Nakts Sardze: Pravietojums, [GM][PZP] Nakts Sardze - Cīņa pret dumpiniekiem Opcijas

[Elony]

(IMG:http://i205.photobucket.com/albums/bb239/elsarels/CopyofNewWindowsBitmapImage-1-1.jpg)

Šī spēle ir atzīstama Gaismas lietai un nāk par labu cilvēcei.
Nakts Sardze.

Šī spēle ir atzīstama Tumsas lietai un nāk par ļaunu cilvēcei.
Dienas Sardze.

Šī spēle ir pret Līgumu un nāk par postu pamieram un Citādajiem.
Inkvizīcija.

Pirmā daļa.

Citāda pasaule.

Prologs.

Viesnīcas "Metropole" istabene Anna uzkopa tos numurus, kuri bija atstāti pirms pusnakts, lai no rīta tajos varētu iekārtoties jaunie viesi. Kopš aprīļa bija sākusies sezona, kas nozīmēja cenu pieaugumu numuru nolīgšanā, bet ne strādnieku algu palielināšanā.
Istabene gan nežēlojās, jo alga tik un tā bija ievērojama. Ar gumijas cimdiem un plastikāta masiu viņa salasīja atkritumus un sakārtoja gultas. Vienīgi nakts darba problēma bija tāda, ka daži klienti, aizmirsuši par sievām un draudzenēm, iedomājās, ka Rīga kā "Seksa tūrisma galvaspilsēta" nav tikai reklāmas triks, un viesnīcas personālam, attiecīgi jaunām un izskatīgām istabenēm kā Anna, jānodrošina arī citādi pakalpojumi.
Anna gan taču tikai piepelnījās studijām. Viņai bija paveicies, ka bijušais draugs bija šeit iekārtojies par menedžeri... Un ka neatlaida meiteni, kad viņu attiecības pajuka.
Jebkurā gadījumā istabene bija sagatavojusies pieklājīgi un noteikti pasūtīt katru iereibušo britu tūristu trīs mājas tālāk. Lai gan, ja patrāpītos kāds sevišķi smuks un vēl devīgs... Nebūtu jau pirmā reize. Džordžs no Londonas, Frāncs (vai Francis?) no Bonnas, tad vēl tie divi itālieši Roberto un kā to otru...
Anna iedomājās, ka varbūt tieši dēļ tādas attieksmes no viņas un kas zina, arī citām istabenēm, veicināja to seksa tūrisma pilsētas viedokli. Bet vienalga, dzīve Rīgā nebija lēta un viņa ielaidās tikai ar tiem vīriešiem, kas likās smuki.

Tomēr šonakt Annai dīvainā kārtā neviens neuzmācās. Un vispār likās savādi, ka gaiteņos nemana ne vien iemītniekus, bet arī viesnīcas darbiniekus. Tikai augšā uz piekto stāvu gadījās ceļā kāds jauns, izskatīgs vīrietis džinsa biksēs un melnā džemperī, uz kura bija cilvēka atveids un uzraksts Devil May Cry. Viņš likās savāds, jo pat kārtīgi nepaskatījās uz Annu, kas jauno sievieti aizvainoja, un steidzās tālāk pa kāpnēm lejā. Viņi vēl jo vairāk bija žēl, jo vīrietis bija tiešām glīts...

Bet kad viņa tika līdz piektajam stāvam, tad saprata jauno vīrieti, patiesībā drīz vien par viņu aizmirsa. Šeit bija tāda savāda sajūta, kā nekad agrāk. Uzradās nezināmas bailes, likās, ka aiz muguras visu laiku kāds stāv un taisās uzbrukt, bet lai cik bieži un strauji Anna arī atskatītos, tur nekā nebija. Klusums bija neticami izteiksmīgs un neparasts. Bailes sāka pāriet šausmās un ceļi ļodzījās. Bet Anna saņēmās, jo tam visam nebija nekāda pamata. Šī bija viesnīca un te istabās gulēja cilvēki. Nekas slikts nevarēja notikt...

