijs]

Ak, cik neinteresanti! Džeroms iesaucās, kas Seliks tik ātri un bez nekādas nopietnās cīņas aizlaidās lapās.

Nu neko, gaidīsim tevi atpakaļ! viņš iesaucās vērodams Selika pūlas mukt. Nez kāpēc ar vēju tas viņam neizdevās.

Tomēr katram gadījumam, Džeroms pacēla no zemes vēl vienu nevienam nepiederošu biezpiiena batoniņu.

[Miervaldis Gotiņ...]

Tā kā Selaprass vairs nekarājās gaisā vienuviet, bet plandījās apkārt vēja brāzmās kā rudens lapa, trāpīt viņam nupat jau bija daudz grūtāk. Buberts nolēma pietaupīt instrumentus tam mērķim, kādam tie bija radīti. Vēl jo vairāk, neizskatījās, ka Selaprass klātesošos varētu jelkā apdraudēt (ja viņš būtu to spējis, būtu jau sen mums uzbrucis nopietnāk, Buberts prātoja), tāpēc viņš vairs nelikās zinis par nabaga lidoni un devās salasīt izmētātos instrumentus un naglas.

Ātri salasījis instrumentus, viņš piegāja pie puiša, kurš turēja rokā biezpiena batoniņu, un vaicāja:
Kā tu domā, biezpiena batoniņi ir efektīvāki nekā naglas, āmuri, skrūvgrieži un kalti?

[Moriartijs]

Dažreiz iedarbojas. Tici man. Ne tādi ļaunīši ir redzēti. Tu zini uz vogoniem biezpiens labi iedarbojas. Tāpat kā margarīns. ... un Metallica mūzika, ja tā padomā. Hmm. Padomājis Džeroms turpināja, Ko var zināt kas uz Seliku-kā-viņu-tur-sauca labi iedarbojas.

Viņš nolēmis ka nevajad lieki tērēt biezpienu un batoniņu apēda. Gan jau vēl kāds atradīsies. Tikmēr viņš uzjautrinājās un sāka mest Selika virzienā nelielas ugunbumbas - Ugnum, ugnum, ugnum, ugnum, ugnum....

[Kāds]

Kāds Margarīns ieradās pie kosmoskuģa un papūlējās tajā ierāpties tad viņš satika Džeromu un uzdāvināja viņam 42 margarīna paciņas un teica "sveiks kā tev iet, sen neesi redzēts, jau kopš tā slavenā Lūka kvesta, lūk es tev atnesu kādu nelielu dāvaniņu! Jums te jau sākušies piedzīvojumi, kā es redzu!"

Tad viņš sasveicinājās ar pārējiem: "Sveiki! Mani sauc Kāds Margarīns! Man prieks dalīties piedzīvojumos ar jums!"