Naidase, tumšo spēku kontrolē Opcijas

[Īvs]

Spilgta gaisma. No lejas trieciens, kas ar milzīgu enerģijas plūsmu rauj uz augšu. Nekāda pretošanās. Neviens nav līdzās. Virs ūdens bezpalīdzīgi izpeld ciešanu pilnas sejas, izmisīgi domājoši prāti, savādāki. Visu acīs spīd ''Esam glābti!''. Cietušās rokas trīcoši un maigi aptausta ūdens gludo, pateicīgo virsmu. Ūdens atspoguļo mīlestību. Lai kur šīs rokas skartos, tās dosies atpakaļ turp, no kurienes nākušas - uz mīlestības pilnajām mājām. Bet kur tās pašlaik atrodas, to vēl neviens nav atklājis.
Acīm paveras plūstošs aukstums, nav saskatāms kas. Ziema? Nē. Kaut kas liels, bargs un... pils.
Apžilbuši no varenā skata pie Naidases pagalma-ezera, viņi apjauš, ka pils smailās asis, stiklotās sienas un tūkstoš torņu

Naidase

(IMG:http://www.wallpaperbase.com/wallpapers/3d/3dscene/3d_scene_55.jpg)

nenorādīs mājupceļu, nenogādās atpakaļ neatminamajā, bet droši vien laimīgajā pagātnē. Viņiem būs lemts šeit palikt, mūžīgi.
Varbūt ausīs gaismas stars, kas apžilbinās un, cerams, iznīcinās šo vēl pagaidām nenosakāmo ienaidnieku. Varbūt viņi būs tie, kas šo staru radīs.

Izmirkuši, viņi kāpa ārā no ezera...

Pils pagalms-ezers

(IMG:http://www.wallpaperbase.com/wallpapers/3d/3dlandscape/3d_landscape_13.jpg)

un bija auksti, ļoti auksti...

Viņi neko neatcerējās.

[Elony]

"Es labprāt darbotos ar jums kopā. Tie daži, ko es esmu sastapis un lūdzis palīdzēt nav mani sapratuši. Viens vīriņš šeit ir jau kādus 10 gadus un drusku zaudējis sajēgu. Es labprāt pastāstītu par to iespēju, cerību tikt ārā." viņš pameta skatu uz vietējām sievietēm.
"Bet varbūt labāk vēlāk. Es īsti nezinu, vai uz tām apmācībām var paļauties. Šodien bija sapulce, kurā neko nerunāja par aizsardzību, tikai par to, ka izdalīs grāmatu, kas palīdzēšot pasargāties no ienadinieku draudiem, kas man liekas muļķības. Par apmācībām neteica ne vārda, un tas, ka viņi slepeni vāc sievietes, lai apmācītu cīņai, liekas aizdomīgi. Jo piedodiet, parasti karot aicina vīriešus pirmām kārtām."

[Massacre]

"Pastāsti lūdzu par cerību tikt ārā!" Arianna dedzīgi ierunājas, bet dzirdēdama nākamo teikumu, iesaucās "Un kā gan es to neiedomājos?" viņa apklusa un kaut ko apdomāja. "Bet īstenībā, neatcerosties kas ar mani bijis pagātnē un arī daudzus loģiskus secinājumus, kā arī zināšanas, es pavisam nevarēju iedomāties, ka vispār vajadzētu vervēt vīriešus.
Bet tas nozīmē, ka Adula ir briesmās! Mums jāiet atkal pie viņas un jāapskatās, kas noticis, Anit! Ja šī apmācība ir kaut kas sliktāks kā domājam?"

[Kalevale]

Kā gan ar grāmatām var uzvarēt kauju? Anita nedaudz neticīgi palūkojās uz Enrotu, tomēr viņš tūlīt pat jau teica, ka arī pats šo iespēju neuzskata par īpaši efektīgu. Tomēr doma par grāmatām Anitu nepameta. Kaut kas šajā vietā nebija kārtībā - aizveda sievietes, kamēr vīriem stāsta pekstiņus par grāmatām, kas palīdz uzvarēt.

