Šausmu sala, [PZP] Bermudu trijstūris Opcijas

[Lianjuks]

Šausmu sala.

Bermuda trijstūris.

Te nu būs. Cerams, ka nebūšu, ko sajaukusi, vai piemirsusi.
Atvainojos, jau savlaicīgi, par savām visām iespējamajām kļūdām.


Rijoko ( Elony )

Bija bijusi vētra. Nevarēja saprast, kas notika. Laiks likās vienkārši ideāls. Sākumā pūta patīkams ceļa vējš, bet tad iestājās tumsa un bezvējš. Nevarēja saskatīt savu degungalu. Džonka sasvērās. Nogranda pērkons, likās kaut kur nozibam zibens, bet bija tumšs. Gaisma pamazām cerīgi iemirdzējās, kaut kur augstu virs galvas. Apkārt valdīja klusums. Tad tumsai cauri izlauzās izmisīgi kliedzieni, bet Rijoko vēl joprojām neko neredzēja. Kliedzieni pieņēmās spēkā, kuģis valstījās no vieniem un uz otriem sāniem, kā satracināts vērsis. Sāka līt, bet joprojām bija tumšs. Cilvēki meklēja kaut ko, kas derētu, lai noturētu līdzsvaru, bet neko nevarēja atrast. Klājs bija slapjš un neviens nespēja noturēt līdzsvaru. Skanēja plunkšķi, it kā, kartupeļu maisi veltos pāri bortam un birtu ūdenī. tad atskanēja krakšķis. Kliedzieni pieņēmās spēkā, tie bija izmisuma kliedzieni. Nekas nebija redzams. Kuģis sāka strauji grimt.


Mesmers ( Džeroms )

- Džerom! Tu sutinātais jūras gurķi! – portugāliski aurēja kuģa kapteinis.

- Nāc šurp! Tie slaisti man līdz kaklam. Pastāvi pie stūres. Man dažs labs ērms jāpārmāca. - Nokāp`is no komandtiltiņa kapteinis devās uz kambīzi, lai apjautātos kokam, kaut ko, kas labāk palīdzētu ieriebt tiem airētājiem, kas dara neko. Galera slinki peldēja atklātajos ūdeņos, un kapteini tas bija nokaitinājis ne pa jokam. – Iedomājies! Šie skaitoties slimi!


Washulis ( Loranda )

Pirāti pētīgi nopētija Lorandu. meitene pie sieta pie fokmasta ar galvu uz leju viņus uzjautrināja.
– Labi uzvedīsimies? Ja tā, tad laidīsim tevim lejā. – smējās kāds notašķījies un ar rugājiem noaudzis vecis. Pirkstos vīrišķim bija daudz smagu zelta gredzenu, un tā krekls bija pamatīgi saplīsis. Bet viņš tik jaudāja truli smaidīt.

Kuģis rāmi šūpojās. – Nāksi lejā un dosi man vienu bučiņ?

Lorandas biedri bija iesprostoti kuģa tilpnē, bet tādēļ, ka Loranda viņiem patika vislabāk viņai bija vaļa redzēt sauli – žēl, ka tikai ar kājām gaisā. No kambīzes puses skanēja jautri smiekli. Loranda ar iedzērušo ārpus kuģa telpām bija viena.


Semijs ( Raiens )

Jahta bija noenkurojusies netālu no Bahamām. Vismaz tā bija iepriekšējā vakarā.

- Raien! Tu neticēsi! – kāds sāka raustīt Raienu ārā no gultas – bija seši rītā.

