Izdzīvošanas Instinkts, [GM][PZP] Opcijas

[Semijs]

Dumpinieki



-Celies augšā, gulēt varēsi naktī, nevis tad, kad braucam cauri bīstamai zonai.-

Mārtiņu iedunkāja šoferis. Viņš jau paspēja pirmajās piecās minūtēs aizmigt, kad konvojs brauca uz dumpinieku nometni, iepriekš viņi visi atradās pilsētā, kas vēl knapi turējās kopā. Kā jau vienmēr, dumpinieki devās uz tuvākajiem ciematiem un pilsētām, lai savāktu jaunus rekrūšus, ieročus, medicīnu un pārtiku, - viss svarīgais, lai varētu izdzīvot briesmīgajos apstākļos.

Mārtiņš sēdēja tādā kā diezgan pārveidotā žigulī, kas brauca pa priekšu konvojam, kas sastāvēja no trīs kamaziem. Mārtiņa žigulim pietrūka pasažiera durvis, respektīvi, viņam sānos nebija durvis. Sēdvietas bija tikai diviem cilvēkiem, - priekšā, bet aizmugure bija uztaisīta kā jebkurai pick-up mašīnai, kur bija uzmontēts krievu PK smagais automāts. Protams, aizmugurē bija cilvēks, kas bija atbildīgs par automātu un konvoja drošību. Radio nebija, bet bija kasetnieks, kur skanēja Rammstein.

Apkārtne bija diezgan drūma, bija pēcpusdiena un saule jau rietēja, apkārt bija viens vienīgi liels purvs, kuram pa vidu bija gruntēts ceļš, visur kur bija redzami visādi krāmi, kas mētājās purvos, šur tur kāds līķis lēnām slīka iekšā, tālumā skanēja dīvaini kaucieni, viss bija kā ierasts.



Aiz žiguļa brauca trīs kamazi, pa vidu, blakus šoferim sēdēja Johans, viņi abi bija atbildīgi par pārtiku un medicīnu, kas bija iekrauti iekšā. Abiem kūpēja lētas cigaretes un viņi diezgan dziļi diskutēja par to, kāda varētu būt labāka dzīve purvos.



Pārējos divos kamazos sēdēja jauniesauktie un pēdējā atradās Eliss, kurš sēdēja pa vidu, viņš bija atbildīgs par jauniesauktajiem, un pagaidām viņam tas ļoti labi sanāca. Dūmi kūpēja, šņabis gāja visiem lejā pa rīkli, lai radiācija tik ļoti nebojātu dzīvi, galā kādam bija līdzi brīnumainā kārtā izdzīvojusi akustiskā ģitāra, viņu jau starp visiem iesauca par Dziedātāju. Ne velti viņam bija dota tāda iesauka, jo Dziedātājs bija uzdevumu augstumos, - gan labi spēlēja, gan dziedāja. Viss šķita mierīgi un patīkami, kāds no jauniesauktajiem, kas spēlēja durakus ar Elisu, ievaicājās.

-Tu jau ilgi šeit dzīvo?-



Džena kopā ar citiem sešiem dumpiniekiem atradās kādus piecus kilometrus prom no bāzes, lai sagaidītu jauniņos, respektīvi, viņi bija desmit kilometrus prom no konvojas.

Tur kur Džena atradās, bija izveidots tāds kā mazs štābs, pie kādas vecas autobusu pieturas ar visu nojumi, kas bija tīri no betona, pusapļa veidā bija salikti smilšu maisi, lai būtu kur patverties katram gadījumam. Bija vēl drošā vietā nolikta vaļēja muca ar svaigu ūdeni, lai varētu padzerties. Kāds no dumpiniekiem ik pa brīdim piegāja pie mucas, lai padzertos, bet citi trīs bija iekārtojušies pie kāda improvizēta galdiņa un ar kārtīm uz galda. Zobos kūpēja cigaretes un pie galda stāvēja kaste ar alus pudelēm, kura lēnām palika aizvien tukšāka un tukšāka. Džena bija vienīgā sieviete uz doto mirkli starp visiem dumpiniekiem un viņa kopā ar pārējiem trim dumpiniekiem sirsnīgi smējās par anekdotēm, ko stāstīja viens otram.



