Jūras vilinājums, [PZP] [C] Opcijas

[josephine]

St. Kitts tavernā "Pirātu midzenis" kā jau parasti valdīja liela jautrība. Jūrnieki dziedāja līksmas dziesmas, dzēra un stāstīja dažādus piedzīvojumu stāstus, kuri pa lielākai daļai bija blēņas un atjautīgi izdomātas pasakas.
Vecais tavernas īpašnieks ieklepojās un čerkstošā balsī teica: Jūs, cēlie Angļu jūrnieki! Vai jūs maz zināt teiku par četriem lordiem?
Tavernu pāršalca smieklu vētra - Kas tās par muļķībām? - viens teica - Lordi! Ta` ta nu liela muiža! Lordi ir nīkuļi - liekulīgi, mazdūšīgi skuķi! Kādēļ gan kādam par tādiem būtu jāstāsta teikas? -
- Varbūt tas tā arī tagad ir - pieklusinātākā balsī teica vecais tavernas īpašnieks - Bet ne tajos laikos, kad Karību jūrā valdīja četri kuģi - četri lordi! Paprasiet jebkuram spāņu puikam, vai viņi ir dzirdējuši par četriem lordiem un jūs viņa acīs redzēsiet iedegamies bailes un šausmas! -
Nu jau murdoņa un blakus trokšņi pierima un visi "Pirātu midzeņa" apmeklētāji uzmanīgi klausījās, kas stāstāms vecajam vīram.
- Jā! Tie bija daiļi laki! - skatam aizplūstot tālumā - nostaļģiskās atmiņās, teica vīrs. Tad it kā atgriežoties realitātē - Ak! Nu, jā, kur es paliku? Redz`, bij` reiz četri uzticami un nešķirami draugi, kas bija kopā jau no zēnu gadiem. Laikam ejot, tie no kuģu puikām uzdienējāspar kapteiņiem... diženiem kapteiņiem! Un tad sākās viņu ziedu laiki. Tie vienmēr turējās kopā. Katram savs šoneris, katram savs uzticamu vīru krevs, katram savs īpašs karogs, kā pazīšanās zīme, bet tomēr, vienmēr kopā. Viņiem nevajadzēja lielus kuģus, kas izceltu viņu diženumu, patiesībā, viņi tos necieta. Viss ko viņiem vajadzēja bija ātri un viegli manevrējami kuģīši. Viņi slaktēja spāņus kā mušas un kad visa spāņu flote no viņiem raustījas un visi spāņi viņus zināja, Karaliene viņus iecēla par lordiem. Tā viņi valdīja pār Karību jūru - Lords Dejs ar "Deiziju", Lords Mortons ar "Fortūnu", Lords Stemfords ar "Džesiku" un Lords Meldons ar "Lēdiju".
Bet! laiks, kā jau mums visiem zināms, uz vietas stāvēt nemēdz! Tā nu pēc kāda laika četri draugi saprata, ka ir jau par vecu un ka salaupītās bagātības nosargāt vairs nevarēs, tādēļ, tie apspriedsās un nolēma tās noslēpt tikai viņiem zināmā vietā. Tā viņi arī izdarīja, uzzīmēja karti, sadalīja to četrās daļās un katrs paņēma vienu kartes daļu. Tā nu vēl līdz šai baltai dienai neviens nav atradis lordu apslēptos dārgumus. -

[echo3]

Tev tāpat, Džon. - Van Burens ķērās pie ēšanas. - Toms neatgriezās kopā ar pārējiem krastā palaistajiem, un Buanelam lauzta kāja. Šķiet, tik pamatīgi, ka paliks Portrojālā.

[Mattiass]

— Sveicināti, — Džespers pasveicināja dāmu, — sakiet lūdzu, vai mums būtu iespējams satikt doktoru Braunu?

[josephine]

Pār kundzes seju pārslīdēja viegla skumju ēna - Nāciet vien droši iekšā - viņa aicināja norādīdama uz vietām, kur abiem ārsta meklētājiem apsēsties. Tad uzlika vārīties ūdeni un, nogriezdama pa gabaliņiem no tikko kā svaigi cepta kukurūzas miltu rauša, teica - Kāda tad bēda jums likusi ārstu meklēt? Doktors Brauns pašlaik atrodas Providensā. Nav īsti zināms, kad atgriezīsies.. pēc mēneša vai diviem. - Viņa pasniedza Džesperam un Delam katram pa gabaliņam rauša un sataisīja tēju.

