Nakts Sardze: Pravietojums, [GM][PZP] Nakts Sardze - Cīņa pret dumpiniekiem Opcijas

[Elony]

(IMG:http://i205.photobucket.com/albums/bb239/elsarels/CopyofNewWindowsBitmapImage-1-1.jpg)

Šī spēle ir atzīstama Gaismas lietai un nāk par labu cilvēcei.
Nakts Sardze.

Šī spēle ir atzīstama Tumsas lietai un nāk par ļaunu cilvēcei.
Dienas Sardze.

Šī spēle ir pret Līgumu un nāk par postu pamieram un Citādajiem.
Inkvizīcija.

Pirmā daļa.

Citāda pasaule.

Prologs.

Viesnīcas "Metropole" istabene Anna uzkopa tos numurus, kuri bija atstāti pirms pusnakts, lai no rīta tajos varētu iekārtoties jaunie viesi. Kopš aprīļa bija sākusies sezona, kas nozīmēja cenu pieaugumu numuru nolīgšanā, bet ne strādnieku algu palielināšanā.
Istabene gan nežēlojās, jo alga tik un tā bija ievērojama. Ar gumijas cimdiem un plastikāta masiu viņa salasīja atkritumus un sakārtoja gultas. Vienīgi nakts darba problēma bija tāda, ka daži klienti, aizmirsuši par sievām un draudzenēm, iedomājās, ka Rīga kā "Seksa tūrisma galvaspilsēta" nav tikai reklāmas triks, un viesnīcas personālam, attiecīgi jaunām un izskatīgām istabenēm kā Anna, jānodrošina arī citādi pakalpojumi.
Anna gan taču tikai piepelnījās studijām. Viņai bija paveicies, ka bijušais draugs bija šeit iekārtojies par menedžeri... Un ka neatlaida meiteni, kad viņu attiecības pajuka.
Jebkurā gadījumā istabene bija sagatavojusies pieklājīgi un noteikti pasūtīt katru iereibušo britu tūristu trīs mājas tālāk. Lai gan, ja patrāpītos kāds sevišķi smuks un vēl devīgs... Nebūtu jau pirmā reize. Džordžs no Londonas, Frāncs (vai Francis?) no Bonnas, tad vēl tie divi itālieši Roberto un kā to otru...
Anna iedomājās, ka varbūt tieši dēļ tādas attieksmes no viņas un kas zina, arī citām istabenēm, veicināja to seksa tūrisma pilsētas viedokli. Bet vienalga, dzīve Rīgā nebija lēta un viņa ielaidās tikai ar tiem vīriešiem, kas likās smuki.

Tomēr šonakt Annai dīvainā kārtā neviens neuzmācās. Un vispār likās savādi, ka gaiteņos nemana ne vien iemītniekus, bet arī viesnīcas darbiniekus. Tikai augšā uz piekto stāvu gadījās ceļā kāds jauns, izskatīgs vīrietis džinsa biksēs un melnā džemperī, uz kura bija cilvēka atveids un uzraksts Devil May Cry. Viņš likās savāds, jo pat kārtīgi nepaskatījās uz Annu, kas jauno sievieti aizvainoja, un steidzās tālāk pa kāpnēm lejā. Viņi vēl jo vairāk bija žēl, jo vīrietis bija tiešām glīts...

Bet kad viņa tika līdz piektajam stāvam, tad saprata jauno vīrieti, patiesībā drīz vien par viņu aizmirsa. Šeit bija tāda savāda sajūta, kā nekad agrāk. Uzradās nezināmas bailes, likās, ka aiz muguras visu laiku kāds stāv un taisās uzbrukt, bet lai cik bieži un strauji Anna arī atskatītos, tur nekā nebija. Klusums bija neticami izteiksmīgs un neparasts. Bailes sāka pāriet šausmās un ceļi ļodzījās. Bet Anna saņēmās, jo tam visam nebija nekāda pamata. Šī bija viesnīca un te istabās gulēja cilvēki. Nekas slikts nevarēja notikt...