Civilie

(IMG:http://i226.photobucket.com/albums/dd89/storyteller_/ii8.jpg)


Reičelas diena nebija no tām labākajām. Noskrandušajā un teju vai drupu kaudzei līdzīgajā pilsētā visu laiku līņāja un tajos graustos, kuros bija spiesti mitināties paglābties no aukstuma un nejaukajiem laikapstākļiem diez ko labi nevarēja. Turklāt iedomīgais politiķis, pie kura sieviete strādāja, bija izsaucis Reičelu uz steidzīgām pārrunām, tādēļ nācās nesties uz turieni pa galvu pa kaklu. Cauri gruvešu un neapmierinātu ļautiņu pilnai pilsētai, tās šaurajām ieliņām un bīstamajiem nostūriem.



Arī brāļiem Mareo un Rai diena nebija no tām veiksmīgākajām. Kaut vai tādēļ, ka ar pārtiku bija pašvaki, iemainīt gluži nebija ko un mafijas dūzis, kurš kā par brīnumu bija izdzīvojis visas likstas, pagaidām vēl atteicās palīdzēt Mareo ar apgādāšanas lietām. Paskaidrojumus viņš nesniedza un lielākoties runāja ar cilvēkiem, kurus uzskatīja par augstākiem nekā Mareo.

Turklāt vajadzēja atrast arī izturīgāku vietu, kur apmesties. Tas vairāk vai mazāk nu bija atstāts Rai pārziņā, jo ēka, kurā viņi bija apmetušies šobrīd turējās vien uz godavārda.

Kāda ģimene, kura bija šo to pārdzīvojusi ar abiem brāļiem aicināja viņus pie sevis. Tie gāja nedaudz labāk, lai gan ģimene bija diezgan kupla, tomēr viņiem bija paveicies par mitekli atrast diezgan labi saglabājušos gateri.



Marks ar pāris draugiem nodarbojās ar milicijas ēkas nostiprināšanu un arī pašas milicijas autoritātes nostiprināšanu ielās.

Ēka bija paliela, tomēr no tās kārtīgi bija saglabājusies tikai puse, otra bija papostīta daudzo uzbrukumu laikā. Ik pa laikam pie viņa vai viņa biedriem vērsās kāds izmisis iedzīvotājs, jo šajos laikos jau ikkatram vajadzēja palīdzību un atbalstu dažādos jautājumos. Bija vajadzīgi cilvēki, kuri uzņemtos iznest visu pārējo likstu smagumu.

Turklāt... vajadzēja dibināt kontaktus arī ar jaunajiem politiskajiem spēkiem, kuri veidojās par spīti gruvešiem un izmisumam.

[Logan]

Rai neticēja kārtīm un zīlēšanai, bet čigānu meitene bija uzminējusi viņa vārdu. Tāpēc katrs viņas vārds tika tverts ar plati ieplestām acīm un smaidu. Viņš izslējās, dzirdot par lauvas spēku, labo likteni un darbiem, kas ies no rokas. Ceļojums, līgava un veiksme, kas gan vairāk bija vajadzīgs? Rai tencināja meiteni, kura kā vilciņš griezās pa gatera telpu, padarīdama to daudz mīlīgāku. Mareo gan bija mierīgs, viņš bija daudz labāks kareivis, Rai to zināja, bet viņa prātu šobrīd aizņēma skumjā dziesma, ko meitene bija uzsākusi. Kad tā bija galā, Rai atcerējās pirmo dziesmu. Kungs, dod roku, zīlēšu, taisnību tev vēstīšu, es par vienu šķīvīti līgavu tev pieburšu, jaunu smuku bagātu, tikumīgu jumpravu...