Viņa sāka apkopt numurus, kuri bija norādīti kā tukši, bet nespēja koncentrēties, visu laiku atskatījās un centās neuzgriezt muguru durvīm. Gaismu istabās ieslēdza vēl pirms tajās iegāja, pabāžot roku pa durvīm. Un izslēdz tikai tad, kad pati jau bija ārā. Šeit bija uzkopjami tikai trīs numuri, kas bija labi... Divi bija uzkopti un palika trešais...

Annai bija jāiet garām 56. numuram, un nezināmu iemeslu dēļ to ļoti negribējās. Kas notiks, ja viens numurs paliks nesakopts šonakt? Nekas, nu kam to vajadzēja... vienkārši pagriezties un doties lejā, izmest atkritumu maisu un novilkt cimdus, pārģērbties un prom no viesnīcas... Uz visiem laikiem... Nē, muļķības, viņai bija vajadzīgs šis darbs un kaut kādu savādu baiļu dēļ to nezaudēs... Anna sakopoja spēkus un centās paskriet garām durvīm pēc iespējas ātrāk... bet šī numura durvis bija pavērtas un iekšā iedegta gaisma. Anna centās neskatīties, paskriet garām, bet acis pašas pagriezās un ieraudzīja – cilvēka ķermenis uz grīdas, galva sānis un nedzīvās acis skatījās tieši uz viņu, dedzinot sirdi kā nokaitēti iesmi.

Anna pakrita zemē un skaļi kliedza. Kliedza tā, ka būtu jāsaplīst visiem logu stikliem šajā stāvā un visā ēkā. Bet neviens nenāca, neviens neparādījās, viņa bija viena... viena...

Istabene metās rāpot prom, tad pierausās kājās un skrēja uz kāpnēm, viņa paklupa to vidū un gāzās lejup, sāpīgi sasizdamās un tad ar galvu atsitās pret sienu. Atskanēja nepatīkams krakšķis un tad iestājās tumsa...

Sākums.

Viesnīca „Metropole" atradās uz Aspazijas bulvāra, tomēr piecos no rīta iela vēl bija diezgan tukša. Laternas vēl dega, lai gan zilganā pamale austrumos rādīja, ka mākslīgais apgaismojums nav tik ļoti nepieciešams. Pavasaris bija iestājies un rīti gaišāki sāka palikt agrāk.

Pie ieejas viesnīcā stāvēja trīs stāvi. Viens bija policists zaļā vestē. Otrs bija vampīrs no Dienas Sardzes, vājš un neievērojams, parasti nodarbojās ar to, ko tagad – apsargāšanu. Attiecīgi Nakts Sardzes darbinieki nezināja pat viņa vārdu. Policistam otrā pusē stāvēja Uldis Lapsa, 6. līmeņa gaišais mags, kura pastāvīgā nodarbošanās bija tāda pati kā viņa kolēģim vampīram.

Policists likās nopietns, bet viņa skatiens tāds nedaudz savāds. Bet Citādos, kas gāja uz viesnīcu, uzlūkoja ar cieņu un bez jautājumiem laida iekšā viesnīcā. Acīmredzot, jau bija apstrādāts un viņam abi Citādie sargi iedvesa domas, kuru laist iekšā bez šķēršļiem. Abi Citādie sveicināja kolēģus, kad tie ieradās, bet otru sardžu darbiniekiem tikai klusējot pamāja ar galvu.

[Moriartijs]

Kamēr ekspertīze ieradās, Milo joprojām pārcilāja prātā versijas, vēl pāris neticamas versijas un motīvus.

