Nakts Sardze: Pravietojums, [GM][PZP] Nakts Sardze - Cīņa pret dumpiniekiem Opcijas

[Elony]

(IMG:http://i205.photobucket.com/albums/bb239/elsarels/CopyofNewWindowsBitmapImage-1-1.jpg)

Šī spēle ir atzīstama Gaismas lietai un nāk par labu cilvēcei.
Nakts Sardze.

Šī spēle ir atzīstama Tumsas lietai un nāk par ļaunu cilvēcei.
Dienas Sardze.

Šī spēle ir pret Līgumu un nāk par postu pamieram un Citādajiem.
Inkvizīcija.

Pirmā daļa.

Citāda pasaule.

Prologs.

Viesnīcas "Metropole" istabene Anna uzkopa tos numurus, kuri bija atstāti pirms pusnakts, lai no rīta tajos varētu iekārtoties jaunie viesi. Kopš aprīļa bija sākusies sezona, kas nozīmēja cenu pieaugumu numuru nolīgšanā, bet ne strādnieku algu palielināšanā.
Istabene gan nežēlojās, jo alga tik un tā bija ievērojama. Ar gumijas cimdiem un plastikāta masiu viņa salasīja atkritumus un sakārtoja gultas. Vienīgi nakts darba problēma bija tāda, ka daži klienti, aizmirsuši par sievām un draudzenēm, iedomājās, ka Rīga kā "Seksa tūrisma galvaspilsēta" nav tikai reklāmas triks, un viesnīcas personālam, attiecīgi jaunām un izskatīgām istabenēm kā Anna, jānodrošina arī citādi pakalpojumi.
Anna gan taču tikai piepelnījās studijām. Viņai bija paveicies, ka bijušais draugs bija šeit iekārtojies par menedžeri... Un ka neatlaida meiteni, kad viņu attiecības pajuka.
Jebkurā gadījumā istabene bija sagatavojusies pieklājīgi un noteikti pasūtīt katru iereibušo britu tūristu trīs mājas tālāk. Lai gan, ja patrāpītos kāds sevišķi smuks un vēl devīgs... Nebūtu jau pirmā reize. Džordžs no Londonas, Frāncs (vai Francis?) no Bonnas, tad vēl tie divi itālieši Roberto un kā to otru...
Anna iedomājās, ka varbūt tieši dēļ tādas attieksmes no viņas un kas zina, arī citām istabenēm, veicināja to seksa tūrisma pilsētas viedokli. Bet vienalga, dzīve Rīgā nebija lēta un viņa ielaidās tikai ar tiem vīriešiem, kas likās smuki.

Tomēr šonakt Annai dīvainā kārtā neviens neuzmācās. Un vispār likās savādi, ka gaiteņos nemana ne vien iemītniekus, bet arī viesnīcas darbiniekus. Tikai augšā uz piekto stāvu gadījās ceļā kāds jauns, izskatīgs vīrietis džinsa biksēs un melnā džemperī, uz kura bija cilvēka atveids un uzraksts Devil May Cry. Viņš likās savāds, jo pat kārtīgi nepaskatījās uz Annu, kas jauno sievieti aizvainoja, un steidzās tālāk pa kāpnēm lejā. Viņi vēl jo vairāk bija žēl, jo vīrietis bija tiešām glīts...

Bet kad viņa tika līdz piektajam stāvam, tad saprata jauno vīrieti, patiesībā drīz vien par viņu aizmirsa. Šeit bija tāda savāda sajūta, kā nekad agrāk. Uzradās nezināmas bailes, likās, ka aiz muguras visu laiku kāds stāv un taisās uzbrukt, bet lai cik bieži un strauji Anna arī atskatītos, tur nekā nebija. Klusums bija neticami izteiksmīgs un neparasts. Bailes sāka pāriet šausmās un ceļi ļodzījās. Bet Anna saņēmās, jo tam visam nebija nekāda pamata. Šī bija viesnīca un te istabās gulēja cilvēki. Nekas slikts nevarēja notikt...

