Asinsbalss: Prologs, [PZP] [R] Opcijas

[Mattiass]

ASINSBALSS

¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯ PROLOGS ¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯

Rīga,
2008. gada jūlijs

Rit ikdienas dzīve, valdība, kā parasti, dzīvo cepuri kuldama, parastie iedzīvotāji, kuri nevar atļauties visu laiku sēdēt mājās pie ventilatoriem, pastiprināti patērē saldējumu, dzērienus un citus tamlīdzīgus dzesētājus. Dabas resursi, kā parasti, tiek intensīvi ekspluatēti, magnāti un korporācijas tikpat parastā veidā sapņo par monopolu, zinātnieki patvērušies laboratorijās ar nemainīgu gaisa temperatūru un turpina izstrādāt savus projektus. Vārdu sakot, mūsdienas to visparastākajā atbaidošajā veidolā…

Tikmēr pasaules dziļākajos slāņos ir sākušās pārmaiņas.

[Dvēselīte]

Mans sitiens? Pie pirmā mēģinājuma kija noslīdēja no pirksta, bet kauliņus neaizskāra. Otrais mēģinājums bija veiksmīgs vismaz tajā ziņā, ka viņa trāpīja pa kauliņiem.

[Elony]

"Nu..." Aleksandrs ierunājās, gaidīdams, kad būs viņa kārta.
"Es daudz esmu strādājis drošības iestādēs, un tur ar laiku izvedojas dažas iemaņas, piemēram, sajust cita cilvēka skatienu, ja tas tev seko. Sajust, ja pa tevi tēmē ar snaiperšauteni... tas ir pavisma kas cits, proti, ja skatiens ir kā durstīga adatiņa pakausī, tad kad tevi skatās caur snaipera tēmēkli, tad nāk klāt tāda draudīga sajūta... bet nu labi. Lieta tāda, ka arī uz ielas var novērot cilvēkus un redzēt, kurš tevi apdraud. Pēc gaitas, skatien vai pozas... to visu par saprast un atpazīt, ja tuvumā ir kāds, kas ieinterisēts tavā personā un azotē tur ieroci. Bet tagad, kad esmu elfs, liekas, ka nojauta ir asāka, es spētu pamanīt draudus nevis pēc gaitas un pozas, bet... it kā uztvertu noskaņu no viņu prātiem... īsti nezinu, bet tas ir savādāk un dīvaināk... lai nu kā praksē nav sanācis pārbaudīt."
Kad Aleksam bija jāsit ar kiju, viņš sākumā vēl drusku mēdza kļūdīties, jo novus nebija biljards. Bet arī pārāk nopietni nekocentrējās, kad iemanījās, vairāk smaidīja, jo spēlēja priekš izklaides. Vienkārši sita tur, kur bija kauliņi un cerēja, ka tie slīdēs vajadzīgā virzienā.

[Beppo]

—Ā, tātad tagad visi pasniedzēji ir tik nenormāli cienījami, ka jāuzrunā uz jūs, pat spēlējot novusu un ejot kopistiski pirtī?— Ingrīda nevarēja vien rimties, un knapi noturējās neiesmējusies.
—Izklausās interesanti,— vairāk arī Aleksandra teikto Ingrīda nekomentēja, tikai kļuva manāmi domīga. Viņai pēkšņi āka ārkārtīgi interesēt mistisko analīžu rezultāti. Būs jāaizbrauc uz Rīgu tuvākajās dienās.

[Ungaarijas ragas...]

Novusā ar pāris kauliņu starpību uzvarēja Tatjana un Aleksandrs. Spēles gaitā tika noskaidrots, ka Aleksandrs un Ingrīda spēlē līdzīgi, Tatjanai sokas pulka labāk, savukārt Ulrikai — sliktāk.

[Elony]

Kad spēle bija galā, Alekss pasmaidīja.
"Nu, manuprāt komandas nebija godīgas. Ja vēl kādreiz uzspēlēsim, tad manuprāt, man vajadzētu spēlēt ar Ingrīdu, bet Tatjanai ar Ulriku. Tad tas jau būtu līdzvērtīgi."
Viņš teica sievietēm.
"Tā, tad pirts būs iesilusi? Iesim pliki vai ar dvieļiem?" Aleksandrs vēlējās noskaidrot.