Mārim viņš teica, Par slepkavas pazīšanu... ja reiz nav nekādu pēdu uz ķermeņa... tas pastiprina aizdomas par personīgu motīvu. Taču, asinis! Nu kā pēc tās paņemt līdzi? Kur vēl asinis varētu būt nonākušas? Ja vien tas nav kaut kāds diži spēcīgs vampīrs... Milo joprojām centās atrisināt dīvano situāciju.

Uz Nerisa komentāru, par inkvizitoru noslēpumiem, Pēdas ir laba lieta, ļoti laba, taču vajag arī motīvu, Tumšais.

[washulis]

Dana nezināja ko iesākt, tādēļ viņa apsēdās aiz muguras Valdim, un pajautāja, Kā iet ar programmu?

Viņa vēroja monitoru kā tur pārvietojās nezināmais tēls - kaut kādas datorspēles varonis. Nu ļoti dīvani. Kāpēc no visām maskēšanās iespējām izvēlēta tieši šī? viņa pajautāja Valdim un Zanei, kas joprojām bija telpā.

[Džea]

Droši vien šis tipiņš ir pārfanojies par datorspēlēm
Zane sacīja Danai un atkal pievērsās ekrānam ik pa laikam iedzerot kafiju. Meitene juta, kā pamazām miegs atkāpjas.
Ei Valdi, vai ir iespējams ar maģijas palīdzību paātrināt elektroierīces, šajā gadījumā datoru?
Zane jautāja puisim palūkodamās uz viņu. Katrā ziņā tas lieti varētu noderēt arī skolā.

[Massacre]

"Lūdzu un, jā, es pagaidīšu." Saule pa to laiku darbojās ap reģistrācijas internetu un dažu minūšu laikā fonā, ne pārāk skaļi, spēlēja AC/DC labāko gabalu izlase, kurus viņa paspēja savākt. Kājas bija kā mājās uzliktas uz galda un pati viņa bija erti atlaidusies krēslā, rakstīdama savus novērojumus par to, kurš no ārā esošajiem, tas ir, tiem kas apgrozījās apkārtnē varētu kaut ko būt redzējis, klausuli iespiedusi starp plecu, gaidot, kas Valdim sakāms.

[Elony]

"Nogalināto...? Nē, nē, es atceros numuru 56. bet nezināju, kas tur iekšā dzīvo un tā seja... " meitene nodrebinājās. "Cik šausmīgi izskatās miris cilvēks... tā nevar būt dabīga nāve... nē, likās, ka viņš ir jauns, bet vienalga, šitā miris ar vaļā acīm... šausmīgi."
Likās, ka Džavna smaida par Annas emocijām, bet tās neaiztika.
Anna pamazām nomierinājās un mierīgāk atbildēja uz tālākajiem Elzas jautājumiem.
Kas ir otrā numurā, nezina, viņas maiņa pēdējās dienas ir naktīs. Otrais numurs, kad viņa to uzkopa pirms dienām četrām, bija tukšs. Bet tur jāskatās grafikā, kura cita varēja uzkopt. Veļu nes lejā pagrabā, kur saliek maisos un tad ved uz veļas mazgātavu. Atkritumus saliek maisos, kurus izmet konteineros viesnīcas aizmugurē.
Džavna paskatījās uz Gaišajām. "Es nokopēju attēlus... vajadzīgos. Man pašai liekas, ka vairāk nekā nav vērts meklēt."
Tad Elzai piezvanija Tolvaiks, jautāja, ko uzzināja.