Viņa sāka apkopt numurus, kuri bija norādīti kā tukši, bet nespēja koncentrēties, visu laiku atskatījās un centās neuzgriezt muguru durvīm. Gaismu istabās ieslēdza vēl pirms tajās iegāja, pabāžot roku pa durvīm. Un izslēdz tikai tad, kad pati jau bija ārā. Šeit bija uzkopjami tikai trīs numuri, kas bija labi... Divi bija uzkopti un palika trešais...

Annai bija jāiet garām 56. numuram, un nezināmu iemeslu dēļ to ļoti negribējās. Kas notiks, ja viens numurs paliks nesakopts šonakt? Nekas, nu kam to vajadzēja... vienkārši pagriezties un doties lejā, izmest atkritumu maisu un novilkt cimdus, pārģērbties un prom no viesnīcas... Uz visiem laikiem... Nē, muļķības, viņai bija vajadzīgs šis darbs un kaut kādu savādu baiļu dēļ to nezaudēs... Anna sakopoja spēkus un centās paskriet garām durvīm pēc iespējas ātrāk... bet šī numura durvis bija pavērtas un iekšā iedegta gaisma. Anna centās neskatīties, paskriet garām, bet acis pašas pagriezās un ieraudzīja – cilvēka ķermenis uz grīdas, galva sānis un nedzīvās acis skatījās tieši uz viņu, dedzinot sirdi kā nokaitēti iesmi.

Anna pakrita zemē un skaļi kliedza. Kliedza tā, ka būtu jāsaplīst visiem logu stikliem šajā stāvā un visā ēkā. Bet neviens nenāca, neviens neparādījās, viņa bija viena... viena...

Istabene metās rāpot prom, tad pierausās kājās un skrēja uz kāpnēm, viņa paklupa to vidū un gāzās lejup, sāpīgi sasizdamās un tad ar galvu atsitās pret sienu. Atskanēja nepatīkams krakšķis un tad iestājās tumsa...

Sākums.

Viesnīca „Metropole" atradās uz Aspazijas bulvāra, tomēr piecos no rīta iela vēl bija diezgan tukša. Laternas vēl dega, lai gan zilganā pamale austrumos rādīja, ka mākslīgais apgaismojums nav tik ļoti nepieciešams. Pavasaris bija iestājies un rīti gaišāki sāka palikt agrāk.

Pie ieejas viesnīcā stāvēja trīs stāvi. Viens bija policists zaļā vestē. Otrs bija vampīrs no Dienas Sardzes, vājš un neievērojams, parasti nodarbojās ar to, ko tagad – apsargāšanu. Attiecīgi Nakts Sardzes darbinieki nezināja pat viņa vārdu. Policistam otrā pusē stāvēja Uldis Lapsa, 6. līmeņa gaišais mags, kura pastāvīgā nodarbošanās bija tāda pati kā viņa kolēģim vampīram.

Policists likās nopietns, bet viņa skatiens tāds nedaudz savāds. Bet Citādos, kas gāja uz viesnīcu, uzlūkoja ar cieņu un bez jautājumiem laida iekšā viesnīcā. Acīmredzot, jau bija apstrādāts un viņam abi Citādie sargi iedvesa domas, kuru laist iekšā bez šķēršļiem. Abi Citādie sveicināja kolēģus, kad tie ieradās, bet otru sardžu darbiniekiem tikai klusējot pamāja ar galvu.

[Sindra]

OOC - Linki man kaut kā nerāda to ko es vēlētos redzēt, jo Elony ir sliņķis un hotlinko.
(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Valdis paņēma bildes un uzlūkoja tās. Dante nevis Nero. Puisis noteica. Likās, ka viņš to uztver personīgi.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 28.10.2008 19:47

[Džea]

Tādā gadījumā mums droši vien ir jāmeklē kāds kurš acīmredzot aizraujas ar datorspēlēm un cenšas atdarināt tā varoņus.
Zane sacīja atkal nožāvājoties. Sasodītais miegs.
Jā labi
Meitene sacīja izejot no telpas. Atklāti sakot Zane secināja, ka pati arī vēlas kafiju. Vajadzēja tikt no tā miega vaļā. Sameklējusi vestbilā tur esošo kafijas automātu meitene iemeta monētas. Pagaidījusi kamēr abās glāzēs piepildās kafija Zane tās paņēma un drīzvien bija atpakaļ novērošanas telpā.



