Meklētais [PZP] [C], LS pavediens. Opcijas

[Develin_]

Tur klinšu patvērumā, kur mēnēss spīdēja visspožāk un apgaismoja angelu kapličas... Tur prom no visā apdzivotajām vietām, kas ta vien čumēja un mudžēja no bruņotiem angeliem un draco, maigās mēness gaismas ieskauts slējās sens un laiku nokalpjos dēdēšana procesā kāds draco tautas sen jau pamests templis... Tā pakājē neraksturīgi bija raduši savu mūža mieru daudzas angelu tautas mirušās dvēseles, kas tur guldītas zemes miesās...

Šī tempļa maģiskajā noslēpumainības un tmsas plīvuros, kas slēpa to cēlā vientulībā un atšķirtībā no visas pasaules bija lemts sastapteis no ceļiem noklīdušiem, cerību zaudējušiem un atguvušiem ceļiniekiem, kam svēts vien savas tautas gods.. kam svēts vien uzvaras saldums un zaudējuma rūgtums.. Tur lemts bij sastapties ceļiniekiem, kuri nav nedz vienas rases ne dzimuma.. ne vienas cerības.. ne ticības.. Kvēls naids sitīs atreibes zvanus tomēr būs lietas kas mainīs visu.. kas jau mainījušas visu.. Svešinieku apvienos savus spēkus vienā, lai gūtu kopēju miera svētību ne tik sev.. bet arī pārējām tautām un ciltīm...

[Džezā tikai Meit...]

Angela ar vieglu smaidu noraudzījās kā Draks pieceļas kājās un viņas skatienam netika nepamanīts, kā puisis nopēta viņas augumu. Nu.. viņš jau skatījās uz apģērbu, bet tas tomēr lika viņai nedaudz samulst un lai būtu kur skatīties, arī viņa palūkojās uz sevi. Zaļā kleita bija pavisam sausa un vijās ap kājām, kad viņa spēra kaut soli, vai uzpūta kāda vēja pūsma, bet melnā jaka silti piegūla viņas auguma virsdaļai, nosedzot to no vakara aukstā gaisa. Sarkanie mati bija nedaudz izspūruši un ieskāva bālo, eņģelisko seju, kurā jautās neliels nogurums.
Nitha pieņēma draco roku, pasmaidot mazliet platāk un vēl pēdējo reizi, soļojot puisim blakus, noskatīja krāšņo dārzu, pirms pazuda aiz mājiņas durvīm.
- Paldies jums. Tiešām, tik skaistu dārzu nekad neesmu redzējusi un tās smaržas.. tik pasakainas. Pat debesu dārzi nevarētu būt krāšņāki un droši vien apskauž jūs. – Viņa noteica, ar acīm sameklējot daiļo draco sievieti un paklanoties viņas priekšā.
- Bet mums tiešām būtu jādodas atpakaļ. – Viņa apstiprināja Draka vārdus un pamāja ar galvu.

[Elony]

(OOC: Zināt, ja pareizi atcerējos, tad visi četri, Develinu ieskaitot, bijām vienā istabā, nevis korga telpā (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/silent.gif) )

Raigs paberzēja pieri. Viņam likās, ka sarunātos ar mazem, ietiepīgiem bērniem.
"Lai nu tā būtu. Jūsu iemeslus nesaprotu, bet man nav arī jāsaprot. Jūs vienkārši nevēlaties, lai es pu''ki pat apskatu. Tas arī viss. Bet par laimi, paši saprotat, ka tāda uzvedība nevar būt mūžīga. Jums jāsaprot, ka agrāk vai vēlāk tik un tā nāksies sadarboties."
Viņam vairs nebija vēlēšanās šeit uzkavēties. Un arī iemesla.
"Es tagad došos ievākt informāciju par to lietu, ko jūsu grupa grib paveikt. Devs zina. "
Pamājis ar galvu, Raigs devās prom no kroga.

[Malduguns]

Rofe pateicīgi paraudzījās uz Enlilu un piecēlās kājās.
-Tas uz tikšanos, Raig,-meitene sacīja.-Droši vien tu rūpēsies, lai šī nebūtu pēdējā,-viņa piezīmēja un devās uz letes pusi.