Tomēr jau pēc mirkļa Anitas pārdomas par to, kas gan varētu būt aiz šīs notikumu virknes, pārtrauca Ariannas izsauciens. Gandrīz vai tā izskatās, bet... kā viņi uzzināja par mums? Mēs bijām aizbildniecībā, tas nozīmē, ka patstāvīgi tur neatradāmies, tātad... Anita sāka savu domu, taču nepabeidza to. Tas sīkais ķēms? viņa nodomāja, atceroties mazā auguma vīriņu, kas parādījās un nozuda. Es pat nesaprotu, kas mums tagad jādara, kur nu vēl visu situāciju, viņa skumji nopūtās, domājot par pēdējā laika notikumiem un mēģinot salīmēt kopīgu ainu.

[Elony]

"Runājot par grāmatu, es vēl šodien taisījos aizstaigāt līdz izdevniecībai. Dažiem citiem arī vadības doma nav īsti pa prātam." Enrots paskaidroja.
"Bet es īsti nesaprotu, ko jūs tagad gribat brīdināt un kā aizbildniecībā esat." viņš atzinās.
"Vienu es zinu skaidri. Mums ir jācenšas izdzīvot šī kara priekšā, ko vislabāk var uzzinot par apstākļiem pēc iespējas vairāk un apbruņojoties."

[Massacre]

"Neaizmirsi, ka Tu esi vīrietis, Enrot. Tu, kā mēs piedzīvojām, māki sevi aizsargāt, bet šaubos vai to varam arī mēs, lai varētu apbruņoties un noturēties kara priekšā." Arianna vienkārši secināja.
"Adula mūs paglāba no katakombām, un arī viņai pienāca valdības vēstule, ka jāiet uz apmācībām. Ja tas nav tas, kā viņi to sauc, tad mums jāpaglābj šī sieviete, ja, protams, viņa to vēlas.
Domā, ka Tev izdevniecībā visu pastāstītu, poat nezinot, kas esi un nesagūstītu?"

[Elony]

(OOC: Būtu labi, ja GM NPC izrādītu kādu dzīvības pazīmi)

"Labi, brīdināt laikam vajag." Enrots piekrita. "Te tiešām notiek kas savāds un būtu labi uzzināt kas."
Kad runa bija par pašaizstāvēšanos, Enrots tikai pasmīnēja.
"Lai arī sievietes, tomēr labāk sievietes ar dunčiem azotē, nevis bez jebkādas aizsardzības.
Izdevniecībā es ceru uzzināt ko vairāk par grāmatu, ko šie drukā. Pēc tam būtu jāmēģina uzzināt, to tad dara ar tām sievietēm, kuras ved uz apmācībām."
Enrots pievērsās dzīvokļa saimniecēm.
"Mums, kā radās, nav kur palikt. Nav tādu pašu māju kā jums, vairs nav. Vai nezināt kādu vietu, kur mēs varētu doties un būt drošībā?"

[Kalevale]

Vietu? Anita domās pārjautāja, kamēr ironisks smīns rotājās uz viņas lūpām. Vai tad mēs jau nepateicām, ka nezinām pat kur atrodamies, kur nu vēl kādu vietu... Tomēr skaļi šīs šaubas rudmate atturējās paust. Ja nu viņa kādu stūrīti, kādu vietiņu bija palaidusi garām, un Arianna to atceras un zina vietu, kuru ierosināt? Nē, šis nav īstais brīdis sarkasmam, viņa iekšēji nodomāja un viegli papurināja galvu, tādējādi dodot atbildi uz jautājumu - nē, viņa nezināja nevienu pašu vietu, kur varētu paslēpties. Rudmate pameta skatu uz Ariannu, ko teiks viņa?

[Īvs]

EN/AR/AN:
Enrota brūce tika attīrīta, un nu ap to jautās cieši nostiepta drāna. Izglābtā sieviete savu darbu bija paveikusi, un nu viegli iebiedētā izskatā vērās uz visiem klātesošajiem.
''Jūs gribat teikt, ka neesat dzimuši pilī? Jūs nākat no turienes, no ārpasaules?''
''Kā jau teicu, man nav iespējas jūs kur izmitināt. Ar māti esam visai bēdīgā sociālajā stāvoklī.'' Ja ņem vērā, ka šajā mājoklī atgriezties iespējas nebūs, tad situācijas ir līdzvērtīgas viena otrai.
Visos pārējos ārprātos, par ko runāja Enrots, meita neiesaistījās.
''Un, kā laiks rāda, mums steidzami jāpazūd no šejienes.''

