Nakts Sardze: Pravietojums, [GM][PZP] Nakts Sardze - Cīņa pret dumpiniekiem Opcijas

[Elony]

(IMG:http://i205.photobucket.com/albums/bb239/elsarels/CopyofNewWindowsBitmapImage-1-1.jpg)

Šī spēle ir atzīstama Gaismas lietai un nāk par labu cilvēcei.
Nakts Sardze.

Šī spēle ir atzīstama Tumsas lietai un nāk par ļaunu cilvēcei.
Dienas Sardze.

Šī spēle ir pret Līgumu un nāk par postu pamieram un Citādajiem.
Inkvizīcija.

Pirmā daļa.

Citāda pasaule.

Prologs.

Viesnīcas "Metropole" istabene Anna uzkopa tos numurus, kuri bija atstāti pirms pusnakts, lai no rīta tajos varētu iekārtoties jaunie viesi. Kopš aprīļa bija sākusies sezona, kas nozīmēja cenu pieaugumu numuru nolīgšanā, bet ne strādnieku algu palielināšanā.
Istabene gan nežēlojās, jo alga tik un tā bija ievērojama. Ar gumijas cimdiem un plastikāta masiu viņa salasīja atkritumus un sakārtoja gultas. Vienīgi nakts darba problēma bija tāda, ka daži klienti, aizmirsuši par sievām un draudzenēm, iedomājās, ka Rīga kā "Seksa tūrisma galvaspilsēta" nav tikai reklāmas triks, un viesnīcas personālam, attiecīgi jaunām un izskatīgām istabenēm kā Anna, jānodrošina arī citādi pakalpojumi.
Anna gan taču tikai piepelnījās studijām. Viņai bija paveicies, ka bijušais draugs bija šeit iekārtojies par menedžeri... Un ka neatlaida meiteni, kad viņu attiecības pajuka.
Jebkurā gadījumā istabene bija sagatavojusies pieklājīgi un noteikti pasūtīt katru iereibušo britu tūristu trīs mājas tālāk. Lai gan, ja patrāpītos kāds sevišķi smuks un vēl devīgs... Nebūtu jau pirmā reize. Džordžs no Londonas, Frāncs (vai Francis?) no Bonnas, tad vēl tie divi itālieši Roberto un kā to otru...
Anna iedomājās, ka varbūt tieši dēļ tādas attieksmes no viņas un kas zina, arī citām istabenēm, veicināja to seksa tūrisma pilsētas viedokli. Bet vienalga, dzīve Rīgā nebija lēta un viņa ielaidās tikai ar tiem vīriešiem, kas likās smuki.

Tomēr šonakt Annai dīvainā kārtā neviens neuzmācās. Un vispār likās savādi, ka gaiteņos nemana ne vien iemītniekus, bet arī viesnīcas darbiniekus. Tikai augšā uz piekto stāvu gadījās ceļā kāds jauns, izskatīgs vīrietis džinsa biksēs un melnā džemperī, uz kura bija cilvēka atveids un uzraksts Devil May Cry. Viņš likās savāds, jo pat kārtīgi nepaskatījās uz Annu, kas jauno sievieti aizvainoja, un steidzās tālāk pa kāpnēm lejā. Viņi vēl jo vairāk bija žēl, jo vīrietis bija tiešām glīts...

Bet kad viņa tika līdz piektajam stāvam, tad saprata jauno vīrieti, patiesībā drīz vien par viņu aizmirsa. Šeit bija tāda savāda sajūta, kā nekad agrāk. Uzradās nezināmas bailes, likās, ka aiz muguras visu laiku kāds stāv un taisās uzbrukt, bet lai cik bieži un strauji Anna arī atskatītos, tur nekā nebija. Klusums bija neticami izteiksmīgs un neparasts. Bailes sāka pāriet šausmās un ceļi ļodzījās. Bet Anna saņēmās, jo tam visam nebija nekāda pamata. Šī bija viesnīca un te istabās gulēja cilvēki. Nekas slikts nevarēja notikt...

Viņa sāka apkopt numurus, kuri bija norādīti kā tukši, bet nespēja koncentrēties, visu laiku atskatījās un centās neuzgriezt muguru durvīm. Gaismu istabās ieslēdza vēl pirms tajās iegāja, pabāžot roku pa durvīm. Un izslēdz tikai tad, kad pati jau bija ārā. Šeit bija uzkopjami tikai trīs numuri, kas bija labi... Divi bija uzkopti un palika trešais...

Annai bija jāiet garām 56. numuram, un nezināmu iemeslu dēļ to ļoti negribējās. Kas notiks, ja viens numurs paliks nesakopts šonakt? Nekas, nu kam to vajadzēja... vienkārši pagriezties un doties lejā, izmest atkritumu maisu un novilkt cimdus, pārģērbties un prom no viesnīcas... Uz visiem laikiem... Nē, muļķības, viņai bija vajadzīgs šis darbs un kaut kādu savādu baiļu dēļ to nezaudēs... Anna sakopoja spēkus un centās paskriet garām durvīm pēc iespējas ātrāk... bet šī numura durvis bija pavērtas un iekšā iedegta gaisma. Anna centās neskatīties, paskriet garām, bet acis pašas pagriezās un ieraudzīja – cilvēka ķermenis uz grīdas, galva sānis un nedzīvās acis skatījās tieši uz viņu, dedzinot sirdi kā nokaitēti iesmi.