[Semijs]

Umbreks pamāja ar galvu bārmenim un palika mierīgi sēdēdams pie letes, lūkodamies uz savu tukšo trauku. Barbars tagad vēlējās, ka viņa kuņģis būtu tukšs un viņš varētu atkal no jauna ēst jau izēsto porciju.

[Develin_]

Draks, Nihta

Māja, kurā abi ienāca bija tukša un pamesta. Kā uz burvju mājienu bija notikusi savāda pārvērtība un nekas vairs neiskatījās tāds, kāds bijis. Galds bija apgāzts, krēsls arī, uz grīdas bija jaušamas sviluma pēdas, kuras varēja būt izraisījusi apgāzta svece, šur tur vīdēja asinssarkani traipi, kuri aizdomīgi atgādināja asinis. Visam pāri bija nolaidies klusums vien abu elpas, abu ssirdspuksti bija dzirami šajā nāves valstībā.
Ja abi atgriežas iekšpagalmā, tas ir aizaudzis, noaudzis ar efejām un dažādu nezāļu pārņemts. Tāpat ir arī ja viņi ziet no mājas ārā.

Aridena

Tika mazliet izmisīgi papurināta galva.
-Vien gaiši salātzaļa atrastos,-mājas saimniece sacīja.

Krogū

Remiēls domīgi raudzījās tālumā, tad attapās un piegāja pie māsīcas.
-Kaut kā palīdzēt, Rofe, mīļā?-viņš vaicāja, uzliekot roku uz meitenes pleca.
Develins piebīdījās tuvāk Umbrekam.
-Kā tad tev šķiet, kā būtu ar to varas pārņemšanu, ko?

Marro

-Katram ir savi veidi kā izdzīvot, turklāt manējam ir sava maska. Patiesībā, Marro, mana nodarbošanās ir daudz cēlāka nekā tev varētu likties. Tas nekas, ka es tev liekos šķebīgs un tik pretīgs, ka bail, tas nekas. Bienīgi, negriezies atpakaļ un tevi sagaidīs visai interesantas lietas,-Gabriels nočukstēja.

Šo rakstu rediģēja Develin_: 04.12.2008 13:53

[Roviela]

- Tad, lūdzu, parādiet man to, - angela palūdza. Gaiši salātzaļa ir labāk kā nekas. Un, galu galā, pie kastaņbrūniem matiem labi izskatīsies un pie acīm arī.

[Malduguns]

Rofe satrūkās, sajūtor Remiēla pieskārienu, tad palūkojās uz viņu un dziļi ieelpoja.
-Tagad nē, paldies. Mums ar Enlilu jāpārmij kāds vārds,-meitene sacīja un ar skatienu aizvadīja brālēnu prom no abiem. Tad tramīgi uzlūkoja angelu puisi.

[mr Bl@ck]

Enlils noraudzījās kā Raigs dodas prom un nozūd mutuļojošajā pūlī. Enlils nopūtās viņš jutās noguris, nē ne fiziski vien garīgi. Ļoti Noguris. Redzēdams, ka Rofe dodas pie Ramiēla angels izgrūda dziļu nopūtu, Dažkārt saglabāt akmens cieto fasādi, ko viņš sauca par savu seju bija arvien grūtāk, un tagad kad viņa sirdī bija ienākusi Rofe, tā sāka brukt un plaisāt.
Nē, viņš paliktu nelokām, ja ne sevis dēļ tad dēļ drako meitenes savā sirdī.
Sakārtojis Apmetni, kas slēpa viņa spārnus un seju Enlils tuvojās letei. Ja rofe redzēja viņa acis tad tajās varēja redzēt tikai domīgumu un varbūt tikai mazliet no smagā noguruma.

[Develin_]

Rofe, Enlils

Remiēls māsīcu tomēr atstāja diezgan negribīgi. Viņš mazliet nauzticīgi uzlūkoja Enlilu, tomēr beigu beigās aizgāja, atstājot abus vienus. Pūķēns sakustējās, nožāvājās, bet no somas ārā nelīda. Vien gulēja tālāk.

Aridena

Aridenai tika parādīta gaiši salātzaļa kleita. Tā bija vidēja garuma, šūta no viegla muslīna un garumā sniedzās līdz pašai zemei. Piedurknes tikpat kā nebija, tās nedaudz apsedza plecus, tomēr kleitai klāt nāca arī šallīte, kuru varēja izmantot dažādām vajadzībām.

