Kurbijkurne forums: Soli tuvāk fantāzijai

Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )

> Dzīvības taka, [GM][PZP][fantasy] Lai sākas medības!
Pūķēns Sāra
iesūtīt 21.07.2008 00:44
Raksts #161


Gadalaiku aizstāve
Grupas ikona

Grupa: Spēļu pārziņi
Pievienojās: 14.11.05
Kur: Visa sākumā, vidū un beigās
Spēļu pavēlniece



Četri jauni cilvēki bija atvesti netālu no mazā laukumiņa, kuru no saules sargāja lielās koku lapas. Katram no šiem četriem cilvēkiem bija savas domas, uzskati un sapņi, katrs no šiem četriem cilvēkiem bija personība, kuru nespēja atkārtot neviens, starp viņiem nebija nekas daudz kopīgs – ne ārēji, ne iekšēji, bet šobrīd tos vienoja viena liela lieta – vēlme sevi pierādīt, vēlme kļūt par ko lielāku, nekā to, kas viņi bija, vēlme izdzīvot un kļūt par pilntiesīgu vīru, tā bija vēlme dzīvot, vēlme atgriezties no šī rituāla savā ciemā un redzēt cieņu pārējo mednieku sejās. Viņus vienoja šis rituāls, kas to spēja padarīt gan par brāļiem, gan lielākajiem ienaidniekiem.
Viņus visus pavadīja mednieks no pašu ciemata, kurš paceļam nebija teicis ne vārdu. Nebija tā, ka runāt būtu aizliegts, bet mednieki ar savu klusumu ļāva jaunajiem puišiem vai pareizāk vīriešiem vēl pēdējo reizi noskaidrot domas, varbūt pat pārdomāt piedalīties rituālā, kas nebija aizliegts. Dažiem ceļš līdz rituāla vietai aizņēma vairākas dienas un naktis, bet citiem varbūt pat knapi dienu, bet neviena ceļā negadījās ne plēsīgi zvēri, ne arī citas briesmas, bija tāda sajūta, ka viss dzīvais un arī nedzīvais griež ceļu ceļiniekiem, it kā tos aptvertu savādā aura.
Neviens no puišiem nezināja, kas to gaida un uz kurieni īsti tie tiek vesti, neviens no ciema vīriešiem nekad nerunāja par šo rituālu un uz bērnu skatījās nosodoši, ja tas uzdrīkstējās, ko tādu jautāt, jo īpaši puika. Kaut gan starp bērniem klīda baumas, ka pārbaudījums notiek kādā ciematā, kur tevi kar aiz kāju mazajiem pirkstiņiem pie staba ar galvu uz leju un tā atstāj vairākas dienas, vai arī, ka tev liek nedēļu atrasties vienā krātiņā ar plēsīgiem Lavjioriem un jācenšas nevien palikt dzīvam, bet ja vēlies ēst, tad savu ēdienu tiesu jādabū no ikdienišķās zvēru maltītes. Bet neviens no medniekiem, kuri veda jaunos puišus, iespējams, uz viņu lielāko pārbaudījumu dzīvē, nevien neapstājās nevienā ciemā, bet tie nemaz negāja tuvumā nevienam ciemam, it kā tādu nemaz nepastāvētu, toties, kad saule nogurusi lēnām jau sāka slīdēt prom, lai uzņemtu spēkus un nākamajā dienā atgrieztos ar vēl svelošāku karstumu, visi mednieki apstājās, necaurejamo džungļu sirdī. Visapkārt bija koki, kas bija izveidojuši necaurredzamu plīvuru, kad mednieki savam apsargājamajam iedeva nelielu papirusa tīstokli, uz kura bija atzīmēta neliela līkne uz kādu