"Šeit ir kāds bijis, ja Nakts Sardzes darbinieki nav galīgi nekompetenti." Rolands noteica. "Tikai acīmredzami parūpējās, lai neatstātu fiziskas pēdas."
Abi Dižie atkal paskatījās uz Gustavu tā nedaudz savādi.
Pēc tam Tolvaiks pagāja malā un zvanījās pa telefonu. Tas ir, zvanījās viņam un pēc tam Dižais zvanīja citiem.
"Gana spēcīgs nozīmē tikpat spēcīgs kā mēs. Tātad mags ārpus kategorijas. Un tādu nav daudz, gandrīz visi strādā Sardzēs, bet pārējos uzmana. Arī ja parādās kāds jauns Dižais. Ja šeit tāds būtu, viņam būtu jābūt... zem aizsega burvestības... kas nozīmē, ka nevar izmanot maģiju. Redzi, šajā gadījumā tam nav nozīmes, kamēr viņš nav atrasts. Nogalināts Inkvizors nav maģiskā cīņā, vismaz par to nav pēdu. Un cita Dižā klātbūtni nejūtam, tātad - tā šeit nav, tas ir zem aizsega, vai arī ir varenāks par mums. Pagaidām mēs vadāmies pēc pirmajiem diviem variantiem, kas ir visticamākie. Par iespējamībām nerunāsim, jo pats zini, ka iespējams vienmēr ir viss... bet patasti patiesība ir tā, kas ir visvienkāršākā un ticamākā." Rolands smīnēja un nevarēja saprast, vai pēdējie vārdi domāt patiesi, vai nē.

Valdim Tolvaiks atbildēja domīgs.
"Tā āriene liekas tikpat savāda, kā tā datorspēļu varoņa āriene. bet labi, dodies uz biroju un pastrādā tur ar visiem datiem, mēģini tomēr uzlabot tos attēlus. Liekas, ka pa tukšo būs, bet tomēr... ne velti ieraksti nerāda neko. Un pārbaudi arī vārdu... labi, birojā, ja vajag palīdzību, sauc palīgā analītiķus, lai ko tie darītu un kur būtu. Zana pēta pārējos ierakstus? Labi. Tad nekavējies."

Zane šīs dienas ierakstos neredzēja neko interesantu, tikai to, kā mirušas inkviztors ap deviņiem dodas uz restorānu, kur paēd vakariņās pildītu karbonādi ar piedevām un ēd augļu salātus ar putukrējumu.
Bet rīta ierakstos bija ainas, kur atkal sabojājās kamera, kaut kur ap deviņiem reģistratūrā, tad kāpnēs un tad piektajā stāvā. Un pēc tam atkal viss bija normāli.

Neriss paskatījās uz dzīvo inkvizitoru un Gaišo, kas šim klāt sējās, tad pievērsās Milo, ironiski pasmejoties.
"Dižie magi nespēj noteikt motīvu un tu to spēsi? Viss, kas tev pieejams ir nozieguma vieta un līķis, ja spēsi no tā izsecināt motīvu, tad lūdzu. Bet man vajag vairāk." Vilkatis atkāpās no līķa.
"Nav ko tērēt laiku, ja paši neko darīt nezināt, nav ko kavēt citus. Ei, jūs, žandarmi... tfu, nu jūs varat drīt savu darbu." Neriss uzsauca tiesu mediķiem, kas devās iekšā numurā un sāka profesionāli pārbaudīt līķi.
"Varbūt tad arī par asinīm noskaidrosies." viņš nomurmināja.


Reģistratore joprojām ar prieku atbildēja uz visiem Saules jautājumiem, jau uztverot viņu par savas labākās draudzenes un mīļās mātes krustojumu.

[Džea]

Izskatās ka tas kurš bija apmeties numuriņā, kur tagad atrodas štābs, nav vēlējies lai viņu redz. Kā rādās kautkas rada traucējumus kamerām un tās acīmredzot nespēj parādīt šo cilvēku.
Zane secināja vērojot ierakstus. Katru mirkli kad tie sabojājās viņa vienkarsi nogrozīja galvu. Nevar būt, te pavisam noteikti bija iesaistīta maģija, jo skolā neko tādu nemacīja.
Paklau, ar kādiem ieročiem tas Dante tajā datorspēlē cīnījās?
Meitene pajautāja palūkodamās uz Valdi

[Roviela]

Elza uzsmaidīja Annai un vēlreiz noglāstīja viņas roku.
- Tad veseļojies! Vēlreiz paldies, mēs tagad dosimies un pašlaik vairāk netraucēsim. Pateiksim reģistratūrā, ka esiet atguvusies, gan viņi parūpēsies par visu. Uz redzēšanos!

