Meklētais [PZP] [C], LS pavediens. Opcijas

[Develin_]

Tur klinšu patvērumā, kur mēnēss spīdēja visspožāk un apgaismoja angelu kapličas... Tur prom no visā apdzivotajām vietām, kas ta vien čumēja un mudžēja no bruņotiem angeliem un draco, maigās mēness gaismas ieskauts slējās sens un laiku nokalpjos dēdēšana procesā kāds draco tautas sen jau pamests templis... Tā pakājē neraksturīgi bija raduši savu mūža mieru daudzas angelu tautas mirušās dvēseles, kas tur guldītas zemes miesās...

Šī tempļa maģiskajā noslēpumainības un tmsas plīvuros, kas slēpa to cēlā vientulībā un atšķirtībā no visas pasaules bija lemts sastapteis no ceļiem noklīdušiem, cerību zaudējušiem un atguvušiem ceļiniekiem, kam svēts vien savas tautas gods.. kam svēts vien uzvaras saldums un zaudējuma rūgtums.. Tur lemts bij sastapties ceļiniekiem, kuri nav nedz vienas rases ne dzimuma.. ne vienas cerības.. ne ticības.. Kvēls naids sitīs atreibes zvanus tomēr būs lietas kas mainīs visu.. kas jau mainījušas visu.. Svešinieku apvienos savus spēkus vienā, lai gūtu kopēju miera svētību ne tik sev.. bet arī pārējām tautām un ciltīm...

[Džezā tikai Meit...]

- Bet ja rodas pretējs gadījums? - Nitha iejautājās. Protams, ja būtu tā, kā Raigs ir iztēlojies, tad tas būtu pieņemami, bet ja nu draco rase sāk sevi uzskatīt par varenākiem un nevis nes labumu, bet lielāku iznīcību.. Nu vismaz tuvākajā laikā tas nenotiks, jo bija jānodarbojas ar citām lietām, kā jāievāc informācija par pili un valdnieku, lai var gatavoties cīņai.

Vispār saruna bija izdevusies. Nebija nekādu zobencīņu, arī nopietnu strīdu.. Viņi bija iepazinuši izredzēto, kurš diemžēl visai maz iesaistījās visā notiekošajā un likās visai maz ieinteresēts. Kādēļ viņš bija tik noslēgts? Nu jā, nesen uzzināt savu patieso būtību un varbūt vēl aizvien būt par to apmulsušam bija saprotami. Bet vai tas bija tas? Kādēļ viņš neteica savas domas, nepiedāvāja kā rīkoties? Ja no viņa būs tik maz atsaucības, tad viss varēja neizdoties. Pārējiem var zust vēlmes palīdzēt.. diemžēl kādas trīs personas netika piedalījušās apspriedē, bet angela zināja, ka Aridena viņām visu izskaidros. Viņa vēlējās turpināt šo ceļu. Iet kopā ar viņiem un palīdzēt cik vien viņas spēkos.
- Nu ja, arī es vēlētos jums pievienoties. - Nitha piebilda pēc Draka ieteikuma. Viņa paskatījās uz puisi un gaiši pasmaidīja.
- Un ja nekā vairāk nav, mēs laikam ejam.. - Atmiņā atausa doma par pastaigu pa pilsētu. Vai viņš vēl to vēlēsies? Tagad laikam būs visai vēls, taču naktī ir visskaistāk.

[Massacre]

Marro tieši bija beigusi ēst, kā viņai blakām apsēdās Umbreks.
"Protams, sēdieties." viņa pieklājīgi uzsmaidīja barbaram.
Remiēla piedāvājums bija kārdinošs, jo kad viņa pēdējoreiz tādu ēda?
"Labprāt. No saldā neatteikšos." Marro pieņēma piedāvājumu.
Atrašanās šeit tomēr bija izrādījusies pietiekami interesanta un jocīga, lai viņa nolemtu tomēr visu tik strikti neignorēt. Viņa taču parasti atstāja labu iespaidu par sevi...