Šo rakstu rediģēja Džea: 28.10.2008 19:48

[Massacre]

ooc: ja tas bija tehniskā ziņā, tad es linkus salaboju. Ja citā, tad - neko nezinu, linkus deva Elony.

"Un kāpēc tas izklausās tā it kā Tu to uztvertu personīgi?" Saule sarauca uzaci palūkojusies uz Valdi. Viņa tikko bija sākusi zīmēt džeku no ekrāna, uz kuru viņš pirms brīža bija norādījis, lai pašai vieglāk un reģistratorei arī.

Šo rakstu rediģēja Massacre: 28.10.2008 19:58

[Sindra]

Valdis pateicās par kafiju un pasmaidīja Zanei.
Nu nezinu gan... Es aizraujos ar datorspēlēm, bet man vēl tā īsti nekad nav ienācis prātā līdzināties kādam varonim. A varbūt vajadzētu. viņš aizdomājās un pievērsās monitoram lēnām malkojot kafiju.

Es personīgi? Nu īsti jau nē.. varbūt tādēļ, ka tā ir viena no manām mīļākajām datorspēlēm, tādēļ, ka Nero ir vāja Dantes atblāzma. Un tādēļ, ka ja šis blondīnis ir slepkava viņš apkauno Dantes vārdu.

[Pūķēns Sāra]

Lūsēns bez aizrautības izbaudīja ceļu uz slimnīcu, par katastrofām viņa nesatraucās jūtot Elzas darbības un zinot, ka Džanva ir pārbaudījusi varbūtības, kaut gan saruna starp abām citādajām nepriecēja ausis.
Ieejot palātā, viņa pārliecinājās, lai vecai dāmai būtu ļoti ciešs miegs, pati sadabūjot divus krēslus. Viens no tiem tika pabīdīts uz Elzas pusi, ja viņas nodomos nebija apmesties uz istabenes gultas malas, pati iekrītot otrā krēslā un laiski izstiepjot kājas. Viss liecināja, ka pamatā sarunas Lūsēns atstāj Elzas ziņā - jaukt prātu ar kanonu jau tā sajauktam prātam, nedotu pilnīgi nekādu rezultātu.

[Hworang666]

Motīvs? Personīgs būtu tīri ticams, ja vien... Mirkli palūkojies uz līķi Māris galvā pārcilāja pāris lietas. Ko tādu paveikt vien personīgu motīvu dēļ ir pārāk iespaidīgi. Nav redzamas kaut mazākās varmācības pazīmes, tādēļ jādomā, ka upuris atnācēju ir vai nu pazinis, vai arī ticis ārkārtīgi pārsteigts, kas inkvizitoram būtu tīri neraksturīgi... Turklāt, ja atriebies, diez vai savāktu sev līdzi visas asinis... Palūkojies uz Gaišajiem, viņš pieblida: bet esmu atvērts arī citām idejām... Palūkojies uz tiesu ekspertīzi, vīrietis vēl nesteidzās ļaut turpināt izmeklēšanu.

[Massacre]

"Priekšniecība minēja, ka Nakts Sardze ir radījusi šo spēli un varbūt kāds šīs spēles varonis ir kāda Citādā prototips. To arī vajadzētu noskaidrot." Saule aizdomājusies piebilda, turpinot un pabeidzot zīmēt vīrieti no monitora. "Tātad jānoskaidro, kurš mums ir Dante. Un Nero arī pie reizes. Nevērtē, emm, datorspēļu varoņus par zemu? Arī sīka vienība var savārīt lielus sūdus.
Un kādas spēlē ir attiecības Dantem ar Nero? Ienaidnieki, sabiedrotie?"

[Sindra]

Valdis nopūtās.
Nu nē, nē... nelauzi galvu. Attēlos, kurus Tu atnesi ir attēlots Nero.
Manām personiskajām domām nav nozīmes.
Bet nu spēlē Dante ar Nero biežāk cīnās viens pret otru nekā draudzīgi dzer krogā.
Aizmirsti Danti. Puisi sauc Nero.