[Mattiass]

— Paldies, — pieņēmis rausi, Džespers stāstīja vaļā, — Žēl. Vai viņš ir atstājis kādu savā vietā? Redziet, mani sūtīja meklēt ārstu kuģa Zeehond kapteinis, kurš dakteri Braunu atceras — viņa namdarim Zītko tagad ir lauzta kāja.

[josephine]

- Nē - Kundze bažīgi pakratīja galvu saliedama un pasniegdama ciemiņiem tēju, tad pati apsēdās un turpināja - Abi, gan doktors Brauns, gan viņa palīgs un māceklis aizbrauca, lai aprūpētu un ārstētu smagi slimu ģimenes locekli. - Viņa nolaida acis. - Pat nezinu jums teikt, kur, lai meklējat palīdzību. Bez doktora Brauna pilsētā vēl ļoti labs ārsts ir doktors Veiss, bet tā kā Brauna kungs ir prom, Veisam darba ir pāri pār saprašanu, aizvakardien lai viņu satiku, pats izskatījās tik ļoti pārmocījies, bāls, neizgulējies.. viņš jau nekad nepadodas, dara visu ko vien var un viemēr līdz galam, tādēļ arī labi iecienīts. Sievas, kas par viņu parūpētos un neļautu pārstrādāties, arī viņam nav.- Brauna kundze pakratīja galvu, tad bažīgi jautāja Džesperam - Jums pašiem uz kuģa ir kāds, kas var vismaz brūces pārsiet? Jūrā jau visvisādus ievainojumus un kaites var dabūt? Un citronu jums ir gana? -

[Mattiass]

— Par to jājautā kapteinim, bet doma bija uz pāris nedēļām viņu atstāt krastā, tāpēc arī mēs meklējam dakteri, — Džespers paskaidroja, — turklāt, cik sapratu, uz kuģa tagad nav neviena ārsta.

[josephine]

-Tas gan nav labi! - Kundze pakratīja galvu un iedzēra malku tējas.

[Mattiass]

— Sakiet, lūdzu, vai nav nekādas iespējas Veisu piedabūt tomēr pieskatīt slimnieku? — Džespers nebija atmetis cerības.

[josephine]

-Tas gan jums jāprasa viņam pašam..- atbildēja Brauna kundze - Viņš dzīvo Jorkstrītā. -

[Mattiass]

Apēdis rausi un izdzēris tēju, Džespers ļoti pateicās par silto uzņemšanu, vēlreiz noprecizēja daktera Veisa adresi (kur tieši Jorkstrītā), un pieklājīgi ierunājās, ka viņiem nu būtu laiks doties.

[josephine]

Braun kundze pavadīja ciemiņus līdz durvīm un atvadoties vēl piekodināja: "Saudzējieties!"

[Piligrims]

Skaidrs, teica Džons, lai gan skaidrs nebija nekas. Bet tincināt kapteini viņš nevēlējās.
Kā var tā ‘vienkārši’ salauzt kāju. Bet tad Džons atcerējās, ka biedri, kuri bija pabijuši krodziņā, atgriezās ‘greznojušies’ ar dažādiem ‘rotājumiem’, kas varēja gadīties cīnoties krogā. Labi, ka neviens nav pataisīts auksts ne no vienas ne otras puses, jo tad kāds jau būtu arestēts, nodomāja Džons.

To visu domādams un pārdomādams viņš tīri nemanot bija apēdis savu daļu. Pagaidījis, kad arī kapteinis beidz brokastot, viņš teica, Es varētu ķerties pie tiem dokumentiem, ser.

[Aiva]

Džess pabeidza pārskaitīt kastes, kas bija iekrautas "Seehund" tilpnē, un uzrāpās atpakaļ uz klāja.

"Viss puiš," viņš pacēla balsi. "Šo rīt cēlien mēs ir atstrādājš godam! MakMilan, Janko, paliksiet uz klāja par sargiem, pārējie brīvi, un pārdomājeit, kurš kāps krastā uz aizlūgum baznīcā," Džesa acis pavērsās pret sauli virs pilsētas. "Kā reiz laiks pārvilkt glaunākas štātes."

Tā izkomandējies Džess aizsoļoja uz kapteiņa kajītes pusi, kur pieklauvēja, lai noziņotu par padarīto, bet pēc tam uzkluptu ērnijam krāgā pirms doties uz aizlūgumu. Domās viņš jau apsvēra, via vilkt smalkās angļu vadmalas svārkus, vai arī zīda. Zida tādā laikā būtu labāki, bet tajos bija lāpījumi...