[Malduguns]

-Tas jau tāpat ir bīstami, riskanti un teju vai neiespējami, bet, protams, vajag uzkulties kādam plānprātiņam, kurš to visu padara vēl sarežģītāku,-Rofe ikni nomurmināja un pievērsa skatienu Enlilam. Pat pilnībā neredzot puiša segu, viņas skatiens atmaiga. Pelēkajās acīs uz mirkli pazibēja maigums.
-Man vienkārši nav spēka,-viņa klusi nomurmināja.

[Roviela]

Angela piekasīgi nopētīja kleitu no visām pusēm, pataustīja audumu, tad palūdza, vai nevar pielaikot.
Viņai šī kleita patika.

[Massacre]

Marro sejā parādījās smīns, pat mazliet pazīstams, vēl saglabājies no laikiem, kad viņi kopā ārdījās pa ciemu. "Lai nu kam, bet nu Tev vismaz būtu jānojauš, ka es nevērtēju cilvēkus pēc viņu ārējā izskata. Tas ko Tu raksturoji ir tas kā Tu izskaties citiem, Gabriel." viņa mierīgi paskaidroja, pat ar pārmetošu toni balsī. "Sāksim tā - Tu man pasaki ar ko Tu nodarbojies, lai man beigās neatliek nekas cits kā spriest par Tevi pēc ārienes un, ja man tas liksies cēli, un es paklausīšu Tavam padomam. Ja tā nesanāks, tad visu labu." sieviete bija gatav iet tālāk ne reizi nenožēlojot savu lēmumu, tas nu bija skaidrs tikai paskatoties uz viņas pārliecināto stāju un noteikto sejas izteiksmi. Viņa bija mainījusies - ļoti, no tā bērna kas bija kādreiz un ticēja tālām pasakām, kuras klusītēm izlūdzās ceļotājiem un tirgoņiem, par labāku dzīvi, piedzīvojumiem un skaistām beigām. Tagad Marro zināja savas dzīves ceļu un netaisījās klausīt pat attāli pazīstamam ubagam, lai grieztos apkārt un cerētu uz interesantām lietām. Viņas pašas ikdiena, Marro uztverē, bija pietiekami jautra, lai sūdzētos.

[Develin_]

Krogā

Develins vēl aizvien jautājoši skatījās uz Umbreku un ik pa laikam mazliet aizdomīgi palūkojās uz Rofi un Enlilu, tad atkal novērsās un pašķielēja uz Umbreku.
Remiēls vēl aizvien vēl nebija atgriezies.

Marro

Gabriels palūkojās uz ceļu, lai pārliecinātos, vai kāds varētu sarunu noklausīties. Tad noņēma savu parādes tērpu no sejas un no kapuses apakšas paspruka ārā viņa tumšās matu cirtas. Visbeidzot puisis pieliecās meitenei tuvāk klāt. Pietiekoši tuvu, lai varētu dzirdēt tikai pašus klusākos čukstus, bet arī pietiekoši tālu, lai Marro viņa klātbūtne neliktos nepatīkama.
-Ir pienākušas ziņas, ka atgriezušies pūķi, ka radusies savienība starp draco un angeliem. Tu zini, ko tas nozīmē? Tas nozīmē tikai un vienīgi apvērsumu. Un apvērsums nozīmē cerību. Mums ir iespēja būt vienlīdzīgiem ar tiem, kuri ir drosmīgi un arī ar tiem, kuri ir apveltīti ar spēju lidot. Protams, mēs līdz šim arī tikām uzksatīti par vienlīdzīgiem, tomēr daži allaž pamanās būt vienlīdzīgāki par pārējiem,-Gabriela balss bija klusa, mazliet dobja un tajā pašā laikā melodiska. Viņa tumšzilās acis lūkojās Marro acīs un tajā bija iespīdējusies cerība atrast sabiedoto. Ar roku puisis atglauda tumšās šķipsnas un, ja Marro spēja ievērot, neviena no rokām viņam varis nebija kropla kā pirmīt.

Aridena

Klaitu drīkstēja pielaikot un bija visas iepējas to paplatināt vai iešūt.

[Roviela]

Arudena beidzot bija atradusi tādu kleitu, kas viņai patika un kas viņai mugurā izskatījās vēl labāk nekā vienkārši uz pakaramā.
Pietiekami izgrozījusies pie spoguļa, angela kleitu novilka, palūdza iesaiņot un samaksāja par to.
- Vai jūs, varbūt, zinātu arī, kur es varētu nopirkt kādas rotaslietas? - viņa cerīgi ievaicājās šuvējai un kroga meitenei.

