Pasakām pa pēdām, [C][GM][PZP][PG-13] Opcijas

[Logan]

"Pasakām pa pēdām"

© Denija & Dženija

Feju krustmātes namiņš.
Nenosakāms gads un datums.

Platais, ar sārtiem un pelēkiem bruģakmeņiem izliktais ceļš veda uz pili, kas slējās pāri visai pilsētai. Ceļa malā atradās taciņas un žodziņi, kas sargāja ciemata iedzīvotāju mājas, dažādu krāsu būdiņas glītiem stikla logiem, kas saulē spīdēja kā lāstekas, un mazām koka durtiņām ar grezniem klauvēkļiem. Turpat, netālu no pils vārtiem, pati pēdējā māju rindā atradās mājiņa ar koši sarkanām durvīm. Tai apkārt slējās smalku koka mežģīņu žodziņš, uz mājas ieeju caur baltiem koka vārtiņiem veda baltiem oļiem nobērts celiņš, kam abās pusēs auga margrietiņas. Mājai bija kaut kas no piparkūku namiņa un karietes sajaukuma, tāda ieapaļa, ar apaļiem lodziņiem, mežģīņu aizkariņiem, glītu dakstiņu jumtu un puķu podiem uz palodzēm tā slējās starp rožu un liliju dobēm, kas ieskāva māju. Pār māju nolīcis bija milzīgs sēru vītols, tam gar saknēm tecēja smalka urdziņa, jautri čalodama tā aizvijās līdz akai, kas atradās dārza tālākajā malā. Ap aku un tālāk esošo dārza lapeni auga baltas rozes. Lapene slēpa šūpuļkrēslu un nelielu galdiņu, uz kura joprojām stāvēja trīs grāmatas. Lapenes jumtu un koka režģu sienas slēpa vīteņi, kas šobrīd ziedēja sārtiem zvanu ziediem, kas vējā klusi skanēja. Aiz lapenes ziedēja ķiršu koks, kura ziedos spēlējās kamenes, bet zari slēpa būrīti, kurā ligzdu vija divas baltas dūjas. Abas sēdēja uz mājas jumta un dūdoja par mīlestību, sauli un laimīgu nākotni, piešķirdamas pastkartītes cienīgajai ainai pēdējo otas triepienu.


Šobrīd ap māju bija salasījusies visai savāda kompānija. Mājas durvīs stāvēja namiņa īpašniece, noraudājusies sieviete, viņa bija atvērusi durvis meitenei, kuru nevarēja nepamanīt - pār meitenes muguru noļukušas krita divas ēzeļa ausis. Turpat pie taciņas, kas veda uz durvīm, liliju dobē gulēja pārsauļojies puisis netīrās drēbēs, iespējams tieši tāpēc mājas īpašniece bija tik nelaimīga - lilijas bija pagalam. Vienā mājas pusē bija dzirdams ņurdošs pūķis, kura zobos atradās visai vāji tērpta būtne. Otrā pusē mājai, pie lapenes kā no zila gaisa bija uzradies izskatīgs melnmatis ceļa drēbēs. Turpat pie vārtiem atradās arī gara auguma pirāts, bet pa lielceļu šurp devās meitene, tērpusies karstajam laikam neraksturīgi biezos vilnas svārkos. Visai šai dīvainajai apvienībai bija jāpierēķina vēl viens jauneklis, kurš jau atradās iekšā namiņā.

Iekšpusē namiņš bija lielāks, nekā izskatījās no ārpuses. Mazs gaitenītis veda uz viesistabu, kuras sienas klāja oranžas tapetes, gluži kā ķirbja mīkstums. Telpā atradās kristāla galdiņš un četri lieli un mīksti sarkani dīvāni. Gar sienām salikti bija grāmatplaukti, viss bija pilns ar pasaku grāmatām, uz galda atvērta stāvēja pasaka "Mazā Nāriņa". Neierasti šai pasakai, attēlā bija redzama Ariela, kas atvadās no sava prinča un sola viņu gaidīt līdz viņš pārradīsies. Trupat blakus stāvēja kabatlakatiņu kastīte, slapji, pieraudāti kabatlakatiņi mētājās visur, izskatīdamies pēc sniega pikām. Uz mazajiem rūtotajiem lodziņiem arī iekšpusē atradās puķu podiņi, pilni ar neaizmirstulītēm. Neaizmirstulītes rotāja arī lielo paklāju, kas sedza grīdu. Nekas daudz te nebija, nekas tāds, kas ciemiņiem nebūtu jāredz.