- Mūsu enkurs ir pazudis! TAS VĒL NAV VISS! Iedomājies! Mēs jūras vidū esam apzagti! Gandrīz nekas uz jahtas nav palicis! Motors ir izārdīts, it kā pats nelabais būtu tur ārdījies! Stūre nolauzta! Gribi dzirdēt vēl! NEVIENS NEKO NAV REDZĒJISUN PAT NE DZIRDĒJIS! – Raiena degungalā aurēja garš un slaids jauneklis. Zaļām šaudīgām ačtelēm, šauru mutes līniju, un ugunīgi sarkaniem matiem. – Klājs ir tā izpostīts, ka nesaprotu, kā to varēja izdarīt mums nedzirdot! Un vispār kāda velna pēc mēs gājām gulēt! Mēs taču gribējām... – aizelsies jauneklis beidzot aizvērās.


Apaču tuksneša rēgs ( Donkihots )

Viņš atradās milzīgā mucā. Tiešām milzīgā mucā. Galva sāpēja un pēdējais, ko viņš spēja atcerēties bija, tas, ka dabūjis ar airi pa galvu. Bet par to viņš nevarēja būt drošs. Viņš neredzēja uzbrucēju. Muca nepatīkami zvalstīja vīrieti. Viņu uzmodināja kāda savāda skaņa. Kāda salda balss sauca.

- Dokinkot! Dokinhot! – apkārt mucai pletās plašs bezgalīgs ūdens. Saucējs nebija redzams.


Storyteller ( Leanna )

Stjuartes pastaigājās pa lidmašīnu, kā pa skatuves mēli, un tik vienmuļi kladzināja.
- Riekstiņus, dzeramo? – papēžiem klabot stjuarte nozuda pilota kabīnē. Blakus Leannai uz galvas uzmaucis stereo austiņas gulēja kaut kāds japāņi puišelis. Viņš bija iesnaudies, un lidojums vilkās jau bezgalīgi. Pēc mirkļa Leannai paskrēja garām, kāda noraizējusies tukla stjuarte. Blakus atskanēja īdzīga balss, bet no otras puses, kur negulēja japāņu puišelis.

- Māsiņ, es gribu riekstiņus! – dīca rižs puisēns, ar šķelmīgu smaidu.

- Ja nedosi – kliegšu. - Tas patiesībā nebija, kaut kāds puisēns, tas bija Lorijs, bet tuvumā nevienas stjuartes. – Es tiešām kliegšu, Lea! – un zēns atrullēja apakšlūpu, kā uz raudāšanu.


Džezā tikai meitenes ( Melānija )

- Lūdzu, mīļie lidmašīnas pasažieri. – iesāka stjuarte – ja varēja ticēt nozīmītei, viņu sauca Salija. – Mēs esam nomaldījušies no kursa. Tādēļ lidojums ievilksies. - Melānija bija iestūķēta starp dieviem resniem vīreļiem, no kura viens siekalām tekot, nolika galvu uz Melānijas pleca. Stjuarte aizsteidzās uz lidmašīnas aizmuguri.


Džea ( Gvendolna )

Gvena sēdēja mīkstā, ērtā krēslā, un lidojums bija debešķīgs. Lidmašīna šķēla mākoņus, kā kuģītis ūdeni. Pie Gvendolnas pienāca djuarte (stjuarte) un pasniedza viņai mazu kastīti, ko varēja viegli paslēpt plaukstā. Kastīte bija pilna ar dažādām kapsulām, tabletēm, un tad djuarte pasniedza Gvenai glāzi. – Jūsu pusdienas kundze. – lidmašīnas salons bija koši zils, negribīgi pasmaidījusi djuarte devās prom.