Anna pakrita zemē un skaļi kliedza. Kliedza tā, ka būtu jāsaplīst visiem logu stikliem šajā stāvā un visā ēkā. Bet neviens nenāca, neviens neparādījās, viņa bija viena... viena...

Istabene metās rāpot prom, tad pierausās kājās un skrēja uz kāpnēm, viņa paklupa to vidū un gāzās lejup, sāpīgi sasizdamās un tad ar galvu atsitās pret sienu. Atskanēja nepatīkams krakšķis un tad iestājās tumsa...

Sākums.

Viesnīca „Metropole" atradās uz Aspazijas bulvāra, tomēr piecos no rīta iela vēl bija diezgan tukša. Laternas vēl dega, lai gan zilganā pamale austrumos rādīja, ka mākslīgais apgaismojums nav tik ļoti nepieciešams. Pavasaris bija iestājies un rīti gaišāki sāka palikt agrāk.

Pie ieejas viesnīcā stāvēja trīs stāvi. Viens bija policists zaļā vestē. Otrs bija vampīrs no Dienas Sardzes, vājš un neievērojams, parasti nodarbojās ar to, ko tagad – apsargāšanu. Attiecīgi Nakts Sardzes darbinieki nezināja pat viņa vārdu. Policistam otrā pusē stāvēja Uldis Lapsa, 6. līmeņa gaišais mags, kura pastāvīgā nodarbošanās bija tāda pati kā viņa kolēģim vampīram.

Policists likās nopietns, bet viņa skatiens tāds nedaudz savāds. Bet Citādos, kas gāja uz viesnīcu, uzlūkoja ar cieņu un bez jautājumiem laida iekšā viesnīcā. Acīmredzot, jau bija apstrādāts un viņam abi Citādie sargi iedvesa domas, kuru laist iekšā bez šķēršļiem. Abi Citādie sveicināja kolēģus, kad tie ieradās, bet otru sardžu darbiniekiem tikai klusējot pamāja ar galvu.

[washulis]

Dana pateicās Mārim par informāciju. Tad domāja ko lai dara tālāk. Neko pāŗak sarežģītu neizdomājusi, gāja pakaļ Valdim uz novērošanas kameru telpu.

Šobrīd nekādas idejas viņai neradās, tādēļ labāk sekot visiem.

Šo rakstu rediģēja washulis: 28.10.2008 12:36

[Elony]

Tolvaiks uzlūkoja abas bildes, tāpat arī Rolands.
"Un reģistratore to redzēja?" Tolvaiks pavaicāja.
"Ja tas ir izdomtās tēls... tad līdzība ir pārāk liela, vēl jo vairāk, ka šis uzraksts atbilst spēlei. Viņš ietekmēja viņas prātu, liekot redzēt sevi savādāk. Tad neko nevar darīt." Rolands piebilda.
"Bet..." Tolvaiks gribēja iebilst.
"Jā, jā, nav kā normāls Citādais, vai ne?" Rolands pamāja ar galvu.
"Vienalga, jāpārbauda. Jāsazinās ar Nakts Sardzi kur nu šī spēle ir radīta un jānoskaidro, vai nav šim tipiņam kāds reāls prototips Citādais."
"Nebūs pirmā reize, kad par Citādo ir kāds stāsts cilvēku fantāzijā, vai ne?" Rolands iesmējās.
Tolvaiks neatbildēja un pagriezās pret Sauli.
"Jācenša noskaidrot, kur šis vīrietis palika, kad izgāja no viesnīcas."