Noraudājusies mājas saimniece nometa vēl vienu kabatlakatiņu un vārgi uzsmaidīja meitenei ar ēzeļa ausīm. - Kā varu šai nestundā palīdzēt, mīļā?

[Beppo]

Feju krustmātes problēmas Naulu uztrauca tikai tik daudz, cik tās bojāja dzīvi pašai Naulai, un šņukstošu feju krustmāšu mierināšana absolūti neietilpa viņas plānos. Pataustījusi ēzeļa ausis, viņa skarbi ieteicās:
— No kā es varu prasīt atbildību par savu atrašanos šeit un, — viņa norādīja uz noļukušajām ausīm, — šīm te? Par līgumiem runājot, es šobrīd esmu parakstījusi tikai atteikšanos tēlot Kārenas lomu Sarkanajās kurpītēs.

Šo rakstu rediģēja Antaress: 26.11.2008 00:56

[Massacre]

"Jā, mans līgums arī ir atteikšanās." Elizabete piebilda. "Un tā kā es neesmu neko piekritusi tēlot, lūdzu sūtiet mani atpakaļ uz manām mājām. Un man vienalga, kas jums skaitās mājas, es gribu, nē, man vajag, mājās. Savās. Ne šajā pasaulē." tik gari viņa skaidroja tāpēc, ka šitie radījumi mēdza pamatīgus brīnumus sastrādāt ķerot uz vārda, viņa gan cerēja, ka šis nebūs tas gadījums, bet lieki parunāt netraucēja.

[Seratna]

Bet..bet..bet jums taču tur..tur nekā nav.. — Feju krustmāte pārtrauca šņukstēt, — nekā tāda, kādēļ jūs gribētu nokļūt atpakaļ.. pieliekusies, viņa no galdiņa apakšas izcēla kristāla karafi, pildītu ar ķirbju sulu, un astoņas šķautņainas miniatūras glāzītes, kas saules starus atstaroja gluži kā dārgakmeņi. Trīcošām rokām krustmāte to visu novietoja uz galdiņa un lūdza tos, kas izslāpuši, cienāties. Ielējusi sev sulu (aptuveni puse karafes satura nonāca uz galdiņa, tiesa — tūlīt arī izgaistot), viņa sāka to maziem malkiem dzert.

Es esmu atbildīga par pasaku pasauli, ak..tik daudz nekārtības un pūķi..ak nē! Es viņu aizsūtīju..ak..ak, ja nu..ak! krustmāte apgāza savu glāzīti, tā nokrita uz grīdas un viņa seju paslēpa plaukstās. Atskanēja skaļas elsas.

Pēc brīža aprimusi, pacēla glāzīti un novietoja to atpakaļ uz galda, Es atvainojos, bet tas ir tik briesmīgi..Es jūtos šausmīgi.. Parādiet man lūdzu līgumu kopijas.

[Massacre]

Elizabete piesita plaukstu pie savas pieres.
"Mī un žē! To vai man tur ir pie kā atgriezties, vai nav, ļaujiet spriest man pašai un nejaucieties tur, kur es to neesmu ne lūgusi, ne ļāvusi. Es gribu atpakaļ un noteikti nevēlos palikt te." viņa parādīja FK savu līguma kopiju, bet neizlaida to no rokām, lai nodod Dies` šī būtne ar to kaut ko neizdara.

[Ungaarijas ragas...]

