Pēdējais klases vakars, [GM][PZP] Opcijas

[CityCat]

Pēdējais klases vakars

(IMG:http://content5-foto.inbox.lv/albums66354978/bukucis3/engjeliits/castle-4.jpg)



Skola

Kembridžas mazpilsētas skola. Jau apmēram 200 gadus veca. Neviens nezin cik tieši. pati skola izskatās senatnīga. Ar balkoniem un akmens skulptūrām. Ēkas mūri vinmēr šķita augsti un pelēki. Vietām nolupuši ķieģeļi. Apkārt auga zaļa zālīte, ar dažviet skolēnu iemītām taciņām, Kā arī veci, skoēnu aprakstīti, koka soliņi.Nedaudz tālāk no skolas atrdodas neliels, bet toties ļoti dziļš ezers.
Skolas pagalmā atrodas veca strūklaka. Tiesa tajā nekad nav ūdens.



Vēstule, ko katram skolēnam ir atsūtījusi mis Džonsone.



Labdien! Jums š.g. 13.jūnijā, tieši 18.00 ir jāpulcējas pie skolas ieejas. Durvis būs slēgtas. Skolas apkopējs - Joržiks Ventels jūs ielaidīs. Lūdzu paņemiet līdz visu nepieciešamo vienai nedēļai, tai skaitā arī ēdienu. Ja vēlesities kaut ko vairāk uzzināt, tad prasiet Joržikam.
Man tiešām no visas sirds žēl, ka nevarēšu jums pievienoties kopīgajā klases nedēļā. Cerams, ka lieliski pavadīsiet kopā laiku.

Ar mīļiem sveicieniem,
Jūsu skolotāja - Džonsone!

Spēlē piedalās :

Mazpēdis
Nīcele
washulis
mesmers
Tējas lapa
Semijs
Debija
Meitene ar rozīnīti
Hermiiione
kruta102
storyteller
Epilepsija
Lianjuks
La Keira
Mr. Green


piedodiet, ja kādu aizmirsu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blush.gif) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blush.gif)




____________________________________________________________________


neliela info, lai neradītos aizķeršanās.... Jūs visi, kopā esat nomācījušies 12 gauds (varbūt kāds arī mazāk, ja dzīves vietas ir mainītas),
tomēr ne visu par saviem klasesbiedriem jūs zināt. Kā jau mazā ciematā, tur tiek daudz tenkots. Tādēļ daudzas jums zināmās lietas par cilvēku ir aplamas.
Skolas apkopējs Joržiks ir nedaudz nojūdzies 72 gauds vec večuks, kuram patīk stāstīt visādas pasaciņas.
Mis Džonsone ir riebīga skolotāja, kas ir mīļa tikai tad, kad tikusi prom no savas audzināmās klases.


Tā - cerams, ak jums būs interesanti (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

[Semijs]

-Es šaubos, vai situācija ir TIK traka, ka mums jāsāk raizēties par vairošanos.. kā nekā vēl kādi seši miljardi cilvēku ir.. Ak, šī mūsdienu jaunatne.-
Einārs nosmīnēja, noskatoties kā nākamais saldais pārītis aizčabo tālāk no pārējiem, uz tumšāku vietu. Izvilcis kārtējo cigareti, viņš to aizpīpēja un teica.
-Hmm.. tad jau varētu tev likt ko iedomāties.-

[Lianjuks]

- Es neesmu droša vai viņu zemapziņa to aptver. - spriedelēja Liliāna un nometa Eināram priekšā kāršu kavu. Blakus pienāca Liliānas jenots - Empis.
- Eu, es tev parādīšu skorpionu! - paķērusi būrīti Liliāna to atrāva vaļā un palaida skorpionu pastaigā uz savas rokas. Pieliekusies Eināram pie auss viņa sāka kaut ko čukstēt.