- Kā būs ar tās līgavas pieburšanu? viņš jautāja, redzot, ka mazie bērni ir sajūsmā par visu, kas notiek. Pat ja tā būs buršanās, kam neviens šais laikos neticēja.

[Seratna]

Es neubagoju Ringla laipni bet noteikti piemetina. Galu galā nebija jau viņa šāda tāda, bet gan pavisam nopietna un pat kādreiz kvalificēta darba veicēja. Tiesa Ringla bija par jaunu, lai varētu reģistrēties par zīlnieci (un mūsdienās jau vairs īsti nebija kur reģistrēties), bet tas neliedza viņai uzskatīt, ka nekāda ubadze jau ivņa nav. Tad jau labāk, lai viņu par striptīzmeiču dēvē (kā tas bija jau noticis iepriekš) nekā par ubadzi, savs lepnums Ringlai bija dārgs.

Izdzirdusi Rai jautājumu, viņa kļuva makten nopietna, apsēdās uz sola jāteniski pretim Rai, saņēma tā galvu plaukstās un piespieda puiša pieri savējai. Brīdi murminājusi kādus pātarus, meitenes vēl trīs reizes pa spalvai noglauda puiša matus un cerēja, ka viņam nav utis.

Viss. Pieburta. meitene nopietni apgalvoja, pētīdama Rai matu cekulu. Utis saķert negribējās.

[Dvēselīte]

Zupa bija nudien garšīga. Cik nu tā varēja būt garšīga šādos apstākļos. Bet viņš jau sen bija atmetis sūkstīšanos par nepilnībām, jo tu varēji būt pateicīgs par to, ka vispār esi dzīvs.
- Arigato, saimniec, - Mareo piecēlās kājās un paklanījās namamātei, tad pagriezās pret brāli un uzlika roku viņam uz pleca. - Es iziešu ārā, - pirms doties prom, viņš vēl pēdējo reizi uzlūkoja meiteni, kas bija visu šo laiku sēdējusi viņam blakus un klusējusi. Klusējoši cilvēki ir labi cilvēki.

Izgājis no ēkas, Mareo sameklēja tuvāko iespējamo vietu, kur apsēsties. Katana un vakizaši tika uzmanīgi noguldīti blakus. Sakrustojis kājas un aizvēris acis, viņš ievilka dziļu, mazliet drebelīgu elpu un ieslīga meditācijā.

[Hworang666]

Mārtiņš nopūtās. Kārtējā uzskaite... It kā mēs būtu kaut kāda armija... Izlecot no mašīnas, viņa kājas pacēla gaisā nelielu smilšu virpulīti. Sakārtojis ieročus pie sāniem viņš pamanīja ar kādu skatienu kāda sieviete visus nolūkoja un sejā parādījās viegli nicinošs smaids. Viņa noteikti domā, ka visi šeit esam jauniņie... Sievietes teiktais to tikai apstiprināja, tādēļ gluži kā plēsoņa puisis ieņēma vietu rindā, gaidot, kad viņa pienāks klāt un sāks uzdot jautājumus.

[Bio]

Atlicis atpakaļ uz plīts vistas gaļu, Gabriels nogrieza uguni zem pannām un krāsnij, uz kurām jau bija apcepta gan žurku, gan suņu gaļa. Nekāds dižs skats jau nebija, bet tas bija labākais, ko viņš no esošajiem 'produktiem' bija spējīgs pagatavot. Vismaz sāls vēl ir gana daudz, pietiks līdz manai 38. dzimšanas dienai. Cerams. Sakodis zobos nedaudz ielocītu metāla dakšu, viņš noslaucīja rokas sev gar sāniem un izņēma dakšu, lai apgrozītu katru gaļas gabalu vai noskrubinātu vienu otru no pannas pamatnes.

"Gatavs."