[Ungaarijas ragas...]

Nitha ievilka elpu un neapzināti piekļāvās Drakam, veroties uz pārmaiņām, kas bija notikušas ar telpu.
— Kaut kas savāds, — viņa noteica un apstaigāja telpu, — tas taču nevarētu būt noticis tāpēc ka…
Nitha apklusa un samulsusi vērās apkārt, negribējās tam ticēt, taču pārmaiņa bija tik pēkšņa.

[Sindra]

OOC - A mājas postījumi izskatās tikko svaigi jau vai gadus atpakaļ notikuši. Saprotu, ka dārzs izskatās jau sen pamests.

Ejot iekšā mājā Draks bija vēries uz Nithu un izpostīto apkārtni pamanīja tikai pēc angelas pārsteigtās sejas izteiksmes.
Viņš apskāva Nithu un pētoši raudzījās apkārt.
Ilūzija? viņš klusi noteica. Vai tā visa bija tikai ilūzija?

Draks ātri apmetās riņķī un paraudzījās uz dārzu, kurā viņi tikko bija uzturējušies. Tas bija aizaudzis un izskatījās nekopts vairākus gadus.
Es domāju, ka šeit uzturēties nav pārāk droši. Iesim. viņš veda angelu ārā no mājas un mēģināja atrast ziedu krūmu pie kura viņi pirmīt bija sēdējuši.
Tas bija kādu gabalu prom no mājas. Kaut kam taču vajadzēja liecināt par to, ko viņi redzēja pirmīt.

Puisis paraudzījās uz māju no attāluma, tad uz mēnesi.
Nebaidies! Viss būs labi. viņš nočukstēja Nithai ausī.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 06.12.2008 03:28

[Develin_]

Nitha, Draks

ooc:postījumi ir seni, seni, seni

Ziedu krūma nebija. Nekā, izņemot pamatīgu aizaugušu un mežonīgu krūmu labirintu, kurš slēpa veco māju, nebija. Zari skrāpēja abu rokas un uzplēsa drēbes. Gaisā jautā vientulība un abus gājējus pārņēma sajūta, ka kāds ir balkus. Kāds, kurš ir neredzams elpo abiem tuvumā un novēro viņus. Mēnesi uz mirkli aizklāja mākoņi, atstājot abus pilnigā tumsā. Kaut kas nočīkstēja, noskrapstēja. Likās, ka kaut kur kāds aiziet, viegli atliecot zarus. Tad mēness gaisma atkal parādījās.

Aridena

-Izejot ārā no šīs mājas pa kreisi līdz ieliņas galam un pēdējā māja labajā pusē būs kalēja nams. Viņa dēls nodarbijas arī ar rotu pagatavošanu. Varat apjautāties tur,-kroga meitene sacīja.

[Sindra]

Draks palūkojās uz Nithas matiem. Kāds izskatījās rozes zieds, kuru viņš bija iespraudis meitenei matos nākot uz šejieni.
Puisis novilka apmetni un padeva to angelai, lai zari neskrāpētu un neplēstu viņas drēbes. Lēnām izvilcis zobenu, Draks sasprindzinājis redzi raudzījās apkārt.
Uz pilsētu. viņš nočukstēja Nithai un uzmanīgi lūkojoties apkārt mēģināja nokļūt uz lielā ceļa.

[Develin_]

Raigs

Pilsētas ieliņās bija 'jaušama ierastā kņada un dzīvība. Tirgotāji piedāvāja savu preci, ļautiņi murcījās pa ieliņām. Šur tur varēja redzēt kādus bērneļus, kuri trenkāja noplukušus kaķus. Ierastā pelēcība. Nekas jauns vai interesants.

Nitha, Draks

Nu jau bez jebkādām šaubām, aiz muguras varēja dzīrdēt soļus un klusu ķiķināšanu. It kā persona, kura būtu kaut kur aizmugurē būtu vājprātīga vai censtos viņus nobiedēt.

[Roviela]

Aridena samaksāja par kleitu, pateicās, paņēma pirkumu un devās uz kalēja māju, kur pieklauvēja pie durvīm.
- Labdien, vai saimnieks mājās?