Asinsbalss: Prologs, [PZP] [R] Opcijas

[Mattiass]

ASINSBALSS

¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯ PROLOGS ¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯¯

Rīga,
2008. gada jūlijs

Rit ikdienas dzīve, valdība, kā parasti, dzīvo cepuri kuldama, parastie iedzīvotāji, kuri nevar atļauties visu laiku sēdēt mājās pie ventilatoriem, pastiprināti patērē saldējumu, dzērienus un citus tamlīdzīgus dzesētājus. Dabas resursi, kā parasti, tiek intensīvi ekspluatēti, magnāti un korporācijas tikpat parastā veidā sapņo par monopolu, zinātnieki patvērušies laboratorijās ar nemainīgu gaisa temperatūru un turpina izstrādāt savus projektus. Vārdu sakot, mūsdienas to visparastākajā atbaidošajā veidolā…

Tikmēr pasaules dziļākajos slāņos ir sākušās pārmaiņas.

[Dvēselīte]

- Es gan ieteiktu darīt tieši tā, jo, atvainojiet, bet jūsu kasīšanās man jau ir līdz kaklam. Vai arī viens no jums brauc kopā ar ceļa rādītāju, bet es kopā ar otru. Citādi es neesmu ar mieru, - meitenes nostāja bija visai stingra un nopietnā sejas izteiksme tikai apstiprināja sacīto.
Pametusi aizdomīgu mirkli uz Aleksandru, viņa pasmaidīja.
- Pa vakariem piepelnos. Minä tehdä työtä kuten portto, - viņa sāka smieties. Iedzērusi malku vēsā ūdens, Ulrika, joprojām smaidīdama, piemetināja. - Vecāku dāvana. -

[Beppo]

Ingrīda izkāpa no mašīnas. Ja viņa nemaldījās, nule kā bija ieradušies ļaudis, ar kuriem kādu laiciņu viņa dzīvos vienā mājā, bet īsti par to pārliecināta nebija.
—Sveicināti,— viņa pieklājīgi sasveicinājās.

Šo rakstu rediģēja Antaress: 22.09.2008 16:19

[Dvēselīte]

- Hyvä päivä, - Ulrika smaidīdama atņēma sveicienu. - Es esmu Ulrika, tā ir Tatjana un tas ir Aleksandrs. Jūs laikam būsiet mūsu pavadone ceļā, vai es pareizi saprotu? - meitene šķita uzņēmusies sarunu vedējas lomu, lai neļautu nevienam no abiem biedriem pat muti atvērt kārtējām dzēlībām.

Šo rakstu rediģēja Kira Haru: 22.09.2008 16:21

[Massacre]

"Sveicināti." Tatjana pieklājīgi sasveicinājās ar sievieti, kas nule bija izkāpusi no mašīnas un izlikās, ka sarunas par mašīnām nav dzirdējusi.

[Elony]

Aleskandrs nedaudz pašķobīja lūpu, kad Ulrika runāja par kasīšanos, bet tad iesmējās, jo zināja, kas ir portto.
"Ē... huvä. (laikam domāja hyvä) Ņemšu to vērā."
Jā, laikam viņš ir bijis Somijā.

"Labdien." Aleksandrs pievērsās sievietei. "Kā redzat, mēs brauksim katrs savā mašīnā, ja protams, pieļausiet, ka tāda mašīnu karavāna virzās uz objektu."

[Beppo]

—Un es esmu Ingrīda. Jā, es jūs aizvedīšu,— Ingrīda pasmaidīja.
—Katram ar savu mašīnu nebūtu visai ekonomiski braukt, ja vien jūs par katru cenu negribat sēdēt katrs savējā. Un vēl mums pa ceļam vajdzētu iepirkt pārtiku, ja jau reiz mājas iemītnieku skaits palielinās četras reizes.—

[Dvēselīte]

- Es piedāvāju Aleksandram doties kopā ar jums, bet mēs ar Tatjanu brauksim manā mašīnā. Esat ar mieru? - viņa visai bailīgi uzlūkoja pārējos, jo, iespējams, ka viņi nepavisam nebija ar mieru.

