Meklētais [PZP] [C], LS pavediens. Opcijas

[Develin_]

Tur klinšu patvērumā, kur mēnēss spīdēja visspožāk un apgaismoja angelu kapličas... Tur prom no visā apdzivotajām vietām, kas ta vien čumēja un mudžēja no bruņotiem angeliem un draco, maigās mēness gaismas ieskauts slējās sens un laiku nokalpjos dēdēšana procesā kāds draco tautas sen jau pamests templis... Tā pakājē neraksturīgi bija raduši savu mūža mieru daudzas angelu tautas mirušās dvēseles, kas tur guldītas zemes miesās...

Šī tempļa maģiskajā noslēpumainības un tmsas plīvuros, kas slēpa to cēlā vientulībā un atšķirtībā no visas pasaules bija lemts sastapteis no ceļiem noklīdušiem, cerību zaudējušiem un atguvušiem ceļiniekiem, kam svēts vien savas tautas gods.. kam svēts vien uzvaras saldums un zaudējuma rūgtums.. Tur lemts bij sastapties ceļiniekiem, kuri nav nedz vienas rases ne dzimuma.. ne vienas cerības.. ne ticības.. Kvēls naids sitīs atreibes zvanus tomēr būs lietas kas mainīs visu.. kas jau mainījušas visu.. Svešinieku apvienos savus spēkus vienā, lai gūtu kopēju miera svētību ne tik sev.. bet arī pārējām tautām un ciltīm...

[Sindra]

OOC- a kas ar to Nithas puķi, kura matos? Veca? nav vispār vairāk?

Draks apstājās atstājot Nithu aiz sevis.
Viņš pagriezās uz to pusi no kuras bija dzirdami smiekli un pacēla zobenu kaujas gatavībā.
Beidz slēpties un parādies! viņš uzsauca dīvainajam sekotājam.

[Semijs]

-Godīgi sakot Develin, es tev tagad nespēšu atbildēt. Bet zinu vienu draugs, - viegli tas nebūs un mums galvenais ir turēt skaidrus prātus.. runājot par skaidriem prātiem.-
Umbreks atbildēja Develinam un uzsvilpdams bārmenim, ierunājās.
-Bārmen, alus pinti man un manam draugam.-
Piebilstot ''draugam'' Umbreks Develinam, stipri, bet sirsnīgi un draudzīgi iesita ar plaukstu pa muguru.

[Develin_]

Aridena

Durvis atvēra kāds slaiks angelu jauneklis. Viņa dzirdi zilās acis vērās Aridenā un viņš viegli pasmaidīja.
-Sveicināti, jaunā dāma. Samieka šobrīd nav, bet varbūt es jums kā aru aplīdzēt,-viņš vaicāja, ar vieglu žestu aicinādams Aridenu iekšā.

Nitha, Draks

Zieds, kurš agrāk bija bijis Nithas matos izskatījās izkaltēts un skumjš. Tā krāsa bija izbalējusi un smarža jau sen aizskrējusi līdz laikam.
Sekotājs neatbildēja, vien čaukstināšanās kļuva tuvāka un nebija īsti iespējams pateikt vietu, no kuras tā nāca.
Kluss šņāciens kādā senā, nesaprotamā valodā pāršķēla gaisu. Tad klusums. Vien liegs vējš aizaugušajā labirintā.

Krogā

Remiēls atnesa prasīto, tad palūkojās uz Rofi, tomēr pie viņas un Enlila negāja.
Develins savādi palūkojās uz Umbreku pēc plājiena pa muguru un mazliet sapīcis pievilka sev tuvāk alus kausu.
-Bet padomā tikai!-viņa acis piepeši ievizējās.

[Semijs]

Satvēris alus kausu, Umbreks ar nopietni ģīmi uzlūkojis Develin teica.
-Rāmāk, rāmāk, mums nevajag tik skaļi šeit tā runāties. Tu pārāk iekarsti Develin, tas tikai izveidos liekas problēmas, tā kā atslābsti tagad, iedzer alu un priecājies, ka esam šeit ar veselām ādām.-
Vīrietis saskandināja savu kausu ar Develina kausu un iedzēris kārtīgu malku, turpināja.
-Šodien nav tā diena, kad mēs kaļam plānus, - šodien mēs izpriecājamies.-

[Sindra]

Draks izrāva nokaltušo puķi no Nithas matiem un nometa zemē.
Viņš uzmanīgi lūkojās apkārt mēģinādams noteikt, kurā pusē ir uzbrucējs.
Nitha, Tev vajadzētu lidot uz pilsētu. viņš nopietni noteica meklēdams ienaidnieku.
Šņācošā balss viņam nepatika. Bruņinieks atcerējās serpentus par kuriem bija stāstījusi Aridena.
Tie vismaz nespēja lidot un ja Nitha pacelsies spārnos, viņa būs drošībā.

