Meklētais [PZP] [C], LS pavediens. Opcijas

[Develin_]

Tur klinšu patvērumā, kur mēnēss spīdēja visspožāk un apgaismoja angelu kapličas... Tur prom no visā apdzivotajām vietām, kas ta vien čumēja un mudžēja no bruņotiem angeliem un draco, maigās mēness gaismas ieskauts slējās sens un laiku nokalpjos dēdēšana procesā kāds draco tautas sen jau pamests templis... Tā pakājē neraksturīgi bija raduši savu mūža mieru daudzas angelu tautas mirušās dvēseles, kas tur guldītas zemes miesās...

Šī tempļa maģiskajā noslēpumainības un tmsas plīvuros, kas slēpa to cēlā vientulībā un atšķirtībā no visas pasaules bija lemts sastapteis no ceļiem noklīdušiem, cerību zaudējušiem un atguvušiem ceļiniekiem, kam svēts vien savas tautas gods.. kam svēts vien uzvaras saldums un zaudējuma rūgtums.. Tur lemts bij sastapties ceļiniekiem, kuri nav nedz vienas rases ne dzimuma.. ne vienas cerības.. ne ticības.. Kvēls naids sitīs atreibes zvanus tomēr būs lietas kas mainīs visu.. kas jau mainījušas visu.. Svešinieku apvienos savus spēkus vienā, lai gūtu kopēju miera svētību ne tik sev.. bet arī pārējām tautām un ciltīm...

[mr Bl@ck]

Enlils zināja, ka Aridena sp`es tikt galā ar Draco. Bet tad kad saruna ievirzījās par Rofi un viņu un kad Raiga skatiens tika pievērsts Rofei Elila acis zem kapuces uzliesmoja niknuma ugunīs. Un jums, šķiet tas nepieņemami cienītais? Elils jautāja ledainā balsī, kas varēja sasaldēt ūdeni, nicinājums nofrāzes plūda straumēm. Viņš atvirzīujās atpakaļ pie Rofes un nostājās viņai blakus, gadījumam ja drako uzdarīs kādu uzbrūkošu kustību viņas virzienā.

[Develin_]

Develins nebija tik nedzirdīgs un neko neredzošs kā tiem tur varēja likties. Viņš dzirdēja gan čukstus, gan pamanīja skatienus. Galvenais bija vara un bija jāļauj tiem tur viņu apbrīnot. Galu galā, viņš bija Pareģojuma bērns. Viņš bija tas, kuru visi gaidīja un tagad viņiem vajadzēja viņu mīlēt un respektēt.
Aridena tikai vāvuļoja. Kā vienmēr. Kaitinoši.

Remiēls atgriezās un palika ar muti vaļā. Saspīlējumu varēja pilnīgi saost.
-Es... atradu telpu,-viņš klusi sacīja.

[Zōzā zač zač]

Meitene paskatījās uz aizmugurē stāvošajiem un tad Raigam acīs.
Viņa savilka dusmīgu grimasi un šoreiz bez stostīšanās vai minstināšanās teica. bet acis viņa aizvēra.
Ola, varēja izšķilties, tikai pie noteikta drako..
Viņa atvēra acis un atkal uz viņu raudzījās Raiga acis, kas viņu biedēja.
Viņa smagi un dreboši nopūtās un tā pat ievilka elpu.

[Elony]

Raigs nepaskoties uz Enilu, tam atbildēja.
"Jums ir vienalga, ko domāju es."
Pēc tam viņš atteica arī Angelinai. Cieti un noteikti.
"Un tu izlēmi, ka tas draco būs šī meitene. Jauki. Tu pievīli manu uzticību. Līdz ar to man tavā priekšā nav nekādas atbildības. Un tu neesi atbidīga manā prieksā. Tu tagad esi tāda pati kā tad, kad tevi atradu. Spārnota meitene bez pūķa olas. Par baltu velti piepildīta ar zināšanām par pūķiem, bet ne par matu gudrāka."
Un tas bija viss. Angelina viņam nu bija tikai neparasta draco meitene ar vāju raksturu. Nekas vairāk.
Kad atgriezās krodzinieks, Raigs pakāpās malā.
"Kā jau teicu, man būs jārunā ar jums. Lemiet - tagad vai vēlāk runāsim."

[Malduguns]

Rofe noraudzījās Raigā. Kaut kas draco puisī lika meitenei vīpsnāt.
-Un par ko gan tu vēlies runāt? Mums nav nekā kopīga,-viņa sacīja vēl aizvien tajā pašā vēsajā tonī. Grantīpelēkās acis vērās Raigā salti un izsmējīgi. Rofe nebija tik īsa kā Angelina, drīzāk viņa bija ar Raigu vienā augumā.