[Massacre]

"Priecājos ar jums iepazīties, Ingrīd." sieviete pasmaidīja.
"Perfekts ierosinājums!" Tatjana mierīgi paziņoja, tā ka nevarēja saprast, kam tieši to saka, bet skaidrs bija viens, pārtikas iegādei viņa piekrīt kā arī sadalījumam pa mašīnām.

Šo rakstu rediģēja Massacre: 22.09.2008 16:46

[Dvēselīte]

- Lieliski, tad pa mašīnām, - plati uzsmaidījusi Tatjanai, meitene ielidināja minerālūdeni bagāžniekā, tad pievērsās sievietei. - Jums droši vien vajadzēs pārlik mantas no savas mašīnas, - to sakot, viņa ieliecās bagāžniekā un sastūma savas divas ceļojuma somas vienā malā, atklājot gana daudz vietas vēl divam vai trijām.

[Massacre]

Tatjana piekrītoši pamāja un izcēla no savas mašīnas vienu koferi un pārlika to Ulrikas mašīnā, savejo pēc tam kārtīgi aizslēgdama, pārliecunoties, ka tā stav ta, lai varētu te ilgu laiku nevienam netraucēt.
"Jauka mašīnīte." viņa secināja un gaidīja, kad Ingrīda, kā arī Aleksandrs, sēdīsies mašīnā un rādīs ceļu.

[Elony]

"Lai tā būtu. Domāju, ka šeit mašīnas, kas paliks, būs drošībā."
No vienas puses, Aleksandram nepatika doties uz kādu nostūti bez paša transporta, bet konspirācijas nolūkā laikam tā būs pareizāk.
Viņš savu somu pārlika pikapa aizmugurē un bija gatavs tam, ka šī Ingrīda viņus kaut kur vedīs.

Stap citu, Aleksandrs bija paspējis pārgērbties. Uzvalka vietā bija džinsa bikses un vienkārša žaketa, zem kuras manāms pogājamais krekls. Kājās sporta apavi. Galvā, protams, cepure, kas nosedz ausu galus. Izbraucienā uz laukiem uzvalkā kaut kā nebūtu pieņemami.

Šo rakstu rediģēja Elony: 22.09.2008 16:50

[Beppo]

—Burvīgi, tad jau varam braukt. — Ingrīda iesēdās mašīnā, pagaidīja, kamēr arī Akeksandrs iekāpj, un izbrauca no pagalma.
Ik pa laikam paskatīdamās atpakaļskata spogulī, vai otra mašīna seko, viņa izbrauca no Rīgas, pa ceļam vēl apmeklējot pārtikas veikalu, kādu gabaliņu pabrauca pa Pleskavas šoseju, tad nogriezās, vēlreiz nogriezās, vēlreiz nogriezās, un tad jau arī pagrieziens uz māju bija klāt. Vārti paši atvērās, un Ingrīda savu pikapu novietoja garāžā, arī otrai mašīnai tur vēl palika vieta.

[Massacre]

Tatjana iesēdās Ulrikas mašīnā un priecājās, ka brauciens ir sācies, jo bija kaut mirklis atelpas no tā vīrišķa, pašai cenšoties iegaumēt ceļu uz Ingrīdas māju. Viņa nezināja vai tas izdevies, jo to varēja pārbaudīt tikai pašai braucot uz šejieni ar savu mašīnu.

Kad mašīnas bija novietotas garāžā, sieviete izkāpa ārā no Ulrikas mašīnas, ar skatienu, kas prasīja, ko darīt tālāk un kur iet.

[Elony]

Aleksandrs brauc klusēdams, jo manīja, ka šī sieviete izskatās pēc cilvēka un tas darīja viņu piesardzīgu.

Kad viņi atbrauca galā, Alekss izkāpa no mašīnas un izgāja ārā, novērtēt apkārtni.

Šo rakstu rediģēja Elony: 22.09.2008 18:32

[Mattiass]

Pēdējo reizi nogriežoties no ceļa, abas mašīnas nobrauca pāris kilometrus pa asfaltētu meža ceļu un apstājās pie melniem dzelzs vārtiem, kuri (kā jau pilnīgi pareizi tika pieminēts, kā pēc burvju mājiena) atvērās. Tad sekoja vēl puskilometru garš ceļš, kas veda pie mājas, un iegriezās garāžā. Ceļš uz garāžu gāja pa tādu kā nogāzi, kas vienu mājas sienu atsedza vairāk, nekā pārējās, līdz ar ko garāžā, kas atradās pazemes stāvā, varēja iebraukt bez kādām rampām vai kā tamlīdzīga, kaut arī pārējā mājas daļā šis stāvs tiešām bija apakšzemē. Garāža sastāvēja no divām daļām. Vienā no tām šobrīd atradās mašīnas, no kurām kāpa ārā atbraucēji, bet otra acīmredzot bija domāta mašīnu remontdarbiem.

