Izdzīvošanas Instinkts, [GM][PZP] Opcijas

[Semijs]

Dumpinieki



-Celies augšā, gulēt varēsi naktī, nevis tad, kad braucam cauri bīstamai zonai.-

Mārtiņu iedunkāja šoferis. Viņš jau paspēja pirmajās piecās minūtēs aizmigt, kad konvojs brauca uz dumpinieku nometni, iepriekš viņi visi atradās pilsētā, kas vēl knapi turējās kopā. Kā jau vienmēr, dumpinieki devās uz tuvākajiem ciematiem un pilsētām, lai savāktu jaunus rekrūšus, ieročus, medicīnu un pārtiku, - viss svarīgais, lai varētu izdzīvot briesmīgajos apstākļos.

Mārtiņš sēdēja tādā kā diezgan pārveidotā žigulī, kas brauca pa priekšu konvojam, kas sastāvēja no trīs kamaziem. Mārtiņa žigulim pietrūka pasažiera durvis, respektīvi, viņam sānos nebija durvis. Sēdvietas bija tikai diviem cilvēkiem, - priekšā, bet aizmugure bija uztaisīta kā jebkurai pick-up mašīnai, kur bija uzmontēts krievu PK smagais automāts. Protams, aizmugurē bija cilvēks, kas bija atbildīgs par automātu un konvoja drošību. Radio nebija, bet bija kasetnieks, kur skanēja Rammstein.

Apkārtne bija diezgan drūma, bija pēcpusdiena un saule jau rietēja, apkārt bija viens vienīgi liels purvs, kuram pa vidu bija gruntēts ceļš, visur kur bija redzami visādi krāmi, kas mētājās purvos, šur tur kāds līķis lēnām slīka iekšā, tālumā skanēja dīvaini kaucieni, viss bija kā ierasts.



Aiz žiguļa brauca trīs kamazi, pa vidu, blakus šoferim sēdēja Johans, viņi abi bija atbildīgi par pārtiku un medicīnu, kas bija iekrauti iekšā. Abiem kūpēja lētas cigaretes un viņi diezgan dziļi diskutēja par to, kāda varētu būt labāka dzīve purvos.



Pārējos divos kamazos sēdēja jauniesauktie un pēdējā atradās Eliss, kurš sēdēja pa vidu, viņš bija atbildīgs par jauniesauktajiem, un pagaidām viņam tas ļoti labi sanāca. Dūmi kūpēja, šņabis gāja visiem lejā pa rīkli, lai radiācija tik ļoti nebojātu dzīvi, galā kādam bija līdzi brīnumainā kārtā izdzīvojusi akustiskā ģitāra, viņu jau starp visiem iesauca par Dziedātāju. Ne velti viņam bija dota tāda iesauka, jo Dziedātājs bija uzdevumu augstumos, - gan labi spēlēja, gan dziedāja. Viss šķita mierīgi un patīkami, kāds no jauniesauktajiem, kas spēlēja durakus ar Elisu, ievaicājās.

-Tu jau ilgi šeit dzīvo?-



Džena kopā ar citiem sešiem dumpiniekiem atradās kādus piecus kilometrus prom no bāzes, lai sagaidītu jauniņos, respektīvi, viņi bija desmit kilometrus prom no konvojas.

Tur kur Džena atradās, bija izveidots tāds kā mazs štābs, pie kādas vecas autobusu pieturas ar visu nojumi, kas bija tīri no betona, pusapļa veidā bija salikti smilšu maisi, lai būtu kur patverties katram gadījumam. Bija vēl drošā vietā nolikta vaļēja muca ar svaigu ūdeni, lai varētu padzerties. Kāds no dumpiniekiem ik pa brīdim piegāja pie mucas, lai padzertos, bet citi trīs bija iekārtojušies pie kāda improvizēta galdiņa un ar kārtīm uz galda. Zobos kūpēja cigaretes un pie galda stāvēja kaste ar alus pudelēm, kura lēnām palika aizvien tukšāka un tukšāka. Džena bija vienīgā sieviete uz doto mirkli starp visiem dumpiniekiem un viņa kopā ar pārējiem trim dumpiniekiem sirsnīgi smējās par anekdotēm, ko stāstīja viens otram.



Civilie

(IMG:http://i226.photobucket.com/albums/dd89/storyteller_/ii8.jpg)


Reičelas diena nebija no tām labākajām. Noskrandušajā un teju vai drupu kaudzei līdzīgajā pilsētā visu laiku līņāja un tajos graustos, kuros bija spiesti mitināties paglābties no aukstuma un nejaukajiem laikapstākļiem diez ko labi nevarēja. Turklāt iedomīgais politiķis, pie kura sieviete strādāja, bija izsaucis Reičelu uz steidzīgām pārrunām, tādēļ nācās nesties uz turieni pa galvu pa kaklu. Cauri gruvešu un neapmierinātu ļautiņu pilnai pilsētai, tās šaurajām ieliņām un bīstamajiem nostūriem.



Arī brāļiem Mareo un Rai diena nebija no tām veiksmīgākajām. Kaut vai tādēļ, ka ar pārtiku bija pašvaki, iemainīt gluži nebija ko un mafijas dūzis, kurš kā par brīnumu bija izdzīvojis visas likstas, pagaidām vēl atteicās palīdzēt Mareo ar apgādāšanas lietām. Paskaidrojumus viņš nesniedza un lielākoties runāja ar cilvēkiem, kurus uzskatīja par augstākiem nekā Mareo.

Turklāt vajadzēja atrast arī izturīgāku vietu, kur apmesties. Tas vairāk vai mazāk nu bija atstāts Rai pārziņā, jo ēka, kurā viņi bija apmetušies šobrīd turējās vien uz godavārda.

