The Asylum, [C][PZP][GM] Opcijas

[(sun)]

The Asylum

Vieta - (IMG:http://www.phuketairportonline.com/images/phuket_airport22.jpg)

Iovas lidosta, pieņemšana.

Šajā lidostā B. gaidīja 8 konkursantus.Drīzāk jau avantūristus, bet vairāk gan eksperimenta gaļu.Visas liecības par to, ka šāds uzsaukums Internetā bijis, izdzēstas visas liecības par šo cilvēku eksistenci.Un viss pateicoties viņam, neatkārtojamajam B.
Taču tā B stāvēja, gaidot .Priekšā bija stends ar uzrakstu - The Asylum.Bija jābūt idiotam, lai nesaprastu mājienu - APSTĀTIES TE.
Lidosta bija samērā tukša, un pareizi vien bija, jo ta bija noīrēta īpaši šai dienai.Apkārtējie cilvēki bija tikai statieri.Viss bija veidots pilnīgi perfekti, lai nevienam nerastos aizdomas.


PS - N'aciet pie stenda.

[CityCat]

Memoria pēc aicinājuma sekoja B, lai dotos uz taksometriem. Tiem ne bija numurzīmju. Kādēļ tiem nav numurzīmju? šī domas uz sekundes simtdaļu pārņēma meitenes prātu. Bet tad B ierunājās par līgumiem, un viņa to pilnībā aizmirsa. Paņēmusi līgumu, viņa pat nepārlasījusi to uzvilka savu cakaino parakstu gandrīz pa trešdaļu lapas. Lai redz, ka tā ir parakstīta! viņa itkā taisnojās pati sevi.
Kāds, kura vārdu Memoria nesaklausīja, atvēra mašīnas durvis "dāmās". Patīkami redzēt šeit kādu ar džentlmeņa manierēm. viņa nodomāja. Viņa iesēdās limuzīnā uzreiz pēc Elas, bet pirms tam vēl paspēja pateikt pusim, kurš atvēdra durvis - Paldies! un vēl veltīja viņam savu smaidu.

[Moriartijs]

Uzsmaidījis arī otrai metenei, Milo vēl gaidīja pārējos, taču šķiet ka viņi pārāk nerāvās kaut kur nokļūt.

Tādēļ skatīdamies garām ejošajos cilvēkos, un uz mašīnām, viņš sāka tos skaitīt, taču kartu reizi izlaida 13, tādēļ sanāca nepareiz skaits, lai cik reizes mēģinātu skatīt. Gaidīdams, viņš izvilka no kabatas iphonu un ielicis austiņas pieslēdzās savam mūzikas sarakstam last.fm'ā un spēlēja random spēli, atkarībā no tā kāda dziesma izkritīs, tā viņš jutīsies. Nu veiksme viņam uzskadīja - Nirvanas Come as you are

[Pūķēns Sāra]

Atšķirībā no iepriekšējiem subjektiem, Ajumi uz līgumu lūkojās aizdomīgi. Kaut kas nelika mieru un domas, ka šis neved uz labu, jau mitinājaš prātā no brīža, kad viņa iekāpa lidmašīnā. Domīgi viņa satvēra pildspalvu un vēl domīgāk uzlūkoja B, pārlieku ilgi, lai to varētu nosaukt par ātru skatienu. Viņa pat nedaudz aplūkoja Līgumu. -Beidz kavēt visu pasākumu un kusties! Pie velna to sajūtu! Bleiks vienkārši izsita tevi no sliedēm... Viņa sevi pamudināja, lika saņemties, kad pārliecināti uzvilka savu nelielo, bet sarežģīto parakstu.

Sēžoties mašīnā, kurā jau bija iesēdies vīrietis - Milo, bija tāda sajūta, ka no pleciem ir novēlies smagums vai tieši otrādāk - tas ir palicis pamanāmāks, bet lai nu paliek. Nebija iemesla sevi īpaši apgrūtināt, vinā bija braukusi atpūsties un nopelnīt naudu, nevis visu apšaubīt.