— Es neko neparakstīju, toties jūsu aģents Rūķītis, starp citu, jums būtu nopietni jāpadomā par šīs personas atbilstību amatam, neatbildēja uz maniem jautājumiem, — Elizabete izvilka aiz bikšu maliņas aizbāzto lapu, atlocīja to un palasīja, — Jā, toties uzrakstīt aktu par atsacīšanos sadarboties, nevēlēšanos parakstīt līgumu, draudiem viņš gan bija nasks!
Noskaitījusi Elizabetesprāt galvenās lietas no akta, viņa sašutusi lūkojās uz noraudājušos sievieti. Ak dies, vai Feju krustmāte te spēlēja teātri, tādejādi cenzdamās izvairīties no ievārītās putras strēbšanas?
— Klausieties, nu beidziet raudāt! Ar vēsāku prātu jūs varēsiet visu labāk apsvērt. Nu notika šaize, tad tagad jāmēģina tā nokārtot, — meitene beigās piebilda jau mierīgāk, jo gribot negribot metās sievietes žēl, — Ak dies, par pūķi neuztraucies, tu taču palūdzi, lai neēd vilkus un bērnus un viņš lūgumus mēdz pildīt, cik es zinu.
Elizabete bija beidzot nolēmusi atmest jūsošanu.

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 26.11.2008 11:16

[Elony]

Kad Feju Krustmāte pajautāja, vai viņš negrib būt Ali Baba, Namejs tā kā... nojuka.
Viņš tik izmisīg bija domājis par atgriešanos mājās, ka nemaz nebija par to padomājis... viņš bija pasaku zemē... burvestības un neparastas lietas... viņš redzēja pūķi un... staigāaj no pasakas pasakā.
Namejs sāka apjēgt, ka tas ir visai aizraujoši...
"Man ir tāds jautājums..." Viņš paskatījās uz visiem pārējiem, kas bija istabā.
"Jūs nesat... ē... pasaku tēli. Citi uzvedās tā, kā šēit būtu mājas. Jūs... jūs esat no mūsdienām? Tas ir 2008. gada, tāpat kā es? Tas ir interesanti..."

Tad viņš uzlūkoja Feju Krustmāti.
"Jā, šai... " Namejs īsti nezināja kā nodevēt Elizabeti, īpaši izskata dēļ. "... jaunajai dāmai ir taisnība. Nav ko stresot. Es to līgumu neizlasīju, kad parakstīju, saprotiet, es biju stresā, šī kārtība nekam neder, izraut cilvēku no mierīgas dzīves un uzreiz likt parakstīties... tas ir šoks!
Lai nu kā... varbūt es paliktu... ja vien salabotu šo gredzenu... un vēl... redz, ja man jādzīvo kā Ali Baba, tad man uztrauc tas, ka puisim pēc pasakas jau bija sieva. Un arī tas, ka viņš ir arābs un arābi ir reliģiozi ļautiņi... man negribas trīs reizes dienā klanīties pret Meku un pielūgt Allāhu...
Vārdu sakot, nezinu vai tā dzīve, ko piedāvā ir labāka, lai gan interese man ir."

[Seratna]

Kurš no visiem rūķīšiem, mīļā? — Feju krustmāte apvaicājās meitenei, nopietni satraukta par to, ka rūķītis neesot meitenei izskaidrojis visus līguma nosacījumus.

malkas cirtēja meitiņas teiktais savukārt lika Feju krustmātei pieslapināt vēl vienu mutautiņu, — Bet..bet..tas nav tik vienkārši..Un man šobrīd..tik daudz problēmu..laika..nevaru.. Vārdu plūsmu regulāri apslāpēja mutautiņš vai tajā veiktās darbības. Dodiet to līgumu, nebaidieties, no kā gan te būtu jābaidās?

Nokārtot.. — sieviete atkal izplūda asarās, — Dodiet to aktu..Salīdzināsim ar pasaku ierakstiem.

Kā, uzreiz parakstīt? Jums noteikumus neizskaidroja? Un ko tad jūs parakstījāt? — Ali Baba šķiet izpelnījās krustmātes atzinību ar vēlmi kļūt par pasaku tēlu. krustmāte cītīti izvairījās dzirdēt to, ko nevēlējās — galu galā pie jaunas sievas pierast taču nevarētu būt pārāk grūti?