[Roviela]

Aridena pasmaidīja. Viņa gāja vien iekšā, ja tik laipni aicina.
- Īstenībā man pašu saimnieku nevajag. Es meklēju viņa dēlu, par kuru stāsta, ka viņš esot prasmīgs rotkalis. Tuvojas balle, un man noderētu jaunas rotas, kas piestāvētu kleitai, nu un man pašai, protams.

[Ungaarijas ragas...]

— Es tevi nepametīšu, — Nitha klusi nočukstēja Drakam.
Lai, kas tas arī bija varbūt ar viņu varēja sarunāt pa labam, kamēr neviens vēl nav izdarījis muļķības.
— Parādies, mēs tev nevēlam ļaunu!

[Sindra]

Puisis nopūtās. Viņam jau likās, ka angela nevēlēsies doties prom.
No otras puses, nevarēja zināt, kas pilsētā vispār notiek. Ja nu viņus nav mānījusi ilūzija, bet viņi kaut kā nokļuvuši laikā uz priekšu?
Labi, bet esi uzmanīga. Mēģināsim tikt galā. viņš turpināja turēt zobenu kaujas gatavībā un saspringti raudzījās tumsā.

[Massacre]

Marro nopūtās, bet nopūta vairāk izklausījās pēc noliedzoša smiekliņa.
"Cerība? Gabriel, man mana dzīve patīk tāda kāda tā ir. Tajā es jūtos kā es pati. Ja Tu vēlies mani kā sabiedroto, es Tev nevarēšu palīdzēt. Ja Tu vēlies mani kā laika kavētāju un draugu, es Tev palīdzēšu. Veco laiku vārdā. Mūsu ciema vārdā. Tik daudz lojalitātes manī vēl ir palicis. Bet, kad man apniks spēlēties es pazudīšu. Līdz tam vari ar mani rēķināties. Izvēlies."

[Zōzā zač zač]

Meitene bija iesnaudusies uz kāda galda, kroga nomaļākajā stūrī. Viņa bija uzlikusi rokas uz galda un tajās atlaidusi savu galvu, un zem rokām vīdēja zobena asmens. Viņa izskatījās tik mierīga un bezpalīdzīga. Meitenes melnie, draco spārni viegli kustējās uz katru viņas elpas vilcienu un ik pa laikam noraustījās. Un spārni daļēji kalpoja, kā sega. Vismaz siltumu saglabāja.

[Develin_]

Aridena

Puiša sejā iesitās viegls sārtums, tomēr tas ātri vien pazuda no viņa vaibstiem. Viņš nopētīja Aridenu un viegli pasmaidīja.
-Nu tad raudzīsim, ko jūsu labā varam darīt,-viņš sacīja.-Ir kādas īpašas vēlmes?

Nitha, Draks

Kaut kas atkal nočabēja neizprotamā virzienā.
Atskanēja kāda balss, tomēr dīzāk likās, ka tā skan viņu abu galvās.
-Neesamībai tēla nav,-tā noskandināja.

Marro

Gabriels mazliet pasmaidīja. Acis vērās Marro žirgtas un ar vieglu smaidu.
-Labi, pagaidām man nebūtu iebildumu pret laika kavētāju un biedru. Un tālāk, tad tālāk redzēsim,-puisis sacīja un viegli, tikko manāmi pasmaidīja.

Krogā

Develins šķībi palūkojās uz Umbreku.
-Te ir krogs, neviens tāpat īsti neklausīsies,-viņš noteica un turpināja sūkt alu.

[Sindra]

Kas par.... Draks apmulsis nočukstēja.
Viņš pagriezās pret Nithu. Ja tu paceltos spārnos vai tu no šejienes redzētu pilsētu? Tā bija tikai ceturtdaļas stunda attālumā. Tev vajadzētu redzēt.
Palūkojies vai tā izskatās normāli. Vai kaut kas ir noticis tikai ar šo vietu vai vispār esam nokļuvuši kaut kur citur. Tikai esi uzmanīga.. puisis klusi noteica.

Ko tev vajag no mums, Neesamība? viņš iesaucās strauji pagriezis angelai muguru. Un raudzījās tumsā it kā tajā tomēr spītīgi mēģinot kaut ko saskatīt.

[Roviela]

- Labam meistaram tas pašam jāredz, - angela iesmējās, un bija skaidrs, ka tas nav apvainojums, bet gan paļaušanās uz īsta meistara aci.
- Varbūt būs vieglāk, ja uzvilkšu kleitu? Tad būs labāk redzams, ko un kā, un kur vajag. Samaksāt es varu diezgan daudz par ko, par to neraizējaties.

[Elony]

Raigs meklēja tieši tos ļautiņus, ap kuriem apgrozās dažāda informācija. Kabatzagļi, ielu spēlmaņi, kontrabandisti, vienkārši dīkdieņi, kas tirgo to, ko Raigs meklē - informāciju. Ļaudis, kas nav pēdējie nelieši vai pārāk naudīgi, bet tieši tādus, kas spētu viņam pastāstīt kaut ko.
Raigs nerunāja par savu mērķi.
Vienam jautāja par iespēju iekļūt pilī, citu izjautāja par valdnieku un viņa spējām. Un tā tālāk.