ST:
Vīrietis pielēca kājās.
''Labi. Tu gribi zināt, kā izglītosies? Lai notiek!''
Viņš pagājās tālāk no sēdvietas un uzsāka nervozu soli šurpu turpu pa zāles spožo grīdu.
''Mani vīri, Stefan, tevi sagatavos karam. Tāpēc tev ir svarīgi man uzticēties.''

Šo rakstu rediģēja Apaču tuksneša rēgs: 16.09.2008 21:08

[Malduguns]

Stefans, gluži kā sastindzis, sēdējā krēslā un blenza uz nama saimnieku.
-Karam?-Stefans visbeidzot izstomīja. Gļēvulis viņš nebija, drīzāk dumpinieks, tomēr šis paziņojums nāca kā sniegs no vasaras debesīm.
-Kāpēc gan man būtu jākaro?-loģisks jautājums.

[Elony]

"Laikam no ārpasaules. Atmiņu par to nav." viņš vienkārši atbildēja. "Bet par to labāk klusēt."

"Labi, domāju arī mums ir jāiet... kaut kur." Enrots piecēlās kājās, pārbaudot, kā jūtas. Rādās, ka palīdzēt mātai un meita īpaši noderīgi nebija. Palīdzēt šīs nekā daudz nevarēja. Enrots bija priecīgs, ka sastapa Anitu un Ariannu. Meitenes, kas bija līdzigā situācija, kā viņš.
Tas uzlaboja garastāvokli.
"Es došos uz izdevniecību vispirms. Pēc tam nezinu, kur iet. Bet rīt man ir tikšanās, lai sadabūtu ieročus. Jūs varat iet ar mani, ja gribat, ja ne, tad būtu jāizdomā, kur satkties." viņš uzrunāja Ariannu un Anitu. "Kā domājat?"
Enrots bija gatavs arī iet prom.

[Massacre]

"Domāju mums nevajadzētu vairs šķirties, ja jau reiz esam tikušies.
Mēs varētu aiziet uz izdevnbiecību un pēc tam varbūt pie Adulas? Varbūt viņa zina, kur mums palikt..." Arianna ierosināja.

[Īvs]

Gandrīz kā no naža asmens nesen paglābusies, sieviete piedāvājās doties pa pēdām pārējiem, lai kur arī tie neietu, jo palikt šeit nevarēja, bet uz vietas stāvēt nedrīkstēja. Viņa pēdīgi piedāvāja visiem atstāt mājokli, un kā vienīgā atribūtika no esošās un nu vairs neesošās dzīvesvietas bija padusē pasistais nelielais koferītis. Piestājusi pie durvīm, viņa bezjūtīgi iesaucās:
''Māt, mums laiks doties!''
Atbildes no istabas, kurā tās māte bija manīta ieejam, nebija, tāpēc sieviete devās lūkoties aiz durvīm, pretējā istabas galā. Pēc mirkļa paniski izskanēja kliedziens. Meita bija nometusies uz ceļiem blakus mātei, kurai pakrūtē bija ietriekts duncis un, šķiet, no savas rokas. Māte un meita – tā nu viņas abas tur stāvēja uz ceļiem, satriekti lūkodamās viena otrai pretim.


''Reizēm, tikai reizēm, nenāktu par ļaunu tev atcerēties, ka noteikumus diktēju es, tātad, mans vārds tev ir likums. Lai starp mums saglabātos tomēr labvēlīgas attiecības - karošana pret nelabvēļiem būs nepieciešama sevis un tavu pakļauto aizstāvībai. Ar tiem tu tiksi iepazīstināts vēlāk, vispirms pabeigsim spēli.''
Vīrietis noņēma masku (balss tembrs neapšaubāmi bija mainījies) un vairs neslēpās. Un tie bija tikai daži no trumpjiem. Trumpjiem? Varbūt pats Stefans bija trumpis? Un, ja ne tas, tad kaut kas īpašs noteikti – bet tās jau bija kunga slēptās domas. Uz zāles grīdas pavīdēja zibenīgas soļu mijas, un virs šaha galdiņa, pirkstiem šaudīdamies, bandinieks jau veica gājienu no laukuma G2 uz F3, izgaisinot uz tā stāvošo pretinieka figūru.