Viņa sāka apkopt numurus, kuri bija norādīti kā tukši, bet nespēja koncentrēties, visu laiku atskatījās un centās neuzgriezt muguru durvīm. Gaismu istabās ieslēdza vēl pirms tajās iegāja, pabāžot roku pa durvīm. Un izslēdz tikai tad, kad pati jau bija ārā. Šeit bija uzkopjami tikai trīs numuri, kas bija labi... Divi bija uzkopti un palika trešais...

Annai bija jāiet garām 56. numuram, un nezināmu iemeslu dēļ to ļoti negribējās. Kas notiks, ja viens numurs paliks nesakopts šonakt? Nekas, nu kam to vajadzēja... vienkārši pagriezties un doties lejā, izmest atkritumu maisu un novilkt cimdus, pārģērbties un prom no viesnīcas... Uz visiem laikiem... Nē, muļķības, viņai bija vajadzīgs šis darbs un kaut kādu savādu baiļu dēļ to nezaudēs... Anna sakopoja spēkus un centās paskriet garām durvīm pēc iespējas ātrāk... bet šī numura durvis bija pavērtas un iekšā iedegta gaisma. Anna centās neskatīties, paskriet garām, bet acis pašas pagriezās un ieraudzīja – cilvēka ķermenis uz grīdas, galva sānis un nedzīvās acis skatījās tieši uz viņu, dedzinot sirdi kā nokaitēti iesmi.

Anna pakrita zemē un skaļi kliedza. Kliedza tā, ka būtu jāsaplīst visiem logu stikliem šajā stāvā un visā ēkā. Bet neviens nenāca, neviens neparādījās, viņa bija viena... viena...

Istabene metās rāpot prom, tad pierausās kājās un skrēja uz kāpnēm, viņa paklupa to vidū un gāzās lejup, sāpīgi sasizdamās un tad ar galvu atsitās pret sienu. Atskanēja nepatīkams krakšķis un tad iestājās tumsa...

Sākums.

Viesnīca „Metropole" atradās uz Aspazijas bulvāra, tomēr piecos no rīta iela vēl bija diezgan tukša. Laternas vēl dega, lai gan zilganā pamale austrumos rādīja, ka mākslīgais apgaismojums nav tik ļoti nepieciešams. Pavasaris bija iestājies un rīti gaišāki sāka palikt agrāk.

Pie ieejas viesnīcā stāvēja trīs stāvi. Viens bija policists zaļā vestē. Otrs bija vampīrs no Dienas Sardzes, vājš un neievērojams, parasti nodarbojās ar to, ko tagad – apsargāšanu. Attiecīgi Nakts Sardzes darbinieki nezināja pat viņa vārdu. Policistam otrā pusē stāvēja Uldis Lapsa, 6. līmeņa gaišais mags, kura pastāvīgā nodarbošanās bija tāda pati kā viņa kolēģim vampīram.

Policists likās nopietns, bet viņa skatiens tāds nedaudz savāds. Bet Citādos, kas gāja uz viesnīcu, uzlūkoja ar cieņu un bez jautājumiem laida iekšā viesnīcā. Acīmredzot, jau bija apstrādāts un viņam abi Citādie sargi iedvesa domas, kuru laist iekšā bez šķēršļiem. Abi Citādie sveicināja kolēģus, kad tie ieradās, bet otru sardžu darbiniekiem tikai klusējot pamāja ar galvu.

[Ungaarijas ragas...]

Sieviete ar patiku vēroja Elzas prieku par sniegpulkstenīšiem. Nedaudz pozitīvu emociju nekaitēja, sevišķi, ja gaida smags darbs. Un tads, spriežot pēc dzirdētā gaidīja.