[Mattiass]

Atvadījies no laipnās kundzes (un novēlējis viņai visu to labāko), Džespers devās uz Jorkstrītu pie daktera Veisa, un pieklauvēja pie durvīm.

[josephine]

Ilgi bija klusums un nekas nenotika, Džesperam vajadzēja pieklauvēt vēlreiz un tikai tad pēc kāda brīža varēja dzirdēt viegli šļūkājošus soļus dodamies durvju virzienā. Durvis atvēra gara auguma iesirms vīrs. Tas bija pats Veiss. Un Brauna kundzei bija taisnība, viņš tiešām izskatījās pavisam savārdzis. -Jāā.. kā varu palīdzēt?- Veiss vaicāja atnācējiem.

[Mattiass]

Mja. Džesperam nācās norīt frāzi un kā es jums pašam varētu palīdzēt? Gandrīz vai žēl ārsta bija.

— Sveicināti, dakter. Atvainojiet par traucējumu, bet mums ir ļoti nepieciešama jūsu palīdzība — cilvēkam lauzta kāja.

[josephine]

-Hmm- domīgi norūca Veiss - Lauzta kāja? Es jums varu izstāstīt, ko darīt, lai sadziedētu lauztu kāju un iedot pierakstus par ārstēšanas gaitu, bet pats pieskatīt diez vai varēšu. Diemžēl. -

[echo3]

Arī kapteinis drīz beidza brokastot un pastūma paplāti malā. - Te, Džon. - Viņš no dokumentu kaudzes izvilka dažas ar roku uzmestas piezīmes. - Jāpārraksta pirkuma līguma formā. Pavisam trīs tādi. Ķeries klāt. Būs gatavi, ņemsim līdzi krastā, lai nekavējas. Es vēl te šo to palasīšu. - Van Burens iegrima lasīšanā, no kuras viņu iztraucēja bocmaņa ziņojums. Kapteinis paskatījās pulkstenī. - Visi brīvi, izņemot vaktniekus. Pieraudzīsi, lai visi laikā tiek krastā. Un atsauc mazo laivu no piestātnes, mums ar Džonu drīz jādodas. - Viņš atkal pievērsās dokumentam.

[Mattiass]

— Izstāstiet, lūdzu. Bet vismaz pāris reizes jūs pie viņa varētu aiziet? Jo šie pieraksti tad mums būs jāatstāj viņam pašam, — Džespers mazliet sadrūma. Nekas nenotika tā, kā vajadzētu. Bet Veisa viedoklis par ārstēšanu viņu ļoti pat interesēja — galu galā Džespers ilgi nebija praktizējis, un šis tas sāka aizmirsties. Turklāt pie sevis salīdzināt zināšanas arī nekaitēja — kazi, izskanēs kas vērtīgs, jauns, iepriekš nezināms. Kaut arī, diez vai.

Vienlaicīgi Džesperam radās ideja. Kā būtu, ja viņš iekārtotu pats savējos pierakstus? Tas ir, pierakstītu visu, ko pats atceras, un pārrakstītu tajos svarīgāko no citiem avotiem, kad radīsies iespēja. Piemēram, tos pašus Veisa norādījumus iesākumam. Beigās varētu izveidoties labu labā medicīnas grāmata — personīgais pētījums, un paša Džespera zināšanas tas arī atjaunotu un uzlabotu. Vienmēr kaut kas jauns… Viņš jau zināja, ko darīs pēc ārsta apmeklējuma.

[Aiva]

-Klausos, kaptn, - Džess atsaucās, tad ātri devās izpildīt kapteiņa rīkojumu.

- Labs ir, puiš, - viņš uzsauca, ticis uz klāja. - Ir kāds, kas nealkst kāpt uz ciet zem? - Negaidot atbildi, Džess turpināja, - Tātad jūs tur, gatavojiet laivu kapteinim! Makmilans un Janko, paliksiet uz klāja. Pīts un Jeremija nomanīs jūs uz vakara jundu. Pārējie, kas vēlas krastā, brīvi līdz krēslai. A, un aizlūgums iekš baznīc divos.

Pamanījis jauniņo puiku turpat vien grozāmies, Džess pasmaidīja.

- Ei, junga! Nopurinies, sapucējies, laiks uz baznīcu!