Vai vēl kādam no klātesošajiem ir problēmas ar līgumiem? Mēs varētu visas izskatīt pie reizes un pārējo pēc tam.. — skatiens ēzeļausu meitenes virzienā.

Šo rakstu rediģēja Kaķis: 26.11.2008 12:32

[echo3]

Piecas reizes dienā. Toties sievas var būt četras. Ja kļūsi sultāns, tad vairāk. Un jā, mēs visi esam jauniņie, kā te izsakās. - Tā bija Jura atbilde vīrietim Ali Babas apģērbā. Vispār jāsaka, ka Jurim šobrīd ļoti nāca smiekli. Un kas šī būtu par pasaku? Cara meita - Raudule? Trūkst tikai zelta un sudraba spainīšu.

Juris atritināja savu pergamenta rulli. - Akts par atteikšanos. Man liekas, nupat mums te trūkst Melnā Brāļa no abhāzu pasakas, kura gavenā nodarbošanās bija "te ieradās Melnais Brālis un visus nomierināja". Vai nevar tomēr puslīdz saprātīgi paskaidrot, kas ir noticis? Kāpēc mūs visus nolaupīja?

Šo rakstu rediģēja echo3: 26.11.2008 13:43

[Seratna]

Krustmāte burtiski atplauka, izdzirdot, ka kāds vēl pasakas mīl tikpat ļoti kā viņa. Ak, melnais brālis..sen nav manīts šaipusē..Viņam padevās lieliski nomierināt pūūūū...ķus! Šķiet arī vārds 'pūķis' bija viens no tiem, kas krustmātē izraisīja asaru plūdus.

Tikmēr istabā parādījās viens no rūķīšiem, tas, ar kuru daži no šeit esošajiem personāžiem jau bija sastapušies — Īgņa, pamanījis cilvēkus, viņš jau tīri automātiski iesāka — Parakst... Rūķis apklusa, sapratis, ka ne tas ciems, ne tā pasaka. Feju krustmāt, no Sarkangalvītes pasakas pazudis vilks. Mednieks ir iegrimis depresijā un Sarkangalvīte aug arvien lielāka, drīz viņa vilka vēderā vairs neievietosies.

Feju krustmāte nobālēja, piegrūta šņukdrāniņu pie deguna un nopūtās, — Vai vilks no septiņiem kazlēniem nav brīvs šobrīd? Aizteci, parunā ar viņu, ķirbīt..

Rūķis gan neko neteica, tik nosarka gluži kā tomāts, pameta īgnu skatienu ceļinieku virzienā un izgaisa.

Krustmāte centās atcerēties, pie kā viņi palikuši, — Tā, zaķīši, pie kā mēs palikām? Ā, pag, jums ar nepatīk jūsu pasaka, Jēkab? Krustmāte bija izbrīnīta.

[Beppo]

Līguma kopija, līguma kopija. Naula bija gatava vai zemē iegrimt aiz kauna. Stulbie rūķi.
— Jums nopietni vajadzētu pārdomāt personāla izvēli. Piemēram, rūķis Īgņa izgaisa pirms es viņam paspēju pieprasīt līguma kopiju. — Naula oficiālā tonī noteica.
— Un tā ir mana darīšana, vai es vēlos būt Kārena vai ne, rīt man darbā ir svarīga tikšanās, un es tiešām vēlētos pirms tās labi izgulēties un atpūsties.

Šo rakstu rediģēja Antaress: 26.11.2008 14:37

[echo3]

Hm, - Juris novilka. - Kurā pasakā būtu atrodams kāds saprātīgs personāžs, kas būtu ar mieru mums paskaidrot šo te putru? Ziemeļu Zintnieks no Senajām igauņu pasakām? Tam it kā patika kārtīgi visu paskaidrot un padomus viņš arī deva labus. Es pat būtu ar mieru pie viņa aizstaigāt, vienīgi Ziemeļos ir pietiekami auksti, ar šitādu apģērbu nosalšu.