[Zōzā zač zač]

Meitene novērsusies no Raiga, pagāja sānus. Viņa saprata, ka taisnoties nav jēgas un ka Raigs, visnotaļ tagad nicinās viņu.
Bet viņam bija jāsaprot tas, ka nekas nevarēja notikt, pa viņa prātam, viņam bija jāsaprot, ka viņa bija jauna un nedaudz naiva. Labi ļoti naiva , pat pārsteidzoši naiva priekš draco.
Viņa klusēja un neļāvās sastapties abu acīm, kā arī viņa nelūkojās uz pārējiem, kas šeit atradās.
kad visi devās iekšā istabā, kuru ierādīja krodzinieks, viņš nevis sekoja visiem, bet kad apsēdās pie kāda galdiņa, kas bija tumšākajā nostūrī un nolika uz galda zobenu, ko izvilka un tajā vērās, drīzāk savās acīs, kas bija redzamas zobena, vēl nenobružātajā spalā.
Viņa iegrima savās domās un sevī.

[Sindra]

Oh rituāli... Draks sakaunējies par savu nezināšanu nočukstēja un mulsi pasmaidīja Raigam.
Taču puisis bija pieradis, ka apkārt mēdz būt zinošāki cilvēki par viņu un viņi visi veltīja savu laiku, lai padarītu zinošāku viņu.
Tapēc īpaši ilgi par savu dumjumu viņš nemulsa.

Varam iet. viņš pasmaidīja Nithai un beidzot palūkojās uz angelas pirkstiem, kuri vēl joprojām spēlējās ar viņējiem.
Ja vien Tev nav vēlme redzēt mazo pūķi. Draku intereseja redzēt pēdējo dzīvo pūķi, taču šobrīd tas nebija svarīgi. Ja viņš paliks kopā ar šiem ļaudīm, tad agrāk vai vēlāk viņam būs iespēja uz to palūkoties. Šobrīd viņš daudz labprātāk pavadītu laiku ar daiļo angelu.

[Džezā tikai Meit...]

Redzēt pūķi? Jā, ja tā padomā, tad Nitha tiešām vēlējās apskatīt mazo, pūkaino radībiņu, no kuras cēlusies draco rase. Bet.. vai nebūs citas reizes?
- Nu.. kā vēlies tu..? - Angela smaidot un viegli jautājošu skatienu vērās Draka tumšajās acīs. Viņas skatiens nolaidās līdz sadotajām rokām un pēkšņi viņa apjauta, ko dara. Nitha pārtrauca pirkstu spēli, vaigos jūtam kāpjot sārtumu. Viņa mulsi atlaida puiša pirkstus un lai kaut kā noslēptu savu sarkstošo seju, ar to roku sabužināja savus sarkano matu mīksās lokas, lai tās ieskauj viņu. Angela nokrekšķinājās, noskurināja nogurušos spārnus, kuri visu laiku bija pieglausti viņas mugurai un pacēla skatienu, aizvien esot samulsusi, bet neizrādot to. Viņa viegli pasmaidīja un palūkojās uz Draku.

[Roviela]

Aridena nopūtās.
- Un tā mēs neko neesam norunājuši. Pilnīgi neko. Gāzt valdnieku - tie ir tukši vārdi, ja tam apakšā nav rūpīga plāna, kuru mans cienījamais brālēns laikam uzskata par sīkumu, kam nav jāpievērš uzmanība.
Viņa piecēlās un piegāja pie Develina.
- Tad nu tā. Pirms nebūs plāna, es nepiedalos. Pirms nebūs skaidri zināms, kas un kā, es nepiedalos. Es nebrukšu iekšā pilī, neko nezinot par to un par valdnieku pašu. Sapņu pilis ir skaistas, bet tās nav mana dzīves vieta. Tagad es dodos paklejot pa pilsētu, apskatīties, kas un kā, un iegādāties kleitu ballei.
Angela nopūtās vēlreiz un apveltīja Devu ar skatienu, kas liecināja, par cik lielu niecību viņa sāk uzskatīt savu spītīgo tiepšu brālēnu.

Viņa pagriezās un devās ārā no sarunu telpas pa ceļam pasakot Raigam.
- Tavs mērķis vismaz ir cienījams! Tikai es nezinu gan, kur šie abi palika, nezināšu teikt.