[Zōzā zač zač]

bet.. uz olas... uzraksti... to varēja izšķilt tikai viens draco...
Viņa noteica lūkojoties Raigam acīs.
Jā viņa tos iztulkoja, bet uzraksti uz olas bija izplūduši un tekstu bija grūti pilnībā saprast.
Un ne jau tīšām es viņai olu iedevu... Es... es palūdzu, lai viņa to nedaudz pieskata.
Meitene attaisnojās, bet acis viņa nenolaida. Bailes bija jāpārvar, kaut aŗi tas bija ļoti grūti.

[Elony]

"Hm. Tu domā? Es zinu, kas ir jūsu vidū. Jauktenis, kas tā interesē jaunio bruņinieku Draku." Raigs klusi teica.
Ja tas nebija šīs meitenes sirdsdraudziņš, jo kā rādijās, tad viņš bija īsts angels, tad tas būs tas tur, kurš sēž.
"Un zinu, kāpēc tad viņš ir šeit. Mainīt pasauli... Uz lieta tāda, ka to vēlos arī es. Tātad šis tas kopīgs ir gan."
Viņš uzmeta garlaikotu skaitienu Angelinai.
"Tagad ir par vēlu attaisnoties, Angelina. Par vēlu. Tagad tev ir jauni draugi. Tu vari nodot viņu uzticību ne manējo. Bet tev par mierinājumu, es ne tik daudz vainoju tevi, kā sevi. Tāpēc dzīvo mierīgi. Ja to spēj."
Ja pūķis tiešām bija izvēlējies savu likteni saistīt ar šo draco meiteni, tad neko darīt nevarēja šajā sakarā.
Bet palika jautājums, vai tā tiešām noticis...

[Sindra]

Padzirdot savu vārdu, Draks pagriezās pret Raigu un viņa sarunas biedriem.
Draco bija saraucis pieri.
Jūs visi tādi agresīvi.. Kapēc? Es domāju, ka visu var noskaidrot arī mierīgā ceļā. Citādāk aizbiedēsiet visus šī kroga viesus un diez vai jaukais krodzinieks būtu to pelnījis.
Bez tam, es vēlētos atgādināt, ka mēs atrodamies galvaspilsētā. viņš pieklusināja balsi. Šeit.. ir valdnieka pils un nebūtu prātīgi pievērst viņa uzmanību ar pārmērīgi lielām kaujām, troksni vai ko tikpat aizdomīgu.

Jā, taisnība, es meklēju Izredzēto, jo vēlētos dzirdēt kā viņš plāno piepildīt pareģojumu, kā arī pievienoties viņam, ja izrādīsies, ka mūsu domas un vēlmes saskan. Draks uzlūkoja Devu. Viņaprāt, Devam jau sen vajadzēja izbeigt šos bezjēdzīgos agresijas uzplūdus, kas šeit bija novērojami te vienā, te otrā biedrā.

[Massacre]

Izdzirdot runas par Pareģojuma bērnu, pēdējo pūķi un tā tālāk, Marro ātri vien iekārtojās atpakaļ savā vietā un atsāka ēst. Ne viņu tas interesēja, ne viņa ticēja šim interesantajam bariņam, lai neteiktu vairāk. Atļaujot viņiem vārīties savā sulā un nodalīties istabā kaut zem deviņām atslēgām, sieviete atkal koncentrējās un apkārtnotiekošais daļēji viņu vairs neskāra.

[Roviela]

Aridena sarunu laikā izskatījās skumja. Tagad viņa ierunājās, uzrunādama Draku, kura vārdu viņa joprojām nezināja.
- Es atvainoju Jūs, es negribēju, lai tas kļūtu tik ātri zināms vai pus pilsētai, bet, ja tā notiks, tad Jūs tur neesat vainīgs. Baidos, mēs uz balli netiksim, jo baumas izplatās pārlieku ātri.
- Pie tā būsiet vainīgs jūs, mans kungs! - viņa nepārprotami uzrunāja Raigu.
- Vai tiešām par tādām lietām ir jākliedz pa visu krogu? Un ko mums tagad darīt? Izkaut visus kroga apmeklētājus, vai kā?
Angela jutās nelāgi. Viss pasākums varēja izjukt, varbūt pat viņiem būs no pilsētas steigšus jābēg, jo kura vieta tad iztiek bez valdnieka spiegiem?
Tomēr viņa atrada spēku jauki sasveicināties ar svešo angelu. Aridena tāpat viegli un eleganti palocījās un atbildēja angelu senvalodā - Lai Angs svēta mūsu tikšanos!
Roku uz zobena spala viņa vairs neturēja, un tagad enerģiski pamājot ar galvu piekrita Draka teiktajam.
- Krodzinieks sakās atradis piemērotu telpu. Varbūt dodamies turp un apspriežam visu mierīgākos apstākļos?