[Massacre]

"Kā teiksi. Tava domu maiņa gan ir pēkšņa un nesaprotama, bet nu labi." Saule pasmaidīja, nepieprasot atbildes un drīzāk ieraduma pēc vēlreiz salīdzinājusi uzzīmēto attēlu ar monitorā redzamo, nopūtās. "Labi. Lejā mani gaida jauna dāma pilna ar informāciju. Es nu došos. Ja kaut kas jauns - zvaniet man."
Atvadījusies no abiem kolēģiem, sieviete pameta monitoru telpu un atkal devās pie reģistratores, uzsākot garu jauku sarunu par to, ko viņa gribēja zināt.

Šo rakstu rediģēja Massacre: 28.10.2008 20:46

[Sindra]

Pff.. Nero. Valdis nopūtās un pievērsās monitoriem.
Viņš nopietni ķērās pie attēlu uzlabošanas programmām.

[Elony]

Elza redzēja, ka otra sieviete ir pēc auras nomākta un nelaimīga sieviete, es spēcīgu noslieci uz dzeršanu. Anna savukārt ir nedaudz neapmierināta ar savu stāvokli, diezgan vaļīgu morāli un apņēmīga jaunkundzīte.

Anna no Elzas dziedināšanas sakustējās. Galvaskausa bojājumi mazinājās un smadzenes atgriezās aktīvā darbībā.
Bet nebija tik viegli uzreiz pārskatīt visas viņas atmiņas par pēdējo dienu. Jo tad būtu jāskatās reālajā laikā. Līdzās no Krēslas iznāca Džavna un uzlūkoja Elzu.

Elza redzēja ainas, kurā Anna uzsāk nakts maiņu, pārģerbjas, sāk uzkopt norādītās telpas, tad satiek baltamti kāpnēs, kurš vienkārši paiet viņai garām kā tukšai vietai.
Tad viņas bailes 5. stāvā. Tad skats uz 56. nomuru, kur guļ mirušais ar tik biedējošām acīm... tad skrējiens un kritiens. Tas arī viss. Zemapziņas saitēm piekļūt bija grūtāk. Vismaz tagad uzreiz. Ja pacenstos rūpīgāk, varbūt kaut ko varēs atrast.
Anna atvēra acis un paskatījās apkārt.
"Kas... notika?" viņa klusi apvaicājās.


Programma, kuru Valdis nolādēja, bija samērā vienkārša un darbojās lēni, jo attēls bija ļoti neskaidrs. Likās, ka vajadzēs jaudīgāku programmu, kas uzlabot kvalitāte spēj balstoties ne vien uz fotogrāfijas pikseļiem, bet arī uz kadru maiņu, proti, programmu, kas no kustībām spēj izsecināt objektu izskatu.

Reģistratore joprojām bija savā vietā un labprāt palīdzēja Saulei, kā vien viņa lūdza.

[Roviela]

- Labrīt! - Elza apsēdās uz Lūsēna piedāvātā krēsla.
- Nē, necentieties mani mēģināt atcerēties, jūs mani nepazīstat. Mani sauc Elza. Es te esmu tāpēc, ka jūs nokritāt pa kāpnēm, un šī, tātad ir 1. slimnīca. Viesnīcas administrācijai radušās aizdomas, ka pie vainas, ka nokritāt, ir kāda tehniska ķibele kāpnēs un, protams, apdrošinātāji ir ieinteresēti, kā jau saprotat. Vai jūs mums nepastāstītu, ko atceraties, kā tas viss notika? No paša sākuma, kad sākāt maiņu, nu, un līdz nelaimīgajam kritienam?
Elza izskatījās tā, ka viņai ne tikai tādu sīkumu, bet pašus slēptākos grēkus varētu izsūdzēt un paliktu labāk. Pie tam viņa gluži labi varēja būt gan apdrošinātāju pārstāve, gan arī advokāte. Izskats atbilda visiem pieņēmumiem.
Sieviete ieskatījās Annai acīs un saņēma vienu viņas plaukstu:
- Jums nesāp nekas? Es jau saprotu, uzreiz tā uzbāzties... bet laiks negaida. Naudu varētu dabūt ātrāk.
Elza pūlējās saskatīt arī zemapziņas saites, kas uztaustās, kamēr Annai formulējas domas, izteiktas skaļi vai neizteiktas.