Diemžēl Valdim par nelaimi, ieraksti nebija aizskarti. Tie bija pilnīgā kārtībā. Likās, ka tajos kopumā neparādās nekas īpašs. Vakarā izrakstījās daži viesi, pavecāks precēts pāris, trīs jauni briti un pavecāks kungs. Neviens nepierakstījās, prom devās daži darbinieki, kam beidzās maiņa. Piektajā stāvā bija kluss, viesi devās uz saviem numuriem gulēt, vai arī nakts izklaidēs. Inkvizitora numurs palika ciet. Ap pusnakti gan cilvēki no piektā stāva izgāja no saviem numuriem un devās prom lejā uz vestibulu un pēc tam ārā uz ielas, likās tādi kā satraukti un nervozi. Aizgāja prom, likās, izklaidēties. Nedaudz vēlāk kameru redzeslokā parādījās jauns vīrietis gaišiem matiem, tumšā džemperī ar uzrakstu Devil May Cty un džinsa biksēs. Viņš it kā gāja pa ielu. Iegāja viesnīcā un saņēma reģistratores smaidu. Tajā pašā laikā atvērās tā numura durvis, kas bija pretī Inkvizitora numuram (tagad tur ir štābs) un tad kamerai kaut kas notika, attēls burtiski izšķīda, kļuva nesaprotams. Un tāds palika. Pārējie ieraksti rādīja, kā baltmatis uzkāp līdz 5. stāvam, kur viņu redzēt nevarēja.
Pēc kādas pusstundas parādījās jaunais puisis, kurš kāpnēs satikās ar apkopēju. Viņa arī nonāca piektajā stāvā, kur nekā redzēt nevarēja.
Bet jaunais vīrietis nokāpa lejā pa kāpnēm, izgāja ārā un devās prom ap stūri. Pēc kāda laika parādījās istabene ar šausmu izteiksmi sejā, skrēja pa kāpnēm un paklupa, novēlās pa kāpnēm un ar pieri ielikās sienā.
Pie viņas devās viesnīcas darbinieki, arī reģistore. Apmēram tajā pašā laikā ieraksts 5. stāvā atjaunojās, reizē aizvērās lifta durvis. Liftā kameras nebija. Reģistratūra bija tukša šajā brīdī, kad atvērās litfa durvis pirmajā stāvā un tad sabojājās ieraksts arī tur. Un pēc tam arī uz ielas. Likās, ka tas sabojājas tieši tad, kad kameru redzeslokā parādās kāda persona.

Līķis gulēja uz vēdera ar rokām saliektām elkoņos nedaudz uz sāniem, ar seju pret durvīm, pats ķermenis bija slīpi pret durvīm. Pirms nāves mirušais varēja būt sēdējis, vai stāvējis pie galda. Bija ģerbies biksēs, kreklā un zeķēs. Nemanīja nekādas vardarbības pazīmes, ja neskaita nelielo caurumu pakausī starp biezajiem melnajiem matiem. Cik nu likās, vīrietis izskatījās apmēram 30 gadus vecs un kā dzīvs būtu bijis glīts.
Uz kakla tiešām bija nelieli caurumi, bet ne piles asiņu pie līķa vai kur citur. Nelikās, ka līķis būtu kustināts.

Vannasistabā inpektors bija nolicis savus skūšanās un mazgāšanās piederumus. Viss bija augstākās kvalitātes un salikt ļoti akurāti. Likās, ka inkvizitors būtu nomazgājies dušā, bet vanna bija neskarta un asiņu arī nebija.

Istabā skapī pie durvīm atradās mirušā kurpes un žaķete pie gultas uz skapīša atradās grāmata Dostojevska "Idiots." Skapītī parasts, vienkārš, brūns ādas koferis.

Logi bija ciet un nekas tiem nekaitēja, tāpat kā durvis.


Šoferis likās Elzas izskata iespaidots un apņēmīgs. Viņš aicināja sēsties visas trīs sievietes iekšā un vest kaut vai līdz pasaules malai. Džavan iesēdās blakus šoferim.
"Nekavējies, draugs." Viņa tam pateica un kad iesēdās arī Gaišās, mašīna rāvās uz priekšu drausmīgā ātrumā, nedomājot par citām mašīnām un arī satiksmes noteikumiem. Šoferis laikam sevi iedomājās par rallistu.
Džavnu ātrums neiespaidoja.
"Domāju, ka labāk, lai ar istabeni runājat jūs. Es iesaistīšos tikai tad, ja tas būs nepieciešamas." viņa piedāvāja.

Šo rakstu rediģēja Elony: 28.10.2008 12:58

[Moriartijs]

Hmm, Milo vien noteica attiecībā uz ielaušanās pēdu trūkumu. Bet Citādajaiem ir jau arī citas iekļūšanas spējas. Ja slepkava ir pietiekami spēcīgs viņš būtu varējis iekļūt caur mijkrēsli, taču jebkurā gadījumā viss ir dīvani, jo Dižo, kur nu vēl inkvizitoru tik viegli neapmuļķosi un viņu aizsardzībai arī cauri netiksi, ja vien...

Vairākumu jau atbaidīti fakts ka tas ir Dižais pārējos, ka tas ir Inkvizitors. Bet... ja nu tas ir personīgi? Ja nu Inkvizitors pazina slepkavu?

Skaļi Milo teica Andras un Māra virzienā, Kāpēc tieši šis Inkvizitors. Protams pārbaude no viņu puses nav pārāk patīkami, taču ja vien nav nekas slēpjams tad viņu nemaz nevajag nomušīt. Tādēļ man radās doma. Motīvs. Kāds būtu motīvs. Protams ja nedomā ka kāds viņu ir novācis pašas novākšanas pēc. Man galvā riņķo viens vārds - personīgi. Ja nu kādam bijuši personīgi iebildumi pret šo jauko Inkviritoru?