(OCC: tās kapsulas ir nākotnes pusdienas, vakariņas un brokastis, normāla ēdiena tik pat kā nav, jo zemes resursi teju izsmelti. Normāls ēdiens aizliegts, atlikušās dabas aizsardzības dēļ. Nepārmetiet. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif) )


Hworang666 ( Valters )

Valters atradās uz milzīga kruīza kuģa. Viņš stāvēja uz klāja, tālumā patīkami čīgāja vijoles. Kaut kas aiz muguras nosprakšķēja un uz kuģa pazuda elektrība. Atskanēja pārsteiguma elsieni, tad atskanēja smiekli. Visi jau bija pieraduši, ka elektrība šodien niķojas. Tā jau bija labu laiku, kopš viņi kuģoja pa Bermudu. Ausīs ielauzās izmisuma sauciens un divi jaunieši pieskrēja pie Valtera.
– Cienījamais, neviens mums netic! Mūsu draugs pārvēlās pār bortu un, un...! Nāciet paskatieties! – abi jaunieši bija par Valteru jaunāki, bet viens bija par viņu augumā plecīgāks un garāks. Abi likās izmisuši. – Mēs nezinām, kā tas notika, ser. Lūdzu, nāciet!


Aiva ( Volfs )

Volfs bija izmircis, no galvas līdz kājām. Viņa ceļi bija iegrimuši glumās zilaļģēs, un degunā sitās sāļā jūras smaka. Netālu mētājās lidmašīnas atliekas – sadragātas un sakusušas. Apkārt pletās sausa un nemīlīga pludmalīte, bet priekšā augsta un kaila klints. Debesīs virmoja kaut kas līdzīgs polārblāzmai. Tikai tā bija tāda indīgi zaļa un spoža, ka acis žilba . Aiz muguras pletās okeāns. Tas likās sastindzis. Apkārtnē valdīja vēl lielāks klusums nekā uz mēness. Tā likās ļoti nemīlīga. Pat viļņus nevarēja dzirdēt. Vienīgi Volfa sirdspuksti bija dzirdami, un skanēja jocīgi. Atmiņā bija kāds desmit minūšu robs. Nebija skaidrs, pa kuru laiku viņš te lāga nokļuvis. Tā vienkārši bija.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 02.04.2008 18:01

[Semijs]

Raiens jau pats gribēja ņemt ābolu, bet ievērodams, ka Deivids paņēma ābolu pirmais, tad puisis izlēma noskatīties, kas notiks. Pēkšņi izlīda divas rokas, kas lika Raienam noraustīties. Nopūties, viņš paņēma gaiši brūno ābolu rokās un nomurmināja.
-Atstāt jau viņu nedrīkst.-
Pagriezies pret Leannu, Raiens viņu aspkāva un iedevis buču uz vaiga, teica.
-Es drīz būšu atpakaļ.-
To pateicis, viņš iekodās ābolā.

Šo rakstu rediģēja Semijs: 30.10.2008 21:46

[Gross]

Deivids bija ļoti satraukts par notiekošo... viss notika zibenīgi, un puisis jau ķēra pēc ieroča, bet tad zemapziņā pavīdēja dma ka tam taču nav jēga, jo šeit nekas nedarbojas pēc fizikas likumiem... nokļuvis karstumā Deivids noliecās pēc iespējas tuvāk zemei lai karstums būtu mazāks nekā augšpusē....

[Lianjuks]

Elony - Washulis - Moriartijs - Semijs - Apaču tuksneša rēgs - Storyteller - Džea - Hworang666 - Aiva - La Keira - Mr. Green. - Kalevale

- Atkal nepareizi. - bēdīgi noteica Temīda un arī Raiena ābols pārvērtās pelnos. No ūdens izšāvās rokas un atkal tas pats - Raiena vairs nebija.


Gross - Semijs ( spēlējat kopā )

Semijs.
Notiek tas pats, kas ar Deividu.

Ūdens bija ledains, viņš redzēja virs galvas attālināmies biedru stāvus, sāka trūkt gaiss.
Nākamajā mirklī Deivids attapās milzīgā karstā un šaurā alā. Slapjās, aukstās drēbes vienā mirklī sakarsa un karstuma dēļ Deivids sāka svīst. Alas abos galos spīdēja spoži sarkana gaisma un no visām pusēm skanēja drūma dziesma. Izklausījās tā it kā dziesmu dziedātu bezgala nomocīti cilvēki. Kaut kur skanēja smiekli.