rimbuli, tīstokļa labajā malā bija divas bultas, kas krustojās, norādot uz labo augšējo lapas stūri un kreiso augšējo stūri. Ikviens mednieks atvīstīja tīstokli un pat neapskatoties apkārt, ielika stingri papirusu puiša rokās, tā norādot, lai tas lapu ne groza, ne pats maina iešanas virzienu, savādāk nekad nespēs atrast vajadzīgo vietu un apmaldīsies, līdz to saplosīs kāds nezvērs vai viņš nomirs no ūdens trūkuma. Šī bija vieta, kur tālāk varēja iet tikai šie jaunie puiši, vēl uz atvadām mednieki vai nu sabužināja puiša matus, vai tiem uzsmaidīja, varbūt uzsita kādam uzmundrinoši uz pleca, bet tie neteica ne vārdu, ne kādu mutisku veiksmes vēlējumi. Ikviens no medniekiem strauji devās prom, atstājot sava ciema cerības vienus pašus nezināmā vietā, mežonīgos džungļos. Tai brīdī, kad bailes spēja sākt runāt ar puišu mutēm, kas varēja būt pat ātrāk nekā varētu vēlēties, mednieki bija pazuduši, pat varēja šķist, ka izgaisa, neatstājot aiz sevis pat pēdas, kur nu vēl citas zīmes par savu neseno esamību.
Iespēja atgriezties vairs nebija, nojausma teica, ka pat ja viņi ietu atpakaļ pa pilnībā to pašu ceļu, kurš tika veikts ar savu pavadoni, viņi tāpat nekad neatrastu savu vai kādu citu ciematu, tā kā atlika vien virzīties uz priekšu pa neizbrienamajiem džungļiem, kas te bija biezāki par tiem, kurus zināja ikviens ap savu ciematu, un vadīties pēc nevienam neizprotamās kartes.
Ikviens no puišiem lēnām, bet neatkāpīgi bija sākuši virzīties uz priekšu, varbūt kāds bija naskās, bet varbūt kādam līdz nesaprotamam rombam bija mazāks attālums nekā citiem, bet jebkādā gadījumā viņi visi mērķtiecīgi devās uz romba pusi, nu vismaz viņi tā domāja.
Iespējams, ka Narusam palīdzēja tā vecums, kas nesa vairāk spēka un apķērības kā citiem, bet visticamāk tā bija vienkārši laimīga sagadīšanās, ka viņš bija pirmais, kuram aiz kokiem parādījās koku neieskauts laukums, kurā neviens neatradās. Kaut kas lika domāt, ka šis laukums ir rombs, kuru viņam vajadzēja atrast, nevis kāds ezers vai dūksnājs. Pārbaudot vai simtiem reižu un sēžot paslēpnī kaut vai visu dienu, Narus neieraudzītu ne mazākās briesmas, kas uzglūnētu laukumā vai tam apkārt, kā arī tieši tas pats, kas lika domāt, ka šī ir pareizā vieta, lika arī doties laukā no paslēpņa un ieņemt vietu kā pirmajam laukumā. Tieši tajā brīdī kā jaunais vīrietis bija nolēmis paklausīt vēlreiz šai nojausmai un spēra pirmo soli laukumā, kuru no saules slēpa lielās koku lapas virs galvas, viņš sadzirdēja, pat vairāk sajuta kustību aiz muguras, bet strauji apgriežoties viņš tur neko nespēja saskatīt, tikai koki, liānas un lapas. Sperot nākamo soli laukumā, kustība bija jūtama puisim pa labi, un šoreiz palūkojoties viņš tur spēja saskatīt ko baltu, kas strauji, pat pārdabiski strauji pazuda no redzesloka. Tieši tad, kad šis baltais pazuda, kustība pārgāja uz kreiso Narusa pusi, tur atkal spējot saskatīt to pašu balto... radījumu? Un vai šis radījums vēlēja ļauju? Bija zināms viens, Narus nekad nebija sastapies ar meža zvēru, kas būtu bijis balts...