[Semijs]

-Ko tik mīļi uzreiz?-
Einārs sarkastiski ievaicājās un sāka maisīt kārtis, līdz Lilīana viņam pieliecās tuvu pie auss, kas sākumā šķita diezgan divdomīgi, - uz labo pusi proti. Noklausījies meitenes teikto, puisis pasmaidīja, bet tad atkal ar nopietnu sejas izteiksmi ierunājās.
-Nu nez.. visiem jau tā stresiņš, es šaubos, vai tas būtu vajadzīgs.-

[Lianjuks]

- Nav ne jausmas un nu, lābi. - sakrustojusi kājas sacīja Liliāna un palaida skorpionu pastaigā pa otru roku. Balsī bija saklausāma nožēla un kas līdzīgs izsmieklam.
- Tev jau ar tas kaitina, Semij? Putni malu malās. - meitene uzrunāja skorpionu, kas nelikās par viņu ne zinis. Tad Liliāna savilka savādu sejas izteiksmi un pasniedza skorpionu Eināram. - Vari ar viņu iepazīties.

Šo rakstu rediģēja Lianjuks: 08.07.2008 18:33

[Semijs]

-Tu viņu sauc par Semiju? Interesanti.-
Einārs noprātoja un nopētīja skorpionu. Meitene piedāvāja viņam paņemt skorpionu rokās, bet vēl apdomājis visu, puisis ievaicājās.
-Tu esi droša, ka nekas nevar notikt?-

[Tējas lapa]

Jauki, jauki. Viņš apsēdās līdzās meitenei. Ko mēs tālak darīsim? Tagad kājās nevajadzēs stāvēt. Viņš ar viltīgu smaidu jautāja, piebīdoties tuvāk Andrea. Puisis nopurināja no biksēm pieķerušas sūnas. Ir kādas idejas?

[September]

Viņa palūkojās uz zēnu un pasmaidīja.- Jā, kājās nevajadzēs stāvēt. Mmmm padomāsim, dažādas. viņa sacīja un noskūpstīja zēna vaigu. -Un tev ir idejas?- meitene jautāja un pagriezās pret zēnu.

Šo rakstu rediģēja Sisters point: 08.07.2008 22:57

[Tējas lapa]

Kādas? Ja drīkst uzzināt. Viņš painteresējās. Šādi sēžot viņš jutās kā laimīgākais cilvēks pasaulē. Man idejas ir daudz un dāžādas. Citas labāks par iepriekšējām. Vienkārši es vēlos uzzināt ko tu vēlies. Adrians dzirdēja Eināra un Lilānas sarunu, bet to ignorēja, jo tas viņu neinteresēja.

[September]

-Man nav daudz, bet ir.. nu nezinu, kādas ir tādas ir. Nu tu jau laikam saprati kādas, nu labi nesaprati. Nu tad pasaki pirmais kādi tev plāni.- viņa sacīja un iesmējās par savu neveiklumu. Meitene apgūlās un uzlika savas plaukstas uz sejas.

[Tējas lapa]

Paskai savas idejas pirmā un tad es pateikšu savējās. Adrians apgūlās meitenei blakus un maigi mēģināja noņemt viņas rokas nost no sejas. Nekautrējies. Esmu dzirdējis pat drausmīgākas idejas. Viņš noteica un iesmējās.

[September]

-Nu nejau to es domāju par ideju, tas izklausās perversi. Un kādas tās drausmīgās idejas bija? Ja nav noslēpums.- viņa jautāja un noņēma rokas no sejas. -Ak tu tētīt, lūdzu pasaki savas idejas pirmās.- viņa pagrieza galvu pret zēnu un ieskatijās viņa acīs ar mīlīgām suņa actiņām, viņām vienkārši nevarēja pretoties.

[Tējas lapa]

Nē meitenēm priekšroka. Tā ir bijis vienmēr un tā būs arī visu laiku. Viņš ar mokām pretojās meitenes uzstaisītajām maza kucēna acīm. Un kurš gan šeit domā par perversībām.?Viņš apsmīnēja velnišķīgu smīnu. Ak šī samaitātā jaunatne.