Kāda ģimene, kura bija šo to pārdzīvojusi ar abiem brāļiem aicināja viņus pie sevis. Tie gāja nedaudz labāk, lai gan ģimene bija diezgan kupla, tomēr viņiem bija paveicies par mitekli atrast diezgan labi saglabājušos gateri.



Marks ar pāris draugiem nodarbojās ar milicijas ēkas nostiprināšanu un arī pašas milicijas autoritātes nostiprināšanu ielās.

Ēka bija paliela, tomēr no tās kārtīgi bija saglabājusies tikai puse, otra bija papostīta daudzo uzbrukumu laikā. Ik pa laikam pie viņa vai viņa biedriem vērsās kāds izmisis iedzīvotājs, jo šajos laikos jau ikkatram vajadzēja palīdzību un atbalstu dažādos jautājumos. Bija vajadzīgi cilvēki, kuri uzņemtos iznest visu pārējo likstu smagumu.

Turklāt... vajadzēja dibināt kontaktus arī ar jaunajiem politiskajiem spēkiem, kuri veidojās par spīti gruvešiem un izmisumam.

[Semijs]

Dumpinieki:

Pretinieks ar mačeti turpināja skriet pretī Elisam...

Mārtiņa šāvieni tvēra kādus trīs cilvēkus, - pretinieku skaits bija krietni samazinājies, jo jauniesauktie cīnījās no visas sirds, protams, jauniesaukto skaits vairs nebija tik liels, kā visi to būtu vēlējušies. Netālu no Mārtiņa piesteidzās kāds puisis, kuram bija līdzi liels krājums medikamentu un viņš sāka ņemties ap jaunieša kaklu, kas gulēja zemē.
-Labs veids... k-kā.. kā nosvinēt 15 gadu jubileju..-
Mediķis uzlika roku uz mutes, ar zīmi, lai puisis mazāku runāt un cīnījās par viņa dzīvību. Pretinieki sāka jau pamazām atkāpties, ik pa mirklim piestājot, lai izšautu kādu lodi, - drīz vien vairāki bija izmetuši dūmu granātas, lai piesegtu savas muguras.

Johana trīs raidītie šāvieni sašāva kādu pretinieku kājā, mugurā un rokā, kad tas jau grasījās mukt. Pretinieks nogāzās zemē un vēl mocīdamies, ieelpoja pēdējo gaisu, kas gāja cauri viņa asiņojošām plaušām. Tā kā es GM sapratu, ka Johans skrēja virsū pretiniekam ar mačeti, tad viņam vēl bija smuka distance ko skriet.

Nepagāja arī mirklis, kad diezgan lielā ātrumā steidzās mocis ar blakusvāģi, no kura kāds dumpinieks ar smago automātu palielināja pretinieku līķu kaudzes. Mocis diezgan asi nobremzēja pie karavanās. Vadītājs nokā```` no moča, turēdams pistoli rokās, sāka staigāt apkārt un nopētīt visus, kas vēl ir dzīvi un, kas mocījās. Pāris gadījumiem, kurus vairs nevarēja glābt, viņš sašāva.
Paskatījies apkārt, dumpinieks nopētija visus un uzsauca.
-No manas labās puses divās rindās stāties!-

GM1.

Neskatoties uz to, ka tā bija skabarga, viņa nepatīkami asiņoja un dumpinieks, kas bija blakām Dženai, uzstājošā tonī turpināja.
-Nu parādi man, neizskatās diez ko labi.-
Pretinieki jau bija pazuduši no horizonta un drīz vien piebrauca sašauts kamazs, kas piestājis pie kontrolpunkta, atvēra durvis, kuras nokrita. Šoferis izlēca laukā no kamaza un izbraucis ar roku cauri matiem, elsodams teica.
-Velns! Tur bija īsta elle, es skatos, ka Jums ar nav gājis diezko labi.-

GM2.

-Marks Kinseljs būtu es jaunkundz.-
Marks iejaucās sarunā un piegājis klāt abiem, uzlūkoja Hansu.
-Hanss! Es zvēru pie dieva, ja tu tagad savu norvēģu pēcpusi neaizvaksi prom no šejienes, ar Svenu ar pārējiem, tu varēsi iet metro stacijas attīrīt no tiem mutantētajiem kropļiem.-
Viņš diezgan asi izteicās un satvēris viņu aiz pleca, aizgrūda uz milicijas štāba pusi. Pagriezies pret Reičelu, Marks smaidīdams teica.
-Atvainojos par rupjību, bet šodien nav nervu saudzējoša diena.-

[CityCat]

Tagad Reičela vairs nedomāja, ka kāds viņu tur augšā mīl. Viņa nebija gaidījusi, ka sevis meklēto cilvēku satiks uzreiz šeit. Viņa pat vēl nebija izplānojusi ko vajadzētu runāt un ko nē, bet tagad viss uz ko viņai nāksies paļauties ir sava improvizācija, un Reičelai nepatika paļauties uz to vien. Šādās situācijās viņa mēdza visu salaist galīgā grīstē.
Brīnišķīgi! Reičela uzlika vienu no saviem starojošajiem smaidiem, un centās izskatīties pavisam mierīga, lai gan viņa pati jutās tā, it kā viņas kuņģi rautu krampjos, un sievietei bija šausmīgi jānopūlās, lai neļautu ceļgaliem trīcēt.
Es esmu Reičela Metjūsa, un strādāju es valdībā! Vai jums būtu tagad vai mazliet vēlāk nedaudz laika nelielām pārrunām? Reičela vaicāja. Viņa bija uztraukusies, un tas viņu izbrīnija, jo parasti viņa nekad neuztraucās. No uztraukuma viņai mazliet reiba galva, tomēr viņa to nekādi neizrādīja, un centās būt visai lietišķa.
Un kas šodien ir noticis tāds, ka jūsu nervi netiek saudzēti? tīrākās ziņkāres jautājums.