[Hworang666]

Bleiks papurināja galvu. Nabaga Hauss bija pilnīgi nojūdzies... Diez vai nevarētu izveidot kādu sociālu eksperimentu uz viņu pašu. Varētu pat būt interesanti... Pēkšņi no domām viņu izrāva tas, ka puisis jau kādu mirkli gluži vienkārši stāvēja malā, ar papīriem rokās. Paķēris no kabatas melbu pildspalvu ar nokasītu sērijas numuru, viņš ātri uzskricelēja savu parakstu, pat īsti neko neizlasot. Un tad viņš ieleca brīvajā mašīnā - tajā, kurā sēdēja viņa māsa... Un arī visi pārējie. Nu, saspiežas, saspiežas... viņš viegli neapmierināts noburkšķēja. Nopētījis, ka arī Milo ir Iphone, viņš nesteidzās savējo izvilkt. Kā nekā, varēja pasist klaču pat tad, ja blakus sēdēja māsa.

[Moriartijs]

Pabīdījies nedaudz uz priekšu lai iekšā varētu iesēsies arī Bleiks, Milo nodomāja ka beidzot laikam būs visi un varētu braukt, taču tā kā viņi nemaz nedevās uz priekšu, šķit ka vēl kāds ir jāgaida.

Cik mēs būsim kopā? viņs pajautāja blakus sēdētājiem.

[(sun)]

Kad visi bija sakāpuši mašīnās, tās sāka braukt.
Par izbrīnu, B.palika lidostā.Laikam jau gaidīt kādus citus.
Mašīnām bija patīkami vēss, kā nekā - tā bija karsta vasaras diena.Braucējiem priekšā bija Coca - cola, M&M un citādi našķi.

[Hworang666]

Laikam daudz vairāk par tik mēs nebūsim... Lai gan nešaubos, ka narkomāns - tablešurijējes, es gribēju teikt, B. mūs sagaidīs galapunktā ar kādu pārsteigumu, ļoti iespējams ar vēl kādiem... Dalībniekiem... Bleiks paķēra vēl vienu paciņu M&M un nekavējās uzsākt to iznīcināšanu. Starp citu... Numurzīmes... viņš norādīja uz mašīnas aizmuguri. To nav... Kāds izlasīja uz ko mēs parakstamies? Vēl es nebaidos, bet man nešķiet, ka viss iet gluži pareizajās slidēs... viņš ieinteresēts palūkojās uz abiem autobiedriem.

[Pūķēns Sāra]

Ajumi neapmierināti palūkojās uz Bleiku, kas deva priekšroku šai mašīnai, nevis to, kur ielīda abas parējās sievietes, bet skatienam pievēršoties Milo, tas kļuva draudzīgs un maigs.
-Man šķiet, ka nepārsniegsim desmit dalībniekus. Parasti scenāristiem pietiek ar cilvēkiem zem desmit un virs pieci,- meitene atbildēja uz Milo jautājumu, izraujot no Bleika rokām M&M paciņu un paķerot pārīti no iepakoja bumbiņu, un iesviežot tās mutē. Bleika sacītais neiepricināja ausis, jo tas tikai apstiprināja viņas nelāgo nojautu, bet viņa netaisījās te piebalsot šim puišelim.
-Es pašķirstīju, bet nekas aizdomīgs tur nebija,- Ja neskaita, ka par visu atbildam mēs -Vēl pie tam tie papīrīši ir parakstīti, par vēlu ir ko apdomāt. Tā kā baudi braucienu un samierinies.- Uzrunājot Bleiku meitenes balss bija daudz cietāka nekā brīdī, kad viņa atbildēja Milo. Nebija jābūt speciālistam, lai saprastu, ka starp puisi un meiteni nevalda tās labākās jūtas.

[Moriartijs]

Iesmējis par Ajumi komentāru, Milo paņēma pāris M&M's no viņas paciņas. Garšīgi. Abu, šķiet ka radinieku, attiecības nepaslīdēja viņam garām.

Ceru ka nepārspīlēs ar cilvēku skaitu šajā pasācienā, viņš piebilda. Par tiem līgumiem... man liekas ka labāk pat nezināt kas tur rakstīts... brrr. Un vēl mazā druka, viņš atkal iesmējās par pēdējo.

Tajā brīdī uzkārās internets telefonā, un pat pakratot telefons nereaģēja. Tādēļ Milo atvēris logu izlidināja telefonu ārā. Mēsls, viņš noteica. Paķēris kolas pudeli no bāriņa viņš to arkorķēja un iedzēra labu malku pirms pievērsās atkal saviem ceļabiedriem,

Kā pa dzīvi vispār?