[September]

Ak tētīt, pie Merlina bārda, piedabū viņu, lai pasaka pirmais. -Nu es jau nedomāju, neskaties uz mani tā, savādāk es jūtos, tāda kā, nu.. vienkārši jūtos baigā. Starpcitu, tu tājā ietilpsti, tajā jaunatnē, samaitātajā.- viņa iesmējās un apgūlās uz vēdera lai labāk redzētu zēna acis un piedabūtu viņu lai viņš saka pirmais. Meitene vēlreiz uztaisija kucēna mīlīgās actiņas, tikai tagad pārliecinošāk. Viņa iekoda lūpā.

Šo rakstu rediģēja Sisters point: 08.07.2008 23:37

[Tējas lapa]

Tu ar savām kucēna acīm mani nepārliecināsi. Saki pirmā vai arī es tevi nokutināšu līdz nemaņai. Adrians smejoties draudēja. Viņš jau pacēla rokas, lai sāktu meiteni kutināt. Bet vēl to nedarīja. Esmu dželtelmeneis un dodu meitenēm priekšroku. Tādēļ saki un nesagrauj manu reputāciju.

[September]

-Man nav cerību? Nu kutini vien, ja tev tas vien prātā.- viņa pavērsās zēna acīs, meitenei vēl aizvien bija kucēna acis, bet teju vai likās, ka tās tūliņ izdzisīs. Meitene kaut ko spāniski nomurmināja, ka tas liecināja par cilvēku nicināšanu. -Nu kutini, man nekas nav pretī.- viņa smaidot sacīja.

Šo rakstu rediģēja Sisters point: 08.07.2008 23:47

[Tējas lapa]

Nu labi nekutināšu. Adrians nolaida rokas gar sāniem. Ko tu tur pa spāniski teici? Viņš painteresējās un iekārtojās uz segas mazliet ērtāk. Puisis nogūlās blakus meitenei atbalstījis galvu pret roku. Ar otru roku Adrians saka spēlēties ar Andreas matu šķipsnu. Virpinot to ap pirkstu.

[September]

-Neko īpašu, tikai lamājos. Tas bija uz visu pasauli!- Andrea sacīja un piecēlās sēdus, tad viņa novietoja zēnu tā lai viņš gulētu uz muguras. Pēc tam meitene uzgūlās viņam virsū. Meitene vēlreiz kaut ko nomurmināja spāniski, pasmaidīja un maigi noskūpstija zēnu. -Tie nebija lamu vārdi.-viņa noteica.

[Flightless Bird]

Helēna uzspieda vēlvienu maigu skūpsu uz Henrija lūpām.
-Lieliski. Viņa pasmaidīja. Jo, ja tu pats sevi pazaudētu... kā gan es varētu cerēt tevi atrast, jautājums bez jautājuma. Viņa ieskatījās puiša acīs ar nepieredzētu maigumu, tas bija tikai īss mirklis, bet tomēr.
-Zini ko? Man laikam gribas ēst. Helēna pierāpoja pie segas, uz kuras bija izmētāts viņu visai niecīgais uztura daudzums, nopūtās un, paņēmusi pacietu graudu maizes sķēli, sāka to bez entuziasma gremot. Jā, cik ilgi gan es neesmu kārtīgi ēdusi? Un pats biedējošākais ir tas, ka man vairs negribas, ne-e.
Ābols neaiztikts mētājās rokas stiepiena attālumā no Henrija.

[Malduguns]

Henrijs pastiepās un paņēma ābolu. Viņš arī paņēma savu samīcīto mugursomu un izvilka no tās šo to ēdamu. Kā, piemēram, gaļas šķēlītes vakuumā. Novēcinājis maizīti ar šādu šķēlīti meitenei gar degunu, Henrijs silti palūkojās uz Helēnu.
-Šāda nebūtu labāka?-viņš vaicāja, smiadot lūkojoties uz Helēnu.
-Turklāt tagad kārdinātāja lomā iestāšos es,-viņš sacīja, turēdams rokā ābolu un nenovērsdamies lūkojās Helēnai acīs.

[Lianjuks]

Liliāna iesmējās.
- Nekas nav drošs! Tu domā dzīvot ir droši? Neviena diena nav droša. Tad, ko daram? ņemsi Semiju rokā, vai, nē? - pievērsiusies skorpionam viņa pasmaidīja un piecēlās kājās.