[Semijs]

-Man nav diez ko daudz laika nav, bet Jūs varat mani pasekot kādu gabalu līdz būvlaukumam, kas ir kādus 7 km prom no šejienes, protams, Jums vajadzēs ātrāk griezties prom.. ā, atvainojos, - prieks iepazīties Reičela.-
Marks pats nedaudz tramīgi atbildēja un neskatoties uz to, ka Reičela nebija pasniegusi roku, viņš to paspieda.
-Daudz darāmā, ugunsgrēks, jāiet sameklēt bērnu, kas kaut kur būvlaukumā ieklīda.. sviests.-

[Hworang666]

Mārtiņš iesmējās: nešaubos, ka šādas svinības sirdī paliks visilgāk... Kā nekā... iztērējis vēl 3 lodes bara virzienā viņš turpināja, kuram gan, civilajam, prātā ienāktu uzspēlēt kariņus ar īstiem ieročiem un reāliem pretiniekiem? Palūkojies uz sašauto biedru, puisis turpināja: kā viņam ir? Būs dzīvotājs? Tad parādoties motociklistam viņš sāka ložņāt uz galvenā pusi un ieņemt priekšējo no abām rindām.

[Malduguns]

Civilie

Mareo, Rai

Arī sieviete, kuru viņas bērni sauca nevis par mammu, bet gan par Rasu, apsēdās pie galda, iepretim puišiem.
-Labu apetīti visiem,-viņa uzmundrinoši pasmaidīja un salēja katram zupu visai deformētos, bet tīros traukos.
Kņada nedaudz atsākās, bet pierima. Meitene, kura sēdēja blakus brāļiem, mazlietpašķielēja uz viņu pusi, bet turpināja ēst mēmā lepnībā. Varēja redzēt, ka kautrīgā pelīte viņa nav, bet cīnītāja gan noteikti.

Ringla

Meitenes soļi aizčabēja pa tukšo ielu, liekot apkārt uzvirmot vientulības sajūtai. Te neviena nebija. Pat dzīvnieki šo vietu bija pametuši, atstājot vietu kapa klusumam.

Reičela, Marks

Hanss kaut ko pie sevis nomurmināja un nozuda. Pēc brīža viņš atkal bija klāt.
-Likvidēts bez mūsu palīdzības,-tad bija domāts par ugunsgrēku.

Džena

Dženeta uzšņāca blakus esošajam dumpiniekam kaut ko ne īpaši sakarīgu, lai tikai paliktu pie sava un neraugoties uz to, ka labajai acij bija pagrūti redzēt asiņu dēļ, viņa nezin no kurienes izvilka savu planšeti.
-Un kā ar jauniņajiem?-meitene vaicāja, atbaucējam.

[Seratna]

[ooc: man palika ļoti ļoti garlaicīgi, sūtiet Bāskervilu suni, lai apēd mani, ja nepatīk. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Ringla gāja un gāja un gāja un gāja un gāja un gāja un gāja un gāja un gāja un gāja un tad vēl mazdrusciņ pagāja. Tad metās skriešus, ilgi ilgi viņa skrēja, kamēr pakrūtē neiemetās dursteklis un vairs nebija spēka elpot, tad Ringla nedaudz parāpoja, jo vēlreiz bija izgāzusi savu somas saturu uz zemes. Un tad jau elpa bija normalizējusies un viņa atkal skrēja, no šiem vientuļajiem namiem bija ļoti ļoti ļoti bail. Gluži tāpat kā no nevientuļiem namiem. Te gan nevientuļu namu nekur nemanīja.

Tātad Ringla atkal skrēja un skrēja un skrēja un skrēja. Un atdūrās tieši pret kādu apdzīvotu gateri. Dīvaini, ka tik pamestā vietā bija pamests gateris. Nu ne gluži pamests, tur spīdēja gaisma un gaisā virmoja balandu zupas smarža. Pirmajā brīdī Ringlai pat šķita, ka tas nolādētais smukbalsītis viņai seko, tomēr viņa labi apzinājās, ka smukbalsītim būtu bijis jābūt ļoti veiklam, lai nonāktu šiten reizē ar viņu.

Ja reiz tur bija iedzīvotāji un balandu zupa, darbiņš Ringlai garantēts. Ringla izvilka no somas skrandainus svārkus, ko uzrāva pa virsu biksēm, apvija ap roku locītavām desmitiem grabošu sprādžu, tikpat daudz sprādzes tika apliktas ap kāju pirmspēdas kauliņiem, ap pleciem apsviests milzīgais lakats, brūnie mati izlaisti un vēl sabužināti, lūpas noķellētas ar koši sārtu lūpukrāsu, aiz jostas aizbāztas kāršu kavas un pārējie visi krājumi rūpīgi ielikti atpakaļ somā.

Ringla iegāja gaterī,, uzmeklēja telpu, kur atradās cilvēki un laida vaļā savu sakāmo Labs vakars, labie ļaudis, šai pārmaiņu laikā, ai ai, ko redzu..ai ai..kādi labi cilvēki, kādas gaišas čakras, cik skaidras auras, tik reti tādus gadās redzēt, ai ai ai..un kādas jums gaļīgas cūkas priekšā nāks, ai ai ai.. meitene virpuļoja pa telpu, katram uzsisdama ar plaukstu pa plecu un dažiem arī saķerot plaukstu un pēc rūpīgas tās izpētes uzsmaidot izredzētajam ai, ai ai..cik jums būs laimīga dzīve, ai ai ai..tik daudz gaišu cilvēku..