[Massacre]

Tatjana bija apmierināta ar to, ka novusa skili nepazūd, bet neizrādīja nekādu pārāko pakāpi sajūsmas vai vēl kaut ko tikpat zemi attīstītu. Spēle bija spēle. Šoreiz vinnēja, citreiz zaudēs.
"Jā, šāds iedalījums pat varētu nostrādat." viņa pasmaidīja un nolika kiju pagaidām nost. "Jūs izvēlieties. Man ir pilnīgi vienalga kā, kaut gan pirts tomēr vairak asocējas kailumu, nekā ar dvieļiem."

[Dvēselīte]

- Man nav iebildumu iet bez dvieļiem, - meitene paraustīja plecus, atstutēdama savu kiju pret sienu. Spēlē tikai atkal bija pierādījies, ka nekāda dižā stratēģe un spēlmane viņa nav. - Bet nevajag pirtī iešanu pārvērst par "dare you" spēli, - viņa zīmīgi palūkojās uz Tatjanu un Aleksandru. Dievs vien zina, ko no tiem abiem varēja sagaidīt.

[Elony]

"Nu beidz... " Alekss pasmīnēja.
"Nekādas sacīkstes vai izaicinājums. Jauka pasēdēšana pirtī un viss... Bērzu slotiņas taču ir?" Viņš vaicāja Ingrīdai. Un pie reizes gadīja, ko viņa teiks, kā labāk iet pirtī.

[Beppo]

Slotiņas? Jā, protams. Es gan par tām piemirsu, bet, škiet, bija palikušas vēl Henrija sagādātās, Ingrīda vispirms atbildēja uz jautājumu par slotiņām. Viņai gan pašai nebija pat prātā nācis, ka viņi visi varētu iet pirtī pa pliko, bet no otras puses negribējās arī izrādīt, ka viņai šis ierosinājums šķiet neparasts. Saņemies, tev taču nav par ko kautrēties, tas ir tikai dabiski.
Es domāju, lai katrs dara kā vēlas, kaut vai ģērbjas kažokā, viņa noteica cik vien nevērīgi spēja.

[Elony]

"Labi, tad skaidrs." Alekss noteica.
Viņš sakārtoja novusa piederumus un tad devās uz pirti, pārbaudīt, vai temperatūra tur ir laba un vai pie pirts ir klāt ģērbtuve.

[Mattiass]

Pirtī vēl nav pārāk karsti, bet tā turpina uzsilt un Aleksandrs to jūt. Pie pirts ir divas dušas un ģērbtuve.

[Massacre]

"Nu, kā tur ir Aleksandr?" Tatjana vēl pati negāja pārbaudīt. Pārāk daudz virināšanas pirti izvēdinās, pietiks ar vienu pārbaudītāju.

[Elony]

Aleksandrs izgāja no pirts.
"Vēl nav gana karsti, bet drīz vien kārtīgi iesils. Es domāju, ka pēc brīža varam jau doties iekšā." viņš noteica Tatjanai. Pēc tam devās uz savu istabu, kur no somas izņēma mazu dvieli. Ar to viņš devās uz ģerbtuvi, kur pilnībā un nesteidzoties noģērbās, lai pavilktu laiku, kas vajadzīgs pirts iesilšanai. Dvielīti viņš atstāja šeit, lai vēlāk varētu noslaucīties pēc dušas.
Tagad viņš devās uz pirti, iegāja iekša apsēdās uz lāvas, domājot, vai viņam maz vēl tagad vajadzīga poru attīrīšana.

[Massacre]

Saņēmusi Aleksandra skaidrojumu par pirti, Tatjana arī aizdevās uz savu istabu un paņēma lielu, pilnīgi melnu un samtainu dievli, aptina to sev apkārt un nesteidzīgi sagatavojās pirtij. Kosmētika nost, vēl dušā iegāja un tikai tad pievienojās pirtošanās priekiem, arī atstādama dvieli tuvāk pirts durvīm pirms ieiešanas tajā, apsēzdamās uz augstākās no lāviņām (ooc: cerams, ka tur ir tāds iekārtojums), jo viņai patika pamatīgs karstums un novērtēja vai šeit ir modernais pirts vai normālais iekārtojums. Vai varēja ar ķipīti ūdens likt te tvaikot stiprāk, vai kā...

[Ungaarijas ragas...]