Elza piecēlās un gāja ārā no palātas. Tikusi aiz durvīm viņa uzrunāja Džavnu.
- Meitene vairāk neko nepateiks, man šķiet, vai tu nevarētu uzņemties to daļu par tehniskām iespējām nosūkt līķim pilnīgi visas asinis? Es runāju par līķi, nevis pusdzīvo, kas garu izlaiž pašās beigās.
Pēdējo priekšlikumu viņa nebija pabeigusi, kad piezvanīja Tolvaiks.
- Jā, te Elza. Jā, meitene atguvās, atcerās ka kāpnēs satikusi baltmati, kas nav viņai pievērsis nekādu uzmanību un, vispār, izskatījies kaut kāds nedabīgs. Mati pārlieku nedabīgi balti, seja par gludu, man izsklausījās, vai tāda persona vispār eksistē, vai tā nav ilūzija? Jutusi bailes, kuru avots bijis tajā istabā, kur mums tagad štābs, un zem novērošanas kameras pamanījusi kaut ko līdzīgu vai nu savādam kukainim vai pildspalvai. Es viņai iedvesu domu, ka viņai pienākas apdrošināšana no viesnīcas. Lai tie, kas runā ar administrāciju, piestrādā mazliet, labi? Anna ir strādājusi tikai nakts maiņā, un derētu uzzināt dienas maiņas apkalpotāju domas. Grafiks esot viesnīcā. Nomainītā veļa ir pagrabā. Varbūt var noķert, pirms aizved uz mazgātavu. Maina katru dienu. Atkritumu maisi ir konteineros, un atkal, tos, varbūt nav paspējuši izvest. Tas īsumā viss. Tagad skaidrosim, kā var līķim tehniski nosūkt asinis.

[Sindra]

Labi. Valdis atvienoja sarunu ar Vadītāju un atgriezās pie pirmās līnijas, kur gaidīja Saule
Šefs saka, ka tumšā tipa izskats viņam izsaka tikpat daudz cik datorspēļu varonis. Un šeit man kaut ko pārbaudīt ir grūti. Es savākšu visu interesējošo infu un iešu uz biroju strādāt. Paldies Tev vēlreiz. puisis atvienoja sarunu un palūkojās uz meitenēm. Piegājis pie savas jakas, viņš izvilka tukšo matricu iepakojumu un piesēdās atpakaļ pie datora.
Izslēdza visas programmas, kuras mēģināja novilkt, viņš sāka meklēt failus, kurus vajadzēja pārrakstīt.

Kamēr rakstījās faili, Valdis uzsmaidīja Danai.
Nu nekā te neiet ar programmām. Te ir ļoti lēns internets un es aizmirsu portatīvo mājās un man nav programmu ar kurām strādāt.
Un nē.. es nevaru paātrināt interneta ātrumu ar maģiju. Tiesa gan.. es varu ar enerģiju nobrucināt kāda provaidera tīklu un atstāt kādus cilvēkus bez neta pieslēguma un tādējādi paaugstinātu savu pingu, bet Tev es tādas lietas nemācīšu. viņš pasmaidīja un samainīja diskus.

Dante? Dante cīnās vai nu ar diviem šaujamajiem, vai vienu lielu šaujamo vai ar lielu maģisku zobenu vai demona formā.
Liekas, ka Nero bija līdzīgi... Šaujamie un divrocis. Tik man liekas, ka viņam demona formas nebija. A varbūt bija. Tas bija sen un es īsti neatceros.