Vistas gaļa vēl karsēsies kādas 10 minūtes. Ēdiens būtu jāsaglabā silts, līdz atbrauc jauniņie. Tas ir, ja viņi atbrauc vispār, jo pēc paziņotā, jāspriež, ka būs jādomā, kur saglabāt pārpalikumus līdz nākamajai dienai, lai žurkas vai vēl kādi patīkami radījumi nesadomā pamieloties ar savu ciltsbrāļu pagatavotajām atliekām. Ja kādu no dumpiniekiem ķers kuņģa saslimšana vai šķidra vēdera izeja, vainu iespējams uzliks uz pavāru. To gan Gabriels negribētu, teiksim, vairāku [vardarbīgu] iemeslu dēļ.

Viņš atliecās un ar rokām atspiedās pret durvju stenderi, un izlieca galvu caur tām, pirms tam tās atvēris, lai apstītos ārpusē. Viņš sarauca labo uzaci un uzsauca skaļā balsī:

"Hei! Man noderētu te kāda palīdzīga roka! Es visu šito jūsu pārtiku viens uz centru neaizstiepšu!" Un jūs te visus spiežamies iekšā pēc rijamā arī negribu redzēt, nobruks šitā parodija pavisam.

[Zōzā zač zač]

JOhans,a pstājās un notēmēja uz pretiniek, kas skrēja ar mačeti.
Rokas, tikai nedrbiet.
Puisis notēmēja unn raidīja divus šavienus, bet pēc tam viņu izbiedēja smagā artilērija, kas sāka šaut pa pretiniekiem.
Puisis sarāvās un palūkojās uz motociklu.
Nolādēts, tā jau var dabūt galu.
Viņš skaļi izteicās un nolūkojās, kā lēnām visi pretinieki mirst.
Bet ilgi viņš nevēroja motociklistu, viņš pagriezās un skrēja uz akmens pusi, kur slēpās kāds.
Eh, par šo man vajadzēs iedzert.. bet vēlāk
Viņš nodomāja un turpināja skriet...
Bet pēc mirkļa viņš apstājās....
Kapēc Tu skrien???
Viņš sev uzdeva jautājumu un lkusi atbildēja
Jo, laikam velējos glābt to cilvēku..?!?
Viņš jautājoši sev teica.
Idiot, te jau visi ir atbruakuši un atlikušos apslaktēs un mūsējos savāks un apsaitēs, tapēc nelauz galvu un ej sapūlcējies kopā ar pārējiem.
Viņš apdomājās un piekrītoši pamāja ar galvu. tiklīdz nonācis pie
Zini, tev taisnība.
Viņš nolēma un pagriezies ieraudzīja, ka visi gandrīz bija savākušies.
Bremze tu esi...
Galvā atskanēja balss un viņš straujiem soļiem tuvojās pārējiem. Viņš iekārtojās kādā brīvā vietā, pie pārējim un izvilcis no somas šņabja pudeli, viņš padzērās no tās.

Šo rakstu rediģēja Zōzā zač zač: 22.11.2008 14:53

[CityCat]

Gribētos gan zināt, kam tagad ir viegli! pie sevis nodomāja Reičela. Galvā viņa centās izdomāt, ko sakarīgu lai saka. Vajadzēja būt arī piesardzīgai, jo kā jau priekšnieks sacīja, šim vīrietim nevarot uzticēties. Lai gan viņš patiecībā neuztičas gan jau nevienam.
Redziet, pamazām sāk atajunoties šejienes valdība... Reičela iesāka. Bet valdība nevar pastāvēt bez policijas palīdzības, tādēļ mēs ļoti vēlētos lai jūs, policija, un mēs, valdība apvienojamies! sieviete sacīja. Es saprotu, jūs droši vien tik svarīgu lēmumu nespēsiet pieņemt uzreiz, tādēļ mēs jums varētu dot laiku, lai pārdomātu to visu.