Nokļuvis alā Raiens redzēja zemē guļam Deividu, viņš mēģināja patverties no karstma.


Gross.

Aiz Deivida muguras no tukša gaisa uzradās Raiens.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 30.10.2008 22:03

[Elony]

Rijoku gribēja pagaidīt, kamēr citi ņems ābolus, bet ienāca prātā, ka tad var izbeigties labie āboli. VIspār tagad viņai bija daudz kas vienalga. Lai kādas spēlītes dievi spēlētu, viņa bija nāves priekšā un viņa sevi parastā veidā izglābt nevarēja.
Tāpēc viņa paņēma zeltaino un tajā iekodās.

[Semijs]

Raienu pārņēma neliela panika, ka nebija gaisa un viss bija ledusauksts, bet, kad viņš parādījās uz salas, viss bija puslīdz labi. Raienam nebija karsti, jo viņš pats pa sevi pārvāldija uguns elementu, tādēļ viņam bija tīri normāli.
-Celies, mēs nevaram te palikt.-
Taču ieklausījies dīvainajās skaņās, Raiens piebilda.
-Varbūt tomēr varam..-

[Gross]

Deivids pagriezis galvu ieraudzīja vēlvienu nelaimīgo...
"He... laikam nebūšu vienīgais... gulies tuvāk zemei... nebūs tik karsts... citādi tu tūlīt izcepsies...."
Deivids uzsauca un pagriezās pret Raienu... bet tad Deivids izbrīnijās.... izskatījās ka jaunpienācējam nemaz nebija karsts...
"Tevi nededzina...?" Deivids izbrīnīts ievaicājās...

Šo rakstu rediģēja Gross: 30.10.2008 22:08

[Kalevale]

Poverpointa vēl nebija īsti atguvusies, kad pie visiem Visuma melnajiem caurumiem, viņai jautāja matu! Labi, ka vēl esmu cilvēka veidolā! viņa nopriecājās, tomēr nebija īsti pārliecināta par to, kādas sekas atstās viņas mata iedošana, jo praktiski tas nemaz nebija viņas mats. Ak, vai nav vienalga? Es tāpat nesaprotu, kas te notiek, viņa tikai nodomāja un pasniedza savu matu, domās atgriezdamās pie kuģa, kurš bija palicis sazin kur.

[Semijs]

-Nē, man ir savs noslēpums..-
Raiens atbildēja mierīgi un viņa roka aizdegās, bet tikpat ātri nodzisa un viņa rokā parādījās ugunsbumba, kuru viņš sāka mētāt, kā tenisa bumbiņu.
-Redzi, es pārvaldu uguni.-
Viņš turpināja un sažņaudzis roku dūrē, nodzēsa uguns bumbu.
-Celies, ejam!-
Puisis palīdzēja Deividam piecelties.

[Hworang666]

Māris nopūtās. Nu jau viss apkārtnotiekošais līdzinājās murgam. Galvā sevi nosodījis par vieglprātīgu attieksmi, viņš reizē ar Rijoko pastiepās pēc ābola, tikai viņš izvēlējās melno. Palūkojies atpakaļ uz pāris pazīstamajām sejām viņš aiztaisīja acis un iekoda tajā.

[Moriartijs]

Kas pie? Džeroms paskaļi nolamājās. Jādomā, un ātri. Tas ka nepaguvu iedot matu ir labi vai slikti? Drīzāk jau slikti, bet ko nu vairs padarīt. Varbūt nomēr nemiršu? Lai gan iespēju šodien ir bijis jau tik daudz, ka vēl vienu nevajadzētu palaist garām.

Erm, Temīda? Kur viņi palika? Džeorms jautāja tieši dievei, jo nekas cits viņa nevarēja būt. Vai tev vēl vajag manu matu?