Luna mierīgi tika uz priekšu, neizjūtot ne svelmi, kas te bija lielāka nekā dzimtajā ciema apvidū, ne arī savādo biezokni, kas te bija vairāk aizaudzis nekā ciema apkārtnē, arī savādā karte nesagādāja problēmas, it kā viņš to spētu lasīt, vai arī pats no galvas zinātu ceļu, kur iet. Puisis bija pilnībā pārliecināts, ka iet pareizajā virzienā, kaut gan gājis viņš jau bija ilgi, bet ne mirkli viņš nešaubījās. Tieši tāpat kā ceļā no sava ciemata, viņu neiztraucēja ne mazākā dzīvā radība, kad negaidīti virs galvas, koku lapotnē, kas bija daudz tuvāka zemei, nekā viņa ciemata apkārtnē, nočabēja lapas, bet šādu čaboņu nespēja radīt vējš, par to Luna bija pārliecināts un vairāk nevis ar prātu, bet sirdi. Lapas nočabēja vēlreiz, likās, ka viņš mirkli tām cauri spēj saskatīt, ko melnu, kad iestājās mēms klusums, lapas pat nekustināja vējš, kas reizēm mēdza iemaldīties zem biezās koku lapotnes.
Rinamalo par spīti visiem pūliņiem bija nomaldījies, vismaz viņam tā likās, jo karte pāris reizes jau bija izkritusi no puiša rokām un sen jau sagrozīta pavisam savādāk nekā to rokās bija ielicis ciema mednieks, bet kas cits atlika kā turpināt iet? Stāvēt uz vietas un gaidīt, ka kāds viņu atradīs arī bija muļķīgi, jo neviens viņu nemeklēs, šoreiz nē. Arī puiša ausis uztvēra savādas putnu dziesmas, kādas viņš ne reizi nebija dzirdējis un kuras uzdzina aukstus šermuļus, liekot vēlēties tikt tālāk no tām. Turpinot ceļu, karte izkrita vēl pāris reizes un bija skaidrs, ka šobrīd tā pilnīgi neko nedot, bet kaut kas lika to paturēt rokās un nepamest uz zemes. Kartei jau atkal izkrītot un Rino pieliecoties, viņš no tuvākajā krūmāja otras puses sadzirdēja kustību, kas stipri atgādināja soļus.
Karte nesagādāja Lapsai nemazākās grūtības, kaut viņš to nespēja nolasīt, jo debesu atrašanos no šīm bultām viņš nespēja saprasts, tās bija pārlieku pretrunīgas ar iepriekš redzēto šamaņa pergamentos, viņš toties spēja sekot acīmredzamajai ceļa norādei. Ja šis bija rituāls, tad Lapsai tas likās vieglāks par vieglu, liekot pat mirkļiem vēlēties smieties, kad viņš ieskatījās kartē, lai redzētu, vai nav noklīdis no ceļa. Jau esot gandrīz pie galamērķa – romba, kas visticamāk apzīmēja kādu ezeru, laukumu vai tamlīdzīgu vietu, aiz tuvākā krūmāja, kas viņam atradās pa kreisi, Lapsa sadzirdēja kustību. To, ka kaut kas nokrīt un kāds liecas tam pakaļ, bet tad mirkli sastingst.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu

Raksti šajā pavedienā
Pūķēns Sāra   Dzīvības taka   21.07.2008 00:44
Gelkakejs   Meitenei runājot, Vesavots izbaudīja mirkļa vieglu...   25.11.2008 22:33
Massacre   Faia atslābinājās, kad meitene ierunājās, tacu tas...   25.11.2008 22:56
Hworang666   Tīrās intereses pēc... Rinamalo nedroši iesāka. Tā...   25.11.2008 23:01
Gelkakejs   - Es.. ne... - Vesavotam vārdi nepavisam nenāca vi...   26.11.2008 20:52
Pūķēns Sāra   Faia, Vesavots: -Tā mūs arī mēdz saukt,- meitene u...   27.11.2008 19:12
Roviela   - Kas mums jādara? - Luna jau bija kājās un gatavī...   27.11.2008 19:57
Elony   "Un kas svarīgāk... kas noticis ar viņiem?...   27.11.2008 20:43
Apaču tuksneša rēgs   Arī Lapsa uztrausās kājās un ar skatienu sekoja ja...   28.11.2008 17:42
Massacre   Sargātāja? Faiai nebija ne jausmas ko tas nozīmēja...   28.11.2008 23:42
Pūķēns Sāra   Narus, Rinamalo, Lapsa, Luna: -Darīt nevajag neko,...   29.11.2008 00:14
Massacre   Faia skaļi noelsās, kad pamanīja kādus apsējus un ...   29.11.2008 00:37
Gelkakejs   Vesavots varētu būt laimīgs, guvis apstiprinājumu ...   29.11.2008 11:29
Roviela   Luna sekoja Manram ārā no būdas. Tā vajadzēja. Viņ...   29.11.2008 15:46
Hworang666   Rinamalo viegli nosarka, kad izdzirdēja, ko v...   29.11.2008 22:59
Pūķēns Sāra   Luna, Lapsa, Vesavots, Rinamalo, Narus: -Ak, tad v...   30.11.2008 16:32
Massacre   Faia vēroja visu uzmanīgi un novēroja katru pārmai...   30.11.2008 16:41
Roviela   Luna pats nespētu aprakstīt, kā viņš jutās. Tur bi...   30.11.2008 17:40
Gelkakejs   Godbijīgi noraudzījies vecajā vīrā, Vesavots atrad...   30.11.2008 22:16
Massacre   Iziedama ārā no mājiņas, Faia vēl mirkli palūkojās...   01.12.2008 13:34
Pūķēns Sāra   Svilpes izdvestās skaņas tad cēlās, tad krita, tās...   30.12.2008 16:31
Roviela   - Vai mēs esam visi? - Luns klusi ievaicājās, pask...   30.12.2008 19:19
Gelkakejs   Skanējumam dziestot, Vesavots sajutās kā atmodies ...   31.12.2008 00:26
Pūķēns Sāra   -Cik zināms visi.- Baltmatainā puiša nebija un atm...   31.12.2008 00:54
Gelkakejs   Izdzirdēt savu vārdu Vesavots nebija gaidījis, tom...   31.12.2008 17:18
Pūķēns Sāra   -Es zinu, kas ir Rouēls, bet nu iedod man to karti...   03.01.2009 23:21
Gelkakejs   Vesavots sniedza karti, viņš zināja, kas tagad not...   04.01.2009 00:17
Roviela   Lunam ūdens nebija, viņš varēja tikai mulsi pasmai...   04.01.2009 10:58
Massacre   Faia apsēdās ka norādīts, taču ne uz mirkli neaimi...   12.01.2009 21:45
Pūķēns Sāra   Saņēmis karti, vecais vīrs nomurmināja zem deguna ...   13.01.2009 20:35
Roviela   Luna neaizdomājās, ka tā, iespējams, ir pārbaude. ...   13.01.2009 20:51
Hworang666   Rinamalo uzmanīgi sekoja līdzi visam kas notiek. N...   13.01.2009 22:56
Gelkakejs   Nesavietojamas lietas mēdz apmulsināt - miers veca...   16.01.2009 23:48
Massacre   Faia pagaidīja kas notiks kaķveidīgo uzbrucēju pēc...   23.01.2009 19:55
Pūķēns Sāra   Šķēps sasniedza galamērķi brīdī, kad kaķveidīgais ...   24.01.2009 10:18