Visbeidzot dziļš kniksis tika veltīts mājas saimniecei. Saimniecīt, jums pazīlēt? Varbūt meitai interesē, kad pie vīra tiks.. Vai dēliem, kāds liktenis tiem priekšā? Ringla smaidīja un grozījās un smaidīja, pārsistais deguns bija notīrīts un varētu pat teikt, ka meitene izskatījās ļoti ļoti piemīlīga un jauka.

[Logan]

OCC: Now this is fun. ;D


- Aregato... Paldies! Rai uzsmaidīja namamātei un ar prieku ķērās klāt zupai. Tā bija silta un garšīga. Rai jutās mazliet neērti, viņš ēda kopā ar gandrīz nepazīstamiem cilvēkiem, ēda viņu ēdienu un nevarēja pateikt neko vairāk kā "paldies". Mēmā klusumā viņš lēni ēda zupu, gaidot, kad kāds sāks runāt.

Pavisam negaidīti uzradās čigānu meitene, viņa velti laiku netērēja. Un, redzot, ka meitene tiešām ir tikai skuķis, kas cer te nopelnīt, Rai atlaida plaukstu no katanas gala. Kauties ar to viņš vēl lāga neprata, bet uzmanīgam bija jābūt. Meitene virpuļoja uz riņķi, un tagad, kad puse zupas šķīvja bija vēderā, viņai izdevās panākt, ka Rai viņas ir mazliet žēl. Baidoties, ka saimniece aizdzīs meiteni, pirms tā dabūs kaut paošņāt zupu vai kādu grabuli, Rai paziņoja: - Pazīlē man. Es atdošu tev savu zupu.

Tāds nu viņš bija. Sirds juta līdzi ikvienam, kam bija grūti. Un zupa šais laikos bija vesela bagātība.

[Seratna]

Mazā čigāniete jau grasījās satvert saimnieces roku, lai tajā atklātu likteņa noslēpumus un to, cik tieši gaļīgas cūkas saimniecei būs, kad kāds tumšmatis (visticamāk kāds no šīs ģimenes dēliem), glīts kā pats elle un ar tādiem makaniem dzelzs stieņiem pie sāniem, kas noteikti bija iemaināmi pret kārtīgu cūku bariņu, visi ieroči bija iemaināmi pret cūku bariņu, žēl, ka Ringlai tādu gan nebija, viņas mazais dūcītis diez vai savilktu pat līdz sivēnam. Bet tas viss šobrīd likās nesvarīgi, jo puiša piedāvātā zupa gluži kā balzams lija meitenes dvēselē. Nu vēl gluži nelija, bet Ringlai jau nav jāsaka divreiz. Drīz jau viņa bija atvirpuļojusi pie puiša, izvilkusi ermoņikas, ar aci piemiegusi mazākajiem bērniem, kas (cerams) aizrautīgi lūkojās izrādē un uzsmaidījusi jaukajam puisim, viņa gluži kā daudzus vakarus, daudzos namos, pagrabos, šķūņos, teltīs, būdiņās un pilīs bija darījusi, uzsāka savu priekšnesumu.

Priekšnesums bija daļa no visa pasākuma. Par pliku tev būs desmit gaļīgas cūkas neviens ēst nedeva. Un Ringlai kārojās ēst. Pašas konservus viņa labprāt pataupītu.

Ermoņikas iesāka spēlēt meldiju no kādas vecumvecas dziesmas. Na na na na nā nā nā..

Iebāzusi ermoņikas aiz jostas Ringla aprocēm žvadzot un pašai lokoties līdzi meldijai, savā simpātiskajā balsī iesāka dziedāt.
Kungs, dod roku, zīlēšu, taisnību tev vēstīšu, es par vienu šķīvīti līgavu tev pieburšu, jaunu smuku bagātu, tikumīgu jumpravu, rai..rai rai.. piemiegusi puisim ar aci, viņa noglauda savu svārku malu un aizvirpuļoja atkal dīvainā dejā, kas meta ēnas uz sienām gluži kā liesmu mēles Bet par diviem konserviem kaujas laimi dāvāšu, visiem bargiem kautiņiem dzīvs tu cauri iziesi, rai, rai rai.. Musketes tev garām šauc, zobens citus vīrus kaus, rai..rai.

Pēdējais dziesmas pantiņš bija veltīts mazākajiem bērniem, kam Ringla silti uzsmaidīja un stāstīja pasaku, gluži tāpat kā kādreiz bija darījusi viņas māte un viņas vecmāmiņa: Bet par jauniem apaviem noburšu es karali, viņš tev lielu godu dos, tevi savā vietā cels, rai.. rai.. rai.. Princesi par sievu dos, karalisti nežēlos, rai.. rai.. rai..

Uzvirpuļojusi pēdējā dejas virpulī, meitene veikli izvilka Taro kārtis, kas bija aizbāztas aiz jostas, veikli nogaršoja zupu no puiša šķīvja, atstājot sarkanu lūpu nospiedumus uz viņa karotes, uzsmaidīja tam un pastiepusi kāršu vēdekli pretim, noteica Izvelc!

[Logan]

Čigānu meitene prata savu darbu. Atlika viņai nospēlēt pāris notis uz savāda mūzikas instrumenta, nožvadzināt aproces, kas spīdēja pat gaterī un padziedāt, kad Rai jau bija apburts. Nepietika, ka meitene dziedāja lieliski, viņa zināja Rai vārdu! Žoklis jau nu gluži viņam neatkārās, tomēr acis iepletās un sekoja katrai čigānietes kustībai. Muļķīgi, bet āis laikos meitenes nedziedāja un nedancoja, visas kā vienas - izdzīvojušās - cīnījās ar zobiem un nagiem, viņas bija skarbas un atturīgas. Sirds sila, vērojot mazo izrādi.