Viņš atkal samainīja disku. Hmm...
Puisis noteica un izvilka telefonu un piezvanīja Elzai.
Elza... Klau.. Es te atcerējos... Es nesen aiz gara laika skatījos vienu seriālu un tur bija persona, kura izlikās par vampīru. Viņš bija izgudrojis tādu kā milzīgu šprici, kurai bija divas adatas, kuras it kā atstāja zobu pēdas un caur šīm adatām viņš izsūca špricē asinis no saviem upuriem.
Nu Tu tikai nesmejies par mani, bet.. Valdis izklausījās samulsis un likās, ka viņš pats kautrējās runājot. ... bet varbūt pajautā slimnīcā kādam ārstam vai kas tāds ir reāls. Vienkārši.. man tā uzreiz negribas pieņemt, ka vainīgais ir vampīrs. Nē, nu ja Tev šī doma liekas galīgi greiza, tad nejautā.

[Ungaarijas ragas...]

Ja Kriss neiebilst pret koferīša izpētīšanu Andras klātbūtnē, viņa tajā procesā piedalās.

Tai pašā laikā un arī pēc tam, viņa cenšas nepalaist garām, ko runā apkārtējie, diži sarunas neiejaucas.
— Domāju, ka vairāk mēs tiešām uzzināsim pēc tesu medicīnas ekspertīzes, — Andra bilda Milo un Mārim. Pašlaik bija jātiek skaidrībā par to, kā tas īsti notika un pēc tam gudrot par visu pārējo. Nerisa nievīgo izturēšanos viņa laida gar ausīm, nebija ko barot vilkati.

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 29.10.2008 20:49

[Roviela]

- Valdi? - Elzas balss bija līksma, itin kā viņai pasaulē nebūtu bijis nekā priecīga līdz brīdim, kad Valdis viņai piezvanīja. Bet tā tas bija vienmēr.
- Paskaties, vai uz grīdām zem kamerām kaut kas nemētājas. Anna atceras redzējusi kaut ko pildspalvveidīgu. Vēl viņa saka, ka gaišmatis esot bijis kaut kāds nedabīgs. Uz viņu nav ne paskatījies, mati kā parūka un seja nedabīgi gluda. Bet viņa ir meitene, uz kuru nevar nepaskatīties, vai zini, - Elza ieķiķinājās. - Nu, saproti, tā var būt ilūzija vai kas tāds. Anna pat... visi bija aizmukuši, viņa izturēja tās bailes. Ļoti izturīga, es teiktu.
- Nē, man tas nešķiet gluži stulbi. Ja kāds vēl ir dzīvs, tad to var mēģināt izpildīt, bet, man šķiet, vienalga, tā nevar nosūkt pilnīgi visas asinis. Es pavaicāšu. Varbūt tomēr var. Starp citu, baiļu avots bijis mūsu štāba istabā, un nepavisam ne tur, kur bija nogalinātais.

Šo rakstu rediģēja Roviela: 29.10.2008 21:03

[Sindra]

OOC - Ah.. un Valdis jau sāka justies īpaši, bet izrādās, ka tā ir vienmēr... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif) Vai vienmēr tikai ar Valdi? Vai vienmēr ar visiem? ^^

Nu... Ja es kādu būtu noslepkavojis, pieļauju, ka mani arī sievietes uz to brīdī neinteresētu. puisis pasmaidīja un pēc viņa balss Elza perfekti atcerējās puiša sirsnīgo smaidu.
Es palūkošos, kas pie tām kamerām, bet jā... Tur bija vēl viena persona. Viņš bojājis kameru ierakstus, bet viņa aptuvenais izskats mums ir skaidrs.
Es tagad došos uz biroju. Mēģināšu restaurēt sabojātos video materiālus.
Esi piesardzīga!