Feju krustmāt, es pat nepaguvu kārtīgi atteikties, kad akts jau bija uzrakstīts. Tas rakstītājs bija tāds varen steidzīgs, lai gan vispār es tāpat neko nebūtu parakstījis. - Tad puisis ievaicājās. - Jums no visām pasakām zūd varoņi? Kāpēc?

[Malduguns]

Stefans bija pievienojies visiem, kad tie devās iekšā pa Feju krustmātes namiņa durvīm. Atbalstījies pret sienu un sakrustojis rokas uz krūtīm, puisis bija klusiņām vērojis notiekošo kņadu, jo pirms tam bija nospriedis, ka vislabāk laikam būtu pagaidīt, kamēr visi nomierināsies. Tomēr, redzēdams, ka visi sāk vicināt atteikšanās līgumpapīrus, Stefans izvilka arī savējo.
-Te man arī ir atteikšanās papīrs, ka es nevēlos būt Džeks,-viņš savā viegli piesmakušajā, tomēr tīkamajā balsī sacīja.
-Un ja jauno dāmu no Venēcijas sūta mājās, es arī neatteiktos nokļūt tur, kur man pienācās būt šorīt no rīta,-viņš piemetināja.

[Seratna]

Pirms krustmāte paguva kādam atbildēt, uzradās vēl viens rūķītis, vienmuļā monotonā balsī, tas nolasīja atritinātu pergamenta rituli, kuru pats visticamāk bija arī sarakstījis:

Izgaisusi Gerda no Sniega karalienes. Baumo, ka viņai apnicis glābt Kaju. Nepaspējām novērst līdz nākamajam acumirklim. Nav skaidrs kā viņai izdevies pamest savu pasaku. Noskaidrojam.

Kāds iestāstījis meža gulbjiem, ka var nepīt nestuves no nātrēm, bet gan lakatiem. Cenšamies novērst līdz nākamajam acumirklim.

Kāds Cūkganam iedevis labo manieru rokasgrāmatu un tā vietā, lai bučotu princesi, tas skūpsta viņas roku. Baidos, ka kāzas varētu nebūt. Cenšamies novērst.


Nodeklamēja, piesita pie cepures un izgaisa. Krustmāte piesteidzās pie sava grāmatu plaukta un ātri vien atrada minētās pasakas, ko sakrāva kaudzītē, acīmredzot vēlākai lasīšanai. Atslīgusi atpakaļ dīvāniņā, viņa pievērsās viesiem.

Jums nav līguma kopijas, mīļā, tā tā tā..no kuras pasakas jūs bijāt..hmm.. — krustmāte vēlreiz pierausās kājās un pārskatīja savu grāmatu plauktu, — Tā..Kārena..pareizi, šeit tā ir. Viņa izņēma no plaukta grāmatu ar pasaku par sarkanajām kurpītēm. Paskatīsimies, kas īsti notiek ar jums..

Šai brīdī parādījās cits rūķītis, kas hihināja vienā laidā — Kāds gudrinieks plikajam karalim iedevis zīda apakšsvārkus, hi hi hi. Nepaspējām novērst ho ho ho līdz nākamajam acumirklim, iespējams nonācis cilvēku pasaulē. Šausmiņas! Hi hi! Apakšsvārki! Izgaisis rūķītis aiz sevis vēl atstāja aizrautīgu smieklu vērpeti.

Krustmāte nolaida rokas, — Diemžēl jums būs jāgaida, kamēr novēršu problēmas pasaku pasaulē un atrodu savu... Krustmāte centās bet vārdi nenāca pār lūpām, tikai šausmīga asaru lavīna apraka visu viņas ieplānoto sakāmo.

Nu pasaku varoņi šad tad pazūd, kad izdomā kā aizlavīties no savas pasakas vai, ja beidzas līgums, bet pēdējā laikā sākušās miniatūras masu nekārtības vienlaicīgi daudzviet un kamēr ar to tiek galā...es esmu tikai viena.. — viņa nopūtās.

Jaunajai dāmai no Venēcijas būs jāgaida, kamēr sakārtošu pasakas. Ļoti ceru, ka izdarīšu to līdz nākamajam acumirklim..Tik daudz darba..tik maz laika..Un vēl..Nē! Jūs visi paliksiet pasakās! Man nav laika ar jums strīdēties, man vēl jāpaspēj atrast viņa! — krustmāte pēkšņi apņēmīgi paziņoja.