Kārtij Rai uzmeta īsu skatienu, viņš tāpat nesaprata ne velna no tām. Viņš nekad nebija ne zīlējis, ne redzējis kādu zīlējam. Gribējās dzirdēt, ko meitene teiks par lauvu un eņģeli, kas gozējās uz papīrīša. Tas, ka turpat bija brālis un ģimene, kas uzņēmusi viņus gaterī, bija aizmirsies. Aizmirsās arī tas, ka nav ne naudas, ne kā cita, par ko samaksāt meitenei. Aizmirsās viss. Bija tikai meitene un kārtis.

[Seratna]

Meitene pabīdīja Rai bļodiņu tālāk, tiesa uz savu pusi, tā lai neviens neiedomātos še iegūt papildporciju. Izņēmusi Rai kārti tam no rokām, viņa nolika to placīša vidū un ap to krusta veidā izkārtoja vēl četras nejauši izvēlētas kārtis.

Redzi, puisi, te vidū, Ringla iebakstīja ar pirkstu kārtij ar lauvu un eņģeli, ir tava kārts, bet šīs, meitene norādīja četrām kārtīm, ko pati bija pielikusi, ir tava liktens piespēlētie dzīves pagriezieni.

Satvērusi puiša plaukstu, viņa skatījās viņam acīs un izgudrēm stāstīja to, ko parasti stāstīja viņas vecmāmiņa, tiesa ik pa laikam pielikdama savus skaidrojumus klāt, kā jau kārtīgai zīlniecei pienākas, Tavai dzīvei piemīt spēks, kas vēl snauž, bet drīz modīsies un tu redzēsi kā spēks celsies gluži kā lauva. Bet tas ir labs spēks, to norāda eņģelis, kas sargā lauvu. Tavs spēks nav ļauns, tas nav ass un nav varmācīgs, tas ir gluži kā liels vilnis, mierīgs un tomēr spēcīgs, arī tavs mīlas spēks ir tāds — patiess un spēcīgs, bet tagad par liktens piespēlēto, meitene atlaida puiša plaukstu un pacēla krusta augšgalē esošo kārti Mēness ir laba kārts, tas ir labi, ka tā ir tava liktens labā puse, mēness rāda, ka tavam liktenim labpatiktu, ja tu ietu uz priekšu izmantojot darbu un rokas, audzētu cūkas, sētu miežus un strādātu, tas ir spēks, ko liktenis tev piespēlē, atceries to, meitene zīmīga pacēla rādītājpirkstu, lai atzīmētu, ka šis ir būtisks brīdis.

Savukārt imperators krusta apakšā apzīmē, ka tev jāizvairās no saķeršanās ar varas iestādēm un cilvēkiem ar ieročiem, tad viss būs labi. Kārtis pa labi un kreisi nozīmē lietas, kam būs nozīme tavā dzīvē, bet kas nav galvenās. Laika rats un āksts. Laika rats kreisajā pusē norāda to, ka kādā izšķirošā brīdī tavā dzīvē liela nozīme būs veiksmīgam gadījumam, tev ļoti veiksies vai nu iegādājot gaļīgas cūkas vai atrodot sev līgaviņu, tavi vecāki, žigls skatiens uz nama saimniekiem, var priecāties par to, ka liktenis dēlam veiksmi sola. Savukārt āksts vēsta vien to, ka tev priekšā jauns ceļojums, skatīsi tāltālas vietas, brīnišķīgas lietas, iekrāsi brangus krājumus un kļūsi turīgs vīrs, puis!

Ringlai gan nepalika nepamanīta rasu atšķirība saimniekiem un viņu dēlam, bet mūsdienās, kad tik daudzi bija atstāti vieni, ģimenes turējās kopā un neatstāja nabaga bāreņus mētājamies uz ceļa, jo zināja, ka pēc tiem diez vai kāds nāks.
Tā lūk puis, Ringla savāca kārtis Dievi ir tev labvēlīgi, tevi gaida liela veiksme un liels ceļojums, strādā cītīgi un paļaujies uz savu spēku, tas vienmēr ir tevis nevis liktens radīts. To tu vari kontrolēt. To teikdama Ringla jau bija izbrīvējusi sev vietu uz sola starp abiem brāļiem, kā viņai tas izdevās, paliek mistika. Izbrīvējusi sev vietu, viņa pievilka sev klāt zupas šķīvi un nodūra galvu pateicības lūgsnā visiem dieviem, kas vien tai ienāca prātā. Nekad nevarēja zināt kurus dievus pielūdz mājas siamnieki, tāpēc Ringla vienkārši tos pielūdza ļoti klusiņām, nebilstot ne vārda. Pēc klusuma brīža meitene paķēra karoti un sāka kāri locīt iekšā zupu. Tīkams siltums ieplūda dzīslās.

[CityCat]

Septiņi? Es droši vien pārklausījos! Reičela prātoja, lai gan viņa bija pilnīgi pārliecināta, ka dzirdēja "septiņi". Maz stresiņš atkal pārņēma sievieti. Un kad vēl vīrietis paspieda viņas roku, kaut gad viņa to nebija pasniegusi, viņai iekšēji nokaunējās. Viņš droši vien domā, ka esmu nekulturāra! šādas domas lauzās viņas galvās, bet šis moments bija parlieku svarīgs, lai tagad tādu muļķību dēļ palaistu to garām.
Septiņus kilometrus viņai tik tiešām negribējās iet, bet tas otrs, kas vēl aizvien viesa nelielu neuzticību, sacīja ka tas ugunsgrēks ir apdzēsts.
Lieliski! Ja jau ugunsgrēks nav jādzēš pie vella, vai ta tie nav jādzēš ugunsdzēsējiem, tādi tak man liekas bija vēl!Tad varbūt jums būtu kāds brītiņš starp šo un pazuduša bērna meklēšanu? Reičela vaicāja skatīdamās uz kinsleju ar mazliet, bet tikai mazliet lūdzošu skatienu.
Bet ja tagad jūs esat steicīgs, mēs varētu sarunāt kādu citu reizi! sieviete vēl piebilda. Viņa zināja, ka droši vien izskatās pārāk uzstājīga, bet šis uzdevusm viņai bija jāpaveic vai tur lūzt vai plīst.