[Malduguns]

Dumpinieki

Džneta slīdēja uz priekšu gar rindu, ielūkojoties katrā nogurušajā sejā un pierakstīdama katra jaunā censoņa vārdu.
Pienākusi pie Mārtiņa viņa pacēla skatienu.
-Vārds?


Civilie

Nezin no kurienes, iespējams, no tālākas teritorijas, bet varbūt kaut kur tepat blakus atskanēja pamatīgs troksnis, kurš atgādināja kaut ko starp sprādzienu un būkšķi. To varēja dzirdēt ikkatrs un ikviens, turklāt tas uz kādu laiku nedaudz satricināja arī pamatu zem kājām. Vietu, no kuras troksnis nāca noteikt nevarēja, tomēr to, ka tas ir bijis kas pasmags, gan.
Tad - kapa klusums.

[Seratna]

Ringlai no pārbīļa melns gar acīm noskrēja un meitēns, ko domājies, ko ne — bija zem galda. Maisīdamies citiem pa kājām un pie reizes trīcēdama kā apšu lapa, viņa no turienes negrasījās līst ārā.

Jo ārā bija kaut kas liels un baiss un no lielām un baisām lietām Ringlai bija baisīgi bail.

[Semijs]

Dumpinieki un GM1:

Visi dumpinieki, kas bija vēl palikuši nosauca savus datus, diezgan netīkamos toņos, bet tas bija saprotams. Daži ik pa mirklim uzmeta aci uz apsegto Matīsu, ar interesi, kas tad tur guļ, bet tā arī neuzzināja, jo pēc pāris minūtēm, visi atkal spiedās iekšā kamazā un brauca tālāk uz nometni.

Nepagāja brīdis, kad Dženeta varēja dzirdēt no nometnes puses kāda cita mašīnas taures un pie kontrolpunkta bija piebraucis krievu VAZ džips, no kura izkāpa ārā citi dumpinieki. Viens no dumpiniekiem paskatījies uz Dženu un pārējiem uzsauca.
-Maiņa! Lienat džipā un braucat uz nometni, mēs te visu sakārtosim.-
Džena kopā ar savējiem cīņasbiedriem sasēdās džipā un brauca atpakaļ uz nometni, izbaudot kapa klusumu.

Pie Bio piesteidzās kādi trīs viņam zināmi dumpinieki, kuri bija nedaudz iesarkuši no alkohola devas, bet tas netraucēja viņiem noiet taisni, vai aiznest ēdienu. Sadzirdēdami tālās mašīnu taures, viņi neko neteikdami paķēra katrs pa katlam un nesa to visu uz nometnes centru, pa ceļam uzsaukdami citiem dumpiniekiem, kuri sāka raitā gaitā sanest bluķus un dēļus, veidojot soliņus visiem, kā arī dažus galdus.

Drīz vien nometnē ieradās Kamazs, aiz kura atbrauca Vaz, - visi dumpinieki kāpa laukā no transportiem un visiem tika dota pavēle nolikt savas mantas kaut kur malā un izbaudīt īsu pauzīti pirms ēšanas.
Vairāki dumpinieki ar cigaretēm zobos, nostājās tālāk un izteica diezgan asas piezīmes, par ''Žurkām'' un to uzbrukumu.

GM2:

Marks iedams blakām Reičelai uzmanīgi klausījās viņas teikto un pakratījis galvu, atbildēja.
-Godīgi sakot, tas nav jautājums par kuru vajadzētu domāt, jo mēs būtībā nodibinājām šo miliciju ar domu, ka varētu sagaidīt mirkli, ka veidosies kaut kāda valdība, lai strādātu viņu labā, - tā kā es personīgi esmu ar mieru, tik kādas varētu būt domas pārējiem.-
Uzmetis aci Hansam, kas gāja aiz muguras, Marks viņam uzsauca.
-Hanss! Kādas ir tavas domas par reičelas piedāvāto?-
Bet pēc viņa teiktā nograndēja sprādziens un Marks uzreiz pārliecās pāri Reičelai, katram gadījumam, ja kaut kas kristu, bet nekas nenotika un apskatījies apkārt, viņš atlaidis Reičelu, iesaucās.
-Pie velna?!? Hanss! Steigšus uz štābu un liec visiem pārmeklēt perimetru, Reičelas jaunkundz, man jūs jāapbēdina, bet šo sarunu nāksies atlikt, nākat man līdzi!-
To pateicis, Marks satvēra Reičelu aiz rokas un skrēja atpakaļ uz centrāli, cerēdams, ka Hanss būs aiz viņa. Marka skriešanas ātrums bija pietiekams, lai Reičela spētu turēties līdzi.