Hworang666   Rino nepavadīja šķēpu ar skatienu. Tā vietā viņš a...   08.02.2009 22:51
Massacre   Faia vienkārši skrēja tuvāk. Protams, nebija skaid...   09.02.2009 22:19
Pūķēns Sāra   Namatēvu Rinomalo neredzēja, toties putekļi sāka n...   26.02.2009 22:25
Roviela   Luna bija pārsteigts. Kur palika lielais kaķis? Pu...   27.02.2009 10:56
Hworang666   Tas, ka kaķis vairs nebija manāms nebija pārāk iep...   28.02.2009 08:56
Gelkakejs   Aizskrējis līdz savam ierocim, Vesavots atskārta, ...   28.02.2009 17:28
Pūķēns Sāra   Lunam, paņemot savu šķēpu, nep...   02.03.2009 12:53
Roviela   Luna pavadīja veco vīru ar skatienu. Nē, tas bija ...   02.03.2009 13:15
Gelkakejs   Saņēmis savas kažokādas, atbildējis ar smaidu, Ves...   04.03.2009 19:05
Pūķēns Sāra   Luna: Kad dziesma vedās uz otru tās pusi un prātā ...   08.06.2010 19:46
Roviela   Luna sajuta meiteni sev blakus. Nepārtraucot dzied...   08.06.2010 20:32
Pūķēns Sāra   Luna: Meitene palūkojās uz Lunu. Viņš ar savu rīcī...   09.06.2010 12:04
Roviela   Luna mazliet noskuma - Krala viņu nesaprata, laika...   09.06.2010 12:24
Pūķēns Sāra   Luna: Krala klausījās jaunekļa dziesmas nobeigumā,...   10.06.2010 21:51
Roviela   Luna bēdīgi nokāra galvu. - Es mīlu tevi, Krala, u...   10.06.2010 22:03
Pūķēns Sāra   Luna: -Kas ir mīlestība?- Brunetes skatiens atgrie...   10.06.2010 22:21
Roviela   - Mīlestība ir mirklis, - Luna piekrītoši pamāja. ...   11.06.2010 09:02
Pūķēns Sāra   Luna: -Nav jautājums: vai es šeit esmu laimīga? Ir...   11.06.2010 13:35
Roviela   Luna pašūpoja galvu. - Tu manu ceļu padari grūtāku...   11.06.2010 13:45
Pūķēns Sāra   Luna: Krala arī neatrāva savu roku no puiša rokām,...   15.06.2010 22:10
Roviela   Rīts bija dzestrs, un tas šim gadalaikam bija neie...   16.06.2010 07:46
Gelkakejs   Gandrījums, prieks vai kaut kāda līdzīga labsajūta...   16.06.2010 15:40
Pūķēns Sāra   Vesavots, Luna: Vesavots bija nogājis pusceļu līdz...   18.06.2010 15:17
Gelkakejs   Vai sapnī redzētais būtu ceļa mērķis? Domas vēl ne...   22.06.2010 16:27
Roviela   - Labu rītu! - Luna atņēma sveicienu, ar izbrī...   23.06.2010 17:22
Pūķēns Sāra   Luna, Vesavots: Karte, pats par sevi saprotams, bi...   27.06.2010 17:11
Gelkakejs   Ceļš jāturpina, tas bija skaidrs. Kaut ko līdzīgu ...   01.07.2010 11:35
Roviela   Luna rūpīgi nopētīja karti. Viņš pats vakar nebija...   01.07.2010 20:12
Pūķēns Sāra   Luna, Vesavots: Taka uz ezeru patiesi bija, tās sā...   04.07.2010 14:37
Gelkakejs   Vēl dienu iepriekš šī situācija Vesavotam būtu abs...   07.07.2010 11:08
Roviela   Luna noglāstīja sava uz pleca sēdošā pērtiķīša mīk...   07.07.2010 19:15
Gelkakejs   Vesavots par ceļabiedra skaidro, noteikto lēmumu b...   07.07.2010 23:39
3 Lapas V  < 1 2 3


Closed TopicSākt jaunu pavedienu
2 lietotāji/s lasa šo pavedienu (2 viesi un 0 anonīmie lietotāji)
0 biedri:

 



RSS Lo-Fi versija Pašlaik ir: 08.06.2025 17:03