[Sindra]

Jūs grasījāties doties uz balli? Draks palūkojās uz Aridenu. Ak jā, laikam mana biedra iejaukšanās iztraucēja stādīties priekšā. Mani sauc Draks. puisis pieklājīgi paklanījās.
Viņš bija gatavs doties uz krodzinieka norādīto telpu un pamāja, lai Nitha nāk līdzi, ja vēlas.

[Roviela]

- Jā gan! - angela atbildēja.
- Mēs gribējām doties uz balli.
Viņa izpildīja vieglu reveransu.
- Mans vārds ir Aridena. Iesim, iesim gan, kamēr vēl kaut kas nav patraucējis! Varbūt izdosies visu izrunāt bez liekiem un apvainojošiem vārdiem.

[Džezā tikai Meit...]

Nitha atkal izslējās un viņas acīs atkal bija skumjas. Viņa piekrītoši pamāja Drakam un veltīja vārgu smaidu. Angela noskatījās kā otrs draco strīdas ar kādu.. angelu? Ar melniem spārniem. Bet viņa bija savādāka. Viņā nejautās eņģeļa. Viņas melnie spārni bija tik tumši kā nakts.. Angela pakāpās soli atpakaļ un palūkojās uz pārējiem. Tiesa', kādēļ šeit valdīja tik saspringta gaisotne?
- Arī mani nodomi ir tikai palīdzēt.. - Viņa piebalsoja Draka teiktajam un viņas pirksti nemanāmi aizskāra viņa plaukstu. Sievietes vaigos ielija nedaudz sārtuma, atceroties to mirkli dienā, kad viņi sarunājās un likās, ka viņas plauksta liek draco puisim justies neērti. Viņa vainīgi pakāpās sānis.
Skatiens uz Aridenu un vēl viens pieklājīgs galvas mājiens.
- Lai visvarenais Angs svēta.
- Esmu Nitha. - Viņa piebilda.
- Nē, es ceru, ka mēs iztiksim bez asins izliešanas. Tas būtu gaidāms vismazāk.

Šo rakstu rediģēja Džezā tikai Meitenes: 25.07.2008 23:29

[Sindra]

Draks mazliet apmulsis nolūkojās uz Aridenu. Lai vai ko, bet viņš nebija gaidījis, ka Izredzētais un viņa biedri taisās doties uz balli.
Jā, būtu jauki, ja jūs dotos uz balli, puisis nomurmināja. No neveiklā apjukuma viņu paglāba Nithas pieskāriens. Viņš palūkojās uz angelu un pamanīja viņas skumjo skatienu.
Kaut kas noticis? viņš piegāja tuvāk Nithai un pats paņēma viņas roku savā. Draks nenolaida skatienu raudzīdamies angelas sārtajās acīs. Skumjais skatiens viņam bija licis aizmirst gan Raigu, gan Izredzēto. Kapēc viņa skumst?

[Džezā tikai Meit...]

Angelas elpa aizrāvās no Draka pēkšņā roku pieskāriena. Viņa nedaudz hipnotizēta lūkojās draco tumšajās acīs un izmocīja liegu smaidu.
- Nē.. nē. Viss ir kārtībā.. Atceraties, jūs ieteicāties sastādīt kompāniju pilsētas izpētē un es vienkārši nodomāju, vai jūs vēl to vēlaties. Man vēl jānopērk kleita.. - Viņa nomurmināja un vēlreiz pasmaidīja. Viņas acis atdzīvojās.
- Šis nav īstais mirklis. - Viņa vainīgi piebilda un klusi iesmējās.

Šo rakstu rediģēja Džezā tikai Meitenes: 25.07.2008 23:47

[Sindra]

Draks pasmaidīja.
Kapēc, lai es to vairs nevēlētos? viņš jautājoši uzlūkoja daiļo angelu.
Ja Tu vēlies mēs varam doties pastaigāties kaut tūlīt. puisis pavisam nopietni noteica.
Draks neatlaida Nithas roku ja vien viņa pati to neatvilka.
Redzot Tavas skumjās acis, man likās, ka kaut kas atgadījies. Un jā, es justos labāk, ja Tu mani uzrunātu uz tu.

[Džezā tikai Meit...]