— Apsekošu līķi, — Andra noteica, paskatīdamās uz Nerisu. Viņa nebaidījās šī vilkača, tikai apzinājās, ka viņš tomēr ir spēcīgāks par viņu. Tad viņa paskatījās uz Tolvaiku, gaidīdama apstiprinājumu, maķenīt pasmaidīdama par Sauli. Viņa šodien izskatījās no kājām gāzoši.

[Hworang666]

Pamanījis kā ierodas Dana, puisis bija neuzkrītoši viņai pieslīdējis klāt un mazliet apstāstījis, kas ap ko grozās. Laiku pa laikam veltīdams skatienus gan Dienas gan Nakts sardzei. Piebiedrošos Andrai un plūkošos kā sviežas mirušajam... Māris garlaikots atbildēja.

[Sindra]

Valdis nolūkojās vadītāju sarunā un pagaidīja, kad viņi beigs apspriesties.
Nu vispār man nevajag palīgu no mūsējiem, ja neviens pats ārkārtīgi nevēlas pavadīt tuvākās stundas piepīpētā telpā bez ventilācijas ar daudziem, garlaicīgiem, aputējušiem monitoriem. Un visticamāk es uz jautājumiem atbildēšu bremzēti, ja vispār atbildēšu. viņš tā parasti teica. Bet ja tomēr kādu no kolēģiem intereseja tehniskās lietas, Valdis ļoti pacietīgi visu skaidroja un rādīja, lai arī jaunākais kolēģis saprastu, kas īsti ir noticis un kā puisim to izdodas uzzināt.

Un tā kā mūsējo ir tik daudz, tad es atļaušos sevi neapgrūtināt ar komunikāciju ar lieciniekiem vai policistiem. viņš piebilda.

Tiksimies vēlāk. puisis pasmaidīja Elzai un pamāja Lūsēnam.
Pavadīja viņas ārā no telpas un devās pie izmeklētājiem noskaidrot kā viņš varētu piekļūt video novērošanas sistēmu telpai.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 27.10.2008 19:37

[Elony]

"Atļauju." Tolveiks teica Saulei. "Droši uz priekšu."

Elzai Tolvaiks pamāja ar galvu. "Labi, jautājiet, bet zini, ka asinis ir vajadzīgs, lai noteiktu, vai tajās nav sekrēts no vampīru siekalām. Ja tās ir izsūktas visas, tad to nevarēs noteikt."
"Eju jau eju, Gaišās." Džavna atsaucās un piecēlusies gāja ar abām Nakts Sardzs darbiniecēm.
Tiesu medicīnas pārstāvji vēl nebija ieradušies, bet izmeklētājs, mokoties starp ziņkārību un maģisko iedarbīu atiecībā uz Džavnu (skaista sieviete, bet tomēr priekšniecība!) pateica, uz kuru slimnīcu aizveda liecinieci, tepat centrā. Un līķu plankumu nebija, kas satrauca izmeklētāju.

Kad Andra paskatījās uz Nerisu, vilkatus viltīgi pasmīnēja.
Tolvaiks apstiprināja viņas lūgumu un varēja doties uz otru istabu. Neriss arī nekavējās un devās uz mirušā istabu, to lēnām pētīja.

"Mana doma bija tāda, ka ieraksti varētu būt neskarti un tad vajag vairāk acu, lai varētu tos izskatīt pēc piespējas ātrāk. Viesnīcai ir vairākas kameras un iespējams ka jāpēta stundām gari ieraksti." Tolvaiks teica Valdim.
Rolands paskatījās uz Gustavu, liekot saprast, ka šim būtu vēlams doties līdzi Valdim.

Valdim pateica, ka jādodas lejā uz pirmo stāvu, kur atradās apsardzes nodaļa un novērošanas iekārtu vadības telpa.