[Semijs]

Dumpinieki:

Apkārt varēja just līķu un sēra smaku, kas bija izplatījies vismaz kilometru rādiusā. Visi, kas bija dzīvi palikuši, meta līķus iekšā grāvjos, kas bija ceļmalās un jaunais Mārtiņa glābējs arī sagaidīja tādu likteni. Mediķis darīja visu, ko varēja, lai nostabilizētu jaunieša stāvokli, bet neveiksmīgi. Bija palicis tik viens lietojams kamazs, kur varēja visi jauniesauktie salīst, tik nedaudz saspiesti.
-Mums ir jādodas tālāk, sērot varēsim bāzē, šovakar Jūs visi izklaidēsieties, vien dēļ tā, ka palikāt dzīvi.-
Noteica galvenais dumpinieks, kas bija atbraucis ar moci, viņš pats bija zem frakcijas tā teikt bosa pakāpes ziņā. Visi sāka rāpties kamazā un tas sāka lēnā garā ripot uz priekšu uz bāzi, ar motociklu priekšgalā un līķu kaudzi aizmugurē.

GM1:

Atmetis ar roku, dumpinieks aizvirzījās prom no Dženetas un atradis zaļu segu, pārklāja ar to nošauto Matīsu, kas ar tukšām acīm lūkojās pelēkajās debesīs. Šoferis Dženai īsi pateica, ka pārējie noteikti ir jau ceļā un pats iesēdies kamazā, brauca tālāk uz bāzi, atstājot pārējos kontrolpunktā.
Pārējie palikušie dumpinieki pārbaudīja savu ekipējumu, ieročus un nodarītos postījumus, viens bija arī aizgājis savākt ieročus un lodes no pretiniekiem.
-Nabaga Matīss.. Naivs, jauns, bet puisis ar zelta sirdi viņš nu dien bija.-
Noteica kāds cits dumpinieks, kas bija apsēdies Matīsa līķim blakām uz kādas kastes. Drīz vien uz horizonta varēja redzēt motociklu, aiz kura sekoja bēdīga paskata kamazs.

GM2:

-Brīnišķīgi Hanss, bet atstāj mani tagad lūdzu ar Reičelu divatā, tev šā vai tā nesanāk viņai pielīst, atvaino.-
Tas ko Marks teica Hansam, bija ļauni, bet patiesi. Nepievērsdams vairs uzmanību norvēģim, puisis pievērsās Reičelai un turpināja.
-Nu mēs varam lēnā gaitā paiet kādu gabalu un papļāpāt, bet pēc tam es gan steigšos, ja tāda iespēja Jūs apmierina. Citu variantu diemžēl nav, darbs sauc.-

[CityCat]

Neliels, bet tik tiešām īsts, nevis ar Reičeles aktrises spējām uzlikts, smaids izlauzās uz āru. Tāds vienkārši un patīkams. Tāds, kurš sievietes sejā jau sen nebija manīts, un ja arī tas parādījās, tad tikai retu reizi.
Papļāpāt? Viņš laikam mani pārpratis! Reičela nodomāja. Viņai šubrīd prātā nenāca vienkārši iet pa ielu plecu pie pleca un pļāpāt par muļķīgām lietām, kā piemēram kā būtu, ja būtu? Un visas tās pārējās muļķības. Nē, te ir nopietnāka, daudz nopietnāka lieta.
Bet ja Kinslejs nespēja viņai izbrīvēt citu laiku. Nu nekā, zobus sakosdamai, Reičelai tomēr nācās piekrist šim nolūkam.
Labi. Tas nav gluži tas labākais variants, bet ja savādāk nevar, tad lai jau iet! Reičela noteica. Un es pilnībā jūs saprotu. Darbs, paliek darbs! viņa vēl noteica, zinādama cik daudz laika iegulda savā darbā.

Šo rakstu rediģēja CityCat: 11.11.2008 20:13

[Hworang666]

Mārtiņš nospļāvās. Par vienu kritušo vairāk... Turklāt visu vēl nelāgāku rādīja tas, ka šis bija uzupurējies, lai izglābtu viņa dzīvību... Viņa nožēlojamo dzīvību... Pielecis klāt kamazam, puisis pie tā pieķērās. Būs vien atkal jāvelkas uz zonu... Atņemot dzīvību kādam mutantam, ko moka radiācija, dumpinieks bija iemanījies pārciest zaudējuma sāpes nogalinot. Palūkojis vēl pēdējoreiz uz līķu kaudzi viņš pielieca galvu un noteica: ardievu, nezināmais...

[Malduguns]

Civilie

Mareo, Rai, Ringla

Meitene, kura bija gatera apdzīvotāju vecākā meita dīvaini nolūkojās uz Ringlu, kura vispuļoja visapkārt, tomēr turpināja ēst.
Mājas saimniece lūkojās uz meiteni ar savādu smaidu sejā un pēc mirkļa nolika viņai priekšā atsevišķu zupas trauciņu.
-Vēl tak pietiek,-viņa smaidīdama sacīja.