[mr Bl@ck]

Cik esmu dzirdējis, pastaigas dara brīnumus bezspēka gadījumos. Enlils sacīja no kapuces apakšas. Rofei tika veltīts silts smaids, savukārt Devs izpelnījās aizkaitinātu skatienu, tādu kādu velta nemākulīgiem jaunuļiem, bet tas pazibīja tikai uz mirkli, kam sekoja nemanāms mājiens Umberkam lai pieskata lecīgo.
Vai pievienosies man? viņš jautāja, Ja vien man nav jāpārliecina tavs brālēns, ka esmu uzticams? Enlils izmeta šo frāzi itin kā joku, bet tai pašā laikā uztraucās vai nu nebūs jārunā ar Remiēlu jo nopietni.

[Ungaarijas ragas...]

Piekrītoši pamājusi ar galvu un iedrošinoši pieskārusies ar roku Draka plecam, Nitha pakāpās soli atpakaļ, lai jau nākamajā mirklī paceltos gaisā.
Uzlidojusi pietiekamā augstumā, viņa sāka aplūkot apkārtni, ik pa brīdim paskatīdamās lejup, lai neizlaistu no redzesloka draco un vajadzības gadījumā varētu šauties palīgā.

[Malduguns]

-Man Reimēlam nekas nav jāpaskaidro,-Rofes balss bija tikko dzirdama.-Un es pievienošos ar prieku, vien kurp mēs dosimies?-viņa vaicāja, ar vieglu kustību aizskārusi puiša apmetņa piedurkni. Rofes granītpelēkās acis vērās Enlilā silti un ar vieglu smaidu.

[Develin_]

Nitha

Kad angela pacēlās spāros, tajos iepūta liegs vējš, sakustienot spārnu spalvu rūpīgo rakstu. Tālumā nevarēja redzēt neko, viss aiztiepās milzīgos mežos un tālāk pazuda tumsā un miglā. Vienkārši nebija... nekā cita. Tomēr lai arī kas būtu noticis, Nitha nespēja nolaisties. It kā starp koku galotnēm un viņu būtu radusies necaurejama un necaursitama siena.

Draks

Čaboņa bija apklususi, nu bija iestājies kapa klusums. Kaut kas švīkstēja gaisā virs kokiem, radot nedaudz baisu sajūtu, it kā tur, augšā būtu milzīgs, neredzams sirpis, kurš neaptveramā ātrumā šķeltu gaisu.

Aridena

Jaunekļa sejā vēlreiz iesitās sārtums, tomēr viņš norādīja uz nelielām durtiņām.
-Tur jūs varat pārģērbties,-viņš noteica. Telpa bija neliela, tur bija vien gulta un neliels galdiņš, tomēr viss bija tīrs un sakopts.
Kad Aridena atgriezās, jauneklis viņu gaidīja, šiverējoties pie kāda galda.

Krogā

Piepeši atklājās, ka krogā nav neviena cita kā tikai ceļotāji, kuri bija iesaistīti visā pūķīgajā lietā. Vismaz tie, kuri bija palikuši uz vietas.
Remiēls pašķielēja uz Develinu, tad palūkojās uz Umbreku.
-Varbūt viņam vairāk neliet?krodzinieks vaicāja.

Raigs

Tomēr, lai cik arī Raigs taujātu unh meklētu, neviens dīkdienis viņam neko konkrētu par valdnieku un pils ieņemšanas iespējām nespēja pastāstīt. Visi skatījās uz Raigu ar lielām acīm, it kā Raigs būtu zaudējis pēdējās saprāta paliekas un centās pēc iespējas ātrāk tikt tālāk no viņa.
Līdz beidzot visā ieliņā bija palicis kāds smalks, kaupučots stāvs, kuram nevarēja noteikt nedz dzimumu, nedz vecumu.

[mr Bl@ck]

Cik es zinu, mums jāpiedalās ballē un smalkas drēbes mums lieti noderēs, vai ne? Enlils novilka, piedāvādams elkoni Rofei, lai dotos laukā no kroga.
Dzirdot Remiēla komantāru Enlils nespēja apspiest uzjautrinātu smīniņu, Devs tiešām uzvedās kā piedzēries bravūrīgs jaunulis, varbūt viņam vajadzētu iedauzīt mazliet saprāta Devā, tas ir ja pārējie pulciņa biedri neiebilda.
Vai tev ir kāda pazīstama šuvēja šjā apkārtnē vai izmēģināsim laimi? Enlils jautāja kad viņi abi ar Rofi bija izgājuši uz ielas.

[Malduguns]

Rofe palūkojās uz savu kavalieri un viegli pasmaidīja.
-Īpaši labi šo pilsētu nepazīstu, tāpēc laikam nāksies izmēģināt laimi,-viņa noteica.-Turklāt man ir manas mātes kleita, bet skatīsim, ko dzīve piedāvās,-Rofe nespēja apvaldīt smaidu, mīļumu un savādu lepnupu par jaunekli, kurš viņai atradās blakus.
-Tad ejam, jā?