[Džea]

Tici man labāk nevajag
Meitene saviebās, kad Valdis pieminēja savu ideju pietika jau ar slepkavām.
Manā grupā ir pāris tādi, kuri mēģina attēlot, un atklāti sakot man jau viņi ir noriebušies.
Zane drūmi sacīja. Viņa varbūt ar datorspēlēm neaizrāvās kā lielākā daļa no viņas kursabiedriem skolās, taču viņa vairāk ņēmās tieši ar visādām programmām un datora sistēmu.
Nu kautko interesantu atradi?

[Sindra]

Nē.. šis nīkulis nekam nederēs. Valdis noteica par atnākušo programmu un to izdzēsa. Viņš palūkojās cik ilgi vēl jāgaida kamēr atvilksies nopietnākas programmas.
Kamēr jāgaida, palūkosimies ko mums kameras rāda. Kas īsti apdzīvoja noslēpumainās būtnes istabiņu.
Puisis sameklēja ierakstus, kuri bija safilmeti ar kameru no kuras varēja redzet, kas iet iekšā un nāk ārā no istabas un sāka tos uzmanīgi caurskatīt.

[Massacre]

Saulei patika reģistratore. Nekur tālu nebija jāiet, lai uzzinātu gandrīz visu nepieciešamo. Pareizi vai nepareizi, nav svarīgi. Galvenais, ka ir pie kā aizķerties.
Sieviete ķērās pie telefona un zvanīja Valdim. Kad viņš pacēla, Saule nekavējoties sāka stāstīt, nav ko tur labdienoties:
"Tātad numurā, kuru pašlaik ir privatizējuši mūsējie kā štābu, bijis apmeties kāds Boriss Jegunovs vakar no rīta. Līdz tam numurā neviena nebija. Džeka pilns izskats: bija ģērbies garā, tumšā mētelī, galvā platmale. Vīrietis ar neveslīgu, bālu ādu, melnu bārdu, kas atgādina pareizticīgo mācītāju, kā arī iels deguns un mazas ačeles zem lielām, kuplām uzacīm. Reģistratore saka, ka izskatījies pēc savāda tipa. Samaksāja par divām diennaktīm uzreiz skaidrā naudā. UN. Izrādās, ka šis tips varētu būt bijis tas Tavējais no monitora, kuru es pārzīmēju. Zinu, ka Tu mums esi dzelžumīlis, pameklē datubāzēs vai kur tur info par viņu, lai es zinu ko tālāk darīt, jo vārds, protams, var būt nepareizs." Saule noinstruēja, žārgalējoties reģistratores darba krēslā.
"Ak, jā mūsu mirušais, numuru rezervējis pirms nedēļas. Informācijai var piekļūt jebkurš viesnīcnieks, ja interesējas, bet šīs jaukās būtnes maiņā tāda interese nav bijusi. Un viņas maiņas šonedēļ bija trīs iepriekšējās dienas nakts maiņā, ieskaitot šo, tad trīs dienas maiņā no rīta līdz pusdienām, tad viena diena no pēcpusdienas līdz vakaram. Maiņas pa astoņām stundām. Datorā līdz šim nav arī reģistrēta ielaušanās no malas. Vismaz tāda, ko šie var reģistrēt." Visu informācijas kvantumu Saule pārrakstīja uz lapas, lai nekādas detaļas neaizmirstas un arī Valdim visu stāstīja mierīgi un pacietīgi, lai viņs var aptvert visu to, kas bija noskaidrots.

Šo rakstu rediģēja Massacre: 28.10.2008 22:29

[Dvēselīte]

Gustavs paklusi iesmējās par Tovlaika ideju, tomēr neticīgi grozīja galvu.
- Šaubos, Tovlaik, ka viņu pat apvārdota lode spētu aizsūtīt uz kādu vietu, kas nav zeme. Pret dēmoniem lodes nepalīdz, - viņš gaiši un uzmundrinoši uzsmaidīja savam šefam. Ārā palika arvien gaišāks, visticamāk, ka ielās drīz saks parādīties cilvēki. Es gribu nakti.