[Elony]

"Labi, tad tā darīsim." Enrots piekrita Ariannai. Viņš likās nedaudz pārsteigts, kad jaunā sieviete arī pieteicās iet līdzi, bet piekrita viņu pagaidīt, kamēr savāksies.
Bet kad no virtuves atskanēja kliedziens, Enrots uzreiz metās turp. Pamanījis savādo ainu, viņš notupās līdzās abām sievietēm un skatījās, vai māti vēl var kaut kā glābt.

[Massacre]

Arianna pamāja un gaidīja, kad visi būs gatavi gājēji, bet kliedziens mazo, jauko pasaulīti, kurā jaudās vismaz kāda cerība par glābiņu, sašķīda sīkās lauskās.
Pamanījusi elpu aizgrābjošo un sāpīgi skatu, sieviete nometās ceļos un šausmās noelsās. Viņai nebija ne jausmas kā palīdzēt:
"Kas notika?" viņa caur zobiem izgrūda vārdu čukstu.

Šo rakstu rediģēja Massacre: 14.10.2008 09:44

[Īvs]

Turot nazi, kas joprojām bija ieurbies miesā, māte slīka asaru plūdos arvien zemāk uz grīdas, nenolaizdama acis no meitas.
''Saki, lai viņi tevi sargā,'' viņa čukstēja, pamādama uz trijotni, kas slējās turpat līdzās. ''Un sargā savu dzīvību pati, tu esi stipra, es to zinu.'' Čuksti noklusa līdz mēmai lūpu virināšanai un izmisīgi atbalsojās meitenes acīs, kas, saņēmusi mātes skūpstu uz pieres, satriekta atkrita uz grīdas. Arī māte noslīdēja par sprīdi zemāk.
''Mani iesaistīja... grupējumā... Puisis arī tiks iesaistīts,'' māte vērsa trīcošu rādītājpirkstu pret Enrotu. ''Ieroču pārdevējs.''

[Malduguns]

Stefans nekustējās. Viņš tikai aizdomīgi vērās mājas saimniekā.
-Pakļautie? Nelabvēļi?-viņa lūpas veidoja šos vārdus par jautājumiem.
-Kas, kas no tiesas un taisnības, bez mīklām un apkārtrunāšanas, es īsti esmu?-viņš vaicāja. Balsī bija jaušama uzstājība un viss tika pateikts tādā tonī, kuram nevarētu atteikt.

[Massacre]

Adriana neizpratnē un apjukumā lūkojās uz abām sievietēm un Enrotu: "Kas par grupējumu? Kāda saistība tam ar visu šo?"

[Elony]

Enrots sarauca pieri un uzreiz neatbildēja.Tad paskatījās uz jautātāju.
"Daži ļaudis, kas nav apmierināti ar valdības rīcību. Es atradu viņus, vai viņi mani, mēģināju dabūt ieročus, rīt sarunāta tikšanās."
Viņš paskatījās uz mirstošo sievieti. Likās, ka viņai palīdzēt nevar.
"Kāpēc... kāpēc jūs tā darījāt?" viņš klusi jautāja.

[Massacre]

"Jā, ieroči mums laikam noderētu." Arianna pamāja un tad palūkojās uz sievieti, gribot dzirdēt viņas atbildi un Enrota jautājumu. Un tiešām, kāpēc kaut kas tāds bija jādara?

[Īvs]

''Paietu laiks, viņi mani pazudinātu. Tie ļaudis, viņi nav apmierināti tikai ar valdību, bet ar visu... Es jums paveru ceļu, sadabūjiet tos nolādētos ieročus, bet piesargāties, esiet ārkārtīgi uzmanīgi, es jūs lūdzu...''
Viss. Tas bija viss. Pēc dažiem mirkļiem mātes roka noslīga sev pie sāniem, bet galva uz pleca. Viņa bija mirusi, un meita klusi raudāja, viņu skaujot.

Līdz šim stāvot pie galda un veroties no augšas jauneklī – tās bija bijušas atrunas. Kungs lēma vārdos, kas bija jāpasaka, likt līdzjūtību, tāpēc viņš pievilka krēslu tuvu Stefana krēslam un apsēdās.
''Stefan, es neko nezinu par tevi un nejautāju arī. Es izmantoju iespējas, kas man ir dotas. Tu uzradies no debesīm kā svētība mūsu dinastijai. Un kas ir svarīgi, ko tev neviens teicis – tev nevienam nav jākalpo, bet jāliek kalpot sev.’’

Šo rakstu rediģēja Apaču tuksneša rēgs: 25.10.2008 13:11