[Džea]

Šajā pasaulē bija piedzīvots tik daudz, ka Gvena par pazudušajiem vairs īpaši neuztraucās. Gan jau ka vis bija kārtībā. Galu galā, viņa šos cilvēkus nepazina. Taču negribēja nokļūt turpat, kur viņi.
Sem palīdzi izvēlēties īsto.
Gvena nodomāja un izvēlēdamās vienu no augļirm iekodās tajā

[Īvs]

Donkihots piedzīvoja to, kā apkārtējos cilvēkus vienu pēc otra aprij zem ūdens mītošas briesmekļainas rokas. Viņš bija pārāk nobijies, lai teiktu sievišķim, kas kā ļauna pamāte Sniegbaltītes pasakā ar āboļiem galina nost(i) jeb pazudina visus šos lēti ticīgos ļautiņus, lai teiktu, lai tas reiz apstājas. Tāpēc viņš paķēra Deinu un cik vien klusi iespējams, kāpās atpakaļ, tālāk no sievišķa, no tās sātana ābeles un cilvēkiem. Cietais ūdens, kas virmoja zem kājām — Donkihotam viss viens, galvenais, lai ciets pamats, uz kā bēgt, lai arī kāds.

[Malduguns]

Leanna, piešķiebusi galvu, lūkjās uz dīvainā koka auģļiem. Melnais, kuru bija noskatījusi viņa, tika paņemts, tādēļ Leanna izšķīrās par labu sarkanajam.
Noplūkusi to, meitene iekodās ābolā un gaidīja, kas nu notiks.

[Lianjuks]

Elony - Washulis - Moriartijs - Apaču tuksneša rēgs ( par 20 gadiem jaunāks ) - Storyteller - Džea - Hworang666 (pievienojas Semijam un Gross) - Aiva - La Keira - Mr. Green. - Kalevale

Kad Rijoko iekodās savā ābolā, tas arī pārvērtās. Temīda ļauni pasmaidīja.
- Tas viss ir tik vienkārši, bet jūs visi graužat svešus ābolus. Ne velti mūsu ceļi šķīrās. - No ūdens atkal izšāvās rokas, tās sagrāba Rijoko aiz kājām. Ķermeni caurstrāvoja ledeins aukstums un tad rokas atrāvās uz bez Rijoko atgriezās dzelmē. Rijoko galvā atskanēja balss, ko dzirdēt varēja tikai viņa - tā bija Erisas balss.
- Piedod, bet tu mirsi, kad es gribēšu. Lūdzams, pasaki to Temīdai. Viņai zināms, kam šī ziņa patiesībā jānodod. Ak, tu paņēmi Gvenas ābolu.


Pieņēmusi Poverpointas matu, Temīda to iemeta ūdenī, kur tas pazuda.

No ūdens atkal izšāvās pretīgās rokas, tās sagrāba Māri un parāva vīrieti zem ūdens, kas bija ļoti auksts.
Nelikdamies ne zinis par starpgadījumu ar Rijoko Temīda pakratīja pirkstu uz vietu, kur tika stāvējis Māris.
- Man šķiet, ka tu piemirsi man iedot matu. Kā gan tur varēja būt tavs ābols?

Piegājusi pie Gvenas Temīda izrāva no viņas rokām iekosto ābolu.
- Apsēdies uz dīvāna, tu kļūdijies, bet dažu apstākļu dēļ tu esi ārpus kārtas.

Piegājusi pie Džerorma viņa atbildēja.
- Pazemes valstībā. Vari dot savu matu.

Deina paskatījās uz Donkihotu un čukstus teica.
- Labi, tik un tā kāds ir paņēmis manu ābolu, lai kurš tas būtu bijis.
Nākamajā mirklī Deina un Donkihots atdūrās pret klinti. Pēc mirkļa abi sadzirdēja, ka siena runā.
- Gribat bēgt? Es palīdzēšu. Jums jāatbild uz manu jautājumu. Ja atbildēsiet nepareizi - es kliegšu un Temīda jūs ieraudzīs. Ja viņa jūs ieraudzīs - Zevs jūs sacirtīs. Ja atbildēsiet pareizi - palaidīšu. Nevienam par jums nestāstīšu.