Laikam jau ar "paķer līdzi to Gaišo, kas aizgāja", bija domāta Saule, bet Gustavu tas īpaši neuztrauca.
- Lai viņa pati tiek galā vispirms ar personālu. Es jūtu, cik ļoti viņai tas patīk, - dīvaini, ka viņš nekad pat nebija apsvēris operatīvā metodiķa karjeru. - Būtu labi, ja mēs varētu rekonstruēt notikušo, bet redzu, ka lieta pagaidām nav tik svarīga, lai ieguldītu tādu darbu, - nagu pētīšana, protams, nebija īsti piemērota nodarbe, bet tie bija vienīgie uz kuriem bija iespējams koncentrēt uzmanību. - Bet labi, es iešu pameklēt to pazudušo baltgalvi, tikai pagaidīšu kamēr Gaišā uznāks augšā, viņai noteikti būs jums abiem kas ziņojams, - varbūt citiem no malas liktos, ka izturēties pret priekšniecību šādi ir ne visai respektabli, vēl ņēmot vērā milzīgo gadu starpību, par pārējo nemaz nerunājot, bet, tā kā šeit bija tikai augstākā preikšniecība, tad nebija jēgas izlikties par jauko puisīti.

Šo rakstu rediģēja Kira Haru: 29.10.2008 09:37

[Elony]

"Ak jā... tur..." istabene satraucās. "Tur bija nogalināts cilvēks! Tādas šausmas! Es pamanīju un nobijos un bēgu... un pakritu."
Meitene prātā gan apjēdza, ka nobijusies bija pirms tam, bet nesaprata kāpēc.
"Es jau iepriekš jutu jo nelabu, negribēju tur iet... un... vai policija jau zina?" tad viņa laikam atcerējā, kā sevi nosauca Elza.
"Ā... un laikam ar kāpnēm viss bija labi, vismaz nekas tur nesalūza."
Pagaidām Annai vēl prātā nebija ienākusi doma, ka varētu mēģināt ko dabūt no viesnīcas. Vēl joprojām bija šoks un pārsteigums par kritienu.
Bet Anna tomēr pastāstīja par savu maiņu, kas bija pilnīgi parasta, ja neskaita sastapšanos ar gaišmataino, izskatīgo vīrieti, tad savādajiem baiļu uzplūdiem, visbeidzot līķa atrašana.

Zemapziņā vēl bija informācija, ka baltmatis izskatījās nedaudz savāds... it kā pārāk perfekta āriene, lai būtu normāla un vai mati var būt tik sudrabaini balti? Un nebija saprotamas arī savādās bailes, kas likās gluži vai pārdabiskas un patiesībā nāca nevis no mirušā istabas, bet otras, tās, kura pretī, jo ja neskaita mirušā istabu, tā bija vienīgā, kurā dega gaisma, cik nu pa šķirbu varēja manīt. Un vēl viņa it kā atcerējās pamanām pei sienas zem kameras gaitenī manām ko savādu, vai nu garu kukaini, vai savādu pildspalvu.


Valda nopietnākās programmas bija ar vairākiem gigabaitiem, attiecīgi - ilgāk vilkās, jo šeit nebija tas ātrākasi nets, 2mb/s


Rolands un Tolvaiks sāka apskatīt šo telpu.
Tolvaiks Tumšajam neko neteica, bet Rolands pasmīnēja, bet tā skumji, sak, kā tu pats nesaproti...
"Gustav, spēcīgi apburta lode ir jaudīgs amulets, kuru ietriecot tieši smadzenēs, var nogalināt pat Dižo... bet kā jau teicu, šeit tas nav noticis, lode nekad nav izmantota par amuletu. Protams, kad to izvilks no mirušā, var papētīt rūpīgāk, bet tomēr... domāju, ka es nekļūdos. Un slepkavību rekonsrtuēt grūti, ja trūkst operatīvo datu. Pašlaik mēs vadāmies pēc pārliecības, ka ilgāks laiks ļaus noziedzniekiem... un līdzdalībniekiem aizbēgt tālāk."
Tad Rolands kļuva nopietnāks.
"Un atceries, ka Dienas Sardzes izmeklēšana ir paralēla Nakts Sardzes izmeklēšanai. Nav kopējas izmeklēšanas."
"Es nemanu maģijas pēdas šeit." Tolvaiks teica, apskatījis numuru.
"Es arī... un man izskatās, ka šeit vispār neviens nav uzturējies, gultā gulēts nav, atkritumu spainis tukšs..." atsaucās Dienas Sardzes šefs, pētīdams istabu.
Tik tiešām - nelikās, ka šeit būtu kāds apmeties pēdējās dienās. Viss bija akurāti kārtīgi.