Angela neatvilka savu roku no Draka tvēriena un smaidot vērās viņam pretī. Skumjas pamazām nomainīja prieks un maigums.
- Es nezinu.. izredzētais vairs nav jāgaida.. - Viņa vēlreiz iesmējās. Viņas smiekli bija patīkami, dzidri un savādi sildoši.
- Esmu pateicīga par tavām rūpēm, Drak. Nekas. Tiešām, nekas tāds nav noticis. Laikam pie vainas vienīgi šī saspringtā iepazīšanās. Domāju, ka tas viss būs savādāk. Mums labāk uzklausīt ko viņi teiks. Varbūt varam kā palīdzēt. Bet būtu iepriecināta, ja vēlāk tu vēlētos man pievienoties. Pēc visa šī.. - Viņa runāja tik klusi, lai dzird tikai draco. Viņa viegli paspieda puiša plaukstu un vēlreiz viņam uzsmaidīja. Smaids un prieka atblāzma viņas acīs padarīja angelas seju vēl daiļāku.

[Sindra]

Nav gan jāgaida. Draks pamāja. Tikai es vēl līdz galam neesmu pārliecināts, vai esmu sagaidījis to, ko gaidīju.. Viņš apzināti iepalika aiz Aridenas un pamāja Nithai uz viņas pusi. Cienījamā Aridena esot viņa māsīca. Viņa diez ko atzinīgi neizteicās par Viņu. Teicās, ka drīzāk vēlas, kaut Izredzētais būtu angels ar melnajiem spārniem nevis viņas brālēns. Nezinu ko domāt..
Draco ielūkojās angelas acīs un sajūsminājās par viņas daiļumu. Viņš piekrītoši pamāja ar galvu. Jā, paklausīsimies un tad varēsim doties pastaigāties.
Draks galanti palaida meiteni pa priekšu un pats sekoja. Pa ceļam viņš sabīdīja Nithas slaidos pirkstus savā plaukstā tā, lai tas izskatītos pēc vienkārša pieklājīga satvēriena, kādā puisis tur meitenes roku pavadot viņu sabiedrībā.

[Džezā tikai Meit...]

OOC: Šodien es pazūdu, līdz svētdienai.

Nitha aizvien jutās savādi apmulsusi, bet iepriecināta par draco tvērienu, kuru viņš neatbrīvoja. Tas lika viņai sajusties tā dīvaini pacilāti, gan nedaudz nosarkt. Sabīdīt angelas maigos pirkstus pieklājīgā satvērienā nebija grūti, jo viņa saprata puiša domu un vien veltīja viņam vēl vienu smaidu. Vieglā, elegantā solī viņa sekoja pārējiem uz telpu, kuru bija atradis Ramiēls, bet turējās kopā ar Draku. Sniegbaltie spārni vairs nebija tik ļoti piespiesti pie muguras un sarkanās matu šķipsnas atkal ieskāva viņas seju. Zaļā kleita liegi viļņoja, tavernas gaismā radot iesmaidu, ka viņa lēnām, graciozi slīd pa grīdas virsmu, nemaz nesperot uz tās ne soli. Sieviete palūkojās uz Devu, Aridenu un vīrieti apmetnī.
- Es domāju, mēs redzēsim kādēļ cienījamā Aridena tā uzskata.. ja mēs būsim gaidīti viņu sabiedrībā un varēsim viņus iepazīt tuvāk.. - Viņa izteica savas domas. Viss likās nedaudz nepareizi. Izredzētā sastapšanai nevajadzēja būt tik uzkrītošai, skaļai un uzmanību piesaistošai. Atlika cerēt, ka tavernas apmeklētāji bija vairāk iegrimuši savās sarunās, vai no kāda stiprāka dzēriena vairs nedomāja par to, kas notiek apkārt. Un kāda nozīme šim visam bija pūķim? Par to tieši bija izcēlies liekais strīds. Par pēdējo pūķi.

Šo rakstu rediģēja Džezā tikai Meitenes: 26.07.2008 01:23

[Elony]

Raigs sarkastiski pasmīnēja.
"Atvainojiet, bet jūs visi, angeli, draco un vēl barbars... jūs visi ienākat pilsētā kopā, vienā barā. Zināt, neatkarīgi no tā, ko es šeit mierīgā balsī runāju, jau ar brīdi, kad spērāt kāju pilsētas iekšpusē, jūsu pulks burtiski izstaro aizdomas. Pat ļoti lielas. Tas, ko es šeit saku, ir maza nozīme.
Varat nešaubīties, ka par jums jau drīz zinās... ja ne zina, pilī. Un šis krogs vairs nebūs patvērums."
Viņš palika nopietns.
"Un tas nozīmē, ka laika ir maz, ko mums izrunāt. Un tad izrunāt to vajadzētu citur gan, piekrītu"
Raigs paskatījās uz Ramiēlu.
"Vai neparādīsiet jūsu viesiem viņu telpas?"

Šo rakstu rediģēja Elony: 26.07.2008 07:48