[Massacre]

Tikko kā saņēmusi atļauju, Saule beidza stutēt sienu un pameta savu žaketi uz tuvakā no krēsliem, sak' pēc tam savākšu, tagad tikai traucēs.
Pametusi Citādo apmešanās numuru viņa daudz un ilgi nekavējās ar domāšanu, ko darīt tālāk. Jāsāk bija ar pirmo stāvu un jāķemmē pēc darbiniekiem uz augšu. Derēs jebkas. Pat tas, ko un kurš ēda no pavāriem, varbūt vampīrisma ideja radās nejauši, varbūt upuri gaidīja dažas dienas, tātad ēda un dzīvojās. Neko nevarēja zināt.
Pirmais mērķis, nonākot pirmajā stāvā, bija reģistratore:
"Sveika, mīlulīt, ko Tu man jauku pastāstīsi?" un reģistratorei nez kāpēc radās vēlme izprintēt viņai šīs nedēļas reģistrējušos sarakstu, pat ieaicināt viņu pie datora, ļaujot Saulei brīvi darboties ap sistēmu, pagatavot tēju un pēc tam pastāstīt par visiem apmeklētājiem šonedēļ, sākot ar tiem, kas tika apmetušies piektajā stāvā. Ko pasūtīja ēdamu, ko darīja, kur gāja? Šī būtne noteikti bija pilna ar saviem novērojumiem un mazajām piezīmītēm par katru un viņa to šobrīd ļoti gribēja pastāstīt.

[Roviela]

Elza, joprojām ar sniegpulkstenīšiem rokās, izteica līdzjūtību izmeklētājam un teicās vēlāk iepazīties ar tiesu mediķa slēdzienu un aprakstiem.
Viņa šoreiz devās uz liftu.
Jau esot tajā, ievaicājās:
- Jums ir kāds braucamais? Es šurp nācu kājām.

[Sindra]

Jā, jā.. es sapratu. Ne jau pirmo reizi nāksies pārbaudīt ierakstus. Valdis atbildeja Vadītājam un pagaidīja vai kāds no biedriem vēlēsies viņam pievienoties un tad devās uz pirmo stāvu meklēt norādīto telpu.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 27.10.2008 21:31

[Džea]

Pārsvarā visu šo laiku Zane to vien darīja kā stāvēja un klausījās biedru sarunās. Meitenei nezin kādēļ negribējās pievienoties pārējo sarunām.
Valdi, es ar tevi.
Zane iesaucās, dodoties nopakaļ vīrietim. Līķi ja godīgi pašlaik nekādīgi negribējās redzēt

[Hworang666]

Māris nopūtās. Viņa teiktais atkal palika nemanīts... Vai arī iepriekšējā maiņā viņš bija pamanījies kādu nokaitināt? Vīrietis sekoja Andrai, tūliņ aiz Nerisa. Atstāt sievieti vienu šī klātbūtnē nebūtu vēlams.

[Pūķēns Sāra]

Atsveicinājusies no biedriem un uzsitusi viegli pa Māra plecu, Lūsēns sekoja Elzai. Ejot uz liftu, viņa ilgpilni lūkojās uz kāpnēm, bet tomēr nepadevās vājībai un palika kopā ar zintnieci un Dienas sardzes darbinieci. Nebija jau tā, ka viņa izjustu pret Džanvu negatīvas emocijas, šī sieviete, kaut skaista un viltīga, tāpat palika Citādā, kas strādāja sardzē, un arī Elza bija spēcīgāka par viņu pašu, bet nesapratnes gadījumā Lūsēns sevi pirmo liktu mērķa vietā, lai dziedniece paspēj bez spēka zudumiem tikt prom. Bija muļķīgi pieļaut šādu iespēju, bet vajadzēja būt gatavam uz visu - Jā, un tūlīt atlidos vēstulīte no štatiem piesprausta pie biobumbiņas...
-Sadabūsim taksi vai aiziesim. Nav tālu,- Lūsēns atstutējis pret lifta sienu, rimti bilda. Džanvai gan noteikti patiks pirmais variants, bet ko tur daudz lauzīt galvu, lai pati saki ko vēlas.