[Mazpēdis]

Tākā meitene bija iesēdusie spirmā viān nedaudz pabīdījās tālāk, lai Memoriai būtu vieta.
Brauciens sākās un tas, ka B. nebrauca līdzi meitenē radīja aizdomas. Tas gan ir savādi... tomēr cenošoties noskaņot sevi pietiekami optimistiski, jo šī taču bija tikai pirmā dienā meitene vēl piebilda: Bet varbūt tam tā arī ir jābūt
Tā nu ceļam sākoties meitene centās aizvirzīt domas uz citām lietām. Hmm. Viņi šķiet grib mūs sabarot ar sīkiem našķiem. Interesanti, tās būs mūsu vakariņas? Itkā tēlojot naivu cilvēku Ela bilda. Viņa pastiepās un paņēma M&M`s paciņu viņa jautājoši apskatījās uz Memoriu un pasmaidīja.

[Pūķēns Sāra]

Par Milo sakāmo tika pasmaidīts, bet viņa darbība ar telefonu uzlūkota nedaudz izbrīnīti, tik, lai tas liktos pieklājīgi un pievilcīgi.
-Labi un slikti - atkarībā par kādu sfēru runājam,- Ajumi atbildēja Milo, skatienā pavīdod, kam uzjautrinājuma un noslēpuma pilnam - ko lai dara, ka dzīve tādus cilvēkus pataisa. -Un kā pašam?-

[Moriartijs]

Pēdējā laikā labi. Bet principā augšā un lejā pa kalniem, Milo atbildēja Ajumi. Kā kurā brīdī.

Pamanījis viņas skatienu sekojam telefona ceļam ārā pa logu, Milo iesmējās. Tici man tas telefons bija mēsls, tad iesmējās vēl reiz.

Man ir vēl viens, lai to pierādītu viņš tiešām izvilka no kabatas vēl vienu Ipodu.

[CityCat]

Memoria nekad nebija no apdomīgajiem cilvēkiem. Viņai pat prātā nenāktu, ka šis pasāciens varētu būt bīstams. Muļķības pēdējās! Kas bija savādi? Un kam tā ir jābūt? viņa nevainīgi vaicāja. Vienigais, kas viņu ztrauca, bija tas, ka visi sakāpa citā mašīnā, bet meitenei gribējās plašāku kompāniju. Tā otra droši vien viņu aizbaidīja! Nu kādēļ man tādēļ ir jācieš? viņa prātoja. Memori bija pilnīgi pārliecināta, ka citi neiekāa šajā mašīnā tikai un vienīgi Elas dēļ.
Našķi ir gardi! Memoria jūsmoja. Viņai garšoja visādi saldumiņi un našķi, bet viņa centās no tiem uzvairīties, lai netiktu pie nevēlamiem kliogramiem. Bet tā kā šis bija īpaš brīdis, tad viņa atļāvās mazliet paniekoties.

[Mazpēdis]

ai, nekas. Neņem vērā. Vienkārši tas viss šķita pārāk vienkārši, taču... Ne, neko. Ela centās pēc iespējas nekonkr'ētāk izvairīties no atbildes, ko viņa īsti nezināja ko patiesībā domāt.
Meitene juta, ka sarunas ar Memoriu īaši nevedas, bet viņa arī negribēja īapši kontaktēties ar šo `personu`. Viņa vienkārši nešķita īpaši Elas modē. Nu ja. Kā tev vispār iet? Elai tiktiesām nebija patikas `pļāpāt`, bet sarunu uzturēt šķiet, ka vajadzēja.

[Moriartijs]

Cik vēl ilgi jābrauc? Milo skaļi ieteicās. Nu cik ilgi var braukt? viņš nepacietīgi turpināja.

Cenzdamies nedomāt par visu kas notiek un ik pēc cik mašīnām rindā viņam teorētiski vajadzētu saiet sviestā, Milo izvilka no otras kabatas Sudoku grāmatiņu un ar daļēju aizrautību sāka pildīt grid'us sākot no pirmās lapas, reizē cenšoties nedomāt par to cik šī kolonāde jau velkas. Atkal!

Pat uz autobāņa ārpus Atēnām darbadienā mašīnas, un motocikli velkas ātrāk ārā no centra, Milo nopurpināja. Pieredze te nevienam nav vajadzīga. Tikai ārprāts.