[Roviela]

Elza nomierinoši glāstīja Annas plaukstu.
- Nu, nu, nekas, būs labi, nomierinieties. Jā, policija visu zina, gan drīzumā atnāks un jums arī pavaicās, ko manījāt. Ir laiks visu mierīgi apdomāt, salikt pa plauktiņiem, kā saka, tad būs vieglāk viņiem visu izstāstīt, un ātrāk arī.
- Paldies, ka izstāstījāt, tas krietni palīdzēs. Vismaz skaidrs, ka tā nav viesnīcas vaina, un ar apdrošināšanu nevajadzētu būt nekādas aizķeršanās. Man vēl ir viens jautājums - vai jūs bijāt redzējusi nogalināto pirms tam? Un kas dzīvoja numurā, kas bija pretī, neziniet? Šos numurus apkalpot bija tikai jūsu pienākums, vai arī vēl kāda, tikai citā maiņā? Un, jā... no manas puses muļķīgs jautājums - kur tiek likta visa veļa, kas tiek nomainīta, un atkritumi?
Diezin vai meitenei vajadzētu aizdomāties, ka šie jautājumi vairāk piederētos policijai, ne apdrošināšanas aģentam, bet kas viņus visus zina - vāc informāciju kā prot, lai tikai beigās samaksātu mazāk. Tiesa, šoreiz izklausījās, ka tieši uz meitenei paredzamo atlīdzību tas neattiecas, drīzāk, ka klients arī bijis apdrošināts vai kā tamlīdzīgi.

[Dvēselīte]

- Vai nu tas, kurš apmetās, neko nav aizticis, vai arī istaba ir uzkopta. Nevar taču tik vienkārši teikt, ka šeit neviens nav bijis, - viņš izklaidējās spēlēdamies ar redzi - te skatīdamies uz savu atspulgu stiklā, te atkal ārā uz pretējo ēku. Pēkšnas domas vadīts, Gustavs pagriezās pret istabu. - Priekšniek, cik lielas izredzes jūs dotu iespējamībai, ka pilsētā ir gana spēcīgs Citādais, kurš spētu aizmālēt acis gan jums, gan Inkvizīcijai? - tāda iespēja, protams, bija simts pret vienu, bet dzīvē vienmēr pierādās, ka tieši tas viens procents no simta mēdz piepildīties pašos dīvainākajos veidos.

Šo rakstu rediģēja Kira Haru: 29.10.2008 13:21

[Sindra]

Valdis malkoja kafiju un pētīja ierakstus, kad kabatā ievibrējās telefons.
Viņš atbildēja zvanam un uzmanīgi noklausījās Saules stāstīto. Uz lapiņas blakus datoram atzīmēja svarīgāko, kas varētu aizmirst.
Paldies Saulīt, bet pagaidi mazliet pie telefona.
Puisis piecēlās un pamāja Zanei, lai viņa paskatās tālāk ierakstus kamēr viņš runājas un pats pa otru līniju izsauca Vadītāja numuru.

Mums ir vārds otrajai personai. Boriss Jegunovs. Vai mums tas kaut ko izsaka? Es neesmu nekad tādu dzirdējis. Bet pamanīju viņa stāvu kameru ierakstos pirms tie sabojājas un Saulei kaut ko līdzīgu aprakstīja adminstratore. Esot ģērbies garā, tumšā mētelī, galvā platmale. Neveselīgu, bālu ādu, melnu bārdu, liels deguns un šauras acis zem lielām, kuplām uzacīm. Maksājis skaidrā. Saulei lielas, ka tas varētu nebūt viņa īstais vārds, bet reģistrējoties viesnīcās parasti ir jāuzrāda personas apliecinošus dokumentus. Nu ja vien viņš neiedveš pārliecību, ka viņa dokumentus nevienam nevajag. Viņš tur esot apmeties vakar no rīta. Pirms tam neviens numurā neuzturējās.

Es jau varētu kaut ko pārbaudīt, bet te neta ātrums ir cienīgs sacensties ar gliemezi. Pat sāku domāt, ka pārkopēšu visus interesējušos datus un došos uz biroju.