[Elony]

Saules iespaidota, reģistratore pasmaidīja un sāka čalot ar viņu kā ar labāko draudzeni. Runāja par visu, ko Saule vēlas.

Valdis un Zane nonāca lejā, pirmajā stāvā, kur aiz durvīm, kas saucās "Dienesta telpas" atradās arī istaba ar novērošanas monitoriem un datoru, kurā digitālā formātā ierakstījās ieraksti. Šeit bija divi apsargi, no kuriem viens stāvēja malā, bet otrs sēdēja pie datora un uz policijas virsnieka muinājumu, pārtina šīs nakts ierakstu.
Ienākot Citādajiem, virsnieks uz tiem paskatījās ar cieņu un aicināja iekšā. Apsargiem gan tas likās savādi.

"Nekas, gan kāds mūs aizvedīs." Džavna vienkārši atteica. Pēc tam klusēja.
Kad viņas visas trīs izgāja no viesnīcas, Džavna piegāja tuvāk ielai un skatījās uz abiem virzieniem. Drīz vien apstājās viena no retajām mašīnām rīta stundā. Melns BMW apstājās un vīrietis vidējos gados aicināja sievietes uz savu mašīnu kā apburts raugoties uz Džavnu.

(OOC: par citiem 'būs vēlāk (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blush.gif) )

[Ungaarijas ragas...]

Nerisam bija kaut kas padomā, vai arī viņs zināja ko tādu, ko Gaišie nezināja, cik nu varēja spriest pēc viņa izturēšanās. Bet Andra klusēja, nebija vērts lekties ar Tumšajiem, tikai lieks Spēka patēriņs, kas viņu omu jau nu ļoti uzlabotu.
Sieviete dabūjusi apstiprinājumu no Tolvaika devās apskatīt līķi.

Pirms ieiet istabā, viņa to vērīgi aplūkoja turpat no sliekšņa. Tad viņa devās iekšā, aplūkoja līķi, sīkāk papētīja istabu.

[Mattiass]

Kriss, ar galvas mājienu pagaidām atsveicinājies no štābā esošajiem, iegāja telpā, kas atradās pretī — tajā pašā, kur bija līķis, maigi pieskardamies tajā esošo cilvēku apziņai — es esmu savējais, draugs, jūs mani pazīstat un negribat uzdot nekādus jautājumus, tieši otrādi — jūs alkstat man palīdzēt.

Viņš, neskardamies klāt, apskatīja līķi, īpašu uzmanību pievērsdams galvai, rokām, apģērbam un kopējai pozai. Rūpīgi apskatīja arī logu, tā slēdzeni un pašu stikla rūti, visas durvis un vannasistabu, vannu un izlietni ieskaitot, tad vēl beigās ieskatījās papīrkurvī. Protams, būtu visai naivi cerēt, ka tas ko dos, tomēr pastāvēja neliela iespēja, ka slepkava pieļaus kādu cilvēcisku kļūdu. Pēc tam viņš domāja pievienoties tiem, kas pētīja videoierakstus — šoreiz jau iedams kājām lejā pa kāpnēm.

[Sindra]

OOC - Tā lieciniece no centra noteikti tiktu aizrauta uz Traumatoloģijas centru, ja viņa sasita galvu tā, ka izslēdzās. Bet ērtuma labad rekomendēju 1. slimnīcu. Tai arī idejiski ir traumu centrs, bet nu tāds nekāds.