Aridena bēdīga gāja uz kroga telpu, kur apprasījās Ramiēlam, kur varētu iegādāties kādu balles kleitu, un, kamēr viņa to pērk, pasūtīja sev pusdienas. Ejot ārā, viņa pamāja Umbrekam, kurš bija atradis sev sabiedrību vienas visai iespaidīga paskata barbares izskatā.

[Sindra]

Draks nolūkojās uz aizejošo Aridenu un pamāja Nithai. Puisis izlikās nemanām meitenes apjukumu. Lai viņa nemulstu vēl vairāk.
Ejam. viņš piecēlās padeva angelai roku, un viegli paklanījās Raigam, devās ārā no telpas.

Vai iesim uzreiz vai pirms tam vēl vēlies kaut ko apēst? Draks uzlūkoja Nithu.
Viņam pašam ēst īpaši negribējās. Liekas, ka vakars ir mūsu rīcībā un vairs nav nekādu svarīgo darīšanu.

[Džezā tikai Meit...]

Nitha bija pateicīga par Draka izlikšanos nemanām, kas pirms mirkļa notika. Viņa pamāja ar galvu un saņēma puiša roku, pieceļoties no krēsla un pamāja pārējiem, kuri palika istabā. Kad viņi izgāja no tās, viņa noteica.
- Nu.. es gribētu kaut ko iedzert.. ja jau mums ir laika.. - Viņa skatījās taisni uz priekšu un mulsums pamazām pārgāja. Kādēļ viņš neko neteica? Klusa balss ieskanējās angelas prātā. Viņa palūkojās uz Draku.
- Vai tu pazīsti šo pilsētu? - Viņa iejautājās, acīs aizvien bija apmulsums, taču tagad tajās bija tas pats dzīvīgums, kas pirms sapulces, kad puisis pastāstīja viņai par kleitu.

[Sindra]

Pilsētu? Ne visai. Katrā ziņā kleitu pārdevēju bez palīdzības es nebūtu atradis. Draks pasmaidīja. Varam no sākuma iedzert to krodzinieka uzmundrinošo dzērienu un pēc tam doties pastaigāties. Gan jau neapmaldīsimies. puisis ļava Nithai doties pa priekšu pats sekodams.

[Džezā tikai Meit...]

- Tad jau man jāpasakās arī viņai. - Nitha klusi noteica, skatienam noslīdot uz grīdas.
- Es vairāk domāju kādu tēju no zālītēm.. - Viņa noteica un smaids parādījās glītajā sejā, izgaismojot to. Viņa pavērās uz Draku un piebilda.
- Mēs jau varam pajautāt kādam, lai pastāsta kaut ko par šo pilsētu, lai nemaldītos.. - Nonākot krodziņā, angela devās uz letes pusi. Skatiens meklēja Ramiēlu, smaidīgo tavernas saimnieku.

[Sindra]

Var arī tēju. Draks sekoja Nithai līdz krodziniekam.
Varam arī pajautāt krodziniekam, kas te būtu tāds jauks aplūkojams. puisis pārlaida skatienu pār krogus telpu ievērojot abus barbarus un Aridenu, kura sēdēja atsevišķi. Kādu mirkli nolūkojies uz viņu, Draks atkal pievērsās Nithai.
Jāpasakās Madeleinai? puisim galvā bija aizķērušies angelas vārdi. Es nezinu. viņš paraustīja plecus. Tu jau vēl neesi to aplūkojusi. varbūt Tev nemaz nepatiks. viņš bažīgi uzlūkoja meiteni.

[Džezā tikai Meit...]