Šo rakstu rediģēja Kaķis: 26.11.2008 16:35

[Elony]

"Ja es varētu darīt ko gribu, tad man nebūtu iebildumu... esot Ali Baba es pēc būtības esmu miljonārs." Namejs teica Jurim. "Un doma par četrām sievām ir interesanta."
Viņš joprojām īsti nezināja. Tas viss bija pārāk strauji un dīvaini...

"Man ir ideja." Namejs uzrunāja Feju Krustmāti. "Es varētu palīdzēt ar jūsu pasaku problēmām, ja jūs palīdzēsiet man... pirmkārt, apsoliet, ka mana atmiņa neizdzēsīsies. Otrkārt, salabojiet šo gredznetiņu, lai man atkal negadās dīvainas problēmas.
Un tad man būs laiks padomāt, ko tad es īsti gribu
Un starp citu - kas ir acumirklis?"

Šo rakstu rediģēja Elony: 26.11.2008 16:58

[Beppo]

— Par to, vai jums ir vai nav laika ar mums krāmēties, vajadzēja padomāt, pirms bez prasīšanas ierāvāt mani savā pasaulē, — paziņoja Naula. Novāciet ēzeļa ausis, aizgādājiet mani uz manām mājām, un meklējiet pazudušos varoņus cik tīk.

[echo3]

Juris vairs nevarēja izturēt un skaļi iesmējās. Zaļās brilles viņš bija uzstūmis uz pieres un šobrīd izskatījās pēc motociklu ēras pirmsākumu braucēja. Vispārējā haosa atmosfērā smējiens skanēja uzmundrinoši. - Es domāju, ka ir pazudusi īstā Feju krustmāte! Kas jūs esat, kundze? Arī uz līguma? Un viss neturas kopā, jo Jūs nezināt pasakas - vai tā?

[Pūķēns Sāra]

Brīdī, kad tika pieminēta Ariela, Konstantīns nejauši paspēra soli uz atpakaļu - Cerēsim, ka tā nav mana vaina.
Pārējiem sarunājoties ar Feju krustmāti, vīrietis aizslīdēja līdz grāmatai pie galda un ja būtu runājis, tagad kļūtu mēms no pārsteiguma. Vienīgais mierinājums bija, ka viss izsaktījās pasakā skaisti, skumji, bet skaisti. Aizvēris grāmatu, Konstantīns pievērsa lielāku uzmanību notiekošajam.
-Līguma kopijas man nav, tāda netika iedota un pat piedāvāta, bet ir vien jāatzīst, ka šeit ir skaisti. Ja ir vajadzīgs, es arī varētu palīdzēt, vienīgi...- Konstantīns nošūpoja galvu, -...mana vieta nav šeit. Un pēc mazāk kā 42 dienām es vēlētos atrasties savās mājās. Ja Jūs būtu mani šeit paņēmusi vēl pirms kādiem septiņiem gadiem,e s ar prieku paliktu, bet...- viņš atkal nošūpoja galvu. Te nebija viņa vieta un viss, varbūt agrāk būtu bijusi, bet ne tagad...

[Seratna]

Es zinu pasakas! — Feju krustmāte sašutusi iesaucās par viņas kompetences apšaubīšanu.

Lai kļūtu par pasaku tēlu, atmiņas IR jādzēš. Citādāk jums nevar būt atmiņas par jūsu pasaku dzīvi iepriekš un tiek riskēts sagrozīt pasaku. Gredzentiņš vispār nav no jūsu pasakas, tāpēc arī jums nedarbojas tik labi kā darbotos tā patiesajam izredzētajam, — krustmāte aši skaidroja, censdamās pabeigt diskusiju, lai pievērstos citām pasaku pasaules problēmām.