[Dvēselīte]

Hmm...
- Izskatās, ka kādam ļoti nepatīk, ja uz viņu skatās, - sabojātās videokameras attēli izraisīja bažas. Un tad vēl tas vīrietis. - Varētu būt, ka viņi ir darbojušies pārī, vai arī pat vairāki, - iepriekš nebija gadījies redzēt, ka kameru var šādi sabojāt. Šķiet, ka tikai X personas glātbūtne vien lika kamerām nerādīt neko. - Tiktāl izskatās, ka gaišmatis ir vienīgais, kurš bijis piektajā stāvā, ja neskaita apkopēju, kura ieradās pēc tam, - ja vien cilvēks bija loģiski domājošs, tad tam jau vien vajdzēja radīt aizdomas, tomēr Gustavs stipri apšaubīja to, ka slepkava būtu tik viegli ļāvis sevi apskatīt, jo gaišmatainais vīrietis no kamerām itin nemaz nevairījās.

- Klau, - beidzot atrāvies no sienas un šķērosijis mazo telpu, lai pieietu pie krēsla, kurā sēdēja Gaišais, viņš ierunājās. - Vari apstādināt un kaut kā palielināt to pēdējo kadru ielas kamērām pirms tās sabojājas? - piere bija domās saraukta un skatiens urbās ņirbošajā ekrānā.

Šo rakstu rediģēja Kira Haru: 28.10.2008 13:26

[washulis]

Ļoti dīvaini, Dana pie sevis nočukstēja pieiedama blakus Gustavam un aiz muguras Valdim. Viņa vēroja videokameru ierakstus un centās saprast ko nezināmais ir izdarījis ar kamerām.

Reizē viņa ķibināja Kubiku-rubiku, kamēr centās izdomāt ko darīt tālāk.

[Mattiass]

Kriss rūpīgi, arī caur Mijkrēsli, apskatīja grāmatu, vai tiešām tā ir tā, kas likās, un tad izvilka no kabatas parastus, cilvēku — izmeklētāju lietotus cimdiņus. Vajadzēja ieskatīties koferī, ko viņš grasījās izdarīt vienatnē — kaut vai tajā pašā tualetē.

[Sindra]

Pagāja kāds brīdis kamēr Valdis caurskatīja visus kameru ierakstus.
Viņš ar pavērtu muti lūkojās uz blondo puisi un tina kameras ierakstus uz priekšu un atpakaļ.
Valdis izskatījās pārsteigts un īsti vairs nepievērsa uzmanību biedriem, kas atradās tuvumā.

Sveiks Dante! viņš beigās klusi noteica un gribēja jau piecelties no krēsla, bet tad klāt pienāca Gustavs.
Valdis noklausījās viņa sakāmo un nopūtās.
Puisis ir pārlieku līdzīgs datorspēles varonim. Dante - Spardas dēls. Spēle Devil May Cry. Puscilvēks, pusdemons. Lai gan es nezinu. Pēdējā daļā tur parādījās vēl viens blondīnis saukts par Nero. Varbūt šim puisim labāk patīk līdzināties viņam. Lai gan Nero ir tikai tāds vājš Dantes atdarinājums.
Bet vienalga. Blondīnis atklāti neslēpjas un šeit spēlē tikai daļēju lomu. Dante nav vienīgais, kurš bija 5. stāvā. Viņš neslēdz ārā kameras. To dara otrs. Tas, kurš ienācis viesnīcā visticamāk atrodas Krēslā, lai viņu nevarētu pamanīt. Tur ir vismaz vēl viena persona, bet varbūt vairākas.

Pēc Gustava lūguma Valdis ātri iezūmēja pēdējo kadru pirms kameras materiāls tika sabojāts.
Tā sabojāt ierakstu nav nekāda māksla. Tas, kurš nevēlas, lai viņu redz sabojā kameru uztveršanas frekvenci un tad mēs dabūnam to ko mēs te dabūnam. Tu arī tā vari. Valdis pasmaidīja blondajam Tumšajam. Pamēģini kādreiz, ja nav ko darīt.
Iespējams, ka Dante ir slepkava un līdznācējs ir vampīrs. Iespējams, ka visu izdarījis līdznācējs. Iespējams, ka visu paveicis Dante. Variantu var būt daudz un dažādu.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 28.10.2008 13:53

[Dvēselīte]

Datorspēles? You got to be kidding me!
- Mēs ar tehniku esam uz jūs, - puisis nomurmināja, necensdamies no šī fakta iztaisīt ne attaisnojumu, ne nepieklājīgu atbildi. Tā vienkārši bija. Daži prot saprasties ar dzīvniekiem, citi ar dzelžiem. Visu nosaka daba.

- Man patiešām ir labākas lietas, ko darīt, kā spēlēties ar video novērošanas kamerām. Bet problēma ir tajā, ka viņu plāns ir tāds, kā izskatās - viens noslēpies pretējā izstabā un iznīcina ierakstus, otrs ienāk un iziet pa galvenajam durvīm, kā slavenība, - novērsies no ekrāna, Gustavs atkāpās. - Hmm... - košļādāms īkšķa nagu, viņš apgriezās un, vairs neteicis ne vārda, izgāja pa durvīm un devās atpakaļ augšā uz štābu.