- Nu ja. - Viņa piekrita. Viņa arī palūkojās apkārt, ieraugot divus barbarus pie letes, kā arī Aridenu, kura atsevišķi sēžot baudīja savas pusdienas. Sievietes sirdī jautās patīkams satraukums par šī vakara pastaigu. Doma par silto vakara gaisu, kurš ieskauj viņu un sniegbaltos spārnus, turklāt arī par patīkamo kompāniju lika viņai pasmaidīt. Viņa palūkojās uz Draku un noteica.
- Esmu pārliecināta, ka tā ir ļoti skaista.. Bet neiebilstu to aplūkot.. -

[Sindra]

Es varu šeit pagaidīt, kamēr ej aplūkot kleitu. Pasūtīšu dzērienus. Draks apsedās pie letes vietā, kur bija sēdējis no rīta, kad pirmo reizi uzsāka sarunu ar Nithu. Pie reizes mēģināšu uzzināt kaut ko par šīs pilsētas skaistākajām vietām.

[Džezā tikai Meit...]

Nitha maigi pasmaidīja.
- Labi.. paldies. - Viņa noteica un pieklājīgi atbrīvojās no Draka tvēriena. Angela eleganti noslīdēja no krēsla un vēl pēdējo reizi paskatījās uz viņu. Ar pēdējo smaidu, viņa negribīgi pagriezās un devās uz kāpņu pusi. Bija savādi grūti aiziet. Viņa uzkāpa līdz savai istabai un iegāja tajā, skatienam lēnām, rūpīgi pārlaižoties tai pāri.

[Sindra]

Puisis nolūkojās pakaļ aizejošai Nithai un kad tā izzuda skatienam pagriezās pret krodzinieku.
Vai varētu lūdzu dabūt divas krūzītes tējas? Un vēl... vai Jums nav kāds ieteikums ko šajā pilsētā būtu vērts aplūkot? Kāda romantiska vieta? Kāds skaists parks vai kas tamlīdzīgs? viņš pasmaidīja Gribas iziet pastaigāties. Bet nav vēl gadījies šo pilsētu iepazīt.

Šo rakstu rediģēja Lady Sylvanas: 30.07.2008 00:53

[Malduguns]

Rofe nopūtās, viņas skatienā varēja jaust bažas un viņa vēlreiz apskāva savu Enlilu.
-Tad iesim ar mazo savedēju,-viņa sacīja, viegli pasmaidījusi, un palūkojusies uz Enlilu. Meitene notruaca kādu matu šķipsnu no pieres un pašķielēja te uz pūķēnu, te uz Enlilu.

Šo rakstu rediģēja storyteller: 31.07.2008 19:07

[mr Bl@ck]

Iesim gan Enlils sacīja. arī pasmaidīdams mazliet. Nāc nu mazais viņš sacīja Sargunam tēvišķā balsī, kas mazliet pat pārsteidza viņu pašu, ka viņam vispār tāda bija.
Kad mazais bija iekātojies somā ērtāk viņš pasniedzās pēc sava apmetņa un atkal zem tā paslēpās.
Saglabāsim intrigu. viņš mēģināja pajokot un likt Rofei pasmaidīt pirms atkal nolaida kapuci pār acīm. Dodamies? viņš jautāja saudzīgi uzlikdams somu plecā.

Šo rakstu rediģēja mr Bl@ck: 31.07.2008 22:03

[Malduguns]

-Tu domā, ka intriga jau nav atklāta?-meitene vaicāja, uzrāvusi vienu uzaci, tomēr pasmaidīja. Visvairāk par Enlila savādo balss toni. Viņš izklausījās ļoti... atbildīgs.
Meitene pavēra durvis un pārliecinājās, ka gaitenī neviena nav.
-Ejam,-viņa noteica.

[mr Bl@ck]

Enlils pamāja ar galvu piekrišanas zīmē. Viņš devās pa gaiteni galvenās zāles virzienā. Tur viņš ievēroja Unmerku, kas šobrīd bija aizņemts runājot ar kādu barbaru sievieti.
Viņš palūkojās tālāk ievērojot citas pazīstamās sejas un mēģinot saskatīt Aridenu vai vēl kādu no viņu pulka.

[Malduguns]

Rofe pārlaida skatienu krogus telpai un sekoja Enlilam, bet tad viegli pieskārās puiša rokai un vedināja viņu uz telpu, kurā vēl bija palikuši Develins un Raigs. Galu galā, bija jānoprasa brālēnam, kas tad īsti tika nolemts.