Acumirklis ir acumirklis. Viens acumirklis cilvēku pasaulē jeb četrdesmit divas dienas pasaku pasaulē. Šo četrdesmit divu dienu beigās pasakām ir jābūt tādām, kādas tās atceras cilvēki, citādāk tiek veidoti neprecīzi tulkojumi, pasakas tiek apdarinātas un visādi citādi sabojātas. Un līdz nākamajam acumirklim ir palikušas četrdesmit dienas, kuru laikā jāpaspēj sakārtot vismaz populārākās pasakas, — krustmāte nopūtās. Pie tam, daudziem šobrīd beidzas līgumu termiņi, tās ir tādas galvassāpes man un rūķīšiem.

Palīdzēt nedomāju, ka varat, redzat, pasakas ir dzīvas un visas tiek pierakstītas šajās grāmatās, katra izmaiņa pasakā tajās parādās. Lai sakārtotu radušās jukas, nepieciešams sameklēt pasaku grāmatas, kurās ir ieviesušās kļūdas un atrast tām risinājumu. Šķiet man palīdzēt varētu vienīgi Jēkabs, — viņa iedrošinoši uzsmaidīja puisim. Pārējiem būs jāatgriežas savās pasakās. Pasaku vārdā. Mūsu un jūsu pasaules vārdā. Krustmāte nopietni pabeidza un ieklausījās pārējos jautājumos.

Jūsu pasaku, Ērik, es tieši grasījos skatīties, kas īsti notika?

Šai brīdī ieradās kārtējais un jāsaka, pēc skata ļoti noputējis un noguris rūķītis, — Krustmāt, viņas nekur nav. Viņas nav ne Sniegbaltītes pasakā, Buratino ar viņu neesot manījis. Meitene kā akā iekritusi.. Varbūt tomēr sāciet pārskatīt visas pasakas pēc kārtas vai arī atvediet.. rūķītis nepaguva pabeigt, kad krustmāte viņu pārtrauca.

Nē! mana krustmeita netiks aizstāta un viss! Es tūlīt izvadīšu savus viesus un turpināšu viņu meklēt! — bija apbrīnojami kā gan iepriekš tik asarāsizplūstoša būtne spēja tik ātrā laikā kļūt tik noteikta kādā jautājumā.

[Beppo]

— Tātad, jūs man piedāvājat tēlot Kārenu turpmākās četrdesmit dienas cerot, ka tai laikā paspēsiet tikt galā ar savām nebūšanām un man neizdzēsīs atmiņu? — Naula agresīvi noprasīja. Nu nē. Šitas tai raganai neies cauri. Feju krustmāte gan neatgādināja raganu, bet Naulai labpatikās viņu tā dēvēt. Domās, protams.
— Pasakām nāks tikai par labu, ja tās pamainīsies, — viņa piebilda, — vismaz bērniem būs interesanti. Un es nemaz nevaru tēlot Kārenas lomu, tādu pasaku es nezinu un līdz ar to nezinu, kas man jādara, tātad, no manas atgriešanās pasakā jums nebūs nekāda labuma, jo šajā pasakā tik un tā viss tiks salaists grīstē. Gluži netīšām.

Šo rakstu rediģēja Antaress: 27.11.2008 09:13

[echo3]

Es neesmu Jēkabs, Feju krustmāt. Es esmu Juris. - Juris iebilda. - Starp citu, burve no pasakas par punduri Gardeguni nebija īsta. Man liekas, tā bija ragana no Ansīša un Grietiņas. Ja nu gadījumā Jums neviens par to vēl nav ziņojis. Tā ka tajā pasakā trūkst jau vismaz divu personāžu. Toties nav nekas sajaukts, jo Haufs neko nerakstīja par burves un Jēkaba gājienu caur mežu - viņi tur varēja runāt, ko vien vēlas.

Sargs pie neapejamās sētas teica, ka Pelrušķīte esot devusies ārā, un princis Ēriks arī. - Puisis mazliet apžēlojās par nesakarīgo mājasmāti. - Kurp devušies, to viņš laikam nezināja, jo nepastāstīja. - Te Juris pasmīnēja, jo acu priekšā uz galda rēgojās ķirbju sula. - Ceru, ka ne uz pasaules kalambola maču.