Valdis iegāja telpā un pieklājīgi pasveicināja abus apsargus. Viņš nedaudz ietekmēja viņu prātus, lai apsargiem neliktos dīvaini viņa meklējumi novērošanas kameru arhīvos.
Puisis palūdza apsargam palaist viņu pie datora un ierosināja viņiem doties padzert kafiju vai kā savādāk sevi izklaidēt. Viņam nepatika pārāk daudz cilveku apkārt, kad viņš strādāja. Valdis sagādāja Zanei un Tumšajam burvim, kurš nāca līdzi, krēslus.
Zanei domāto krēslu viņš nolika blakus savam krēslam un apsēdās pie datora.
Puisis zināja, ka meitene mācās datorzinātnes un labprāt viņu ņēma līdzi uz savām monitoru pārbāztajām un piesmēķētajām telpām.
Nu Tu tikai neiedomājies savā skolā stāstīt kaut ko par to visu ko es Tev te mācu. Tevi nesapratīs. viņš to Zanei teica vienmēr. Un vienmēr smaidīja.

Mirkli pavērojis monitorus, Valdis diezgan ātri saprata, kurš monitors rāda telpas, kuras varētu viņu interesēt. Tagad viņš pievērsās datoram.
Atklāj man savu prātu... puisis nočukstēja datoram un palūkojās monitorā it kā tas būtu datora acis caur kurām viņš spētu ietekmēt datora smadzenes.
Viņa pirksti sāka zibēt pa klaviatūru.
Valdis pat mazliet vēlējās, lai slepkava būtu mēģinājis kaut ko sagrozīt ierakstos un pie safilmētā materiāla neizdotos tik viegli tikt.
Sen viņš nebija sastapies ar izaicinājumu.

Tumšā burvja klātbūtne Valdi nemaz nemulsināja un viņš pavisam atklāti stāstīja Zanei ko tieši viņš cenšas atrast un kādā veidā.
Puisis ātri no vajadzīgās informācijas klāsta atrada kameras, kuras filmēja viesnīcas ieeju, kāpnes un 5. stāva gaiteni.
Sameklējis aptuveno laika posmu, kad notika slepkavība viņš mēģināja noskatīties ierakstus.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 28.10.2008 01:19

[Massacre]

Saule bija ķērusies pie reģitratores atmiņas pārzīmēšanas un pa to laiku printēja spēles varoni, kuru atrada līdzīgu esam šim cilvēkam. Lai tautai vieglāk saprast. Laiks atbilda, arī izturēšanās atbilda.
"Nepazūdi, mīlulīt." viņa nočivināja sieveites virzienā un devās uz liftu. Jāsāk piegādāt informācija, kamēr vēl svaiga un, lai viņa zina, ko šefi par to domā. Varbūt jārokas vēl dziļāk.
Ienesusies Citādo numurā piektajā stāvā, viņa viegli pasmīnēja:
"Kāds no jums pazīst kādu, kurš izteikti mīl strādāt vienatnē, pilda uzdevumus vienatnē, ir vienpatis... Laikam tādi ir daudzi, bet šis noteikti ir īpašs, pilnīgi baltiem matiem, skaists..." viņa piemiedza ar aci visiem telpā esošajiem un pasniedza Rolandam un Tolveikam sevis zīmēto bildi no sievietes atmiņām. "Šis burvīgais eksempārs esot ieradies ap pusnakti un reģistratorei, kura bija puiša skaistuma apžilbināta, neko neteicis devās augšā pa kāpnēm. Apmēram pēc stundas viņš pameta viesnīcu un vēl apmēram pēc stundas spiedza istabene." tad viņa pasniedza arī otro bildi, kuru bija atradusi datorā no spēles "Un šo es izprintēju tāpēc, ka mani pārsteidza šīs te personas lielā līdzība ar datorspēļu varoni." Saule vienkārši nokomentēja un paskatījās uz abiem vīriešiem: "Tātad, šis cilvēks jums kaut ko izsaka, vai turpināt iet cauri apmeklētāju un apmetušos sarakstam?"

[Pūķēns Sāra]

Džavnas paņēmiens bija visai... to labāk nekomentēt, jo Lūsēns izjuta dalītas jūtas attiecībā uz visu, kas bija saistīts uz Tumšajiem, vai pareizāk neizjuta vispār neko.
-Tikai pēc tevis,- palūkojusies uz Elzu, sieviete pamāja Džavnai, lai tā kāpj pirmā.