Šo rakstu rediģēja Semijs: 29.11.2008 23:55

[CityCat]

Ja vien Reičela nebūtu mazs bērns, tad šobrīd viņa sāktu lēkāt aiz prieka. Viņai pat prātā nebija ienācis, ka tas viss varētu būt tik vienkārši. Viņa pat bija jau noskaņojusies garum garām runām, bet šķiet tagad tas viss izpaliks. Bet viņas sajūsmu un prieku, nomainīja bailes, kad atskanēja pēkšņais grāviens.
Uz brīdi viņa pilnīgi sastinga un bija gluži kā transā, tomēr kad kāds viņu sāka uz nez kurieni vilkt prom, sieviete beidzot atjēdzās.
Vai visa dzīve noskrēja gar acīm! viņa pie sevis nodomāja.
Uz kurieni mēs dodamies? caur elsām, vaicāja Reičela. Jeb drīzāk, uz kurieni mēs tā skriena,?

[Bio]

"Izskatās, ka negāja viegli, a?

Gabriels stāvēja, atspiedies pie virtuvus durvju stenderes, un skatījās uz dumpiniekiem, kas tikko ieradās, klusi pie sevis runājot. Viņš novilka savus cimdus un aizlika tos aiz bikšu kabatas, saberzēja rokas un pats devās pār laukumu uz centru. Tātad daļa izdzīvoja, tas ir labi.

"Cik pazaudējāt šoreiz?"

Iedams garām jau pazīstamākiem dumpiniekiem, viņš apstājās, lai uzzinātu ko vairāk par pēdējo uzbrukumu. Vēl bija kāds brīdis līdz viņi visi metīsies pie kastroļiem, jo īpaši tie, kuri stresa brīžos ir kā slimi uz ēšanu, visu ar mēru gan.

[Hworang666]

Parasti pirms kopīgām vakariņām šādu jautājumu neuzdod... Ar viegli nekaunīgu pieskaņu balsī Mārtiņš atbildēja. Tad, ielūkojies sievietes acīs viņš turpināja: labi, la nu paliek... Mani sauc... tieši viņa vārda pateikšanu iztraucēja trokšņi, kas radās tikai tādēļ, lai kāds nomainītos. Lai tas paliek noslēpums.. viņš noteica un pusskriešus devās uz mašīnu pusi. Līdz nometnei viņš nebilda ne vārda un arī tur uzvedās klusi.

[Malduguns]

Dumpinieki

Dženeta vēl ilgi nolūkojās uz pagalam bezkaunīgo puisi, kurš nebija viņai nosaucis savu vārdu. Tomēr ilgi tielēties meitene nevarēja un sāpes sejas labajā pusē bija atgriezušās ar jaunu sparu, tādēļ viņa ar atvieglojumu palūkojās uz atbraukušo maiņu. Tomēr meitene vēl aizvien prātā paturēja jauno vīrieti, kurš bija palicis neierakstīts.
Turklāt kopīgas vakariņas, kas pie velna...?