Tur joprojām sēdēja abi priekšnieki un vēl viena Gaišā kaut ko cītīgi stāstīja. Gustavs, nepārmīdams ne ar vienu skatienus un neko neteikdams, šķērsoja istabu, piegāja pie loga un, turpinādams kodīt īkšķa nagu, domīgi raudzījās ārā.

Šo rakstu rediģēja Kira Haru: 28.10.2008 14:05

[Sindra]

Ā, paldies.. Valdis noteica aizejošajam Tumšajam burvim un kad tas izgāja no telpas pagriezās pret monitoru.
Jā, jā tas otrs jau tur bija. Tātad man jāpaskatās vēl ieraksti, kas tajā telpā vispār uzturējies.
Puisis atkal sāka rakņāties pa failiem un izvilka telefonu no kabatas piezvanīja Vadītājam.

Man viss ir skaidrs par brīdi, kad slepkavība notika. Es to pastāstīju arī Tumšajam. Viņš aizgāja kaut kur.
Vai vari pateikt Saulītei, lai viņa noskaidro pie adminstratores visus, kuri pēdējā laikā apmetušies telpā, kurā ir mūsu štābs. Otrs ar slepkavību saistītais uzturējies tieši tur. Es tagad paskatīšos tās telpas ierakstus, bet slepkavības laikā viņš slēdza kameras ārā.

Slepkavības laikā viesnīcā ienāca persona, kura ir ļoti līdzīga datorspēles "Devil May Cry" varonim Dantem. Bet viņš neslēpjas no ierakstiem. Un otrs vai nu ir jau uzturējies istabā, kurā jūs tagad sēžat vai arī ienāca viesnīcā atrodoties Krēslā un kameras viņu nefiksē. viņš bija iespiedis klausuli starp plecu un ausi un turpināja klabināt pa klavieri un skatīties monitorā.

[Massacre]

Saule noklausījās abu vīriesu spriedelēšanās un bez maz vai garlaikojās.
"Labi, sākumā aizstaigāšu līdz kamerniekiem, jāapskatās, ko rāda kameras, ja uz reģistratores atmiņu paļauties nevar un tad ķeršos klāt viņa tālākā virziena izdibināšanai. Varbūt vēl kas?" ja bija kādi norādījumi, sieviete tos uzklausīja un devās tālāk, visuprims, ar atvainojošu smaidu, savākdama atpakaļ bildes gan zīmēto, gan printēto.

Sameklējusi vietu, kur darbojās kamernieki, Saule viegli pieklauvēja pie druvīm, sak', lai neaiztraucētu, nevis saņemtu kādas atbildes par atļauju doties iekšā un mierīgi iegāja istabiņā pie trīs Citādajiem. Viens jautājums, kas izteica laikam visu, ko viņa gribēja zināt par redzamo un skatīto kamerās:
"Aizdomās turamo sejas?"

[Sindra]

Valdis vēl runāja pa telefonu, kad Saule ienāca telpā.
Ā un Saulīte ir šeit. Nevajag viņu meklēt. Pats pateikšu. Pagriezies pret sievieti, viņš pasmaidīja un atkal pagriezās pret monitoru un sameklēja ierakstus ar Danti.
Puisis pamāja Saulei, lai skatās un satvēra viņas roku un klusi noteica paga. Viņš vēlējās, lai meitene nedaudz uzkavējas un pagaida kamēr viņš beigs runāties ar Vadītāju.

[Roviela]

- Labi, norunāts, runāt sāksim mēs ar Lūsēnu, - Elza, sēžot mašīnas aizmugurē runāja satrauktā balsī. Tonis bija domāts šoferim, jo vārdus tas diezin vai sadzirdētu, toties toni gan.
- Jūs iejaucieties, ja mēs ar saviem ē... ierobežojumiem netiekam galā. Pareizi?
Viņa bija mazliet aizņemta, ik pa brīdim biedējot prom no ātrās mašīnas priekšas citus šoferus un gājējus. Ceļš sanāca tik brīvs, cik vien iespējams. Nu jau drīz vajadzēja būt klāt.

[Massacre]

Saule vēroja kamērās redzamo ar smīnu, taču neko pagaidām nedarīja un neteica, kamēr Valdis nebeigs runāt pa telefonu. Tikmēr viņa salīdzināja sievietes atmiņas un savu printēto bildi (domās, nevis fiziski) ar ekrānā redzamo. Pagaidīt viņa, protams, varēja. Kas tad tur grūts?