Reičela, Marks

Hanss kaut ko nobubināja un vilkās abiem astē. Tomēr, septiņi kilometri nebija joka lieta un Markam agrāk vai vēlāk vajadzēs palīgus ar veiklām kājām. Visapkārt bija neliela kņada - cilvēki centās iekārtoties.

Dženeta

Dženeta saviebās, kad mazliet uzrāva uzacis un ar tādu pašu viebšanos atgrieza seju normālā izteiksmē. Asinis plūda mazliet mazāk un meitene ik pa laikam tās noslaucīja ar plaukstas virspusi.
Sameklējusi savu planšeti, uz kuras nu rēgojās msiltis un tumšsārti pleķi, viņa gatavojās sagaidīt ne īpaši jauku rezultātu. Kņada ap Matīsu viņai likās mazliet smeldzīga, tomēr arī labāki vīri bija gājuši bojā.
-Viņam vienkārši nedrīkstēja ļaut cīnīties,-Dženeta sacīja un pārlaida roku pār zēna acīm, lai aizvērtu viņa plakstiņus.

[Seratna]

Viņai bija zupa! Ringla iekšēji gavilēja. Paldies, saimniec, lai jūsu galdā nekad netrūkst ceptu žurku! meitene godbijīgi atbildēja un izēdusi Rai šķīvi, metās virsū saimnieces pasniegtajam. Šķīvja saturs pazuda kā nebijis. Ringla jau dienas divpadsmit bija pārtikusi tikai no konserviem un visādām citādām mistiskām lietām. Kuņģis burtiski dejoja hula-hula deju priekā par silto iepildījumu.

Paēdusi Ringla pievērsās blakus sēdošajam blondīnam un viņam blakus sēdošajai meitenei (saimnieku vecākajai meitai). Cik skaists pāris, ļaujiet jums izzīlēšu! meitene izlīda no sola un sagrāba vispirms Rai brāļa roku.

Tevi gaida gan lieli prieki, gan bēdas. Tomēr tas, no kā tu visvairāk baidies, nepiepildīsies. Tur viss būs labi. vecmāmiņa vienmēr teica tieši tādus vārdus. Cilvēkiem patika.

Nu pienāca kārta meitenei. Saķērusi saimnieku vecākās meitas roku, viņa domīgi tajā ieskatījās. Pārsteigta Ringla konstatēja, ka meitenei patiešām ir savāda dzīves līnija un mēneslīnija.. Tas, ko tu esi uzdomājusi, beigsies labi. Dari tā, kā esi izlēmusi, tu darīsi pareizi. Tavs noslēpums, lai nestāv tev ceļā, viss beigsies labi. Lai ko Ringla arī ar to bija domājusi, viņa to nepaskaidroja. Īstas čigānietes tā nedara.

Paēdusi viņa bija, tagad derēja samangot ko līdznešanai. Ar īpaši lielu sajūsmu viņas priekšnesumus te gan neuzņēma, tomēr Ringla nepadevās.

Uzdevusi meldiju ar ermoņikām, meitene izsita ar papēdīšiem dziesmas ritmu un sāka noslēpumainu un dīvainu deju, kas bija drīzāk lēna un ļoti vijīga.
Man ir dziesmiņa tik viena, mazliet skumja tā, Ringlai pašai tikās šī dziesma. Tādas melanholiskas, smagas zemes skumjas ielija viņā, kad domas atgriezās tais dienās, kad māte tāpat virpuļoja kara ugunskuru priekšā un vecmāmiņa viņu ucināja, stāstīdama stāstus par seniem tautas varoņiem, Sagādās tā nedaudz prieka dienā pelēkā.

Plauksta pārslīdēja pār vecākās meitas plecu un Ringla turpināja savu dziesmu Pastāstīs tā jums par laimi - mānīga ir tā, tomēr daudzi laimi meklē dzīves ikdienā, mums jau nekas cits kā ikdiena un nākotnes sapņi nav atlikuši. Ne pagātne, ne laime, ne miers, ne patiesība, nekā..nekā..tikai viegli gaistošā īslaicīgā laimes sajūta, kas pārņem vērojot čigānietes deju.

Ap zupu ziedojušā puiša kaklu uz brīdi apvijās divas slaikas kaulainas čigānietes rociņas Pastāstīs jums par mīlu - pilnīga ir tā, tomēr rokas ātri atlaidās, lai meitene atkal izliektos un izvītos savā dīvainajā dejā mīlu alkstot daudzi metas viltus atvarā. Tikai tagad meitene bija aptvērusi, ka no sākuma skatītāji bija jāiejūsmina un tad jāraudina, nu viņai uz neko citu necerēt kā to zupas šķīvīti.

Muļķa, muļķa Ringla! viņa pati sevi domās norāja.

[Dvēselīte]

Cilvēkus nenogalina tā pat vien. Cilvēku nenogalina tā pat vien. Cilvēkus nenogalina tā pat vien. Jā, ja to skaita kā mantru gana ilgi, tu tam gandrīz vai spēj noticēt. Viņa dzīvē bija noticis pārāk daudz jeb, precīzāk, pārāk daudzi bija zaudēti, lai nogalināšana nāktu viegli. Tomēr reizēm Mareo sāka šaubīties par to, ka viņa morāle patiešām ir tik stingra, kā viņš iztēlojās.