Arī mājas teritorija bija visai mežaina, kaut arī dažās vietās bija klajāks. Laukums mājas priekšā, piemēram. No vietas, kur mašīnas brauca garāžā, varēja saskatīt tuvējo pakalnu, kur arī mežs neauga. Šīs vietas bija apaugušas ar zāli.

Pati māja bija divstāvu akmens celtne, ja neskaita pazemes stāvu, bet tai bija tornītis, kas slējās vēl divus stāvus augstāk. Pats augšējais tornīša stāvs bija viscaur iestiklots (tā, ka atgādināja bāku), stāvu zemāk bija parasta izmēra logi (pat mazliet šaurāki).

Ja kāds šobrīd salīdzināja abas mašīnas garāžā, tad ievēroja, ka pretstatā Ulrikas mašīnai, kas bija visai noputējusi ceļā, Ingrīdas tumši zaļais pikaps joprojām palika tīrs un spožs. Tas atgādināja Pilsētas Sardzes un Anvenas transportlīdzekļus — arī tie vienmēr bija tik tīri.

[Dvēselīte]

- Esam klāt, ja, - izbāzusi galvu no mašīnas un drīz izkāpusi arī pati, Ulrika neapmierināti rauca uzacis, pētot putekļainos mašīnas sānus. Lai nu paliek, viņiem tā pat nekur tuvākajā laikā doties nevajadzēs.
Izejot no garāžas, skatam pavērās mežains apvids un tas bija fatastiski. Atgriežoties pie mašīnas, viņa atvēra bagāžnieku un izcēla savas somas.
- Kur mēs varētu nolikt mantas? - meitene vērsās pie Ingrīdas.

[Elony]

Novertējis apkārtni, Aleksandrs atgriezās garāžā. Viņš novērtēja Ingrīdas mašīnu un tad paskatījās uz viņu. It kā cilvēks...
Alekss ņēma no pikapa ārā savas mantas. Ulrikas jautājumu viņš neatkārtoja, tā vietā noņēma no galvas cepuri, padarot redzamas spicās ausis. Likās, ka šī šo to zina par elfiem un tādām lietām.
Ja nē, kas bija mazticams, tad var jau novelt vainu uz ģenētisku nepilnību.
Bija jāpārbauda sievietes reakcija.

[Beppo]

—Domāju, vispirms noliksim pārtiku virtuvē, pie reizes es jums parādīšu kur kas atrodas un arīdzan guļamistabas,— Ingrīda atbildēja Ulrikai un paņēma vienu produktu kastēm.

Aleksa ausis viņa nopētīja ar manāmu interesi, bet neko neteica, tikai, vērodama pārējo rosīšanos, nopētīja arī abas sievietes, jo īpaši pievēršot uzmanību viņu ausīm.

[Massacre]

Arī Tatjana paņēma vienu produktu kasti, par mantām domās vēlāk, kad būs skaidrs kur kurš dzīvos, un bija gatava doties līdzi Ingrīdai. Viņas ausu forma nebija redzama, jo mati bija sakārtoti tā, lai to neredzētu. Viņa paat nepamanīja Aleksandra pētošo žestu šajā ziņa, uz kuru pat Ingrīda īsti nereaģēja.

[Elony]

Arī Alekss paņēma iepirkumu maisus.
"Labi, rādi tik ceļu, Ingrīda." Viņš teica sievietei. "Starp citu, parasti cilvēki pievēršs uzmanību tam, ja kādam ir citāda ausu forma. Tevi tas nesatrauc."
Viņš skatījās uz šo sievieti.
Sardze neko daudz nepaskaidroja par pavadoni un ceturto nama iedzīvotāju. Un viņam negribējās sākt runāt lieku pirms laika, nenoskaidrojot dažus apstākļus.