Civilie

Ringla, Rai, Mareo

Pēc būkšķa un lielā trokšņa iestājās kapa klusums, tad sāka raudāt kāds no mazajiem bērniem. Lielākā māsa to paņēma klēpī un tajā pašā laikā centās aizvākt tālāk no bīstamām vietām, bet kāds no lielākajiem dēliem izskrēja ārā paraudzīt, kas noticis.
Atgriezies, puisis ar pavisam savādu sejas izteiksmi uzlūkoja savus pārbiedētos ģimenes locekļus.
-Nekā. Nekas neizskatās noticis,-puika sacīja.

Marks, Reičela

Hanss kaut ko nomurmināja un aizteidzās baime pa priekšu. Nonākuši pie milicijas bāzes, viņi varēja redzēt lielu kņadu un rosību, kura bija saistīta ar neparasto troksni.
Visi skraidelēja šurpu turpu un centās nomierināt atnākušos civiliedzīvotājus, kā arī pa mazām grupiņām devās izlūkos.

Šo rakstu rediģēja storyteller: 02.12.2008 21:43

[Semijs]

Dumpinieki:

-Pārāk daudz, tas ir viss, ko es varu tev pateikt.-
Bio atbildēja viens no šoferiem, kuru viņš pazina. Viņi nebija nekādi baigie draugi, bet šad tad mēdza parunāt par to, kas notiek apkārt, kad būs pievedumi un tamlīdzīgi. Vēl neviens nekur neskrēja ēst, jo netika dota atļauta, toties bija laika, lai izstāstītu Bio, kā viņi tika ielenkti un vairāki tika bez nekādām cilvēcības pazīmēm nogalināti, - stāsts nebija tas tīkamākais un stāstītājs to pasniedza agresīvā tonī.
Mārtiņam pienāca klāt muzikants ar savu ģitāru uz muguras, - viņš bija ticis cauri ar šķembu ausī, kas bija norāvis nedaudz gaļu nost. Puisis diezgan nomākts ierāva malku šņabja un pasniedzis pudeli Mārtiņam ievaicājās.
-Es šaubos, vai tu vēlies par to runāt, bet kas tāds Jums bieži šeit notiek?-

Kad Džena bija nometnē, viņas kolēģi devās pa savām darīšanām, bet meitene nepaspēja reaģēt, kad viņai piesteidzās klāt Matīsa labākais draugs Gregs. Runā, kad abi ir nometnē, tad viņus nevar izšķirt, jo abi mēdza jokoties un āzēt visus ārā. Ar draudzīgu smaidu uz sejas viņš ievaicājās.
-Čau! Kur Matīss licies? Ierāda ''Žurkām'' midzeņus?-

GM2:

-Uz drošu vietu kur Jūs atstāt, tas ir uz iecirkni.-
Marks aši atbildēja Reičelai un, kad bija ticis līdz iecirknim, viņš ievilka dziļu elpu un noskatījās uz visu haosu. Cilvēki bļaustījas un centās noskaidrot, kas notiekās. Izvilcis savu pistoli, puisis raidīja šāvienu gaisā un teica.
-Tagad, kad visi ir apklusuši, tad es palūgšu Jums visiem doties uz mājām, - tā bija tikai granāta ko man nācās pielietot, pret kādu mutantētu kro.pli, kas centās mani pataisīt par viņa vakariņām.-
Ignorēdams citu cilvēku reakcijas un jautājumus, puisis sameklējis Džeku, satvēra viņu aiz pleciem un teica.
-Mums jāparunā zem četrām acīm.-

Šo rakstu rediģēja Semijs: 02.12.2008 22:21

[Malduguns]

Dumpinieki

Dženeta teju vai atsprāga atpakaļ, kad ieraudzīja Gregu. Meitenei nebija garastāvoklis kādu žēlot, viņa gribēja tikai atpūsties un apkopt brūcec.
-Žurkas tagad viņam rāda midzeni. Pēdējo midzeni. Man ļoti žēl,-meitene teju vai bezkaislīgi nomurmināja.
Izgājusi cauri Gabriela ūķim un padevusi viņam labdienas, meitene devās uz savu būcenīti, lai apkoptu nelāgo ievainojumu. Pamatīgi viebdamās no sāpēm, Dženeta nomazgāja seju, iztīrīja brūci un uzlika savelkošos plāksetrus. Pēdējos, kuri viņai bija, bet tomēr.
Sakopusies, cik to vien ļāva apstākļi, meitene devās uz ēdamtelpu.