Čigānmeitēna uzrašanās bija satraucošs un vienlaikus pilnīgi vienaldzīgs atgadījums. Kaitinoši bija tas, ka viņam šādi cilvēki nepatika. Nepatika tas, ko viņi teica, tas, ko darīja un tas, kā viņi to darīja.
Piezīmi par skaisto pāri Mareo vispār laida gar ausīm, tikai nedaudz piešķieba galvu, lai beidzot nopētītu meiteni, kas sēdēja viņam blakus. Bet pieminot to, no kā viņš baidījās visvairāk, Mareo saspringa. Roka, kuru turēja čigānbērns, savilkās dūrē, bet sejas izteiksme no vieglas nepatikas, kas mijās ar ziņkārību, pārtapa tukšā lapā. Īsts samurajs spēj nogalināt visu savu ģimeni, nepamirkšķinot ne aci.
- Tas vai kaut kas piepildīsies, vai nē, ir atkarīgs tikai no tā, cik ātri gaisu šķels mana katana, - to sakot, viņš pret paša gribu uzmeta īsu mirkli brālim, kurš šķita pavisam aizrāvies ar čigānbērna aušošanos. Pareģojumi nepastāv. Tas, ka cilvēki var paredzēt notikumus uz priekšu notiek tikai pateicoties viņu pieredzei. Nekam vairāk.

Mareo koncentrējās uz zupas ēšanu, darīdams to metodiski un saspringti, lai nebūtu jāpievērš uzmanība apkārt notiekošajam.

[Malduguns]

Civilie

Ringla, Mareo, Rai

Mazie bērni priecīgi vērās ķņadā, kuru radīja Ringla. Mājas saimniece vēlīgi smaidīja, tomēr acīs prieku diez ko daudz neredzēja. Redzēja vien žēlumu pret meiteni, kurai nākas ubagot.
-Ceptas žurkas vai neceptas, es nespēju skatīties uz bērnu, kurš ubago,-saimniece sacīja.

Vecākā meita bija vērusies uz Mareo tieši tajā brīdī, kad viņš palūkojās uz meiteni. Viņas pelēkzaļās acis burtiski ieurbās Mareo acīs ar vieglu lepunumu, ziņkārību un interesi. Tomēr drīz vien meitene novērsās un turpināja ēst. Nesteidzīgi, mierīgi. Nepievēršot pārāk lielu uzmanību valdošajai kņadai.

[Semijs]

Dumpinieki:

Kamazs pa bedraino ceļu skaļi kratījās un padarīja braucienu ne tik komfortablu kā iepriekš. Iekšā valdīja kapa klusums, neviens nerunāja, pat arī neuzdrošinājās izteikt kādu komentāru. Tika zaudēti draugi, paziņas un pat radinieki šajā uzbrukumā, - dažiem jauniesauktajiem pār vaigiem tecēja asaras, citi sēdēja un pie sevīm lādēdamies, turēja kādu tuvinieku priekšmetu sažņaugtā dūrē. Radio bija izslēgts, neviens nebilda nevienu vārdu, līdz brīdim, kad šoferis klusā, bet sadzirdamā un skumjā balsī teica.
-Visiem kāpt ārā, laiks uzskaitei!-
Kamaza motors pārstāja rūcēt un visi sāka kāpt laukā, kur jau stāvēja citi dumpinieki, kāds līķis pārklāts ar zaļu segu un meitene, kurai diezgan nepatīkami tecēja asinis pa vaigu.

GM1:

-Pasaulē taisnība nekad nav bijusi un nebūs..-
Noteica dumpinieks, kas bija uzlicis Matīsa ķermenim segu un pārlika to pāri viņa sejai. Aizgriezies, viņš devās pie galda, kur paņēmis sausu lupatu un spirta pudeli, sāka meistarot molotova kokteili.
Džena varēja redzēt, kā no kamaza kāpj ārā jauniesauktie, ar akmens sejām. Daži bija savainoti, dažiem bija histērija, citi vienkārši ar naidpilnu seju uzlūkoja pārējos. Skats nebija pātikamākais un visu to padarīja ļaunāku diezgan ass un straujš smeldziens Dženetas vaigā.
-Visiem vienā rindā, - stāties!-
Uzsauca dumpinieks, kas bija izkā```` no mopēda blakusvāģa un jauniesauktie sāka rosīties, lai nostātos vienā rindā. Piegājis klāt pie Dženas, dumpinieks, vārdā Aleksandrs, stingrā balsī teica.
-Dari, kas jādara Džena un dieva dēļ aizej sameklē mediķi.-
Iekā```` atpakaļ mopēda blakusvāģi, Saša aizbrauca prom.

GM2:

-Citiem tas darbs viegls, citiem nē.-
Marks piebilda un turēdams savu triecienšauteni rokās, sāka soļot normālā gaitā. Nopētījis apkārtni, puisis nopūtās un paskatījies uz Reičelu ievaicājās.
-Tātad... kas Jums uz sirds Reičelas jaunkundz.-
Viņš nezināja, vai Reičela ir precējusies vai nē, bet būdams milicijas pārstāvis, Markam vajadzēja ievērot pieklājības normas pret civilajiem.

[Malduguns]

Dumpinieki

Dženeta vēroja kā visi pamazām kājp ārā. Jauniņie... Tas nekad nebija patīkami, bet nu to visu vēl nepatīkamāku vērsa uzbrukums, kuru viņi bija piedzīvojuši.
Saviebusies no sāpēm labajā sejas pusē viņa veltīja pāris sekundes lamām, tad, atglaudusi šķipsnas no sejas, pievērsās saviem rūpju bērniem.
Skats droši vien arī pašiem jauniņajiem varēja likties mzliet dīvains - smalka, gaišmataina meitene, kura cenšas ignorēt sāpes, kuru izraisa pamatīgs ievainojums sejas labajā pusē ar planšeti un pildspalvu rokā, tajā pašā laikā turot pa tvērienam savu mašīnpistoli. Uz baltās lapas, kura bija uz planšetes ik pa laiciņam uzpilēja kāda asins lāse.
-Pieiešu pie katra pēc kārtas un jums būs jānosauc savs vārds, uzvārds, tautība un vecums,-Dženeta skaļā un skaidrā balsī noteica un uzlūkoja jauniņo rindu.