[Dvēselīte]

Citādo, izņemot Rolandu un Tolvaiku, kā arī Gustavu pašu, numurā vairs nebija. Gaišā bija aizgājusi. Visi rosījās un izskatījās varen aizņemti ar slepkavību.
Palikdams turpat pie loga, Gustavs pa pusei pagriezās pret galdu pie kura sēdēja priekšnieki.
- Man tas viss nepatīk, - jā, nu to varēja teikt kurš katrs, bet Gustavs nebija no tiem, kurš par izmeklēšanām parasti izsakās tik vispārīgi. - Kaut kas visā kopējā bildē vienkārši nelīmējas kopā, - Rolands nebija gribējis, lai Tumšie skaļi apspriestu faktus. Nu, viņš jau to arī nedarīja, tikai izteica savas bažas. - Un, pat neskatoties uz to, ka nogalināts ir Inkvizitors, Citādais, cilvēkiem nezināmais... tomēr tas viss izskatās tik cilvēciski, - viņam nebija ne jausmas, kāpēc galvā iešāvies tieši šāds salīdzinājums, bet tā nu tas bija.

Šo rakstu rediģēja Kira Haru: 28.10.2008 15:28

[Džea]

Zane kādu brītiņu vienkārši vēroja ierakstus, taču kad ekrāns izplūda meitene vienkārši samulsa.
Čau.
Nožāvādamās Zane pasveicināja Sauli. Labi vismaz, ka šodien nekur nav jāiet. Mājās varēs kārtīgi izgulēties. Katrā ziņa pašlaik viņa vienkārši bija pārāk miegaina lai būtu tāda kā vienmēr.
Man liekās ka šie abi divi varētu apvārdot administratori, lai nebūtu pēctam nekādu pēdu. Iespējams arī kautkas ir atstāts
Meitene mierīgi sacīja vērojot ierakstus

[Ungaarijas ragas...]

Andra turpināja pētīt istabu, nopētīdama to taja esošās lietas arī caur mijkrēsli, skatīdamās pēc kādām pēdām, vienlaikus paturot redzeslokā arī dzīvo Inkvizitoru. Uz Milo jautājumu viņa neatbildēja, pagaidām ne, jo pašai bija jāapdomājas. Cik pieredze rādīja, tad, jo dziļāk raka, jo vairāk bija pārsteigumu. Var jau būt, ka bija personīgi iemesli, bet tikpat labi, varēja būt arī tā, ka kāds gribēja radīt tādu iespaidu un Tumšie nogalināja Inkvizitoru kādu savu mērķu dēļ. Vai arī… Andrai kaut kā neticējās, ka Gaišie varētu būt pie vainas.
— Burvīgi, kā redzu, Jūs jau uzvilkāt cimdus, — Andra pasmaidīja, ievērojusi Krisa darbības, — Tad varbūt palīdzēsiet apskatīt mirušā mantas?
Ar to bija domāts koferītis, kas atradās skapītī.

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 28.10.2008 17:34

[Elony]

Kad Milo ierunājās par motīviem, Neriss pasmīnēja.
"Nu kur mums zināt par to, kam varētu būt naids pret Dižo Inkvizitoru? Mums ne motīvi jāmeklē, bet pēdas! Motīvi, tie zināmi var būt inkviztoriem." vilkatis paskatījās uz Krisu.
"Bet viņam labpatīk klusēt, tātad - meklējiet pēdas Gaišie, ja esat uz to spejīgi."
Pats Neriss notupās pie līķa līdzās izmeklētājam, kurš pārbaudīja panadzes mirušajam, vai tur nav aizķēries kaut kas, kas norādītu uz pretošanos.
"Bet asinis tiešām nesaožu."
Izmeklētājs likās pārsteigts par tik savādām sarunām, bet neko neteica un stāvēja malā, lai netraucētu. Drūz vien ieradās tiesu mediķi, arī fotogrāfs. Kad viņi gāja nonāca Tolvaika un Rolanda redzeslokā, tika apstrādāti.
Ieiejot mirušā numurā, viņi jau bija godbijīgi pret citādajiem un jautāja, vai drīkst aizvet līķi un apsekot nozieguma vietu.

Pēdējā apturētajā kadrā var redzēt, kā paveras durvis un ēna uz grīdas, kas liecina, ka persona iet laukā no istabas.
Bet pēdējā kadrā, pirms sabojājas kamera vestibilā, var redzēt, kā veras vaļā lifts un tajā atrodas stāvs melnā mētelī, biksēs un kurpēs. Redzams gan tika viņa plecs un labais sāns, tad kamera sabojājas.

Apsargi un virsnieks likās nedaudz apmulsuši gan par to, ko redzēja, gan par to, ko dzirdēja.
"Atvainojiet... bet kas tieši jūs būtu?" viens no apsargiem uzdrīkstējās parunāt.

Kad Gustavs atgriezās štābā, abi Dižie viņam pievērsa uzmanību, bet neko neteica, gadīja, kad tumšais mags pats sāks runāt.
Saulei atbildēja Tolvaiks.
"Labi, ej. Ja ir kas ziņojam, zvani man. Vari paķert līdzi arī Danu, ja viņa gribēs."