[(sun)]

Ilgi braukuši un pagalam nogarlaikojušies, brauciena dalībnieki juta ka mašīnas izbrauc no pilsētas centra drūzmas un dodās ārpus tās.Ja kāds palūkotos pa logu, ieraudzītu lielisku skatu - zaļie lauki pamīšus ar dzeltenajiem kukurūzas laukiem radīja gleznainu, gandrīz vai nereālistiksu iespaidu par kādu ārpuszemes dimenisju, kur braucošie bija nokļuvuši.
Brīdi braucot par ceļu, mašīna strauji pagriezās un paātrināja ātrumu.Nu pa logu bija redzams tikai zaļi-dzeltens jūklis taču tas nebija īpaši ilgi-drīz mašīna samazināja gaitu un beigu beigās pat apstājās.

GALAPUNKTS! - ar pompu paziņoja mašīnu šoferi, izlaižot savus pasažierus.
Izejot no mašīnas , projekta dalībnieku skatam atklājās maza viesnīca , kas ieturēta īstas lauku mājas stilā.Logos bija pamanāmi cilvēki kas runājās, un augšstāvā caur logu vilka vadus skaņu iekārtām.Viss tika gatavots viņu ierašanās brīdim, kas , laikam jau, bija pārāk ātrs.

Vai, jūs jau tik agri! - Ārā izsteidzās sieviete, aptuveni 35 gadus veca brunete ar perfektu smaidu. - Nu labi, nāciet nu iekšā.Jūsu somas gan uzreiz tika aizgādātas uz pasākuma vietu, taču mums ir ļoti plašs tērpu klāsts šim vakaram - teiksim tā, dāvana no projekta veidotājiem.Nāciet iekšā, es jums visu izrādīšu.

[Moriartijs]

Esam klāt, viņš neteica un izkāpa no mašīnas. Oho - sagaidīšanas komiteja, Milo iesmējās un devās pie cilvēkiem.

Censdamies neizrādīt apjukumu Milo pasmaidīja sievietes virzienā un pamāja.

Ballīte, ta ballīte, bet vieta kolosāla - tāda klusa, neviens jūdzēm tālu neko nedzirdēs vai ne? Mēs nevienam te netraucēsim ar troksni? viņš pajautāja tur stāvošajiem.

[washulis]

Starp strādniekiem, kas visu laiku kaut ko darīja, kaut kur netālu stāvēja sieviete ar īsem, rudiem matiem un likās ka viņa guļ. Stāvot kājās. Bet tā nebija. Viņa bija visnotaļ nomodā, bet izksatījās, kā pusaizmogusi. Un tā vienmēr...

Sieviete bija ģērbusies ne visai kliedzošā kostīmā, olīvju zaļā krāsā. Uz pleca karājās liela pleca soma. Sieviete bija to tik sieči satvērusi, ka pat ar knaiblēm viņu no tās nevarētu atraut.

Labdien. Viņa klusi noteica. Jūs arī pieteicāties šim projektam?

Šo rakstu rediģēja washulis: 24.11.2008 22:48

[Hworang666]

Bleiks no smiekliem gandrīz aizrijās ar konfektēm. Tu izmeti Iphone, bet atrādi Ipod... Neesmu mehāniķis, bet man šķiet, ka viņi ar funkcijām mazliet atšķirās... Pēc tam klusēdams un laiku pa laikam pie sevis pasmējies, viņš izbaudīja ceļojuma garlaicīgumu. Ar māsu negribējās pat runāt, jo pastāvēja iespēja, ka tas viņu tikai vairāk nokaitinātu. Kad viņi beidzot bija galā, viņš ar skatu pavadīja Milo. Simpātisks puisis, tikai apdomas nekādas... Māris pie sevis nosmējās. Tad atgūlies pa visiem aizmugurējiem krēsliem viņš palūkojās uz māsu un noteica: lec vien ārā pirmā, saulīt! Nav ne mazākās vēlmes norauties no aizmugures.. Turklāt, šādi es tevi neievēršu durvīs. Abpusējs izdevīgums...

[Moriartijs]

Nosmējies par Bleika komentāru Milo viņam atbildēja - Neņem vērā, man ir caurumi atmiņā.



Piegājis pie rudamates kura nevēlējās šķirties no savas somas un teica, Jā, esam no tā paša projekta. Laikam, varbūt. Man šķiet, viņš nomurmulēja vairs neko nesaprazdams.

Un kā jums iet? viņš vēlreiz pievērsās rudmatei, Mani sauc Milo.