Leanna iekodās ābolā, bet nekas slikts nenotika. Pēc būtības nekas nenotika. Tas bija tāpat, kā ēst brokastīs ābolu un zināt, ka sliktākais, kas var draudēt ir aizrīšanās. Ābols bija tāds saldeni skābs un silts. Leanna bija paņēmusi īsto ābolu.
Leannai galvā atskanēja Lorija spurdziens. - Paveicās.


Semijs - Gross - Hworang666


Izrauts cauri aukstajam ūdenim Māris atjēdzās šaurā karstā alā. Kaut kur skanēja nomocītu cilvēku dziesmas un no abiem alas galiem plūda sarkana gaisma. Blakus viņam stāvēja Raiens, kurš palīdzēja piecelties Deividam. Deividu un Māri karstums teju spieda pie zemes.

[Kalevale]

Poverpointa uzmanīgi vēroja, kas notiks tālāk. Šie zems iedzīvotāji gan bija visai jocīgi, te kliedza, te spiedza, te pēkšņi uzradās un prasīja, lai izmētā matus, citi koda, ēda, citi pazuda, Poverpointas pacietībai pamazām pienāca gals, tomēr viņa negribēja izrādīt, ka nav gluži citādāka par pārējiem. Klau, mēs nevaram te fiksi visu lietu nodarīt un tad mesties prom? viņa ierosināja, jo nezināja un nesaprata šo darbību jēgu un bīstamību. Ziniet, man vēl citi darbi darāmi, viņa piebilda piemiedzot ar aci.

[Īvs]

''Jā,'' Donkihots, negaidot, atbildēja klintij. Viņš bija gatavs atbildēt uz to jautājumu, kuru klints sniegs, bēgšanas labā. Ko nu tur domāt par saciršanu, nāve šā vai tā no viņa nenovēršas un seko ik uz soli.

[Lianjuks]

Elony - Washulis - Moriartijs - Apaču tuksneša rēgs ( par 20 gadiem jaunāks ) - Storyteller - Džea - Aiva - La Keira - Mr. Green. - Kalevale

blakus Pverpointai izauga mazs, kails krūmiņā ar vienu vienīgu bumbieru. Norādijusi uz zaļo bumbieru Temīda teica.
- Apēd. Drīz varēsi iet prom kopā ar pārējiem.

Siena jautāja.
- Kā auca gorgonu, kurai galvu nocirta Persejs?
Deina sarauca uzacis. - Esmu kaut kur dzirdējusi.

[Moriartijs]

Ē... nu labi, Džeroms izrāva vienu matu un pasniedza to Temīdai. Lūdzu.

Man āboli negaršo... viņš nodomāja, taču neko neteica. Džeroms tikai cerēja ka netiks pavilkts zem ūdens, atmiņas par Krākenu vēl joprojām bija pietiekami spožas. Un kaut arī jūrnieks, viņš zināja, kad ūdens vēsta par nelaimi.

[Gross]

Deivids nobrīnijās par Raiena spējām... Un tad kad Puisis viņam palīdzēja celtes deivids arī piecēlās, un centās Pierast pie apkārtējās temperaturas..... Cilvēka organisms jau itkā esot spējīgs pielāgoties... tad viņiem pēksņi pievienojās vēlviens...
"Varbūt mums pagaidīt līdz ierodas vissi" Puisis ar satīras izteiksmi balsī noteica...

[Malduguns]

Tad redz kā, Leanna paraustīja plecus un turpināja grauzt sev paredzēto ābolu. Viņai garšoja āboli, lai kādi tie būtu - saldi, skābi, pārgatavojušies vai zaļi. Bet āboliem Leas dzīve būtu neiespējama.