Tad Tolvaikam zvanīja Valdis. Nakts Sardzes galva viņu uzmanīgi noklausījās.
"Skaidrs, Saule jau teica ko līdzīgu par spēles tēlu. Tikai nu tas liekas pagalam savādi. labi, par to vēlāk, šo numuru tad pārbaudīsim paši. Bet... tos ierakstus nevar atjaunot? Paskaties, lūdzu. Un, jā Saule jau ir lejā pie jums. Ja vēl ko atklāj, zvani. "

Kad Gustavs beidzot ierunājās, abi Dižie viņu drūmi uzlūkoja.
"Nav brīnums, ka tevi atsūtīja šeit." Rolands pasmīnēja, bet tā mazliet skumji.
Tolvaiks parustīja plecus. "Viss tiešām ir ļoti savādi. Īpaši nāves veids. Jo ja es iešautu lodi galvā Rolandam," (Rolands pārsteigts paskatījās uz Tolvaiku.) "tad viņš visdrīzāk izdzīvos, ja vien es nebūšu lodi apvārdojis."
"Tev prātā nāk interesantas domiņas, pagān." Rolands pakratīja galvu.
Tagad pasmīnēja Tolvaiks. "Gadās."
Rolands pievērsās Gustavam. "Mēs pašlaik vācam informāciju. Inkvizīcija veic savu izmeklēšanu, mums gar to nav daļas. Galvenais, noskaidrot, vai vainīgie ir vai nav Gaišie. Ja ir, tad notvert vainīgo, ja nav, tad..." viņš paskatījās uz Tolvaiki.
"Tad tā nav mūsu problēma... vismaz kamēr Inkvizīcija... nelūdz mums palīdzību notvert vainīgo. Labi, vai vari tad pievērsties noskaidrot, kur palicis tas baltmatis? Kopā ar to Gaišo, kas izmetās ārā. Iekāpa mašīnā, via kaut kur aizgāja, vai izkūpēja gaisā, jebko."


Kad Elza sāka ietekmēt ceļā pagadījušies ļaudis, Džavna pavīpsnāja. "Nu ko tu dari, Gaišā? Labāk būtu pārbaudījusi varbūtības, lai gan, varbūt tev tavs 2. līmenis neļauj tās tik labi redzēt? Ceļš mums tīrs. Un par metodēm... ja jums mērķis ir pietiekami svarīgs, gan jau arī nekavētos būt uzstājīgākas, bet vienīgi tagad nedrīkst kavēt laiku."
Drīz mašīna tiešām bija klāt 1. Slīmnīcas plašajā teritorijā un izlaida sievietes ārā, reģistratūras priekšā, lai gan tur apstāties nedrīkst. Džavna šoferim lika braukāt apkārt, kamēr viņas iznāks ārā un brauks tālāk. Šoferis priecīgi pamāja ar galvu un steidzās pilsīt rīkojumu.
Reģistratūrā reģistratore pēc Džavnas ietekmes kļuva Tumšajai padevīga un labprāt pastāstīja, kurā palātā ir ievesta istabene no Metropoles. Cietušās vārds bija Anna Tomiņa. Pašlaik bija bez samaņas. Un par viņu bija zvanīts no policijas, lai paziņo, kad nāks pie samaņas, kā arī bija ieradušies tēvs un māte, bet aizgāja , jo ir nakts.
Reģistratore piedāvāja aizvest visas trīs pati, bet Džavna pieklājīgi atteicās un ienira Krēslā, lai bez problēmām tiktu līdz palātai.

Palāta bija divvietīga. Vienā malā gulēja veca sieviete bez samņas ar aptītu galvu un seju un uztūkušām lūpām. Otrā gulēja jauna sieviete, praktiski vēl meitene, ar apsēju ap galvu, bet seja neskarta.

[Roviela]

- Man slinkums rēķināt varbūtības, Tumšā, - Elza atteica, biedējot prom suni.
- Varbūt Tu neņem vērā dzīvniekus? Un, redz, varbūt mērķis nav tik svarīgs?
Izkāpusi ārā, Elza, šoferim īsi un nevaļīgi uzsmaidīja, un steidzīgi kāpa augšā uz reģistratūru.
Viņa nelikās manām Džavnas pazušanu, un godīgi sekoja reģistratorei, vienīgi pa ceļam paveroties caur mijkrēsli, vai te nav kādu neparastāku pēdu. Tieši tāpat viņa visirms paskatījās uz gultā guļošajām. Abām divām.
Pateikusies reģistratorei, zintniece iedvesa tai domu, ka viņai svarīgāk būt lejā, nekā pieskatīt agrīnās apmeklētājas.
Elza sameklēja glāzi, ielēja tajā ūdeni un ielika puķītes, kas, nabadzītes jau bija mazliet apvītušas, un glāzi nolika uz galdiņa pie Annas gultas.
Tad, pārliecinājusies, ka nav neviena paša lieka tuvumā, un Anna ir Anna, Elza izmantoja dziedināšanu, lai mēģinātu atdabūt meiteni pie samaņas, un, tikmēr, kamēr viņa atgūstas, cītīgi skatās, ko meitene atceras, kādā kārtībā, un kas bijis galvenais, kas iesēdies atmiņā, kas svarīgās, kas spilgrāks, un kādas ir zemapziņas nejaušās saites.