[Džea]

Paklau, tu tiešām man nevarētu iemācīt? Lieti noderētu.
Zane savilka tādu kā smaidiņu. Viņa zināja ka Valdis ir ne tikai aizrāvies ar datorspēlēm bet arī lielisks datorspeciālists un mitene diezgan bieži no Valda kautko iemācījās. Tā teikt privātstundas paralēli skolai
Tad tu tagad tinies uz biroju ja? Man palikt pie ierakstiem vai arī tos tu savāc?
Zane jautāja

[Roviela]

(OOC - nē, tikai pret Valdi! Bet vienmēr. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) )

- Viņš esot nācis pretī. Tas var būt bijis pirms. Bet nu jā, pirms arī varētu ļoti neinteresēt. Bet tad vajadzētu būt vismaz pārsteigtam, ka tur vispār ir kaut kāda Anna, jo ceļam vajadzēja būt brīvam. Labi! Dodies. Annai nekam vairs nevajadzētu draudēt. Viņa patiešām neko vairāk neatceras. Itin neko. To, kas dzīvojis pretējā numurā, to viņa nav pat redzējusi, jo strādājusi tikai nakts maiņā. Es uzmanīšos, labi. Tu tāpat!

[Massacre]

"Lūdzu." ar pierastu pirksta kustību aiztaisījusi telefona vāciņu dažus sprīžus no auss, jau pa paradumam, ieklausoties kā tas aizcērtas ciet, Saule palūkojās uz reģistratori un pasmaidīja.

Pēc piecām minūtēm, kā vienmēr izrunājusi sievietes prātu ārā no viņas pašas, Saule piecēlās un devās ārā. Pa labi, tad pa labi. Bet pa labi nekā nebija. Vismaz ne tāda, kas strādātu naktīs, bet pretī bija gan... Un pa kreisi arī. Spriežot pēc reģistratores sniegtās info un viņas pašas vērojumiem Saule izlēma sākt ar pretī.
Bet vispirms bija šis tas cits jādara un sieviete devās atpakaļ viesnīcas vestibilā. Ārā viņa bija izgājusi, lai nolemtu tālāko un mazliet ieielpotu ats````zinošāku gaisu par iekšienes. Reģistatores dators joprojām spēlēja Saules uzlikto mūziku, bet šoreiz viņa devās tālāk. Nonākusi darbinieku atpūtas telpā, viņa sameklēja tos, kas strādāja ar monitoriem un paļaujoties uz savu Citādās šarmu uzsāka kārtējo sarunu, kurā viņiem vajadzēja stāstīt visu un pat vēl vairāk...

[Pūķēns Sāra]

Pamājusi uz atvadām ar galvu Annai, Lūsēns izsoļoja no telpas pēc Elzas. Prātā vēl pavīdēja ideja izdzēsts savu tēlu no meitenes prāta, bet viņa tāpat bija pietiekoši traumēta un nebija vēlme ķerties klāt viņas jau tā sajauktajam prātam.
-Vai es varu kā līdzēt?- brunete, pēc tam kā Elza beidza runāt, uzrunāja dziednieci, -Ja nē, tad es vēlētos doties atpakaļ uz Metrapoli.-

[Sindra]

Pirms? Valdis pārjautāja. Es sapratu, ka viņs jau devās prom, kad Anna devās tīrīt telpu, bet droši vien tas arī nemaina lietas būtību.
Labi! Tiksimies birojā. viņš atvadījās no zintnieces un aizvēra telefona vāciņu.

Palūkojies uz Zani, Valdis noraidoši pakratīja galvu.
Nē.. Tā darīt nav labi. Tādas lietas bojā cilvēkiem garstāvokli un dzīves ērtības. Puisis mēģināja paskaidrot.
Es savākšu ierakstus un man liekas, ka īpaši vecākus skatīt nav jēgas. Varbūt jūs abas varat aiziet augšā un palūkoties uz kamerām gaitenī pie notikuma vietas. Elza saka, ka istabene manījusi kaut ko dīvainu kameru tuvumā. Kā pildspalvu vai kaut kādu dīvainu kukaini.