Civilie

Džeks, uzrāvis uzacis, nolūkojās kā satrauktie iedzīvotāji izklīst un palūkojās uz Marku.
-Kas par lietu?-viņš taujāja.

[Dvēselīte]

Sprādziens bija pietiekams, ja ne pārāk spēcīgs iemesls, lai Mareo būtu ne tikai atvēris acis, bet arī pielēcis kājās. Bet apkārt nekas nenotika. Nekas nebija izmainījies. Angārs nesāka brukt. Neviens nemetās triecienuzbrukumā.
Roka, kas stingri turēja katanu, atslāba. No angāra izskrēja puisis, laikam jau kāds no saimnieces zēniem. Varbūt iekšā ir noticis kas nelāgs?
Mareo steidzīgiem soļiem sekoja puisim un drīz vien atkal bija iekšā paviljonā. Kaut kur raudāja bērns. Viņš uzmanīgi nopētīja visu klātesošos, meklēdams ko nelāgu, mēģinādams saskatīt kaut ko, kas nebūtu kārtībā.

[CityCat]

Mani atstāt? Rečela pārvacāja. Kas es kaut kāds suns vai mēbele?.Domas par viņas atstāšanu, sievietei galīgi negāja pie sirds. Viņa pati bija pietiekami pieaugusi, lai varētu par sevi parūpēties.
Kad gaisā tik pēkšņi tika izšauts, Reičela neviļus norausījās. Reičela sāka prātot, kādas atrunas, lai izdomā, lai varētu tikt prom. VIņai vēl tik daudz darba bija jāpadara. Viņa vienkārši nedrīkstēja atļauties te tagad izbaudīt drošību.
Kad Marks sāka runāt ar kādu citu. Reičela kā cenzdamās aizlavīties, ne pārāk skaļi noteica:Liels paldies, bet es tik tiešām nevarēšu šeit palikt!
Viņa no visas sirds cerēja, ka viņa netika sadzirdēta, tādēļ Reičela tā pēc iespējas nemanāmāk sāka virzīties prom.

[Bio]

"Draņķīgi laiki. Mani gan interesē, kā viņi uzzināja, ka mūsējie savāc jaunos, pārāk ātra reakcija."

Gabriels nobrauca ar pirkstiem gar zodu un tikai pēc brīža pamanīja garām paejot Dženetu. Viņš atdeva viņai sveicienu un, kad meitene bija pagājusi garām, atkal paskatījās uz sarunbiedru.

"Izstās, ka meitēnam arī tika. Viņi uzbruka divās vietās vienlaikus? Saorganizējās. Tā jau ir problēma, nākamreiz viņi vienkārši var uzbrukt bāzei."

Nav jau tā, ka Gabriels uzskata, ka tas notiktu visai drīz, bet notikt tas var un tas uztrauca. Bet par to tagad negribējās domāt, ne pēc jau notikušā uzbrukuma. Viņš pasmīnēja un iebāza rokas jakas kabatās.

"Jūs laikam pamatīgi izsalkuši esiet. Es zinu, ka es būtu."

[Zōzā zač zač]

ooc: cik noprtatu visi jau atbrauca...


Johans izkāpa no auto, kas viņu atveda, un izskatījās, ka puisis ir visai iereibis.
Nē, es teicu, ka tikai puisi izdzeršu.
Viņš nomurmināja un pats atbildēja.
Bet atminies, ka tev tas bija jāizdara.
Nostreipuļojis kaut kur malā viņš izsaucās.
heh, i neceri, vairāk nedzeršu
Un viņš pielika šņabja pudeli pie lūpām un padzērās vienu malku.