[Dvēselīte]

OOC: Džīzas Kraist, vai jūs varētu tā neskriet <.<



Skatīties kameru ierakstus nebija interesanti. Vispār, blenzt ekrāna bija gaužām garlaicīgi un izraisīja tikai sprandas stīvumu, nevis sniedza atbildes.
- Kā teiksi, Roland, - smaids joprojām rotājās puiša sejā, kad viņš, paklanījies savam šefam un pamājis Naksts sardzes priekšniekam, izgāja no istabas, lai sekotu jau aizgājušajiem Gaišajiem.
Novērošanas telpu nebija grūti atrast, pie tam, apsardzes darbinieks bija tik gaužām laipns. Priekšā jau bija divi Nakts sardzes darbinieki. Gustavs klusītēm stāvēja maliņā un vēroja, kā Gaišais darbojas. Viņi abi sarunājās tā, it kā Gustava šeit nemaz nebūtu, kas viņam nāca tikai par labu. Nevajadzēja dzesēt muti, lai uzzinātu nepieciešamo informāciju.

Attēli zibēja un raustījās, bet Gustavs, tas pats, kurš izlikās, ka viņa šeit nemaz nav, cieši vērās ekrānā, censdamies noķert katru sīkāko kustību un detaļu. Iegaumēt visu, kas parādās un pēc tam pazūd. Operatīvie ir trenēti tā, lai pamanītu lietas, kuras citiem paslīd garām, viņi ir mācīti būt sīkumaini un piekasīgi uzmanīgi, viņi zina pēc kā skatīties.

Šo rakstu rediģēja Kira Haru: 28.10.2008 09:55

[Džea]

Beidz, man tāpat tagad līdz maijam būs prakse un skolā kādu laiciņu nebūs jārādās.
Zane jautri sacīja apsēsdamās krēslā ko Valdis bija sagādājis. Nu jā, tikai kad viņa atgreiz;isies, skolā būs jākārto eksāmeni un tā jau ir nepatīkamā daļa. Pametusi skatienu uz Gustavu kurš tikko ienāca telpā Zane viegli kā sveicinot pamāja ar galvu un pievērsās ekrānam cenšoties pamanīt ko aizdomīgu, vai vel labāk- slepkavu

[Roviela]

Elza klusi iespurdzās. Jā... ar tādu mašīnu tas būs viens stiepiens, un slimnīca. Tikai jāpacenšas, lai vadītājam nerodas vēlēšanās braukt pa tālāko ceļu.
Viņa piegāja tuvāk mašīnai, lai vīrietis saprastu, ka viņas ir trīs. Džavna, protams, bija žilbonoša pa gabalu, toties Elza pati - pēc izskata skaistule, bet tāda, kas vairāk izraisa vēlēšanos viņai par katru cenu palīdzēt, būt bruņiniekam.
Elza uzskatīja vadītāju ar savām lielajām acīm, kurās tagad vīdēja milzu lūgums, gandrīz vai izmisums. Rokas vairs ne turēja, bet žņaudzīja (saudzīgi, lai patiešām nesalauztu) sniegpulkstenīšus.
- Vai jūs, lūdzu, neaizvestu mūs uz 1. slimnīcu? Ļoti, ļoti vajag!
Balss bija pati pilnība.

[Moriartijs]

Milo klausījies visus argumentus turp un šurp, beigās vien noteica, Iešu uzmest acis līķim.

Piecēlies viņš izgāja no telpas un devās nopakaļ Andrai. Pirms iegājis telpā viņš uzmeta skatienu arī gaitenim, durvīm, iekšā iegājis devās taisnā ceļā pie logiem un tos uzmanīgi nopētīja. Ko var zināt, kā uzbrucējs iekļuva telpās...

Kā izskatās?, Milo jautāja Andrai pirms pats ķērās pie līķa apskates.