[Roviela]

- Kā vēlies! - zintniecei nebija iebildumu.
- Mēs vēl paliksim noskaidrot tehniskos jautājumus. Aizej, paošņājies, tur katrs ir no svara, un kurš zina, kurš ko var pamanīt?
- Vai arī... zini, aizej vēl mazliet parunājies ar Annu. Vai tam baltmatim bija kaut kas rokās vai nebija, viņa nav ievērojusi? Vai ko savādu auguma aprisēs?

[Massacre]

Nu, un priekš kam aprīkot viesnīcu ar kamerām un darbiniekiem, kas uzrauga, ja darbinieki neko neuzrauga! Viņiem redziet nebija interesanti, tāpēc kameras nevēroja! Bet cikt tuvu varējis būtu būt, ja viss tiktu konstatēts tai pašā sekundē! Idioti paliek idioti. Kameras, protams, pārbaudījuši no rīta, nekādus bojājumus neatrada, nekādu saistību ar lentē redzamo neuzķēra un norakstīja visu uz tehniskām kļūmēm... Tipiski.

Saule necik ilgi vairāk neuzkavējās, bet devās uz nākamo galamērķi. Policijas iecirknis pretim Metrapolei. Pirms tam gan viņa piegāja pie reģistratores:
"Ja kāds no mūsu komandas prasa, sakiet, ka devos uz iecirkni jeb plašāk, cenšos noskaidrot kur palika smukais džeks, kad pameta šo ēku." viņa piemiedza sievietei ar aci un devās prom.
Iela no rīta bija tipiski pustukša, bet šajā laikā jau sākās agrās rīta daļas rosība. Sameklējusi kaut kādas pirmās durvis, kur var ieiet iecirknī, Saule piedzindzināja un gaidīja, kad šie atvērs. Un viņi atvērs, protams.

[Pūķēns Sāra]

Fakts, ka tomēr jāpaliek pēc tam, ka teikts, ka šeit vairs nav ko darīt, neiepriecināja, bet darbs bija darbs un pienākums bija pienākums.
-Eju,- Lūsēns īsi atbildēja Dziedniecei, -Un ja ko noderīgu atrodiet - paziņojiet.-
Pamājusi Elzai un atvadījusies no Tumšās, cerot, ka abas sievietes iztiks bez problēmām, viņa devās atpakaļ uz palātu. Klusu pieklauvējusi pie durvīm, it kā baidītos pamodināt Annas istabas biedreni, brunete iegāja palātā.
-Atvainojos, ka atkal traucēju,- uz sejas bija draudzīgs smaids, -Bet aizmirsām uzdot vēl pārīti jautājumu.- Lūsēns apsēdās krēslā, uz kura iepriekš bija sēdējusi Elza. -Gadījumā neatminies vai baltmatim bija vai nebija kaut kas rokās? Varbūt bija kaut kas savāds augumā? Tā aprisēs?- Lūsēns atļāvās ielīst Annas prātā, pārlūkojot vēlreiz sievietes atmiņas - tas nebija labi, patiesi nebija, bet darbs bija darbs un darbs mēdza neatbilst standarta pienākumiem un morālei.

[Moriartijs]

Milo tikai nosmīkņāja par Nerisa piezīmi. Nu pacensties vienmēr var. Milo pakāpās malā lai mediķiem būtu piekļuve līķim. Motīvi.. motīvi, motīvi. Personīga atriebība, artefaktu savākša, spēka izsūkšana utt. Kas varētu būt ticamāks? Paga... Milo atcerējās Inkvizitoru apsēstību ar maģijas uzkrāšanu. Artefakti!

Viņš bija Inkvizitors, kas viņam bija līdzi, tikai šī grāmatele, vai?, Milo norādīja uz Dostojevska romānu. Un kā ar maģiskām lietiņām? Nekādi artefakti nav pazuduši? viņš jautāja klātesošajiem.