Telpa bija taisnstūraina. Pa labi no durvīm atradās divstāvu koka lāva, kas stiepas arī gar durvīm pretī esošo sienu. Kreisajā pusē bija iekārtojusies krāsns ar akmeņiem, uz kuriem uzmest garu no koka ķipīša. Turpat pie lāvas atradās koka toveris no kura pasmelt ūdeni. Gan toveris, gan akmeņi bija no attiecīgā lāvas gala ērti aizsniedzami. Pie griestiem un zem lāvām atradās lampas, kuras varēja ieslēgt atsevišķi, atkarībā no vajadzības. Ja ieslēdza tikai tās, kas atradās zem lāvām, tad telpā veidojās omulīga pustumsa. Grīdu klāja raupjas faktūras gaiši brūnas flīzes, uz kurām kājas neslīdēja.

[Beppo]

Ingrīda rāmā garā nesteidzīgi noģērbās un ātri noskalojās dušā, un, ietinusies lielā dvielī, iegāja pirtī. Gluži kailai tomēr negribējās, Ingrīda tā nebija radusi.
Brīdi viņa sēdēja klusējot, tad pajautāja: "Pastāstiet, ar ko jūs parasti nodarbojaties? Nu, kad nepildat tādus Sardzes darbinieka uzdevumus kā novusa spēlešana un pirtī iešana."

Šo rakstu rediģēja Antaress: 27.10.2008 20:06

[Massacre]

Ingrīdas jautājums likās viegls, bet tomēr mazie āķīši un tamlīdzīgas muļķības: "Pirms mums nesākās visa šī ambrāža, es biju gan Krievijas, gan AAE diplomātu dienestā." nedaudz pakavējusies par darbu un to, ka viņai šādas tādas nianses noteikti trūka, Tatjana neizturējusi pajautāja: "Es drīkstu uzmest kārtīgāku garu pirtij? Nezinu kā kurš iecienījis, bet man patīk kārtīga temperatūra. Un ceru, ka tagad arī..." jā, nevarēja zināt vai jaunais veidols pacieš aktīvu pirtošanos. Neko nevarēja zināt.

[Beppo]

"Man iebildumu nav," atsaucās Ingrīda, "ja paliks par traku, iziešu ārā un palīdīšu zem aukstas dušas. Starp citu, ja nu kādam rodas vēlme, var arī uz ezeru skriet.""Izklausās interesanti. Un ko tieši tu darīji?" diplomātu dienests izklausījās ārkārtīgi vispārīgi, Ingrīdai nebija ne jausmas, ko īsti cilvēks var darīt tādu, ko apzīmēt ar nosaukumu "diplomātu dienests"."Man iebildumu nav," atsaucās Ingrīda, "ja paliks par traku, iziešu ārā un palīdīšu zem aukstas dušas. Starp citu, ja nu kādam rodas vēlme, var arī uz ezeru skriet."

"Izklausās interesanti. Un ko tieši tu darīji?" Ingrīdai nebija ne jausmas, ko īsti cilvēks var darīt tādu, ko gan var apzīmēt ar nosaukumu "diplomātu dienests".

Šo rakstu rediģēja Antaress: 27.10.2008 20:38

[Elony]

"Lej droši, ja akmeņi ir uzkarsuši." Alekss uzmundrinoši teica Tatajani, ērti atspiedis muguru pret augšējo lāviņu. Šeit lejā vēl bija vēsāks kā augšā, tāpēc paaugstināt temperatūru nebija iebildumu.
Par sevi viņš noteica, ka ir Satversmas Aizsardzības Biroja aģents un viss. Bija gatavs dzirdēt ko vairāk par Tatjanas lietām, kurās, rādās, viņa arī negribēja sīki izstāstīt.

[Massacre]

Tatjana visupirms kārtīgi salēja ūdeni ar koķa ķipīti, lai tvaiks piepilda telpu pamatīgāk kā līdz šim. Sākumā viņa nepārspīlēja. Bija jāredz kā ķermeņi reaģēs.
"Biju tulks un diplomāts un diplomātu palīgs. Īsti izskaidrot nepratīšu." viņa vienkārši noteica. Vietu hierarhijā viņa zināja no sajūtām, ne no vārdiem. Darīja daudz un darīja, ko vajadzēja, bieži pat ne savus tiešos pienākumus. Un tagad viss bija sajucis. Dīvaini, kad es iekšā, tad jautājumi kā šis tiek atbileti ātri, bez vilcināšanās, kā pantiņi no galvas. Bet tagad, skatoties no malas, tā vairs nevarēja.