[Sindra]

Valdis ar zodu aizvēra mobilā telefona vāciņu un palaida vaļā Saules seju, bet tieši tad ieraudzīja ekrānā otro personu.
Tā bija persona, kura visticamāk bojāja ierakstus.
Telefons puisim izkrita no rokas un ar troksni novēlās zemē. Viņš noliecās, lai to paceltu un viņa skatiens sastapās ar Saules tīkliņzeķēm.
Pārlaidis skatienu pār meitenes kājām, Valdis atliecās atpakaļ un palūkojās meitenei sejā.
Tu šodien izskaties īpaši iekārojama. puisis pasmaidīja.

Viņš iebakstīja ar pirkstu monitorā uz tumši ģērbtā cilvēka stāvu.
Redzi.. mums vajag noskaidrot, kas viņš ir. Pajautā lūdzu adminstratorei, lai viņa Tev pastāsta, kas pa ļaudīm bija apmetušies numuriņā, kur šobrīd atrodas mūsu priekšniecība. Nu kaut kādas šīs nedēļas ietvaros. Un pajautā cik sen atpakaļ Inkvizitors rezervēja savu numuriņu un kādi ļaudis un kādā veidā varēja uzzināt par šo rezervāciju.

Blondīnis, protams, varbūt ir slepkava un mēģina nojaukt pēdas ar savu atklātību. Bet tik un tā.. šāda paskata puisi Rīgā atrast nebūs pārāk grūti. Gan atradīsim.
Pieņemu, ka tā te persona numuriņā jau dzīvoja, gaidīja inkvizitoru, tad ar maģiju aizbiedēja ļaužus, sagaidīja savu sabiedroto un kopā piežmiedza upuri.
Un tad abi notinās.

Izskatījās, ka telpā bija atgriezušies apsargi. Valdis uz tiem pat īpaši nepalūkojās.
Esmu sistēmas adminstrators. Man vajag vēl šeit pastrādāt. viņš vēlreiz ietekmēja apsargu prātus liekot iet vēl atpūsties. Pastaigāt pa viesnīcu, padzert vēl kafiju.

Pārliecinājies, ka Saule sapratusi viņa lūgumu, puisis atkal pagriezās pret datoru.
Vai tos nevar atjaunot... viņš atkārtoja Vadītāja teikto. Nevar atjaunot to, kas nekad nav bijis jauns. Var tikai mēģināt uzlabot. Puisis mirkli atspiedis galvu rokās domāja, tad nometa visus safilmētos materiālus uz "palodzes" un ienira interneta dzīlēs, lai sameklētu programmas, kas spēj uzlabot nekvalitatīvu attēlu.

Kamēr programmas "vilkās" viņš palūkojās uz Zani.
Citādajam nav nekādu problēmu ietekmēt adminstratores prātu. Bet ja viņi kaut ko aizmirsuši, tad to atradīs mūsu kolēģi, kuri pārmeklē telpas. Valdis skatījās kā pār ekrānu slīd upload stabiņi. Viņš vēlreiz palūkojās uz Zani.
Klau.. es zinu.. esmu šausmīgi nepieklājīgs. Bet vai Tu varētu man lūdzu atnest kafiju. Tur vestibilā bija automāts. viņš mulsi pasmaidīja.

Sagaidījis, kad "atnāca" pirmā programma, puisis ķērās pie darba. Mēģināt no pikseļu jūras izveidot attēlus.

[Massacre]

"Sveicināta Zane." Saule jauki uzsmaidījusi atņēma meitenes sveicienu. "Jaukākais šai lietā ir tas, ka versiju ir daudz." sieviete atbildēja uz viņas prātojumiem.

"Paldies. Es īpaši centos, galu galā augstākā priekšniecība un miruši Inkivizitori..." Saule tikai atjokoja uz Valda secinājumu, lūkojoties, ko tad interesanti viņš ieraudzījis ekrānā, ka pat telefons izkrīt no rokām. Noklausījusies instrukcijas, viņa pamāja ar galvu:
"Uzskati, ka ir jau izdarīts.
Un runājot par blondīnu..." sieviete pasniedza Valdim abas bildes. Pirmā bija pašas zīmēta no atmiņām, kurā puisis bija ģērbies tumšā džemperī ar kaut kādu uzrakstu un džinsās, tā kā viņu bija redzējusi reģistratore otrā datorspēles varoņa bilde no interneta. "Mūsu gudrā blondīne ļoti atbilda Nero no Devil May Cry. Abās šajās var saskatīt pamatīgu līdzību." viņa gan gaidīja Valda domas par šo, bet darbā netraucēja un arī apsargus ignorēja.

Šo rakstu rediģēja Massacre: 28.10.2008 19:50